Pirmais saslimušais Igaunijā: koronavīruss sasniedzis Baltijas valstis

27
(atjaunots 12:50 27.02.2020)
Igaunijas iedzīvotājs atvedis infekciju no Irānas, Lietuvā izsludināts ārkārtas situācijas režīms, Latvija mediķi izvilkuši speciālos aizsargtērpus.

RĪGA, 27. februāris – Sputnik. Igaunijā reģistrēts pirmais inficēšanās gadījums ar jaunā tipa koronavīrusu (COVID-19), vēsta RIA Novosti.

"Šorīt tika saņemta informācija par to, ka Igaunijā vakar vakarā tika atklāts pirmais inficētais. Runa ir par pastāvīgo Igaunijas iedzīvotāju, kurš nav tās pilsonis. Precīzāku informāciju sniegs Veselības departaments," pastāstīja republikas sociālo lietu ministrs Tanels Kijks.

Pēc ministra sacītā, inficētais ieradās Igaunijā trešdienas vakarā no Irānas, kur kopējais inficēšanās ar koronavīrusu gadījumu skaits sasniedzis 139, no tiem 19 gadījumos cilvēki nomira. Patlaban viņš ir izolēts. Igaunijā viņš ieradās ar autobusu no Rīgas, gaisa un jūras transportu viņš nav izmantojis.

Vakara Lietuvas valdība izsludināja ārkārtas situāciju visā valstī sakarā ar COVID-19 izplatīšanās draudiem, vēsta Sputnik Lietuva. Par Ārkārtas situāciju valsts operatīvā centra vadītāju norīkots veselības ministri Aurēlijs Veriga. Lietuvas valdība likusi Santarišku klīniku Viļņā ierobežot pacientu uzņemšanu un atcelt plānveida operācijas, izņemot gadījumus, kad pacientam ir nepieciešama pastāvīga ārstēšanās stacionārā, viņa stāvoklis var strauji pasliktināties bez operācijas un ja viņš atrodas reabilitācijā. Atceltas arī konferences un masveida pasākumi mediķiem slimnīcas teritorijā.

Taču Lietuvā pagaidām nav apstiprināti saslimšanas gadījumi: no daudziem cilvēkiem, kuri vērsās ar koronavīrusa simptomiem, dažiem tika diagnosticēta sezonālā gripa, citi tika ievietoti slimnīcā ar citām infekcijas slimībām, taču lielākā daļa tika izrakstīti un nosūtīti uz mājām.

Latvijas Krīzes vadības padome pieņēma lēmumu neizsludināt ārkārtas situācijas režīmu. Veselības ministre Ilze Viņķele savā Twitter lapā paskaidroja, ka Latvijas likumi ļauj operatīvāk reaģēt un piešķirt budžeta finansējumu neparedzētiem apstākļiem, nekā Lietuvas likumi.

​Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests publicēja savā Facebook lapā divu ārstu brigāžu foto speciālos aizsargtērpos un atgādināja, ka Latvijā joprojām nav reģistrēts neviens COVID-19 saslimšanas gadījums.

"Brigāde izsaukumā ierodas individuālajos aizsardzības līdzekļos, kā to iesaka Pasaules veselības organizācijas rekomendācijas. Tie ir preventīvie pasākumi mūsu kopējai veselības aizsardzībai, ja gadījumā slimnīcā veiktās analīzes apstiprinātu saslimšanu ar COVID-2019. Šādus pacientus nogādājam uz Latvijas infektoloģijas centru, kur veic analīzes un 6 stundu laikā var noteikt, vai pacients ir vai nav inficējies ar jauno koronavīrusu. Pirmdien šādi pārvedām četrus pacientus, vakardien - deviņus. Visiem rezultāts negatīvs," teikts dienesta paziņojumā.

COVID-19 inficēšanās gadījumu skaits kontinentālajā Ķīnā jau ir pārsniedzis 78 tūkstošus cilvēku, miruši 2 744, izārstējās vairāk nekā 32 tūkstoši. Inficēšanās gadījumi ārpus ĶTR robežām, saskaņā ar aktuālākajiem PVO datiem, ir reģistrēti 37 valstīs, inficēto skaits sasniedzis 2 790, miruši 44 cilvēki. Ķīnas varasiestādes apgalvo, ka spēs pārņemt kontroli pār epidēmiju, visticamāk, jau aprīļa beigās.

27
Tagi:
koronavīruss, Igaunija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (522)
Pēc temata
Viņķele: mēs novērosim Latvijas iedzīvotājus, kuri bijuši Itālijā
Itālijas dienvidos atklāts pirmais koronavīrusa inficēšanās gadījums
Sēdiet mājās un esiet gatavi: valdība apsprieda koronavīrusu
Lietuvā no Itālijas atlidojušos pasažierus sagaidīja strēlnieku divīzija
Elektrības pārvades līnijas

Galīga kapitulācija: Lietuva atzinusi Latvijas tiesības pirkt enerģiju no BelAES

33
(atjaunots 17:17 03.06.2020)
Baltijas valstu vienošanās par elektroenerģijas iepirkumiem trešajās valstīs paredz atšķirīgu pieeju: Latvija un Igaunija atzīst Lietuvas tiesības nepirkt elektroenerģiju BelAES, bet Lietuva – kaimiņu tiesības to iepirkt. Tiks ieviesti elektrības izcelsmes sertifikāti.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Baltijas valstis izstrādājušas vienošanos par elektroenerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm līdz 2025.gadam, kad Latvija, Igaunija un Lietuva izstāsies no BRELL. Lietuvas valdība izskatīs to šodien, taču valstī jau sākusies diskusija par noteikumiem, kas skar elektroenerģijas iegādi no BelAES, vēsta LRT.

Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns apliecināja, ka vienošanās ļaus valdībai un ministrijai īstenot likuma prasības par elektroenerģijas piegādēm no Baltkrievijas. "Mūsu viedoklis paliek konsekvents, precīzs un nemainās – Lietuvā tās nenotiks (elektroenerģijas piegādes no Baltkrievijas – red.), un mūsu infrastruktūra netiks izmantota," viņš paziņoja.

Enerģētikas ministrija vēstīja, ka jaunā metodika tiks izmantota tūlīt pēc Baltkrievijas AES ekspluatācijas sākuma un tirdzniecības aizlieguma pa Lietuvas un Baltkrievijas pieslēgumu.

Ar mērķi īstenot Lietuvas likumu (kas aizliedz elektroenerģijas importu no Baltkrievijas) tiks ieviesta sertifikātu sistēma – tā ļaus identificēt importētās elektroenerģijas izcelsmi, lai Lietuvā nenokļūtu elektroenerģija no Baltkrievijas, informēja EM.

Tāpat plānots ieviest jaunu infrastruktūras nodokli, lai izdevumi par elektropārvades līniju izmantošanu importam tiktu taisnīgi kompensēti un impoertētā elektroenerģija tiktu aplikta ar nodokli.

Saskaņā ar 20212.gadā apstiprināto trīspusējo metodiku tirdzniecībai ar citām valstīm, elektroenerģijas tirdniecība Baltijas valstīs notiek tikai caur Lietuvu, taču šī metodika zaudēs spēku, kad darbu sāks BelAES. Ne Latvijai, ne Igaunijai nav tieša EPL savienojuma ar Baltkrieviju.

Kritika

Vienošanos negaktīvi novērtēja Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs un EP deputāts Petrs Auštrēvičs.

Linkēvičs uzskata, ka vienošanās neatbilst Lietuvas interesēm, un apņēmies aicināt valstību neatbalstīt enerģētikas ministra Žigimata Vaičūna ierosinājumu, jo kompromisi, kas ļauj Baltijas valstīm ieņemt atšķirīgas pozīcijas jautājumā par elektroenerģijas iepirkumiem no BelAES, "nevar būt pieņemami".

"Manuprāt, šis vienošanās projekts neatbilst Lietuvas interesēm, un es neuzskatu, ka valdībai tas būtu jāapstiprina. Es to norādīju arī savam kolēģim – enerģētikas ministram," atklāja Linkēvičs.

"Mūsu principiālais viedoklis ir tāds, ka Baltijas valstīm ir jāieņem koordinēta pozīcija, vienota jautājumā par atteikšanos no elektroenerģijas iegādēm no šī visos aspektos nedrošā objekta, mums ir noteikta sapratne arī Eiropas Komisijā," stāstīja kministrs.

Savukārt Auštrēvičs paziņoja, ka vienošanās ļaus Latvijai pirkt lelektrienerģiju no BelAES un pārdot to Lietuvai, un tā ir Viļņas galīga kapitulācija.

"Nodevības kontūras kļūst skaidrākas. Caur Latviju mēs pirksim elektrību no Astravjecas! Prezidenta administrācijas iemīļotais (enerģētikas – red.) ministrs Žigimants Vaičūns ir sagatavojis politisku vienošanos ar Latviju un Igauniju. Tajā Latvija un Igaunija atzīst mūsu tiesības nepirkt elektroenerģiju no Astravjecas (acīmredzama atteikšanās no suverenitātes), bet mēs vienlaikus – viņu tiesības pirkt," viņš uzrakstīja savā lapā Facebook.

Eirodeputāts atzīmēja, ka enerģētikas ministrs iesniedzis Seimā arī likumu par elektroenerģijas tirgus liberalizāciju, "kurā galvenā ieinteresētā elektroenerģijas tirdzniecības kompānija ir Latvenergo".

"Nespēja pārliecināt tuvākos kaimiņus – Latviju un Igauniju – demonstrē Lietuvas vājās pozīcijas un nacionālo interešu noniecināšanu. Ar tādu vēsturisku nodevību nevar samierināties," viņš klāstīja.

BelAES starts

Baltkrievijas AES tiek būvēta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. BelAES veidos divi energobloki. Tās būvdarbiem izraudzīts AES-2006 projekts — Krievijā izstrādāts jaunās paaudzes atomstacijas tipveida projekts "3+" ar uzlabotiem tehniski ekonomiskajiem rādītājiem, atbilstošs mūsdienu "postfukusimas" drošības normām, dabas aizsardzības, sanitārajām un higiēnas normatīvajiem aktiem. BelAES pirmā energobloka starts ieplānots 2020. gadā, otro energobloku - 2021. gadā, tajā jau veikti vairāk nekā 70% celtniecības un montāžas darbu.

Lietuva kopš būvdarbu sākuma izvirza pretenzijas pret atomelektrostaciju, un ar likumu atzinusi BelAES par "faktoru, kas apdraud nacionālo drošību". Lietuvā pieņemts likums, ar kuru plānots ierobežot elektroenerģijas importu no Baltkrievijas. Tāpat Viļņa aicināja citas valstis boikotēt elektrostaciju, taču iniciatīvu atbalstījusi tikai Polija.

33
Pēc temata
Nausēda turpina cīnīties ar BelAES: kas sagaida Baltijas valstis
Lietuva salst, pateicoties enerģētiskajai "neatkarībai" no Krievijas
Baltijas valstis palielinājušas Baltkrievijas elektroenerģijas iegādi
"Tas ir paradokss": eksperts pastāstīja, kādu cenu Baltija maksā par mītisko vienotību
Urmass Reinsalu

Tankiem arī vajadzīgs ceļš: Baltija pandēmijas laikā uztraucas ne tikai par tūristiem

27
(atjaunots 17:06 03.06.2020)
Igaunijas ārlietu ministrs pastāstīja, kad tiks atvērtas robežas, vai ir vērts jau tagad rezervēt ceļojumus, kā arī pauda bažas par militārās tehnikas pārvietošanās iespējām krīzes laikā.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Virkne valstu jau sākušas pavērt robežas un atjauno aviosatiksmi, tomēr nav garantijas, ka reisi, uz ko patlaban pieejamas biļetes par pievilcīgām cenām, notiks, paziņoja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu interlvijā avīzei Maaleht. Tāpat viņš norādīja, ka Krievija, domājams, vēl ilgi būs slēgta.

"Mēs iesakām pagaidām atteikties no braucieniem uz ārzemēm. Koronavīrusa izplatības risks būs augstāks, ja cilvēki sāks ceļot," teica Reinsalu.  

Viņš atklāja, ka pašlaik ES apspriež ārzemnieku uzņemšanas kārtību, piemēram, vairākas Eiropas valstis izskata iespējas ieviest izziņas par veselības stāvokli, ar ko nebūs jāpaliek karantīnā pēc robežas šķērsošanas.

Dienvidvalstis, kam tūrisms ir svarīgs ekonomikas elements, vēlas atvērt robežas pēc iespējas ātrāk. Dažas valstis iesaka visiem ES locekļiem rīkoties vienādi, izstrādājot vienotus noteikumus, tomēr pagaidām tāds lēmums Briseles līmenī vēl nav pieņemts.

Reinsalu uzskata, ka Baltijas valstis racionāli risina jautājumu par robežu atvēršanu, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju reģionā.

"Mūsu reģionā situācija ar koronavīrusu ir atšķirīga. No vienas puses – Krievija un Baltkrievija, no otras –Zviedrija, kur situācija ar vīrusa izplatību atšķiras no mūsējās. Domājams, Krievija būs slēgta vēl ilgu laiku," teica ministrs.

Taujāts par tūrisma braucieniem rudenī, Reinsalu pauda šaubas par to, vai visi pašlaik pārdotie ceļojumi, piemēram, uz Turciju vai ASV patiešām notiks.

"Atklāti sakot, tas ir risks gan uzņēmējiem, gan tiem, kuri pērk ceļojumus. (..) ASV robežas patlaban ES pilsoņiem ir slēgtas. Turcijā ir spēkā divu nedēļu karantīna pēc ierašanās. Kaut kādas valstis var ieviest papildu ierobežojumus, par kuriem mums patlaban nekas nav zināms," atzīmēja politiķis.

Reinsalu piebilda: lai arī patlaban pieejamas aviobiļetes par labām cenām, tas nebūt nenozīmē, ka reisi notiks, tāpēc iesaka nesteigties ar ārvalstu braucieniem.

Bet tanki?

Intervijā ministrs pastāstīja arī par to, kā veidojās notikumi, kad valstis viena pēc otras sāka slēgt robežas. Reinsalu norādīja kādu daiļrunīgu faktu: Baltijas valstis tolaik raizējās ne tikai par citās valstīs iestrēgušajiem saviem valstspiederīgajiem, bet arī par krīzes militāro aspektu. Piemēram, pārrunās ar Eiropas valstu līderiem par Baltijas valstu iedzīvotāju atgriešanos caur Poliju, Reinsalu vērsies pie NATO Padomes – raizējies par militārās tehnikas pārvietošanās iespējām.

"Atsaucot atmiņā šo situāciju, jāpiebilst, ka pārrunu bija daudz. Vācijas prezidents zvanīja Polijas prezidentam, ārlietu ministri pastāvīgi sazinājās, Jiri Ratass zvanīja Polijas premjerministram. Es lūdzu palīdzību pat NATO Padomē, jo tā ir arī viņu problēma – ja transporta haoss stiepjas līdz Berlīnei, pat tanki netiks cauri, ja pēkšņi radīsies tāda iespēja," pastāstīja Igaunijas ārlietu ministrs.

27
Tagi:
Urmass Reinsalu, Igaunija, Baltija
Pēc temata
Vai kareivjiem nevajag izolēties? Kāpēc Zemessardze turpina mācības
Polijā vērtē, kā pandēmija ietekmējusi ASV potenciālu "savaldīt" Krieviju
NATO pārskatīja visu militāro mācību programmu koronavīrusa dēļ
Kauņas panorāma, foto no arhīva

Eurolines atjaunos pasažieru pārvadājumus starp Baltijas valstīm

0
(atjaunots 12:00 05.06.2020)
Starptautiskā pasažieru pārvadātāja Eurolines autobusi tiks aizpildīti tikai uz pusi, turklāt pasažierus lūgs ceļot maskās.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. No šīsdienas autobusu pasažieru pārvadājumus no Rīgas uz Kauņu atsāks starptautiskais pasažieru pārvadātājs Eurolines, vēsta Tvnet.

No 15. jūnija plānots atsākt arī reisus uz Viļņu, Varšavu, Gdaņsku un Tallinu.

Eurolines vadītājs Edmunds Pavlovs pastāstīja, ka autobusu reisi tiks atsākti pakāpeniski.

Viņš atklāja, ka vispirms sāksies braucieni uz Lietuvu, no jūnija vidus atjaunosies reisi uz Tallinu, Varšavu, Gdaņsku. Pavlovs uzsvēra, ka uzņēmums novēros un novērtēs situāciju, jo tagad katra nedēļa atšķiras no iepriekšējās.

Uzņēmuma vadītājs piebilda, ka cilvēki vēlas ceļot un šī vajadzība nekur nav pazudusi.

Eurolines uzsvēra, ka, atsākot braucienus, liela uzmanība tiks veltīta drošībai – autobusi tiks dezinficēti un vēdināti pirms un pēc katra brauciena.

Pasažieriem autobusos būs pieejami dezinficējošie līdzekļi. Biļetes tiks pārdotas tikai uz katru otro vietu, tātad tiks garantēts drošs attālums starp pasažieriem. Viņu ķermeņa temperatūra tiks mērīta ar bezkontakta termometriem, bet autobusa vadītāji strādās maskās. Eurolines aicina pasažierus izmantot maksas brauciena laikā.

Iepriekš pasažieru pārvadājumus starp Baltijas valstīm atjaunoja kompānijas Ecolines un Lux Express. Tiek atjaunota arī aviosatiksme starp Baltijas valstīm.

0
Tagi:
Baltija, pasažieru pārvadājumi, sabiedriskais transports
Pēc temata
"Lux Express" autobusi atkal savienos Rīgu un Tallinu
Polija atver robežas: atļauti tranzītbraucieni