Alus

Pametam ballīti: kas sagaida Latvijas pierobežas tirdzniecību

34
(atjaunots 16:33 26.02.2020)
Igauņu alkotūrisms Latvijā nav pilnībā beidzies, taču igauņu alus darītāji piegādā pierobežas veikaliem arvien mazāk alus.

RĪGA, 26. februāris – Sputnik. Igaunijas lielākie alus darītāji prognozē Latvijas pierobežas alkohola tirdzniecībai klusu nāvi, raksta Postimees.

Pērnā gada jūlijā Igaunijas valdība ar aktīvu finanšu ministra Martina Helmes dalību par ceturtdaļu samazināja akcīzi alum un stiprajiem dzērieniem. Un lai arī Latvijas pusē alkohols joprojām maksā lētāk, cenas starpība ir tik maza, ka vairs nav nekādas jēgas braukt uz Latviju.

Līdz 2019. gada vidum katru mēnesi pierobežas tirdzniecība auga plašumā, taču pēc nodokļu izmaiņām vasaras vidū liela alus rūpnīcas "Saku" piegādes uz Latvijas un Igaunijas robežu pakāpeniski sāka samazināties: pirmajos mēnešos – par 20-30%, savukārt gada beigās – jau par 40-45%. Šobrīd aptuveni uz pusi samazinājās arī gada piegādes apjomi, pastāstīja "Saku" vadītājs Jāns Hērms.

"Es neteiktu, ka svētki pilnībā beigušies, taču šis virziens ir kļuvis daudz garlaicīgāks un vieglāks. Puse ballītes dalībnieku to ir pametuši," uzskata viņš.

Un tomēr, sarunas par neatgriezenisko pierobežas tirdzniecības nāvi, pēc viņa teiktā, ir pāragras. "Un lai arī kritums bija liels, mēs joprojām pārdodam uz robežas tikpat daudz, cik tirdzniecības tīklā "Selver" visā Igaunijā, un tie ir vērā ņemami apjomi."

Viņš uzskata, ka pēc Latvijas Saeimas lēmuma pacelt akcīzi alkoholam pierobežas tirdzniecība vēl kādu laiku noturēsies.

Cits lielākais alus ražotājs, rūpnīca "A. Le Coq", arī pārdot Latvijas dzērienu veikalos "Alko1000" un "Superalko" gandrīz uz pusi mazāk preču, nekā pirms gada, pastāstīja rūpnīcas vadītājs Tarmo Nops.

Arī Nops uzskata, ka alkotūrismu sagaida lēna nāve. Pēc viņa teiktā, ja starpība kastes alus cenā, kura sastāv no 0,33 litru bundžām, dažādās robežas pusēs sasniedz 3 eiro, tad pierobežas tirdzniecība nomirs, ja starpība nokritīs zem 2 eiro. Šobrīd kaste alus Igaunijas veikalā maksā vidēji 12,90-13,90 eiro, savukārt uz Latvijas robežas – 10-11 eiro, savukārt martā tas kļūs vēl dārgāks.

Iepirkšanās kritums uz Latvijas robežas nozīmē arī to, ka palielinās pirkumi arī uz Somijas robežas. Piemēram, "Saku" alus darītavas pārdošanas apjomi veikalos, kas atrodas Tallinas ostā, kā arī uz kuģiem, pēdējo mēnešu laikā palielinājušies par 30-50%. Hērms uzskata, ka nopietnam kāpumam jānotiek šovasar.

Pati Latvijas pierobežas tirdzniecība sūta pretrunīgus signālus.

Piemēram, janvāra vidū Ainažu dzērienu veikals "Go alco" paziņoja, ka slēdzas ciet, jo alkohola tirdzniecība vairs neattaisno uz to liktās cerības. Taču Einars Visnapū, nozares pioniera – "Alko1000" tīkla" – vadītājs, tajā pašā dienā paziņoja, ka straujas izaugsmes laiki ir pagājuši, pārdošanas ir stabilizējušās, taču baumas par pierobežas tirdzniecības nāvi ir stipri pārspīlētas. Savukārt pierobežas veikalu "Superalko" īpašnieks Riho Maures pat apgalvoja, ka viņa veikalu apgrozījums gada sākumā drīzāk pieaudzis.

Maurers pievērsa uzmanību interesantai tendencei: igauņu alus pārdošanas apjomi patiešām ir stipri kritušies, toties ievērojami palielinājusies alus daļa, kas tiek importēts no Lietuvas un Vācijas.

34
Tagi:
alkohols, Latvija, Igaunija
Pēc temata
Finanšu ministrija pakāpeniski palielinās alkohola akcīzi
Varu ieliet benzīnu Lietuvā un visur, kur ir lētāk: eksperts par akcīzes celšanu Latvijā
Alkotūristi atgriezīsies Latvijā: Igaunijā ievieš alkohola pārdošanas ierobežojumus bāros
Viena uzpildes stacija valstī: Latvijas autovadītājus "pārsēdinās" uz jaunu degvielu
Zenīta raķešu komplekss S-350 Vitjaz, foto no arhīva

Poļu eksperts atrada Baltijas valstu vājo vietu

24
Eksperts izkritizēja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas stratēģiju aizsardzības spēju veicināšanai un piedāvāja pievērst uzmanību "lielajiem trūkumiem" PGA.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Intervijā Polske Radio Polijas Austrumu pētījumu centra eksperts Pjotrs Šimanskis izkritizēja Baltijas valstis, kuras, pēc viņa sacītā, rēķinās ar sauszemes karaspēku mobilitātes līmeni, to aizsardzības un ieroču spēku celšanu, raksta Gazeta.ru.

Šimanskis uzskata, ka Latvijai, Lietuvai un Igaunijai derētu zināt, ka viņu vājā vieta ir vidēja tāluma pretgaisa aizsardzība, ar kuru arī derētu nodarboties militāro mācību laikā kopā ar NATO.

Neskatoties uz to, ka Maskavā ne reizi vien uzsvēruši, ka negrasās pielietot spēku ne pret vienu no valstīm un sniegs atbildi tikai tieša uzbrukuma gadījumā Krievijas teritorijai, Baltijas valstis un Polija turpina cītīgi izlikties, ka tām ir nepieciešams aizstāvēties no neeksistējošajiem "Krievijas draudiem".

Tiesa, pastāvīgā NATO karaspēku virzīšana pie Krievijas robežām vairāk līdzinās tam, ka jāaizsargājas būtu Krievijai. Un tā aizsargājas, palielinot savas aizsardzības spējas.

Tādēļ nav pārsteidzoši, ka poļu eksperts raizējas par Baltijas valstu PGA.

Nevienam neļaus aizvainot Krieviju

Iepriekš bijušais KF Gaisa desanta karaspēka komandieris, Valsts domes deputāts Vladimirs Šamanovs paziņoja, ka saskaņā ar Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) kārtības rulli, uzbrukums ikvienai no līguma dalībvalstīm ir uzbrukums Krievijai. Un šāds scenārijs arī ir jāizskata. Tādēļ KF gatavojas jebkādu draudu atvairīšanai.

Savukārt tiem, kas grasās nodarīt pāri Krievijai, nāksies kārtot lietas ar Gaisa desanta karaspēku, uzsvēra Šamanovs, atzīmējot, ka patlaban Gaisa desanta karaspēks ir visuniversālākais Krievijas Bruņoto spēku karaspēks. Turklāt, pēc viņa sacītā, desantnieki pārspēj visus pēc ideoloģijas un kaujas iespējām.

PGA sistēma Patriot
© Sputnik / Игорь Зарембо

Tikmēr Polijā notiek ievērojamu ASV Armijas spēku izvietošana, kas, kā iepriekš rakstīja militārais eksperts Aleksandrs Hroļenko, vairāk atgādina "kontrolšāvienu" Eiropas starptautiskās drošības sistēmai.

ASV un Polija līdz galam saskaņoja "pastiprinātas aizsardzības sadarbības" nosacījumus un 4. augustā paziņoja par 5. ASV armijas korpusa komandēšanas darbības sākšanu Polijas teritorijā. Pēc vienošanās nosacījumiem, Polijā dislocētajiem 4500 amerikāņu karavīriem pievienosies vēl viens tūkstotis. Un tas ir tikai lielo pārmaiņu sākums.

Hroļenko atzīmēja, ka ja pie šāda izkārtojuma  divu pasaules karu dalībnieks – 5. ASV armijas korpuss – negatavojas trešajam, grūti izskaidrot tā pārdislocēšanu no Ziemeļamerikas uz Baltijas reģionu, uz valsti, kura robežojas ar Krieviju.

24
Tagi:
Baltija, PGA
Temats:
NATO austrumu flangā
Pēc temata
ASV 5. armijas korpusa pastāvīga klātbūtne Polijā ož pēc pulvera
Eksperts paskaidroja, kas Lietuvā maksās par jaunajiem amerikāņu helikopteriem
Pirmais "Fords" jāslīcina. Kāpēc ASV superkuģis vēl joprojām nav cīņasspējīgs
Redzamas kā mušas uz griestiem: Turcija izmēģina S-400 pret ASV iznīcinātājiem
Ekonomists un politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs, foto no arhīva

Politologs: Lietuva un Polija kurina krāsaino revolūciju Baltkrievijā

30
(atjaunots 12:08 09.08.2020)
Abas valstis saņem finanses no rietumiem Baltkrievijas "demokratizācijai", tāpēc tām nav izdevīgs vēlēšanu mierīgs iznākums šajā valstī, uzskata politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs.

RĪGA, 9. augusts – Sputnik. Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs apsprieda situāciju Baltkrievijā ar Polijas Ārlietu ministrijas vadītāju Jaceku Čaputoviču.

Mihails Smoļins
© Foto : из личного архива Михаила Смолина

Ministri vienojās arī turpmāk vērīgi sekot stāvoklim kaimiņvalstī, koordinēt savas darbības un uzsvēra, ka koordinācija ES līmenī ir ļoti nozīmīga.

Ekonomists un politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs intervijā Sputnik Lietuva pastāstīja, ka Lietuva un Polija ir Rietumu ģeopolitisko interešu izplatītāji attiecībās ar Baltkrieviju.

"Gan Lietuva, gan Polija ir ieinteresētas, lai prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā beigtos ar konfliktu. Tās nav ieinteresētas mierīgā vēlēšanu noslēgumā, jo abas šīs valstis gadu desmitiem ir Rietumu, Eiropas ietekmes izplatītāji Baltkrievijā un visiem spēkiem mudina šo valsti uz ģeopolitisko orientāciju pret Rietumiem. Pārsvarā – ar krāsaino revolūciju metodēm," teica analītiķis.

Pēc Nosoviča domām, Polija un Lietuva pievērsa uzmanību darbam ar Baltkrievijas iedzīvotājiem, nevis ar eliti.

"Tās gadiem ilgi strādāja pie jauna politiskā projekta Baltkrievijas aspektā, finansēja baltkrievu opozīciju, radīja plašsaziņas līdzekļus, mediju ruporus. Visiem šiem projektiem Lietuva un Polija saņem naudu no Rietumiem. Jāsaprot, ka tām nav pietiekamu līdzekļu visas šīs infrastruktūras nodrošināšanai. Tāpēc zināma attiecību uzlabošanās, kas pēdējos gados bija vērojama Baltkrievijas un Rietumu starpā, Baltijas valstīm ir kategoriski neizdevīga, jo tā atņems viņām naudas tranšus, kas ilgus gadus gāja šīm valstīm Baltkrievijas demokratizācijai," atzīmēja analītiķis.

Nosovičs atgādināja, ka pēdējos gados Lietuva pat pretojās Rietumiem Baltkrievijas jautājumā. "Laikā, kad ASV un Eiropas Savienībai attiecības ar Minsku pakāpeniski uzlabojās, Lietuva sāka asus soļus Baltkrievijas AES jautājumā," atgādināja ekonomists.

30
Tagi:
Baltkrievija, Polija, Lietuva
Latvijā ražotie piena produkti, foto no arhīva

Ražotājus šokē nodokļu izmaiņas: pārtikas produktu cenas pieaugs

0
(atjaunots 18:18 10.08.2020)
Latvijas valdība plāno izmaiņas Dabas resursu nodokļa piemērošanā pārtikas rūpniecībai; ražotāji būs spiesti iekļaut izmaksu kāpumu savas produkcijas cenā.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Pārtikas rūpniecības uzņēmumi, kuri noslēguši sadarbības līgums ar kādu no iepakojumu apsaimniekotājiem, turpmāk netiks atbrīvoti no Dabas resursu nodokļa, vēsta TV3. Šāds piedāvājums iekļauts nodokļu politikas galveno nosacījumu projektā uz 2021.-2025. gadu.

Pārtikas produktu ražotājiem tas kļuvis par ārkārtīgi nepatīkamu pārsteigumu, pastāstīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Bija šoka reakcija. Pārtikas nozarē tas pašlaik ir viens no sāpīgākajiem punktiem. Ir hroniskas kaites, bet ir arī jaunas kaites. Un tā bija jaunā problēma, kas pēkšņi parādījās, kad VARAM kopā ar Finanšu ministriju iestrādāja valsts nodokļu pamatnostādnēs. Pēkšņi tur 100% atbrīvojums no Dabas resursu nodokļa ir pazudis un parādījies tikai 65% atbrīvojums," pastāstīja Šure.

Saskaņā ar Pārtikas uzņēmumu federācijas aprēķiniem, dažiem uzņēmumiem kopējās izmaksas maksājumiem iepakojumu pārstrādes firmām un Dabas resursu nodoklis var pieaugt no trim līdz četrām reizēm.

"Tas nozīmē, ka par vienu un to pašu lietu mums jāmaksā divas reizes – gan par (iepakojuma) apsaimniekošanu, gan arī valstij, ka atbrīvojuma vairs nav," paskaidroja Šure.

Viņa uzsvēra, ka nodokļu sloga izaugsme neizbēgami novedīs pie cenu kāpuma.

"Nākamais solis ir inflācija, jo skaidrs, ka uzņēmums to nevar pavilkt. Tātad viņš pārcels šo slogu uz pārtikas cenām. Un šīs cenas var augt 3 līdz 5% vismaz," atzīmēja nozares pārstāve.

Pēc viņas sacītā, Dabas resursu nodoklis jau tā katru gadu pieaug, radot slogu Latvijas ražotājiem, taču turpmāk nāksies maksāt arī par atkritumu apsaimniekošanu, un daļu Dabas resursu nodokļa valstij.

0
Pēc temata
Pārtikas produktiem Latvijā tērē vairāk nekā vidēji ES
Noskaidrojies, kādas summas Latvijā atvēl pārtikai un alkoholam
Pārtikas produktu cenas: burkāni varbūt kļūs lētāki, taču piens – diezin vai
Latvijā turpina mazināties pārtikas "nacionālpatriotisms"