Baltkrievijas AES būvdarbi, foto no arhīva

Latvijai par 50% dārgāk: cik Baltijas valstīm izmaksā elektrība no Baltkrievijas

60
(atjaunots 17:31 24.02.2020)
2019. gadā Baltijas valstis bija galvenais Baltkrievijas elektroenerģijas eksporta virziens, 2020. gadā līdz ar BelAES palaišanu Minska cer palielināt piegādes.

RĪGA, 24. februāris – Sputnik. Latvijai Baltkrievijas elektroenerģija izmaksā dārgāk nekā Lietuvai. Vidējā piegādes cena Latvijai pērn sastādīja 7,6 centus par kilovatstundu, savukārt Lietuvai 5,1 centu par kilovatstundu, vēsta "Belstat" preses dienests.

Kopumā, pēc pērnā gada apkopotajiem rezultātiem, Baltkrievija eksportēja 2,37 miljardus kilovatstundu elektroenerģijas, kas ir par 128% vairāk nekā pirms gada. Ienākumu izteiksmē ārvalstīm tika piegādāta elektroenerģija 123,6 miljonu dolāru vērtībā.

Galvenais Baltkrievijas elektroenerģijas importētājs ir Lietuva. 2019. gadā piegādes apjomi šai valstij pieauga par 45,7%, sasniedzot 1,5 miljardus kilovatstundu. Vērtības izteiksmē eksports pieaudzis par 42,3% un sastādīja aptuveni 77,3 miljonus dolāru. Vidējā eksporta cena bija 5,1 cents par kilovatstundu.

Eksporta piegādes Ukrainai pērn sastādīja 852,8 miljonus kilovatstundu jeb 45,6 miljonu dolāru vērtībā. Vidējā eksporta cena sastādīja 5,4 centus par kilovatstundu.

Uz Latviju 2019. gadā tika eksportēti 8,6 miljoni kilovatstundu, kuru kopējā vērtība sastādīja aptuveni 654,7 tūkstošus dolāru. Vidējā eksporta cena sastādīja 7,6 centus.

Pērn Baltkrievijā tika atzīmēts elektroenerģijas importa samazinājums par 36%. Naudas izteiksmē piegādes samazinājās līdz 1,4 miljonam dolāru – 35,3%. Vidējā importa cena, kurš praktiski pilnā apjomā nāca no KF, sastādīja 4,5 centus par kilovatstundu.

Iepriekš Baltkrievijas enerģētikas ministra vietnieks Mihails Mihadjuks paziņoja, ka valstij jau ir elektroenerģijas piegādes līgumi 2020. gadam, kad jau tiks uzsākta BelAES pirmā bloka ekspluatācija.

Baltkrievijas AES tiek būvēta Astravjecas pilsētas apkaimē, 50 kilometru attālumā no Viļņas. Lietuva kopš būvdarbu sākuma izvirza pretenzijas pret atomelektrostaciju un ar likumu atzinusi BelAES par "faktoru, kas apdraud nacionālo drošību". Lietuvā pieņemts likums, ar kuru plānots ierobežot elektroenerģijas importu no Baltkrievijas. Tāpat Viļņa aicināja citas valstis boikotēt elektrostaciju, taču iniciatīvu atbalstījusi tikai Polija.

Minska jau vairākkārt ir norādījusi, ka AES būvdarbi pilnībā atbilst drošības normām un neapdraud kaimiņvalstis. BelAES būvdarbiem izraudzīts projekts AES-2006 – Krievijas jaunākās paaudzes "3+" atomstacijas tipveida projekts ar uzlabotiem tehniskajiem un ekonomiskajiem rādītājiem, kuri atbilst mūsdienīgākajā, tā saucamajām "postfukusimas" drošības normām, dabas aizsardzības un sanitāri higiēniskajām normām. BelAES pirmā energobloka starts ieplānots 2019. gadā, otrais sāks darbu 2020. gadā.

60
Tagi:
Baltija, enerģētika, AES, Baltkrievija
Pēc temata
Elektriskais krēsls priekš Rīgas: gaidot Lukašenko, baltieši apvienojās pret BelAES
Lietuva plāno gatavoties avārijai BelAES par miljardu eiro
Nausēda turpina cīnīties ar BelAES: kas sagaida Baltijas valstis
Lietuvas ārlietu ministrs: panika saistībā ar BelAES var kaitēt investēšanai Lietuvā
Baltijas menca, foto no arhīva

Latvijai neizdevās atstāvēt savas tiesības ķert mencas Baltijas jūrā

14
(atjaunots 11:40 21.10.2020)
ES lauksaimniecības ministri noteica zvejniecības kvotas Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī un Somu līcī.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. ES Lauksaimniecības un zvejniecības padome publicēja datus par zvejas kvotām Baltijas jūrā 2021. gadā.

ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu izķeršanu Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Tāpat tika samazinātas siļķes zvejas kvotas Baltijas jūras rietumu un centrālajā daļā un laša zvejas kvota Somu līcī.

Toties tika nolemts atļaut palielināt reņģu zvejas kvotas Rīgas jūras līcī par 15%, salīdzinājumā ar šo gadu, rietumu Baltijas mencas, plekstes, šprotu un lašu zvejas kvotas Baltijas jūras galvenajā baseinā.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem, 2021. gadā Latvija Baltijas jūrā drīkstēs nozvejot 2705 tonnas reņģu, Rīgas jūras līcī – 21 230 tonnu. Ķilavu zvejas kvota noteikta 30 817 tonnu apmērā, kas ir par 6% vairāk nekā 2020. gadā. Laša zvejas kvotas nākamgad palielināsies par 9%, salīdzinājumā ar šo gadu.

2021. gadā Latvijas mencas zvejas kvota Baltijas jūras rietumdaļā sastādīs 144 tonnas, savukārt mencas piezvejas kvota Baltijas jūras austrumu daļā – 51 tonnu. Laša zvejas kvota nākamgad ieplānota 12 445 gabalu apmērā.

14
Tagi:
Eiropas Savienība, menca, Baltijas jūra, zvejniecība, Latvija
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs
Lido atpūtas centrs Krasta ielā, foto no arhīva

Igaunijā miljonāram no Krievijas liegts iegādāties restorānus Lido

19
(atjaunots 18:02 20.10.2020)
Darījums bija ieplānots jau 2020. gada jūlijā, tomēr tikai tagad noskaidrojies, ka to apturējis Igaunijas Konkurences departaments. Darījuma atcelšanas iemesli netiek minēti.

RĪGA, 21. oktobris — Sputnik. Igaunijas Konkurences departaments informēja, ka darījums par restorānu tīkla "Lido" 49% akciju iegādi, ko jau vasarā plānoja Luksemburgas alkohola ražotājs un vairumtirgotājs Amber Beverage Group (ABG), nenotiks, vēsta postimees.ee.

Abu uzņēmumu apvienošanās procesa pārtraukšanas iemesli nav zināmi, Konkurences departamenta sniegtajā paziņojumā informācija par to nav sniegta.

Atzīmēts, ka parasti valsts departaments "bremzē" darījumu, ja vienā sektorā parādās ar pārāk lielu varu tirgū apveltīta kompānija – tas var kaitēt konkurencei un atbiedēt jaunus spēles dalībniekus. Tomēr 2020. gada jūlijā Konkurences padome jau piekrita minētajam darījumam.

Kompānija AMG nodarbojas ar alkoholisko dzērienu ražošanu un pārdošanu, tās ražotnes izvietotas Latvijā un Meksikā, izplatītāji strādā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. ABG pieder vairāk nekā 130 zīmoli, tā strādā vairāk nekā 170 pasaules tirgos. Kompānija pieder miljonāram Jurijam Šefleram no Krievijas.

Zīmols "Lido" dibināts Latvijā 90. gados, tā īpašnieks ir Gunārs Ķirsons. Restorānu un bistro tīklā "Lido" strādā aptuveni 13 iestādes un veikali Rīgā un tās apkaimē, ir arī trīs restorāni Igaunijā. "Lido" Igaunijā" pieder trīs meitasuzņēmumi: Lido Mustamäe OÜ, Lido Eesti OÜ un Odil Eesti OÜ.

Kompānija ABG plānoja iegādāties 49% restorānu tīkla "Lido" akciju. Saskaņā ar provizorisko vienošanos, "Lido" statūtus bija plānots mainīt tā, lai ABG varētu iecelt padomē divus locekļus, kā arī tai būtu veto tiesības stratēģiskos jautājumos.

19
Tagi:
Uzņēmēji, Krievija, Igaunija
Pēc temata
Tā ir pie mums Latvijā: Lido vadība Berlīnē neuzklausa sūdzības par "vergu" darbu
"Lido" varētu aiziet no Berlīnes
Lido apmeklētājus apkalpos roboti

Trīskāršs trieciens pandēmijai: Krievijā sāk testēt trešo vakcīnu pret koronavīrusu

0
(atjaunots 20:14 21.10.2020)
Krievijā sākušies trešās vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumi, kuru izveidoja M. Čumakova vārdā nosauktajā centrā. Tās radītāji cer, ka decembrī Veselības ministrija piereģistrēs jauno preparātu un līdz gada beigām sāksies tā masveida ražošana.

Iepriekš valsts reģistrāciju izgāja arī vakcīna, kuru izstrādāja Novosibirskas zinātniskais centra "Vektor". Tāpat noslēgumam tuvojas pasaulē pirmās vakcīnas "Sputnik V" izmēģināšana. Šobrīd notiek trešais Krievijas preparāta testēšanas posms ārzemēs, no tā iznākuma būs atkarīgas vakcīnas perspektīvas starptautiskajā tirgū.

0
Tagi:
vakcīna, Krievija
Pēc temata
Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19
Krievijas vakcīna pret Covid-19 var parādīties NVS
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes