Vilciens Jantarj, foto no arhīva

Lietuva nav tik bagāta, lai palīdzētu Kaļiņingradai: Viļņa draud ar tranzīta problēmām

53
(atjaunots 11:01 22.02.2020)
Lietuva vēlas panākt, lai ES ilggadējā budžetā Kaļiņingradas tranzīta programmai tiktu piešķirti 215 miljoni eiro, taču Eiropas Komisija piedāvā tikai 139 miljonus.

RĪGA, 22. februāris — Sputnik. Krievijas iedzīvotāju iespējas apmeklēt Kaļiņingradas apgabalu caur Lietuvu būs apgrūtinātas, ja ES budžetā vienkāršotas tranzīta shēmas īstenošanai tiks piešķirti mazāki līdzekļi, nekā pieprasa Viļņa, brīdināja Lietuvas Ārlietu ministrija.

Kad Lietuva iestājās Eiropas Savienībā, tika saskaņota shēma, saskaņā ar kuru Krievijas pilsoņi varēs ceļot vilcienā no Krievijas pamata teritorijas uz Kaļiņingradas apgabalu un atpakaļ vienkāršotā kārtībā. Konsulāta darbinieki izsniedz tranzīta dokumentus pasažieriem jau vilcienā. Brisele piešķir līdzekļus programmas īstenošanai.

2021.-2027. gg. budžeta periodā Eiropas Komisija un Eiropas Padomes prezidents Šarls Mišels ierosināja piešķirt tranzīta programmai 139 miljonus eiro. Lietuva pieprasa 215 miljonus un brīdina, ka KF pilsoņu braucieni uz Kaļiņingradas apgabalu var kļūt sarežģītāki, ja pieprasītais finansējums netiks saņemts.

"Lietuva godīgi pilda ES un Krievijas vienošanos, taču ES ilggadējās finansiālās perspektīvas daļas sarukums patiešām sarežģīs tranzīta shēmas īstenošanu – KF pilsoņu iespējas doties uz Kaļiņingradas apgabalu un izbraukt no tā," paziņoja Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs, kuru citēja LRT.

Iepriekš Lietuvas prezidents Gitans Nausēda jau informēja par savu nodomu pieprasīt atbilstošo finansējumu Kaļiņingradas programmai, un apliecināja, ka valsts rīkosies ar atbildības sajūtu.

Taujāts, vai iespējama vienkāršotā tranzīta apturēšana uz noteiktu laiku, ja Lietuva nesaņems visu pieprasīto finansējumu, viņš atbildēja: "Neuzskatīsim Lietuvu par neuzticamu un bravūru partneri. Mēs esam atbildīgs ES loceklis, un mēs noteikti atbildīgi pildīsim savas saistības." Tomēr vienlaikus Lietuva izvirza savas prasības, kas saistītas ar noteiktu funkciju finansēšanu, viņš piebilda.

"Lietuva nav tik bagāta valsts, lai par saviem līdzekļiem finansētu ES kopīgās vajadzības," noslēgumā piebilda prezidents.

53
Pēc temata
Baltieši braukā uz Kaļiņingradu pēc produktiem un medikamentiem
Aviokompānija airBaltic pārtrauc veikt regulāros lidojumus uz Kaļiņingradu
Gubernators piedāvā piešķirt prēmiju par Kaļiņingradas ieņemšanas plānu
Kaļiņingrada lūdz airBaltic ņemt vērā tūristu plūsmu un dot lidmašīnas
Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu, foto no arhīva

Igaunija var aizliegt RT kanālu translāciju pēc Latvijas piemēra

1
(atjaunots 01:11 08.07.2020)
Galīgo lēmumu jautājumā par RT kanālu translācijas aizliegumu Igaunijas teritorijā pieņems Naudas atmazgāšanas datu birojs.

RĪGA, 8. jūlijs – Sputnik. Igaunijas valdība apsver iespēju aizliegt Russia Today telekanālu translāciju valstī, vēsta RIA Novosti.

Aizvadītajā nedēļā Latvija aizliedza kanālu RT, RT HD, RT Arabic, RT Spanish, RT Documentary HD, RT Documentary, RT TV translāciju, aizbildinoties ar to, ka tie piederot ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoram Dmitrijam Kiseļovam, pret ko vērstas Eiropas Savienības sankcijas. Pie tam Kiseļovs ir ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektors, bet RT galvenā redaktore ir Margarita Simoņana, pret kuru nekādas ES sankcijas nav attiecinātas. Abas kompānijas ir atsevišķas juridiskās personas, šī informācija ir labi zināma un atklāti pieejama.

Aizvadītajā nedēļā Lietuvas Ārlietu ministrija ieteica Lietuvas radio un televīzijas komisijai (LRTK) aizliegt RT telekanālu translāciju. LRTK priekšsēdētājs Mants Martišs atzīmēja, ka komisija ir gatava pieņemt lēmumu par kanālu translācijas pārtraukšanu.

​"Pēc Latvijas par RT aizliegumu iedomājusies Lietuva. Gaidām, kad savu arābu un spāņu valodā runājošo iedzīvotāju aizsardzības akcijai pievienosies Igaunija," Simoņana izteicās savā lapā Twitter. (Kanāls RT Spanish strādā spāņu, bet RT Arabic – arābu valodā).

Ilgi gaidīt nenācās. Pirmdien Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu paziņoja, ka atbalsta Latvijas soli attiecībā pret RT, tomēr, lai līdzīgus soļus spertu Igaunijā, tiks veikta analīze, kam jāapstiprina, vai kanāla translācijas ierobežojumi ir pareiza rīcība ar mērķi īstenot finansiālās sankcijas.

Igaunijas ĀM sabiedrisko sakaru nodaļas darbiniece Kairi Sāra-Isopa atzīmēja, ka kompetentā iestāde finansiālo sankciju jautājumā Igaunijā ir Naudas atmazgāšanas datu birojs (RAB). Lai ieviestu ierobežojumus Krievijas telekanālam, jābūt atbilstošam RAB rīkojumam, un šī iemesla dēļ iestādei jāpierāda sankcijām pakļautās personas ekonomiskais sakars ar telekanālu.

Baltijas valstu vadība jau vairākkārt traucējuši Krievijas mediju darbu. Krievijas ĀM paziņoja, ka saskatāmas šo valstu koordinētas līnijas nepārprotamas pazīmes. Mediju vajāšanas gadījumi Baltijas valstīs, atzīmēja ĀM, "uzskatāmi demonstrē, ko praksē ir vērti demagoģiskie izteikumi par Viļņas, Rīgas un Tallinas uzticību demokrātijas un vārda brīvības principiem". Spiedienu no Igaunijas varasiestāžu puses izjutuši arī Sputnik Igaunija žurnālisti, kuriem valsts policijas un robežsardzes departamenta vadība piedraudēja ierosināt krimināllietas, ja viņi līdz 2020. gada 1. janvārim nepārtrauks darba attiecības ar organizāciju.

1
Pēc temata
Zaharova pasniedza Rīgai juridiskās pratības mācību pēc aizlieguma translēt RT
Dombrovskis izskaidroja, kur slēpjas manevru jēga saistībā ar RT aizliegšanu Latvijā
Latvijā aizliedz kanālu RT
ASV armijas uzšuve un Blackhawk helikopters, foto no arhīva

ASV Valsts departaments apstiprinājis helikopteru Black Hawk pārdošanu Lietuvai

10
(atjaunots 01:04 08.07.2020)
Lēmumu par jaunu helikopteru iegādi, kas aizvietos PSRS ražotos Mi-8, valsts Aizsardzības ministrija pieņēma pērn.

RĪGA, 8. jūlijs – Sputnik. ASV Valsts departaments apstiprinājis sešu helikopteru UH-60M Black Hawk un atbilstošā ekipējuma pārdošanu Lietuvai. Darījuma aptuvenā summa sastāda 380 miljonus dolāru (335,9 milj. eiro), vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz ASV Aizsardzības ministrijas Aizsardzības sadarbības un drošības pārvalde (DSCA).

Atzīmēts, ka Lietuvas valdība pieprasījusi lidaparātu iepirkumu standarta konfigurācijā. Papildu ekipējuma sarakstā iekļauti rezerves dzinēji, sistēmas brīdinājumam par raķetes tuvošanos, 12 ložmetēji, naktsredzes iekārtas pilotiem un citi elementi.

DSCA atzīmēja, ka helikopteru pārdošana Lietuvai sekmēs valsts drošību un paplašinās tās iespējas robežu drošības, antiteroristiskās darbības, medicīniskās evakuācijas, meklējumu un glābšanas operāciju, kaujas atbalsta jomā jebkādos laika apstākļos.

"Šo iekārtu piedāvātā pārdošana nemainīs pamata militāro līdzsvaru reģionā," teikts paziņojumā.

Aizvadītajā gadā Lietuvas Aizsardzības ministrija nolēma utilizēt padomju laikā ražotos helikopterus Mi-8 un sākt pārrunas par jaunu mašīnu iepirkumu. Valsts aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis skaidroja, ka padomju helikopteru ekspluatācijas laiks drīz beigsies, bet to apkalpošana ir dārga un sarežģīta, ņemot vērā nepieciešamību piegādāt rezerves daļas no Krievijas.

Militārais eksperts, žurnāla "Arsenal Otečestva" komercdirektors Aleksejs Ļeonkovs intervijā Sputnik Lietuva pastāstīja, ka helikopteru Mi-8 apkalpošana nav dārga, kā to apgalvo Lietuvas valdība. Pēc viņa domām, Viļņa vēlas iegādāties amerikāņu helikopterus tāpēc, ka Vašingtona to piespiež.

NATO pastiprina grupējumus pie Krievijas robežām, aizbildinoties ar iespējamiem "Krievijas draudiem". Turklāt Baltijas valstis aktīvi paraksta ar ASV aizsardzības līgumus par lielām summām, skaidrojot to ar "Krievijas agresiju", kā arī dislocē savās teritorijās NATO militāros kontingentus.

Pie tam Maskava jau vairākkārt ir uzsvērusi, ka neplāno uzbrukt nevienai valstij, un Rietumu aliansei tas ir labi zināms.

10
Tagi:
ASV Valsts departaments, helikopters, Lietuva, ASV
Pēc temata
NATO apstiprināja Baltijas aizsardzības plānus, Turcija atteicās no veto
Makrons atkārtoti pārliecinājās par NATO "smadzeņu nāvi"
Kā Krievija atbildēja uz NATO manevriem Ramstein Alloy Latvijā
"NATO pabrīnīsies": ar ko apbruņos Krievijas jauno iznīcinātāju
Tiesībsargs Juris Jansons, foto no arhīva

Tiesībsargs atkal dodas uz Satversmes tiesu. Šoreiz mediķu algu dēļ

0
(atjaunots 01:28 08.07.2020)
2020. gada budžets neatbilst veseliem diviem Satversmes punktiem, norāda tiesībsargs savā prasībā Satversmes tiesai.

RĪGA, 8. jūlijs — Sputnik. Tiesībsargs Juris Jansons iesniedzis Satversmes tiesā pieteikumu par nepietiekamu darba atalgojuma pieaugumu mediķiem 2020. gadā, vēsta Latvijas Avīze.

J.Jansons norādīja, ka likumā par valsts budžetu 2020. gadam nav ņemts vērā Saeimas Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzētais veselības aprūpes darba samaksas pieaugums 2020. gadā par 20%.

Tiesībsargs uzskata, ka šāda rīcība neatbilst Satversmes 1. pantam, kas paredz: Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, un 66. pantam: ja Saeima pieņem lēmumu, kas saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad likumā jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus.

Iepriekš J.Jansons nosūtīja vēstuli Saeimai, kurā aicināja parlamentu līdz 1. jūnijam likumā "Par valsts budžetu 2020. gadam" veikt grozījumus un rast finansējumu pilnā apmērā veselības nozarei atbilstoši likumā noteiktajam.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbildes vēstulē tiesībsargam atzina, ka Saeimas rīcība ir antikonstitucionāla, pieņemot likumu, bet neparedzot finansējumu pilnā apmērā mediķu darba samaksas paaugstināšanā. Valdībai uzdots nekavējoties sākt jautājuma risināšanu. Jūlijā komisija tiksies ar atbildīgo ministriju pārstāvjiem un ekspertiem, lai turpinātu meklēt risinājumu.

Jūnija beigās mediķi vērsās pie tiesībsarga ar lūgumu aizsargāt viņu tiesības ST. Neilgi pirms tam ST piekrita citai tiesībsarga prasībai – par to, ka Latvija nevar uzskatīt sevi par sociāli atbildīgu valsti un vienlaikus garantēt cilvēkiem tika 64 eiro mēnesī.

Pērn pieņemtais likums paredz mediķu algu pieaugumu 2020. gadā vidēji par 20%, tomēr finanses šiem mērķiem nebija piešķirtas. Izdevies atrast tikai aptuveni pusi nepieciešamo līdzekļu, turklāt politiķi vienojās izmantot tos, lai paceltu par 20% zemākās rezidentu algas un par 10% - pārējo medicīnas darbinieku algas.

Jūnija sākumā mediķu organizācijas aicināja valdību jau šogad pieņemt lēmumu par darba atalgojuma palielināšanu par 10%, nākamgad – par 20%, tomēr veselības ministre Ilze Viņķele 30. jūnijā preses konferencē paziņoja: neziņa par to, cik ātri ekonomika atgūsies pēc Covid-19 krīzes, neļauj droši teikt, ka jau šogad mediķu algas pieaugs par 10%.


0
Tagi:
Jansons, mediķi, alga, Latvija
Pēc temata
Kariņš apsolījis palielināt algas mediķiem nākamgad
Ministru kabinets apstiprinājis mediķu algu modeli
Kariņš: mediķiem varētu pacelt algas, ja visi samaksās sociālās iemaksas
Ilzei Viņķelei jāsagatavo jauns mediķu algu modelis