Lietuvas robeža

Mobilitātes pakete neatbilst ES "zaļajai politikai", uzskata Lietuva

24
(atjaunots 13:01 20.02.2020)
Lietuvas Transporta ministrija vērtē, ka jaunie noteikumi kravu pārvadājumu jomā vēl vairāk novājinās Baltijas un citu Eiropas perifērijas valstu transporta nozares konkurētspēju.

RĪGA, 20. februāris – Sputnik. Lietuva līdz ar astoņām citām ES dalībvalstīm aicina Eiropas Komisiju novērtēt topošās Mobilitātes paketes nolikumu atbilstību Eiropas "zaļajam" kursam, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz Lietuvas Transporta ministrijas preses dienestu.

Ministru tikšanās ar EK viceprezidentu Fransu Timmermansu un komisāri Adinu Valeani notika pēc tam, kad pārrunu pēdējos posmos pērn EK atzina iespējamās nelabvēlīgās sekas, apsolīja tās novērtēt un nodrošināt risinājumu pirms pretrunīgās likumdošanas stāšanās spēkā.

Pirms tikšanās transporta ministri nosūtīja Timmermansam vēstuli, kurā akcentēts: saistības nogādāt automašīnas reģistrācijas valstī neatbilst ES klimata politikas mērķiem un būtiski palielinās ogļskābās gāzes izmešu apjomu.

"Mēs priecājamies, ka Eiropas Komisija ir atzinusi – transporta līdzekļa obligāta atgriešanās neatbilst Eiropas "zaļā" kursa mērķiem un vēlmēm līdz 2050.gadam izveidot klimatiski neitrālu ES. Mums jānovērtē ietekme visā ES, lai mēs varētu izprast problēmas mērogus un spert tūlītējus soļus," teica Lietuvas transporta un sakaru ministrs Jaroslavs Narkevičs.

Ministri norādīja, ka prasība atgriezt transporta līdzekļus neļaus pārvadātājiem no ES salu valstīm izmantot vienotā tirgus priekšrocības, turklāt šo valstu pārvadātāju iespējas būtiski ierobežos ģeogrāfiskais stāvoklis.

Bez tam problēma daļēji saistīta ar operatoriem no trešajām valstīm, jo ES nav mehānisma, kas nodrošinātu efektīvu kontroli visā Eiropā. Šī iemesla dēļ pārvadātājiem no ES var rasties neizdevīgs  stāvoklis no konkurences viedokļa, var samazināties ceļu transporta ekoloģiskie rādītāji, un Mobilitātes paketes sociālie mērķi netiks sasniegti.

"Mēs nevaram noliegt faktu, ka prasība atgriezt transporta līdzekli ir pretrunīga un kopumā neatbilst "zaļajai" politikai. Mums kompleksi jānovērtē ietekme un jānovērš tamlīdzīgas pretrunas," ministri norādīja vēstulē EK viceprezidentam.

Lietuva jau sen ir noraizējusies par situāciju kravu pārvadājumu jomā. Pērnā gada novembrī valsts pārvadātāji organizēja akciju ar mērķi piesaistīt valdības uzmanību problēmām šajā nozarē.

Bez tam izskanējis vērtējums, ka Mobilitātes pakete vēl vairāk novājinās Baltijas un citu Eiropas perifērijas valstu transporta nozares konkurētspēju. Tādējādi tiks veicināti ES lielo valstu pārvadājumi.

24
Pēc temata
Latvijas ekonomikas ministrs glābj planētu: vadītāji uzpildās Lietuvā
Ne miera, ne atpūtas: tālbraucēji pārkāpj ES tiesiskās normas
Kalnu slēpotājs Andrejs Drukarovs, foto no arhīva

Tas vairs nav lietuviešu zēns: slēpotājs sarūgtinājis tēvzemi

13
(atjaunots 23:16 16.05.2021)
Talantīgais lietuviešu kalnu slēpotājs Andrejs Drukarovs pēc atklātas intervijas Šveices izdevumam "La Regione" bija spiests taisnoties.

RĪGA, 17. maijs – Sputnik. Viļņā dzimušais un Šveices dienvidos augušais kalnu slēpotājs Andrejs Drukarovs sniedzis pārsteidzīgu interviju Šveices izdevumam "La Regione" un sarūgtinājis lietuviešus, stāsta Sputnik Lietuva.

Sarunā ar žurnālistu Drukarovs atzina, ka vairs neuzskata sevi par lietuvieti.

Patiesībā tas nepārsteidz – kopš sešu gadu vecuma viņš dzīvoja Itālijā, 10 gadu vecumā pārcēlās uz Šveici. Tur viņš pirmo reizi stājās uz slēpēm, sāka piedalīties vietējās sacensībās.

Tiesa, sportistu finansiāli atbalsta Lietuvas slēpošanas asociācija (LNSA), kas apmaksāja viņa treneri, kā arī dalību Šveices slēpošanas savienības (Swiss-Ski). Komandā. Sadarbība ar Šveici ir spēkā līdz nākamās olimpiskās sezonas beigām – 2021./22. g.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Andrej Drukarov (@andrej_drukarov)

2018. gadā Drukarovs debitēja Olimpiskajās spēlēs Phončhanā un ieņēma 41. vietu slalomā. Februārī, 2021. gada Pasaules čempionātā viņš demonstrēja labāko rezultātu Lietuvas kalnu slēpošanas sporta vēsturē – ieņēma 23. vietu gigantiskajā slalomā.

"Bez Šveices es nekad nebūtu pacēlies tur, kur esmu tagad, - Drukarovs atklāti konstatēja intervijā. – Man patīk Tičino (kantons Šveices dienvidos pie Itālijas robežas). Pārsvarā – klimata dēļ, man ļoti patīk arī vietējā virtuve. Domāju, man šeit viss ir ideāli piemērots, esmu lieliski integrējies šajā vidē un negribu pamest Šveici."

Par Lietuvu, kur viņš dzimis un audzis 90. gadu sākumā, Drukarova viedoklis ir pavisam citāds.

"Salīdzinājumā ar Viļņu Tičino ir gluži kā cita pasaule. Līdz sešu gadu vecumam es dzīvoju pašvaldības daudzstāvu mājā, kas visas ir līdzīgas viena otrai. Nevienam nekā nebija, mums, bērniem, rotaļās pagalmā vajadzēja uzmanīties, lai nesavainotos ar špricēm, kas vāļājās uz zemes. Domāju, neviens negrib, lai viņu bērni dzīvotu tādā vidē.

Dzīvoju 40 kvadrātmetru platībā ar vecmāmiņu un vecvecmāmiņu. Mans tēvs bija krievs, taču viņu nekad neesmu redzējis. Visa šī pagātnes pieredze liek vēl vairāk cienīt to, kas man ir tagad, un saprast naudas cenu."

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Andrej Drukarov (@andrej_drukarov)

Pēc viņa vārdiem, reizi gadā viņš ierodas Lietuvā, lai izpildītu obligātos testus.

"Valsts man nav pazīstama no kultūras viedokļa, nerunājot jau par virtuvi vai klimatu. Es vairs nesaprotu, kādi ir cilvēki, kas tur dzīvo. Savus draugus Tičino es saprotu daudz labāk nekā lietuviešus," viņš teica.

Intervijā norādīts, ka viņam nav viegli nēsāt uz savas sporta jakas Lietuvas vārdu.

"Mani satrauc domas par sportistu tur. Pats svarīgākais sporta veids Lietuvā ir basketbols, visam pārējam netiek pievērsta pienācīga uzmanība. Citu sporta veidu pārstāvjus pa īstam neatbalsta, taču pie tam kritizē par to, ka viņi nodarbojoties ar sportu, kas nevienam neesot vajadzīgs.

Šeit viss ir citāti, un laika gaitā izstrādāta mentalitāte to atbalstam, kam ir ideja un iecere. Piemēram, pirms laika es savācu līdzekļus projektam "Es tev ticu", un lielāko daļu palīdzības saņēmu no Šveices. Tāds vietējo iedzīvotāju atbalsts nepazīstamam lietuviešu puisim, kurš bez tās nekad neko nebūtu izcīnījis augstā līmenī, patiešām ir valdzinošs," toreiz žurnālistei pastāstīja Drukarovs.

Noslēgumā viņš teica:

"Tagad mana piederība Šveicei ir daudz lielāka. Es teiktu, šis zēns daudz mazāk ir lietuvietis nekā šķiet no malas. Esmu ļoti pateicīgs par visām iespējām, kādu man nekad nav bijis un par kādām es ne sapņot nevarēju, un vēl esmu kļuvis par cilvēku, kurš jūtas esam savā vietā."

Intervija saviļņoja Lietuvas sabiedrību, un dažas dienas vēlāk Drukarovs jau bija spiests skaidroties arī LNSA oficiālajā vietnē. Viņš paskaidroja, ka ir nepareizi saprasts, un apliecināja: viņam ir liels gods uzstāties par Lietuvu un nēsāt apģērbu ar Lietuvas vārdu un ģerboni.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Andrej Drukarov (@andrej_drukarov)

"Ļoti nožēloju pašreizējo situāciju. Tāpat kā daudzi lasītāji Lietuvā, biju neapmierināts ar to, kā žurnālisti sagrozījuši manas domas. Sarunas gaitā mēģināju paskaidrot: man, slēpotājam, kas pārstāv Lietuvu, nav viegli no tā viedokļa, ka manis izraudzītais sporta veids valstī ir maz pazīstams un piesaista daudz mazāk sabiedrības un sponsoru uzmanības nekā Itālijā un Šveicē, kur kalnu slēpes ir vienkārši superpopulāras. Žurnālists sagrozīja manas domas, vienkārši uzrakstot, ka man "nav viegli nēsāt apģērbu ar uzrakstu "Lietuva", - teikts Drukarova paziņojumā.

Viņš atsauca atmiņā atbalstu, ko viņam sniegušas ne tikai sporta organizācijas, bet arī līdzjutēji Lietuvā.

"Man ļoti palīdz Lietuvas Olimpiskā komiteja, kas piešķir stipendiju un līdzekļus, gatavojoties Olimpiskajām spēlēm, cilvēki, kas vada Lietuvas slēpošanas asociāciju, kas deva man iespēju trenēties ar Šveices komandu, kā arī Lietuvas līdzjutēji, kas mani atbalsta. Jūs nenoticēsiet, taču mani pielūdzēji sūta man rupjmaizi no Lietuvas, kas man ļoti garšo, un glazētos sieriņus ar magonēm – tie garšo tāpat kā bērnībā," viņš uzrakstīja.

Pēc viņa vārdiem, šis nepatīkamais incidents nebūtu noticis, ja viņš būtu izlasījis raksta galīgo versiju pirms publikācijas.

13
Tagi:
sportisti, Lietuva, Šveice
Pēc temata
"Latvijas vizītkarte": publicists izkritizēja bokseri Briedi par pareizticīgo ikonām
"Sporta Latvijā nav un nebūs": sociālajos tīklos kritizē jaunos ierobežojumus Covid-19 dēļ
Olimpietis Puķītis atteicies no Latvijas sportiskās pilsonības
Dainis Dukurs: Aleksandrs Zubkovs ož pēc dopinga
 Saber Strike

"Swift Response 21" Igaunijā: mācības beigušās, amerikāņi palikuši

32
(atjaunots 07:55 16.05.2021)
Daļa amerikāņu karavīru, kas piedalījās macībās "Swift Response", paliks Igaunijā līdz nākamajiem manevriem.

RĪGA, 16. maijs – Sputnik. 14. maijā Igaunijā noslēgušās militārās mācības "Swift Response 21", kas turpinājās divas nedēļas ASV vadībā, vēsta Sputnik Meedia.

Lielākā daļa amerikāņu kareivju, kas piedalījās mācībās, atgriezīsies bāzē Ziemeļkarolīnā. Taču dažas vienības līdz ar ekipējumu palikušas Igaunijā līdz Aizsardzības spēku mācībām "Pavasara vētra", vēsta Igaunijas Aizsardzības ministrijas preses dienests.

Mācību "Swift Response" gaitā Igaunijā tika izspēlēts sabiedroto desants. Manevros piedalījās aptuveni 2 tūkstoši kareivju no ASV un Lielbritānijas, kuri izspēlēja valsts aizsardzības variantus krīzes situācijā.

""Swift Response 21" Igaunijā ir noslēgušās, bet "Defender Europe" turpināsies citās valstīs. Mums mācības ar sabiedrotajiem bija labs treniņš pirms "Pavasara vētras", kas nupat jau sāksies," paziņoja mācību vadītājs no Igaunijas puses, ģenerālmajors Indreks Sirels.

Gan desants, gan degvielas uzpilde

Mācības "Swift Response 21" sākā 5. maijā ar ZRK šaušanas mācībām – Aizsardzīas spēku centrālajā poligonā tika palaist vairāk neka divi desmiti raķešu no pieciem raķešu kompleksiem.

6. maija naktī aptuveni 700 desantnieki, 3 kaujas mašīnas un 2 artilērijas iekārtas sekmīgi piezemējās un iesaistījās mācību kaujā.

 Manevri noslēdzās ar šaušanas mācībām Igaunijas Aizsardzības spēku Centrālajā poligonā.

"Pasākumi aizritēja sekmigi. Mums kopā ar sabiedrotajiem izdevās izspēlēt svarīgus aizsardzības elementus. Daži no tiem tika izpildīti pirmo reizi," precizēja Indreks Sirels.

Mācību svarīgs elements bija operatīvā degvielas uzpilde transporta lidmašīnām, kas ieradās Igaunijas aviobāzē no ASV. Tās varēja izlidot mājup jau dažas stundas vēlāk. Līdz šim Emari aviobāzē ne reizi nav vienlaikus uzturējušas 9 kaujas lidmašīnas un apmēram 20 helikopteri.

""Swift Response 21" kļuva par praksi, kas ļāva saprast, cik ātri mēs varam nogādāt Igaunijā savus sabiedrotos draudu gadijumā. Mēs nospraudām jomas, kurās kaut ko iespējams nākotnē izdarīt vēl efektīvāk," atzīmēja Indrejs Sirels.

Manevri "Swift Response" ir mācību "Defender Europe" daļa – tās ir lielākās Eiropas teritorijā pēdējo 25 gadu laikā. Manevri notiek vienlaikus 16 Eiropas valstīs. Tajos kopumā iesaistīti 28 tūkstoši karavīru.

Krievija brīdina NATO par augsto aktivitāti

Tik plašas NATO mācības Krievijas robežu tiešā tuvumā, protams, radījušas satraukumu Maskavā – ASV un to partneri uzskata Krieviju par "potenciālo pretinieku".

Alianse jau vairākkārt norādījusi, ka militārā spēka audzēšana pie Krievijas robežām palīdzēšot apturēt mītiskos "Krievijas draudus", kā arī stiprināšot visas Eiropas drošību.

Krievija tādus spriedelējumus uzskata par absurdu, turklāt Maskava uz pastāvīgajiem aicinājumiem apspriest problēmas saņem nemainīgu NATO vadības atteikumu.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs konstatēja, ka ar fantāzijām par "Krievijas draudiem" alianse vienkārši attaisno bloka pastāvēšanu, kopš zaudēts "ideālais ienaidnieks" - PSRS.

32
Tagi:
militārās mācības, NATO, Igaunija
Pēc temata
Uz krievu lielgabalu dārdiem NATO Baltijā atbild ar karantīnu
Krievijā atbildēja uz Ukrainas un NATO spēku gatavošanos karam Krimā
"NATO roku darbs": kas sācies pie Krievijas robežām
Krievu žurnālists Vladimirs Solovjovs, foto no arhīva

Par ko viņa domāja, kad izlēma dzīvot Latvijā? Solovjovs norāja krievu aktrisi

0
(atjaunots 10:37 17.05.2021)
Vai tiešām viņa nezināja, ka Latvijā pārkāpj krievu tiesības, ka valsts ārlietu ministrs lepojas ar savu vectēvu – SS leģionāru? Krievu žurnālists Vladimirs Solovjovs asi kritizēja aktrisi Čulpanu Hamatovu par lēmumu saņemt uzturēšanās atļauju Latvijā.

RĪGA, 17. maijs — Sputnik. Krievijas žurnālists Vladimirs Solovjovs, ko Latvija nesen iekļāva persona non grata sarakstā, norāja aktrisi Čulpanu Hamatovu, kas nopirkusi zemesgabalu Latvijā un saņēmusi termiņuzturēšanās atļauju.

Savā raidījumā YouTube "Solovjov LIVE" žurnālists centās izprast, kāpēc Hamatovai vajadzīga uzturēšanās atļauja Latvijai, ja "šeit, Krievijā, viņai viss ir kārtībā". Žurnālists negatīvi izvērtēja aktrises frāzi par to, ka "daudzi talantīgi cilvēki aizbraukuši uz turieni, jo šeit viņiem nebija iespēju attīstīties profesijā". Solovjovs pieļāva, ka, acīmredzot, bez tādiem izteikumiem Latvijas inteliģences aprindās neuzņem.

"Es ļoti cienu Čulpanu Hamatovu, tikai, atvainojiet, neesmu sapratis... Labi, man nav nekas iebilstams pret to, ka Hamatova varējusi nopirkt zemi Baltijā. Skaidrs, atrada "labāko" no iespējamiem naudas ieguldīšanas variantiem, tā ir viņas pašas izvēle. Jaukā sieviete Čulpana saņem uzturēšanās atļauju Latvijā, es ļoti priecājos par viņu, viņa ir lieliska aktrise. Laikam jau šeit tīri labi pelna, ja tā varēja. Tā tam arī jābūt. Viņa saņēma uzturēšanās atļauju automātiski kopā ar zemes gabala iegādi, viņai palīdzēja draudzene – žurnāliste. Es par viņu tikai priecājos. Man nekas nav iebilstams. Es tikai nekādi nevaru saprast to Hamatovas frāzi par to, ka "daudzi talantīgi cilvēki aizbraukuši uz turieni, jo šeit viņiem nebija iespēju attīstīties profesijā". Piedodiet. Es gribu saprast, vai Hamatovas kundze nerunā par sevi, vai viņa tagad plāno izpausties Baltijā?" Solovjovs lauzīja galvu.

Žurnālists atzīmēja, ka, pēc viņa domām, Hamatovai dzīve Krievijā sakārtojās lieliski, ir arī iespēja izpausties profesijā. Tāpēc viņam radās aizdomas, ka šo frāzi aktrise izmetusi ar tālejošiem plāniem būt uzņemtai Latvijas inteliģences aprindās.

"Vienkārši viņai vajadzēja to frāzi izteikt valstī, kur notiek nacistu marši, kur sēdina cietumā mūsu veterānus. Viņa nav pamanījusi krievvalodīgos, kuru tiesības Latvijā ir ierobežotas. Viņu nemulsina tas, ka Latvijas ārlietu ministrs lepojas ar savu vectēvu – nacistu. Tas ir normāli, ka tur par varoņiem kļuvuši cilvēki, kas bija baismīgākie ļaundari, bendes. Holokausts – vai tas viņai, maigajai, aizkustinošajai Čulpanai kaut ko izsaka?" žurnālists bija sašutis.

Kādu apsvērumu dēļ viņa nolēmusi dzīvot Latvijā, pārdomāja Solovjovs. Vai draugi ieteica?

"Ā, es sapratu, ļoti daudz paziņu Rīgā. Tagad viņiem pievienojušies draugi no Jūrmalas un Cēsīm, laikam jau bez tādas frāzes neuzņems Latvijas inteliģences aprindās. Kā uz to atbildēt? Laba aktrise Čulpana Hamatova, laikam jau arī labs cilvēks. Tikai kāpēc aktieri bieži vien nedomā, ko saka?" atzīmēja Solovjovs un uzsvēra, ka Krievija ne tikai devusi Hamatovai iespēju izpausties aktiermākslā, bet arī pilnībā atbalstīja viņas darbā labdarības fondu jomā.

0
Tagi:
SS, Latvija, termiņuzturēšanās atļauja
Pēc temata
Pāriešu pāri robežai, bet mežā gaidīs mašīna: Jevgēņiju Mironovu uzaicināja Latvijā
"Tavs antipadomnieks drīkst atbraukt": kā priekš latvieša Hermaņa Putinam vīzu prasīja