Lietuvas prezidents Gitans Nausēda

Lietuvas prezidents nosauca ASV par "faktoru Krievijas savaldīšanai"

28
(atjaunots 12:17 15.02.2020)
Pēc Lietuvas līdera domām, Baltijas valsts esot spiesta "stāties pretī Krievijas draudiem" un bez saviem sabiedrotajiem tā netiktu galā.

RĪGA, 15. februāris – Sputnik. ASV bruņoto spēku dislokāciju Baltijas reģionā Lietuvas prezidents Gitans Nausēda nodēvēja par "spēcīgu bremzējošu faktoru Krievijai,", vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz Prezidenta pils preses dienestu.

Lietuvas līderis piedalās ikgadējā Minhenes drošības konferencē. Tās ietvaros viņš uzstājās ar runu diskusijā, kas bija veltīta Baltijas valstu drošības jautājumiem.

"Bez ASV un citu sabiedroto NATO atbalsta mēs nevarētu efektīvi apturēt "Krievijas draudus". Mūsu ģeogrāfiskais stāvoklis un ģeopolitiskais stāvoklis prasa no mums maksimāli efektīvu resursu izlietošanu. Svarīgi, lai NATO spēki Lietuvā būtu maksimāli sagatavoti, pastāvīgi uzlabotu iemaņas, piedalījās mācībās kopā ar Lietuvas Bruņotajiem spēkiem un nepieciešamības gadījumā ātri saņemtu atbalstu," paziņoja Nausēda.

Prezidents piebilda, ka nespēj iedomāties efektīvu savaldīšanu "bez ASV līdzdalības".

Baltijas valstu un Polijas politiķi pastāvīgi ziņo par it kā augošajiem "Krievijas draudiem". Viņi lūdz palīdzību no sabiedrotajiem NATO, dislocē savās teritorijās alianses militāro kontingentu un tehniku, ka arī iegādājas bruņojumu.

Piemēram, poligonā Pabradē Lietuvā līdz šī gada pavasarim dislocēts ASV armijas 1.divīzijas 9.pulka 1.bataljons kopā ar 30 tankiem Abrams, 25 kājnieku kaujas mašīnām Bradley un citu bruņojumu.

Lietuvas Valsts drošības departamenta nesenajā pārskatā Krievija nosaukta par "lielāko draudu faktoru Lietuvai un tās ārpolitikai".

Pie tam Maskava jau vairākkārt ir norādījusi, ka neplāno nekādus uzbrukumus. Gluži pretēji, Krievijas valdība konstatējusi NATO spēku daudzkārtējo pastiprināšanos pie Krievijas robežām. KF Ārlietu ministrija norādīja, ka Ziemeļatlantijas alianse izmanto Rietumu histēriju bruņojuma un kontingenta paplašināšanai.

Daži eksperti uzskata, ka Viļņa izdomā pasakas par "biedējošo Krieviju", lai iebiedētu pati savus iedzīvotājus.

Iepriekš Krievijas senators Aleksejs Puškovs atzīmēja, ka Lietuvai "Krievijas agresijas" atvairīšanas vietā nāktos pievērst uzmanību īstajiem draudiem – dotāciju sarukumam no Eiropas Savienības budžeta.

28
Tagi:
draudi, Krievija, prezidents, Lietuva
Pēc temata
Lietuvas specdienesti uzskata Krieviju par lielāko apdraudējuma faktoru
Eksperts novērtējis Krievijai naidīgā Latvijas un Lietuvas demarša perspektīvas EPPA
Krievijas vēstnieks Lietuvā ieteicis Nausēdam zāles pret rusofobiju
Kā lietuviešu žurnālists izglābis Eiropu no Krievijas kulinārajām receptēm
 Javelin

ASV nodeva Lietuvai raķetes Javelin 31 miljona dolāru vērtībā

15
(atjaunots 07:53 07.08.2020)
Raķetes Javelin no ASV nodotas Lietuvas Bruņotajiem spēkiem. Iepriekš līdzīgu bruņojumu saņēma Igaunija.

RĪGA, 7. augusts – Sputnik. ASV nodeva Lietuvai papildu raķetes, kas paredzētas prettanku sistēmai Javelin par kopsummu vairāk nekā 31 miljonu dolāru vērtībā, informēja Lietuvas BS savā vietnē.

Aizsardzības ministrija informēja, ka tuvāko desmit gadu laikā Lietuva plāno iegādāties ASV raķetes par 104 miljoniem dolāru. Līgums par 13 miljoniem tika parakstīts 2019. gada nogalē. Ar minētajām sistēmām tiks papildus ekipētas Lietuvas Sauszemes spēku vienības.

"ASV ir stratēģiskais partneris un galvenais sabiedrotais, kas rūpējas par Baltijas reģiona drošību. ASV prettanku sistēma Javelin jūtami stiprina Lietuvas BS cīņas spējas un aizsardzības spējas ilgtermiņa perspektīvā," teica viceminitrs Eimutis Misūns.

ASV vēstnieks Lietuvā Roberts Gilkrists piebilda, ka prettanku sistēmas Javelin papildu raķetes "neapšaubāmi pastiprinās Lietuvas mijiedarbību ar ASV bruņotajiem spēkiem".

Iepriekš līdzīgas raķetes saņēma Igaunija. 92 prettanku raķetes Javelin, ko ASV nodeva Aizsardzības spēkiem ar mērķi celt aizsardzības spējas, nonāca Igaunijā jūlija beigās. Piegādi apmaksāja ASV.

Javelin ir tā saucamā sistēma "izšauj un izmet no prāta", kas ļauj operatoram pēc raķetes palaišanas doties patvērumā vai nomainīt pozīciju – rezultātā operatora un visa kompleksa dzīvotspēja pieaug. Pēc starta raķete automātiski pavēršas pret izvēlēto mērķi, un strēlniekam pēc tās palaišanas nevajag kontrolēt lidojumu tēmēklī līdz trāpījuma brīdim, tāpēc sistēmas operatora drošība cīņā pieaug.

Kopš 90. gadu vidus sistēmas Javelin izmanto ASV un virkne citu valstu: Lietuva, Gruzija, Čehija, Īrija, Norvēģija, Lielbritānija un Francija. Javelin ir arī Austrālijai, Jaunzēlandei, Indonēzijai, Taivānai un vairākām Tuvo Austrumu valstīm – Izraēlai, Saūda Arābijai, Jordānijai, Omānai, AAE, Katarai un Bahreinai.

15
Tagi:
militārā tehnika, Lietuva, ASV
Pēc temata
Javelin pietrūkst: Igaunija vēlas lielāku skaitu prettanku kompleksu
Baltijas sērfings: 2018. gada militārais iznākums
ASV plāno palielināt militāro atbalstu Eiropai: cik saņems Baltijas valstis
Bez munīcijas, toties ar salmiem: Ukrainas armijā atrasti interesanti Javelin
Igaunija

Igaunija paziņoja par otrā Covid-19 viļņa sākšanos valstī

38
(atjaunots 07:58 05.08.2020)
Pašlaik inficēšanās līmenis Igaunija ir vienāds ar 2,6, lai gan vien pirms mēneša tas turējās 1,0 līmenī.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Igaunijā sākās otrais koronavīrusa vilnis, par to paziņoja Igaunijas Veselības departamenta preses sekretāre Eike Kingseppa, raksta postimees.ee.

"Pēc Veselības departamenta vērtējumu jau var runāt par to, ka Igaunijā sācies otrais Covid-19 saslimstības vilnis," sacīja viņa.

Tāpat tiek ziņots, ka no 6. augusta Igaunijā grasās pastiprināt Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumus. Iepriekš Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass paziņoja, ka pirms mēneša inficēšanās līmenis bijis 1,0, bet dotajā brīdī tas sastāda jau 2,6.

Tomēr ne visi piekrīt tam, ka tas jau ir uzskatāms par otro vilni. Pēc zinātniskās padomes vadītājas, Tartu Universitātes mikrobioloģijas profesores Irjas Lutsares domām, pašlaik Igaunija joprojām atrodas pirmā viļņa fāzē, vīruss nekur nebija aizgājis, joprojām ir augsta inficēšanās varbūtība.

Saskaņā ar 4. augusta datiem, Igaunijā visā pandēmijas laikā ir reģistrēts 2091 Covid-19 gadījums, miruši 63 cilvēki, izveseļojās 1937.

Vakar Sputnik Latvija ziņoja, ka diennakts laikā valstī tika reģistrēti trīs jauni Covid-19 gadījumi.

Saskaņā ar SPKC datiem, divi inficētie ieradās no valsts, kur Covid-19 izplatības rādītājs sastāda vairāk nekā 16 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, vēl viens – kontaktēja ar inficēto.

Kopumā epidēmijas izplatības laikā valstī ir veikti 203 868 Covid-19 izmeklējumi, no tiem 1249 izrādījās pozitīvi, 1070 cilvēki izveseļojās, 32 nomira.

38
Tagi:
koronavīruss, Baltija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Vācu zinātnieki atklājuši neparastu faktu par Covid-19 inficēšanās iespēju
PVO Ārkārtējā komiteja tiksies, lai novērtētu situāciju ar Covid-19 pasaulē
Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19
Izveidojusies acīmredzama imūnā atbilde: Krievijas vakcīna pret Covid-19 devusi rezultātu

Cik iedzīvotāji valstī atbalsta latviešu mūzikas kvotas radio

0
(atjaunots 18:03 07.08.2020)
Izskanējis ierosinājums ieviest īpašas kvotas radio, lai atbalstītu vietējos muzikantus. Kā iniciatīvu novērtēja sabiedrībā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas mūziķi un izpildītāji saskārušies ar nopietniem zaudējumiem koronavīrusa krīzes rezultātā ieviesto ierobežojumu dēļ. Lai pāvarētu negatīvās sekas, Latvijas mūzikas attīstības biedrība ierosinājusi ieviest vietējās mūzikas kvotas: saskaņā ar iniciatīvu, 40% ierakstu, ko atskaņo radiostacijas, jābūt latviešu valodā vai laistiem klajā Latvijā.

Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Kantar TNS aptauja, kas tika veikta starp Latvijas iedzīvotājiem 18-60 gadu vecuma grupā, apliecināja, ka tikai trešā daļa respondentu atbalsta tādu ierosinājumu. Rezultātus publicēja skaties.lv

Pētījums rāda, ka tikai 30% uzskata, ka tādas kvotas ir jāievieš: 11% tās noteikti atbalstīja, vēl 19% drīzāk atbalstīja.

Pret kvotām iebilda lielākā daļa aptaujāto – 54%, turklāt 30% iebilda kategoriski, bet 24% - drīzāk bija pret. Noteiktu atbildi nevarēja sniegt 16%.

Iepriekš vēstīts, ka patlaban no Latvijā atskaņotajiem skaņdarbiem tikai ceturtā daļa ir vietējie.

0
Tagi:
mūzika, latvieši, Latvija
Pēc temata
Operatorus pametīs gan krievi, gan latvieši: kam vajadzīgi prezidenta grozījumi televīzijā
Saeima apstiprinājusi valodas kvotas TV. RTR pamata paketē nebūs
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem