Igaunija vērtē uzbrukuma risku un atzīst: Krievijas "draudi" ir nenozīmīgi

© Sputnik / Алексей Дружинин / Pāriet pie mediju bankasЗвезда на Спасской башне Московского Кремля.
Звезда на Спасской башне Московского Кремля. - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Izlūkdienesta pārskata autori apgalvo, ka militāra konflikta risks ar Krieviju ir zems, toties Ķīna vēlas mainīt pasaules kārtību savās interesēs.

RĪGA, 14. februāris – Sputnik. Igaunijas izlūkdienests atzinis "Krievijas draudus" par valstij nenozīmīgiem un aicinājis pievērst lielāku uzmaību Ķīnai, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz portālu ERR.ee.

Republikas Ārējās izlūkošanas departamenta ikgadējā pārskata autori uzskata, ka situācija drošības jomā pēdējo piecu gadu laikā pasaulē pasliktinājusies, pašu Igauniju joprojām apdraudot Krievija. Tomēr kaimiņvalsts nevēlas karu ar NATO, tāpēc militāra konflikta risks ir nenozīmīgs.

Pie tam autori atzīmēja, ka vērtējums var mainīties, "saasinoties Krievijas un Rietumu konfrontācijai jebkurā pasaules punktā", un Maskava, viņuprāt, varot izšķirties par "preventīvu uzbrukumu" Baltijai.

"Krievijas militāra uzbrukuma draudi Igaunijai ir nelieli, jo Krievija nevēlas karu ar NATO, taču Krievijas un Rietumu konfrontācijas saasināšanās jebkurā pasaules vietā var ātri mainīt draudu vērtējumu Igaunijai. Krievija var pieņemt lēmumu veikt preventīvu militāru triecienu Baltijas valstīm, ja baidīsies no konflikta eskalācijas jebkādā citā reģionā," teikts pārskatā.

Izlūkdienests uzskata Ķīnu par vienu no "iespējamiem drošības risku avotiem". Dokumenta autori uzskata, ka Pekina vēlas mainīt pasaules kārtību savās interesēs.

Вид на ночной Таллин, Эстония - Sputnik Latvija
Igaunijas Drošības policija: Krievija apdraud valsti no rietumiem

"Ķīnas augošā ārpolitiskā aktivitāte 2019. gadā izpaudās, piemēram, mītiņu organizācijā valsts oficiālās pozīcijas atbalstam, kā arī vietējo mediju kritikai par neobjektivitāti," teikts pārskatā.

Baltijas valstu politiķi pastāvīgi runā par augošajiem "Krievijas draudiem" un šajā fonā biežāk slēdz ar ASV aizsardzības līgumus, organizē kopīgas militāras mācības Baltijas reģionā un dislocē NATO spēkus savā teritorijā.

Taču pēdējā laikā Baltija uzskata Ķīnu par vienu no draudu faktoriem. Piemēram, Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida iepriekš izteicās, ka tagad Pekina radīs lielākus draudus globālajai pasaulei nekā Maskava. Lietuvas specdienesti jau otro gadu no vietas starp valsts apdraudējuma faktoriem iekļauj Ķīnu un tās investīcijas savā pārskatā.

Lietuvas VDD pārskats

2020. gada februāra sākumā Lietuvas Valsts drošības departaments sadarbībā ar Aizsardzības ministrijas operatīvo dienestu Otro departamentu publicēja ikgadējo pārskatu, kurā nosauca Krieviju par "lielāko apdraudējumu Lietuvas drošībai un ārpolitikai".

Купола храма Василия Блаженного на Красной площади в Москве - Sputnik Latvija
Lietuvas specdienesti uzskata Krieviju par lielāko apdraudējuma faktoru

Par "draudiem" tiek uzskatīta arī Ķīna, Ķīnas investīcijas un Baltkrievijas AES.

Krievijas vēstniecība Lietuvā nosauca VDD atskaiti par "slimības vēsturi", kas atstāj skumdinošu iespaidu. Diplomāti norādīja, pēc Lietuvas specdienestu domām, viņu pārskats jāņem vērā gan valsts struktūrām, gan sabiedriskajām organizācijām, arī ārvalstnieku veidotajām organizācijām.

Krievija jau vairākkārt ir uzsvērusi, ka neplāno nekādus uzbrukumus, taču atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā NATO spēki pie Krievijas robežām ir pieauguši septiņkārt – NATO izmanto rietumvalstu histēriju, lai paplašinātu bruņojumu un karavīru kontingentus.

Ziņu lente
0