Eiropas parlaments, foto no arhīva

EP deputāte pārmet Lietuvas valdošās partijas līderim atbalstu "Krievijas projektiem"

32
(atjaunots 01:44 06.02.2020)
Eiropas Parlamenta deputāte Rasa Juknevičiene komentēja Valsts drošības departamenta pārskatu un pauda savu viedokli par citiem "draudiem".

RĪGA, 6. februāris – Sputnik. Eiropas Parlamenta deputāte no Lietuvas Rasa Juknevičiene uzskata, ka lielāko nacionālo apdraudējumu valstij nes Lietuvas valdošās partijas "Lietuvas Zemnieku un zaļo savienība" Ramūns Karbauskis un premjerministrs Sauļus Skvernelis, vēsta Sputnik Lietuva.

Politiķe sniegusi komentārus Valsts drošības departamenta (VDD) un Aizsardzības ministrijas operatīvo dienestu Otrā departamenta pārskatam un novērtējusi draudus – viņasprāt, "viss uzrakstīts pareizi".

"Tomēr lielākos draudus mūsu nacionālajai drošībai nes Karbauskis ar Skverneli. Pirmais – tāpēc, ka atbalstīja un turpina atbalstīt visus Kremļa projektus, jo viņam ir krieviska izpratne par demokrātiju un politiku. Tāpēc Kremlim nevajag iejaukties vēlēšanās Lietuvā. Otrais vienkārši sīki krāpjas ar ceļiem un iekārto darbā savējos," Juknevičiene uzrakstīja savā lapā Facebook.

Iepriekš VDD savā pārskatā nosauca Krieviju par "lielākajiem draudiem Lietuvas drošībai un ārpolitikai". Par lielāko risku uzskata Krievijas ietekmi republikas enerģētikā, piemēram, Krievijas SDG piegādēs Lietuvas gāzes tirgū. Pie tam specdienesti atzina, ka Maskava nav iejaukusies prezidenta vēlēšanās 2019.gadā, bet gan tikai novērojusi.

Tāpat specdienesti uzskata, ka Lietuvu "apdraud" Ķīna un tās investīcijas, Baltkrievijas AES, kā arī Krievijas centieni "paplašināt savu ietekmi Rietumos" ar "parlamentārās diplomātijas" līdzekļiem.

Rasa Juknevičiene ir partijas "Tēvijas savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti" biedre. Konservatori tradicionāli demonstrē domstarpības ar LZZS. Viņi ir pazīstami arī ar krasi rusofobiem izteikumiem, kritizē valdošās partijas iniciatīvas un nāk klajā ar radikāliem ierosinājumiem.

32
Pēc temata
Latvija joprojām uzskata, ka interesē Krieviju: VDD atskaitījies par draudiem
Apģērbs ar Putinu un Krievijas armijas simboliku atzīts par nacionālās drošības draudu
Orientācijas draudi. Krievija pavedina jauniešus Latvijā
Sarkanie draudi. Kādus briesmu stāstus par Krievijas armiju raksta Rietumu mediji
Tallinā

Poliju vēlas pievienot "Baltijas burbulim"

4
(atjaunots 17:11 02.06.2020)
Polijas ārlietu ministru centīsies pierunāt atvērt robežas Baltijas valstu iedzīvotājiem un izveidot vienotu tūrisma zonu.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Šodien Baltijas valstu ĀM vadītāji pārrunās Tallinā centīsies pierunāt Poliju atvērt robežas, raksta EER.

Baltijas valstu ārlietu ministri atjaunojuši tikšanās klātienē – Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs publicēja Twitter fotogrāfijas no Igaunijas galvaspilsētas, kur notiks savstarpēja robežu atvēršanas apspriede kopā ar Polijas ĀM vadītāju Jaceku Čaputoviču.

​Iepriekš Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis piedāvāja Polijai pievienoties Baltijas valstīm, kuras atvērušas iekšējās robežas, un izveidot vienotu tūrisma zonu.

Šo piedāvājumu atbalsta arī Igaunijā.

"Protams, tā kā Igaunija, Latvija un Lietuva nolēmušas piešķirt bez karantīnas iebraukšanu Polijas iedzīvotājiem, tad, pašsaprotami, būtu pozitīvi, ja Polija atbildētu ar tādu pašu lēmumu," pirms pārrunām sacīja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.

Tāpat ministrs pauda cerību, ka Somija drīzumā atvērs robežu tūristiem no Igaunijas, jo somu tūristiem Igaunijas robeža ir atvērta.

"Esam ieinteresēti, lai Somija atceļ šos ierobežojumus. Pēc maniem aprēķiniem, šobrīd nav objektīvu iemeslu, kuru dēļ Somija nevarētu pieņemt tādu pašu lēmumu, kādu Igaunija pieņēmusi attiecībā uz Somiju," piebilda Reinsalu.

Pagaidām ES nolemts, ka Šengenas zonas ārējās robežas paliks slēgtas līdz 15. jūnijam, taču šonedēļ Rinkēvičs paziņoja, ka vēl pirms šī datuma liela daļa Eiropas var kļūt par "brīvu ceļošanai".

Pēc Reinsalu domām, 15. jūnijā var notikt masveida Šengenas zonas iekšējo robežu atvēršana.

"Protams, atsevišķas valstis var saglabāt noteiktus izņēmumus, taču zināms solis uz priekšu tiks sperts. Pats grūtākais jautājums – kas būs ar Šengenas ārējām robežām. Mums šeit arī ir skaidra perspektīva, jo aiz mūsu robežas atrodas viens no vīrusa epicentriem izaugsmes fāzē, ja paskatās uz Baltkrieviju vai Krieviju," sacīja Igaunijas ārpolitikas iestādes vadītājs.

4
Tagi:
tūrisms, Baltija
Pēc temata
Arodbiedrības: pēc robežu atvēršanas desmitiem tūkstošu cilvēku var pamest valsti
Bulgārija atvērusi robežu visiem ES pilsoņiem
Tūrisma glābšanai Latvijā ir nepieciešamas oriģinālas idejas
Eksperts: lietuvieši un igauņi nesteidz braukt uz Latviju
Automobiļa uzpildīšana, foto no arhīva

nedēļas laikā Baltijas valstīs izmainījušās benzīna cenas

18
(atjaunots 10:00 31.05.2020)
Latvijas galvaspilsētā un Igaunijas galvaspilsētā aizritējušajā darba nedēļā benzīna cenas ir palielinājušās, savukārt Viļņā palikušas nemainīgas.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Rīgā DUS Circle K 95. markas benzīns sadārdzinājies par 5,7%, līdz 1,054 eiro litrā, dīzeļdegviela – par 4,3%, līdz 0,964 eiro litrā, raksta Bb.lv.

Viļņā 95. markas benzīna un dīzeļdegvielas cenas palikušas nemainīgas un sastādīja, attiecīgi 0,935 un 0,835 eiro litrā.

Tallinā DUS Circle K 95. markas benzīns sadārdzinājies par 2,6%, līdz 1,179 eiro litrā, dīzeļdegvielas cena nav mainījusies – 0,999 eiro litrā.

Auto gāzes cena Rīgā palikusi nemainīga – 0,465 eiro litrā, Viļņā tā ir pakāpusies par 4,4%, līdz 0,479 eiro, savukārt Tallinā samazinājusies par 1,1%, līdz 0,56 eiro litrā.

18
Tagi:
cenas, degviela, Baltija
Pēc temata
Pasaules krīze: kā uz to reaģē degvielas cenas Baltijas valstīs
Latvijā ceļas degvielas cenas: kā nedēļas laikā ir izmainījušās cenas
Degvielas tirgotāji brīdina: benzīna cenu samazināšanās Latvijā nav pamats priekam
Degviela kļuvusi dārgāka: vai Latvijas iedzīvotāji retāk brauks ar savu auto