Spuldze, foto no arhīva

Jaunas raganu medības: spiediens pret Sputnik Igaunija pēc makārtisma

29
(atjaunots 10:04 29.01.2020)
Krievijas tautieši Igaunijā atgādināja raganu medību ēru, ņemot vērā varasiestāžu bezprecedenta spiedienu pret Sputnik darbiniekiem.

RĪGA, 29. janvāris – Sputnik. Igaunijas varasiestāžu spiediens pret aģentūru Sputnik Igaunija atgādina makārtisma laikus ASV, teikts Krievijas tautiešu Igaunijā koordinācijas padomes paziņojumā organizācijas vietnē.

Makārtisms – parādība ASV vēsturē XX gadsimta vidū, kad sabiedrība tika "attīrīta" no iespējamiem kreisajiem un liberāļiem. To pavadīja nevainīgu cilvēku masveida apspiešana un vajāšana. Kampaņa tika iedēvēta ASV senator Džozefa Makārtija vārdā, kurš vadīja komunistu meklējumus iestādēs. Citu starpā par raganu medību upuriem ASV kļuva arī fiziķi Alberts Einšteins un Roberts Openheimers, rakstnieks un dramaturgs Arturs Millers, aktieris un režisors Čārlijs Čaplins.

"Sakarā ar nebijušo spiedienu pret Sputnik Igaunija žurnālistiem, mēs, KTIKP locekļi paziņojam sekojošo. Pirmkārt, Igaunijā labprāt spriedelē par Krievijas mediju propagandisko raksturu, ar to, acīmredzot, domājot, informācijas aģentūru Sputnik Igaunija. Šis novazātais politoloģiskais štamps tiek izmantots, lai slēptu visiem domājošajiem lasītājiem acīmredzamo faktu, ka jebkurš plašsaziņas līdzeklis līdz ar pašas informācijas pasniegšanu propagandē arī savu īpašnieku pasaules uzskatu, vienalga, vai tā būtu privāta persona vai valsts," teikts paziņojumā.

Organizācija atzīmēja, ka šajā kontekstā praktiski visi valsts un privātie mediji Igaunijā propagandē Igaunijas oficiālo pozīciju dažādos mūsdienu dzīves aspektos, tostarp arī jautājumā par Igaunijas un Krievijas attiecībām.

"Otrkārt. Kā mēs zinām no vēstures, tas, ko vērojam tagad attiecībā uz Sputnik Igaunija žurnālistiem, zināmā mērā atgādina tos traģiskos makārtisma laikus ASV, kad par antiamerikānismu un nodevību tika apsūdzēti visi, kas deva kaut mazāko iemeslu šaubām," teikts paziņojumā.

KTIKP apspriež, vai Igaunijas varasiestāžu politikā ir kaut kāda loģika, kad līdztekus draudiem Krievijas žurnālistiem Igaunijas valdības locekļi, kuri ir atbildīgi par ekonomiku, vēršas Kremlī ar lūgumu saglabāt Krievijas jūras tranzītu cauri Tallinai.

"Šis tranzīts ienes valstij desmitiem miljonu dolāru ienākumu gadā, un, ja tas pārtrūks, Tallinas osta gandrīz noteikti būs tikpat nolaista kā reiz plaukstošā Mūgas osta, kas tagad jau pārvērtusies par tuksnesīgu teritoriju," uzsvēra paziņojuma autori.

Organizācija atzīmēja, ka Tallinas rīcība pret Sputnik Igaunija darbiniekiem neveicina integrācijas programmu, ko patlaban izstrādā Igaunijas Kultūras ministrija.

"Šo secinājumu apstiprina diskusijas pārraide "Kurš kuru?" krievvalodīgajā telekanālā ETV+ 2020. gada 15.janvārī. Godājami eksperti tiešajā ēterā apsprieda, kāpēc aģentūra Sputnik apturējusi savu darbību Igaunijā. Aptaujas gaitā 90% televīzijas skatītāju, kuri piezvanīja telekanālam, pauda pārliecību, ka valsts nodarbojas ar cenzūru. Vai iespējams pārliecinošāks varasiestāžu darbības vērtējums integrācijas jomā?" vaicāja KTIKP.

Iepriekš Sputnik Igaunija darbinieki saņēma no Igaunijas Policijas un robežsardzes departamenta vadības tiešus draudus ierosināt pret viņiem krimināllietas gadījumā, ja viņi līdz 2020. gada 1. janvārim neizbeigs darba attiecības ar galveno organizāciju.

Pamatojuma kārtā tiek sauktas sankcijas, ko Eiropas Savienība 2014. gada 17. martā ieviesa pret vairākām privātpersonām un juridiskajām personām saistībā ar notikumiem Ukrainā. Taču ES sankcijas nav ieviestas pret Starptautisko informācijas aģentūru "Rossija segodņa", kurā ietilpst Sputnik, bet gan personīgi pret aģentūras ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu.

EDSO mediju brīvības lietu pārstāvis Arlems Dezīrs vērsās pie Tallinas ar aicinājumu atturēties no nevajadzīgiem Sputnik Igaunija darbības ierobežojumiem. Pēc viņa sacītā, ES personificēto sankciju attiecībā pret Kiseļovu paplašināšana uz visu aģentūru un žurnālistiem ir kļuvusi par lielu problēmu preses brīvībai. Starptautiskā informācijas aģentūra "Rossija segodņa" paziņoja, ka spers visus nepieciešamos soļus, lai žurnālisti spētu atsākt darbu, nebaidoties no kriminālvajāšanas, ko varētu uzsākt Igaunijas tiesībsargājošās iestādes.

29
Temats:
Sputnik demokrātijas žņaugos (63)
Pēc temata
Krievija informēs EPPA par Sputnik diskriminēšanu Igaunijā
"Rossija segodņa" nosūtījusi sūdzību saistībā ar Sputnik Igaunija, tostarp uz UNESCO
"Drīz atgriezīsimies": Sputnik Igaunija pārgāja pie darba ārkārtas režīmā
Reinsalu drosmīgi atbildējis uz Krievijas "spiedienu" Sputnik Igaunija dēļ
Tallinas lidosta, foto no arhīva

Pēc trīs mēnešiem Igaunijas nepilsonis tomēr atgriezās mājās

5
(atjaunots 11:24 10.07.2020)
Krievvalodīgā Igaunijas nepilsoņa piedzīvojumi Filipīnās ir noslēgušies – pēc simts dienām Manilas lidostā viņš nokavēja lidmašīnu Amsterdamā, taču beigu beigās nosēdās Tallinā.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Pateicoties mediju iesaistīšanai, Manilas lidostā iestrēgušais Igaunijas nepilsonis Romāns Trofimovs tomēr atlidoja uz Tallinu, vēsta Postimees.

Trofimovs atlidoja uz Filipīnu galvaspilsētu Manilu 20. martā un vairāk nekā 100 dienas nevarēja nedz iziet no lidostas ēkas, nedz aizlidot uz dzimteni, jo lidojumi tika apturēti, savukārt aviokompānija AirAsia atņēma viņam nepilsoņa pasi, apsolot atgriezt to pēc atgriešanās Igaunijā.

Sākumā Igaunijas ĀM piedāvāja viņam nopirkt biļeti uz repatriācijas reisu, taču nosauktās summas Trofimovam nebija. Un tikai pēc tam, kad lidostā dzīvojošā cilvēka stāsts izplatījās ārvalstu medijos, Trofimovam palīdzēja atgriezties dzimtenē.

Tiesa, arī te neiztika bez piedzīvojumiem – pārsēšanās laikā Amsterdamā viņš nokavēja lidmašīnu uz Tallinu. Beigu beigās viņam tomēr izdevās atgriezties mājās.

Lidostā viņu jau gaidīja žurnālisti. Trofimovs pateica, ka pēc atgriešanās mājās pirmā lieta, ko viņš vēlas izdarīt, ir satikt māti. Pirms aizbraukšanas uz Filipīnām viņš strādāja attālināti par programmētāju, taču zaudēja šo darbu.

Viņš pastāstīja, ka nepilsoņa "pelēkā pase" radījusi viņam problēmas katrā valstī, kurā viņš ieradās. Taču uz jautājumu, vai pēc šī stāsta viņš neapsver domu iegūt Igaunijas pilsonību, viņš atteicās atbildēt.

5
Tagi:
Igaunija, Filipīnas
Pēc temata
Igaunijas nepilsonis trīs mēnešus dzīvo Manilas lidostā
Kailgliemezis, foto no arhīva

šausmu filmā: Tallinai uzbrūk milzīgi kailgliemeži

25
(atjaunots 14:40 09.07.2020)
Igaunijā ar bīstamo invāzijas dārza kaitēkļu – Spānijas kailgliemežu – iznīdēšanu nāksies nodarboties pašiem valsts iedzīvotājiem.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Pēc pirmajām lietavām Tallinas iedzīvotājiem nācās atvairīt milzīgo Spānijas kailgliemežu uzbrukumu, vēsta Postimees.

Vietējā iedzīvotāja Helija salīdzina kailgliemežus ar citplanētiešiiem, bet to uzbrukumu – ar šausmu filmu.

"Kailgliemeži ir milzīgi – līdz 18 centimetriem! Tie uzglūn kā lavīna no augstās zāles pāri dzelzceļam," pastāstīja viņa.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Gabi Sarkadi (@sarkadigabi)

Viņai nemitīgi nākas cīnīties ar tiem.

"Mēs ar vīru vācam tos, kā suņi-mīnu meklētāji," sūrojas Helija. "Sākām plkst. 6:00, vācām stundu. Nākošo reidu sarīkojām plkst. 8:00 un pēc dažām stundām atkal no jauna. Vīrs nopirka prožektoru, kura gaismā mēs ķērām kailgliemežus līdz pustrijiem naktī. Vairāk mums nepietika spēka!"

Cīnoties ar riebuma izjūtu, Helija aizpildīja ar šiem kailgliemežiem trīs trīslitru burkas ar etiķi – viņasprāt, tas ir humānākais to iznīdēšanas veids. Derēs arī karsts ūdens, savukārt no aizsarglīdzekļa Ferramol nav nekādas jēgas. Lai kailgliemeži turas pa gabalu no viņas dārza, Helija naktīs slēdza iekšā robotu-zāles pļāvēju.

"Aiz žoga mēs tīrījām zemi, jo tur bija olas. Uzklājām tur polietilēnu, lai kaitēkļiem būtu neērti pārvietoties," stāsta viņa.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Marco Montanari (@marco_prx)

Pēc viņas sacītā ar kailgliemežiem ir pilni visi dārzi gar dzelzceļu, līdz pat dzelzceļu stacijai "Mūga" 10 kilometru attālumā. Šie kaitēkļi noēd visus dārza augus, taču tā nav vienīgā nelaime.

"Izņemot augus, šī pretīgā radība noēd suņu un kaķu ekskrementus. Kad es domāju, ka kailgliemezis paguvis parāpot pa zemenēm, es nespēju paņemt mutē ogas!" sūdzas Helija.

Vietējās varasiestādes noskaidro, kādiem tieši dārziem uzbrūk kailgliemeži, un lūdz palīdzību Vides ministrijai. Rajona vecākais Tīniss Lijnats vērsās pie Eesti Raudtee (Igaunijas dzelzceļu uzņēmums) ar jautājumu, vai ir iespējams nopļaut augsto zāli pie dzelzceļa, taču noskaidrojās, ka zāli pļauj augustā, lai iznīcinātu Sosnovska latvāni.

Spānijas kailgliemezis ir iekļauts Eiropas 100 bīstamāko invāzijas dārza kaitēkļu veidu sarakstā. Pēc Vides departamenta Sugu aizsardzības biroja galvenā speciālistes Eike Tammekendas sacītā, tie ir pietiekami izplatīti Igaunijā.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Emma Munch-Petersen (@msviti87)

"Izplatība sākās dārzkopības biznesā, jo šo kailgliemežu olas ļoti līdzinās minerālmēslojuma granulām: vienu reizi izbēri tās savā dārzā, un tālāk viss notiks ļoti strauji," paskaidroja viņa.

Invāzijas sugai jābūt iznīcinātai, taču ar to nāksies nodarboties pašiem dārzu un mazdārziņu īpašniekiem.

"Valsts nevar tos iznīcināt, jo lielākoties ir runa par nakts sugu, kas mīt privātos dārzos. Uz katra zemes īpašnieka gulstas pienākums nodarboties ar to," sacīja Vides departamenta Sugu aizsardzības biroja vadītāja Marju Erita.

Sabiedrība vai vietējā pašvaldība var sastādīt kailgliemežu iznīdēšanas plānu un iesniegt attiecīgu projektu Vides investīciju centrā, lai saņemtu finanšu palīdzību.

Spānijas kailgliemeži ir izplatīti arī Latvijā. Nesen Latvijas Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas vadītājs Andrejs Svilāns, kurš ir arī Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors, bija spiests uzstādīt kailgliemežiem speciālus alus slazdus, lai izglābtu no draudiem dārza kolekciju.

25
Tagi:
Igaunija
Pēc temata
Salaspils botāniskajam dārzam uzbrūk Spānijas kailgliemeži
Zinātnieki ceļ trauksmi: Latvijai uzbrūk Spānijas kailgliemezis
Covid-19 tests, foto no arhīva

Ieveda un kontaktēja: Latvijā 11 jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi

0
(atjaunots 18:58 10.07.2020)
SPKC jau zina, ka viens no inficētajiem atvedis koronavīrusu no ārzemēm, savukārt vēl pieci kontaktējuši ar inficēto. Speciālisti noskaidro, kā tika inficēti vēl pieci cilvēki.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informāciju, aizritējušajā diennaktī tika veikts 1841 Covid-19 tests un atklāti 11 jauni inficēšanās gadījumi.

SPKC paskaidroja, ka, saskaņā ar viņu rīcībā esošajiem datiem, viens inficētais atvedis koronavīrusu no ārzemēm. Vēl pieci cilvēki kontaktēja ar saslimušo. Saistībā ar atlikušajiem pieciem jauniem gadījumiem speciālisti veic izmeklēšanu.

Toties aizritējušajā diennaktī neviens ar Covid-19 diagnozi nav nonācis slimnīcā. Pašlaik stacionāros ārstējas trīs ar koronavīrusu inficētie. Viens no viņiem atrodas smagā stāvoklī. Visā pandēmijas laikā no slimnīcām ir izrakstīti 183 pacienti.

Ir veikti 165 610 testi. Kopējais inficēto skaits ir 1165. 30 cilvēki ar Covid-19 diagnozi ir miruši.

SPKC izmeklē visus jaunos inficēšanās gadījumus. Tas draudēja pastiprināt ierobežojumus, ja neizdosies atrast koronavīrusa izplatības avotu Latvijā.

Tikmēr Valsts policijā atzīmēja, ka gadījumā ar braucieniem Eiropas Savienības robežās, inficētos atsekot nav iespējams. Robežas ir atvērtas un cilvēki brīvi pārvietojas.

Turklāt ne visi atceras, ka ierodoties Latvijā no valstīm, kur saslimstība ar koronavīrusu pēdējo divu nedēļu laikā pārsniedza 15 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, ir jādodas divu nedēļu pašizolācijā.

0
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Izsekot var tikai atbraukušos no Krievijas un Baltkrievijas: kā Latvijā kontrolē Covid-19
Jauns Covid-19 uzliesmojums Latvijā: inficējušies vēl 13 cilvēki
Palielināts izmeklējumu skaits: valstī krasi pieaudzis Covid-19 gadījumu skaits