Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs

Lietuvas ārlietu ministrs: panika saistībā ar BelAES var kaitēt investēšanai Lietuvā

35
(atjaunots 15:48 18.01.2020)
Taču, pēc ministra sacītā, dažādu valstu ekspertu viedokļi ir atšķirīgi, jo katrai valstij ir "savas īpatnības".

RĪGA, 18. janvāris – Sputnik. Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs paziņoja, ka panikas celšana saistībā ar Baltkrievijas AES (BelAES) var kaitēt ārvalstu investīcijām Lietuvā, vēsta Sputnik Lietuva.

Linkēvičs uzstājās ikgadējā "Sniega tikšanās" Traķos. Tajā piedalījās vairāk nekā 100 augsta ranga diplomātu, padomnieku, deputātu, analītisko centru ekspertu, starptautiskās politikas un drošības politikas ekspertu no gandrīz 15 valstīm, no NATO un ES organizācijām.

BelAES būvdarbi, foto no arhīva
© Sputnik / Виктор Толочко

Pēc ministra sacītā, Lietuvai nav izdevies apturēt BelAES būvniecību, un tagad ir jāliek lietā visi pūliņi stacijas drošības pilnveidošanā pirms tās nodošanas ekspluatācijā.

Pie tam viņš atzīmēja, ka nevajag celt paniku saistībā ar BelAES, viss darbs ir jāveic konsekventi un profesionāli.

"Būtu ļoti nepareizi, ja mēs izveidotu par savu valsti tādu iespaidu kā par kaut kādu nestabilitātes zonu, tas galu galā var kaitēt arī investīcijām," pateica Linkēvičs.

Tāpat Lietuvas ministrs atzīmēja, ka visi Lietuvas pasākumi, kas tiek virzīti drošības nodrošināšanai, ir svarīgi arī Baltkrievijai.

"Pie BelAES jautājuma risinājuma jāstrādā kopā ar Baltkrieviju un ir jāparāda šīs valsts iedzīvotājiem, ja jautājumi, ko rosina Lietuva, ir svarīgi arī viņiem," paziņoja ĀM vadītājs.

Linkēvičš piebilda, ka dažos jautājumos klātesošo ekspertu domas no savienības valstīm dalījās, "jo valstīm patiešām ir savas īpatnības". Pēc ministra teiktā, tika apspriestas arī izmaiņas Krievijas valdībā un valsts valdības atkāpšanās. "Visi uzskata, ka kaut ko īpašu diez vai var gaidīt," piebilda viņš.

BelAES būvniecība

Baltkrievijas AES tiek būvēta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 kilometru attālumā no kaimiņvalsts galvaspilsētas. Būvdarbu ģenerāluzņēmējs ir "Atomstroieksport", Krievijas korporācijas "Rosatom" uzņēmums". Lietuva negatīvi vērtē projektu gandrīz kopš brīža, kad Minska pieņēma lēmumu par tās celtniecību. Lietuvas valdība konsekventi iebilst pret AES un izvirza pretenzijas Minskai. varasiestādes Seims pieņēma lēmumu, ka AES apdraud republikas nacionālo drošību.

Minska vairākkārt norādījusi: AES tiek būvēta saskaņā ar drošības normām. Tiek minēti konkrēti fakti, turklāt starptautiskie eksperti apstiprina, ka kaimiņvalstīm nekas nedraud.

Eksperts Aleksejs Iļjaševičs norādīja, ka, cīnoties par "enerģētisko neatkarību" no Krievijas, Lietuva rada zaudējumus saviem pilsoņiem. Viņš uzsvēra, ka no visām Baltijas valstīm tieši Lietuva ieņēmusi Baltijas "neatkarības" flagmaņa lomu. Viļņa aktīvi atbalsta pēc iespējas ātrāku izstāšanos no energoloka BRELL un cīnās ar Baltkrievijas atomelektrostaciju (BelAES), kamēr, saskaņā ar Eurostat pētījumu, katrs ceturtais Lietuvas iedzīvotājs nespēj uzturēt savā mājā normālu temperatūras režīmu.

35
Pēc temata
Latvija var organizēt enerģijas iegādi no BelAES bez Lietuvas starpniecības
Vai Latvija pagūs mēneša laikā savākt naudu priekš Gazprom: Nemiro tikās ar Novaku
Danusēvičs paskaidrojis, kāpēc Latvija neatteiksies no BelAES enerģijas
Nausēda turpina cīnīties ar BelAES: kas sagaida Baltijas valstis
Elektrības pārvades līnijas

Galīga kapitulācija: Lietuva atzinusi Latvijas tiesības pirkt enerģiju no BelAES

33
(atjaunots 17:17 03.06.2020)
Baltijas valstu vienošanās par elektroenerģijas iepirkumiem trešajās valstīs paredz atšķirīgu pieeju: Latvija un Igaunija atzīst Lietuvas tiesības nepirkt elektroenerģiju BelAES, bet Lietuva – kaimiņu tiesības to iepirkt. Tiks ieviesti elektrības izcelsmes sertifikāti.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Baltijas valstis izstrādājušas vienošanos par elektroenerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm līdz 2025.gadam, kad Latvija, Igaunija un Lietuva izstāsies no BRELL. Lietuvas valdība izskatīs to šodien, taču valstī jau sākusies diskusija par noteikumiem, kas skar elektroenerģijas iegādi no BelAES, vēsta LRT.

Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns apliecināja, ka vienošanās ļaus valdībai un ministrijai īstenot likuma prasības par elektroenerģijas piegādēm no Baltkrievijas. "Mūsu viedoklis paliek konsekvents, precīzs un nemainās – Lietuvā tās nenotiks (elektroenerģijas piegādes no Baltkrievijas – red.), un mūsu infrastruktūra netiks izmantota," viņš paziņoja.

Enerģētikas ministrija vēstīja, ka jaunā metodika tiks izmantota tūlīt pēc Baltkrievijas AES ekspluatācijas sākuma un tirdzniecības aizlieguma pa Lietuvas un Baltkrievijas pieslēgumu.

Ar mērķi īstenot Lietuvas likumu (kas aizliedz elektroenerģijas importu no Baltkrievijas) tiks ieviesta sertifikātu sistēma – tā ļaus identificēt importētās elektroenerģijas izcelsmi, lai Lietuvā nenokļūtu elektroenerģija no Baltkrievijas, informēja EM.

Tāpat plānots ieviest jaunu infrastruktūras nodokli, lai izdevumi par elektropārvades līniju izmantošanu importam tiktu taisnīgi kompensēti un impoertētā elektroenerģija tiktu aplikta ar nodokli.

Saskaņā ar 20212.gadā apstiprināto trīspusējo metodiku tirdzniecībai ar citām valstīm, elektroenerģijas tirdniecība Baltijas valstīs notiek tikai caur Lietuvu, taču šī metodika zaudēs spēku, kad darbu sāks BelAES. Ne Latvijai, ne Igaunijai nav tieša EPL savienojuma ar Baltkrieviju.

Kritika

Vienošanos negaktīvi novērtēja Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs un EP deputāts Petrs Auštrēvičs.

Linkēvičs uzskata, ka vienošanās neatbilst Lietuvas interesēm, un apņēmies aicināt valstību neatbalstīt enerģētikas ministra Žigimata Vaičūna ierosinājumu, jo kompromisi, kas ļauj Baltijas valstīm ieņemt atšķirīgas pozīcijas jautājumā par elektroenerģijas iepirkumiem no BelAES, "nevar būt pieņemami".

"Manuprāt, šis vienošanās projekts neatbilst Lietuvas interesēm, un es neuzskatu, ka valdībai tas būtu jāapstiprina. Es to norādīju arī savam kolēģim – enerģētikas ministram," atklāja Linkēvičs.

"Mūsu principiālais viedoklis ir tāds, ka Baltijas valstīm ir jāieņem koordinēta pozīcija, vienota jautājumā par atteikšanos no elektroenerģijas iegādēm no šī visos aspektos nedrošā objekta, mums ir noteikta sapratne arī Eiropas Komisijā," stāstīja kministrs.

Savukārt Auštrēvičs paziņoja, ka vienošanās ļaus Latvijai pirkt lelektrienerģiju no BelAES un pārdot to Lietuvai, un tā ir Viļņas galīga kapitulācija.

"Nodevības kontūras kļūst skaidrākas. Caur Latviju mēs pirksim elektrību no Astravjecas! Prezidenta administrācijas iemīļotais (enerģētikas – red.) ministrs Žigimants Vaičūns ir sagatavojis politisku vienošanos ar Latviju un Igauniju. Tajā Latvija un Igaunija atzīst mūsu tiesības nepirkt elektroenerģiju no Astravjecas (acīmredzama atteikšanās no suverenitātes), bet mēs vienlaikus – viņu tiesības pirkt," viņš uzrakstīja savā lapā Facebook.

Eirodeputāts atzīmēja, ka enerģētikas ministrs iesniedzis Seimā arī likumu par elektroenerģijas tirgus liberalizāciju, "kurā galvenā ieinteresētā elektroenerģijas tirdzniecības kompānija ir Latvenergo".

"Nespēja pārliecināt tuvākos kaimiņus – Latviju un Igauniju – demonstrē Lietuvas vājās pozīcijas un nacionālo interešu noniecināšanu. Ar tādu vēsturisku nodevību nevar samierināties," viņš klāstīja.

BelAES starts

Baltkrievijas AES tiek būvēta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. BelAES veidos divi energobloki. Tās būvdarbiem izraudzīts AES-2006 projekts — Krievijā izstrādāts jaunās paaudzes atomstacijas tipveida projekts "3+" ar uzlabotiem tehniski ekonomiskajiem rādītājiem, atbilstošs mūsdienu "postfukusimas" drošības normām, dabas aizsardzības, sanitārajām un higiēnas normatīvajiem aktiem. BelAES pirmā energobloka starts ieplānots 2020. gadā, otro energobloku - 2021. gadā, tajā jau veikti vairāk nekā 70% celtniecības un montāžas darbu.

Lietuva kopš būvdarbu sākuma izvirza pretenzijas pret atomelektrostaciju, un ar likumu atzinusi BelAES par "faktoru, kas apdraud nacionālo drošību". Lietuvā pieņemts likums, ar kuru plānots ierobežot elektroenerģijas importu no Baltkrievijas. Tāpat Viļņa aicināja citas valstis boikotēt elektrostaciju, taču iniciatīvu atbalstījusi tikai Polija.

33
Pēc temata
Nausēda turpina cīnīties ar BelAES: kas sagaida Baltijas valstis
Lietuva salst, pateicoties enerģētiskajai "neatkarībai" no Krievijas
Baltijas valstis palielinājušas Baltkrievijas elektroenerģijas iegādi
"Tas ir paradokss": eksperts pastāstīja, kādu cenu Baltija maksā par mītisko vienotību
Urmass Reinsalu

Tankiem arī vajadzīgs ceļš: Baltija pandēmijas laikā uztraucas ne tikai par tūristiem

27
(atjaunots 17:06 03.06.2020)
Igaunijas ārlietu ministrs pastāstīja, kad tiks atvērtas robežas, vai ir vērts jau tagad rezervēt ceļojumus, kā arī pauda bažas par militārās tehnikas pārvietošanās iespējām krīzes laikā.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Virkne valstu jau sākušas pavērt robežas un atjauno aviosatiksmi, tomēr nav garantijas, ka reisi, uz ko patlaban pieejamas biļetes par pievilcīgām cenām, notiks, paziņoja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu interlvijā avīzei Maaleht. Tāpat viņš norādīja, ka Krievija, domājams, vēl ilgi būs slēgta.

"Mēs iesakām pagaidām atteikties no braucieniem uz ārzemēm. Koronavīrusa izplatības risks būs augstāks, ja cilvēki sāks ceļot," teica Reinsalu.  

Viņš atklāja, ka pašlaik ES apspriež ārzemnieku uzņemšanas kārtību, piemēram, vairākas Eiropas valstis izskata iespējas ieviest izziņas par veselības stāvokli, ar ko nebūs jāpaliek karantīnā pēc robežas šķērsošanas.

Dienvidvalstis, kam tūrisms ir svarīgs ekonomikas elements, vēlas atvērt robežas pēc iespējas ātrāk. Dažas valstis iesaka visiem ES locekļiem rīkoties vienādi, izstrādājot vienotus noteikumus, tomēr pagaidām tāds lēmums Briseles līmenī vēl nav pieņemts.

Reinsalu uzskata, ka Baltijas valstis racionāli risina jautājumu par robežu atvēršanu, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju reģionā.

"Mūsu reģionā situācija ar koronavīrusu ir atšķirīga. No vienas puses – Krievija un Baltkrievija, no otras –Zviedrija, kur situācija ar vīrusa izplatību atšķiras no mūsējās. Domājams, Krievija būs slēgta vēl ilgu laiku," teica ministrs.

Taujāts par tūrisma braucieniem rudenī, Reinsalu pauda šaubas par to, vai visi pašlaik pārdotie ceļojumi, piemēram, uz Turciju vai ASV patiešām notiks.

"Atklāti sakot, tas ir risks gan uzņēmējiem, gan tiem, kuri pērk ceļojumus. (..) ASV robežas patlaban ES pilsoņiem ir slēgtas. Turcijā ir spēkā divu nedēļu karantīna pēc ierašanās. Kaut kādas valstis var ieviest papildu ierobežojumus, par kuriem mums patlaban nekas nav zināms," atzīmēja politiķis.

Reinsalu piebilda: lai arī patlaban pieejamas aviobiļetes par labām cenām, tas nebūt nenozīmē, ka reisi notiks, tāpēc iesaka nesteigties ar ārvalstu braucieniem.

Bet tanki?

Intervijā ministrs pastāstīja arī par to, kā veidojās notikumi, kad valstis viena pēc otras sāka slēgt robežas. Reinsalu norādīja kādu daiļrunīgu faktu: Baltijas valstis tolaik raizējās ne tikai par citās valstīs iestrēgušajiem saviem valstspiederīgajiem, bet arī par krīzes militāro aspektu. Piemēram, pārrunās ar Eiropas valstu līderiem par Baltijas valstu iedzīvotāju atgriešanos caur Poliju, Reinsalu vērsies pie NATO Padomes – raizējies par militārās tehnikas pārvietošanās iespējām.

"Atsaucot atmiņā šo situāciju, jāpiebilst, ka pārrunu bija daudz. Vācijas prezidents zvanīja Polijas prezidentam, ārlietu ministri pastāvīgi sazinājās, Jiri Ratass zvanīja Polijas premjerministram. Es lūdzu palīdzību pat NATO Padomē, jo tā ir arī viņu problēma – ja transporta haoss stiepjas līdz Berlīnei, pat tanki netiks cauri, ja pēkšņi radīsies tāda iespēja," pastāstīja Igaunijas ārlietu ministrs.

27
Tagi:
Urmass Reinsalu, Igaunija, Baltija
Pēc temata
Vai kareivjiem nevajag izolēties? Kāpēc Zemessardze turpina mācības
Polijā vērtē, kā pandēmija ietekmējusi ASV potenciālu "savaldīt" Krieviju
NATO pārskatīja visu militāro mācību programmu koronavīrusa dēļ
Ērce, foto no arhīva

Valstī liels inficēto skaits: speciālisti brīdina par ērču nesto risku

0
(atjaunots 11:33 05.06.2020)
Šogad ērces Latvijā "pamodušās" pārāk agri, turklāt noskaidrojies, ka to vidū ir liels encefalīta pārnēsātāju skaits.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Latvijas infektoloģijas centra speciāliste Irēna Anna Damberga LR4 programmā "Doma laukums" pastāstīja, kādu risku šogad sagādā ērces. Tās Latvijā "pamodušās" pārāk agri, turklāt noskaidrojies, ka to vidū ir liels encefalīta pārnēsātāju skaits, vēsta Rus.lsm.lv.

Damberga pastāstīja, ka, iespējams, ērču skaits nav lielāks nekā pērn. Mājās tās pārsvarā ienes mājdzīvnieki. Tomēr 3-4% ērču ir inficētas ar encefalītu, lai arī 2019. gadā slimības pārnēsātāju skaits nepārsniedza 1%.

Latvijas infektoloģijas centra dati liecina, ka pirmo ērci šogad izmeklēšanai atnesa jau 8. janvārī. Pēc tam 2020. gada pirmajos piecos mēnešos LIC saņēmis 551 ērci. 4,5% to vidū izrādījās inficētas ar encefalītu.

Pie tam Latvijas teritorijā izplatās relatīvi jauna ērču suga, tā saucamā pļavu ērce, kas bīstama gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Tās mīt aizaugušās pļavās.

Iepriekš vēstīts, ka līdz 7. maijam Latvijā bija diagnosticēti trīs ērču encefalīta gadījumi un 13 Laima slimības gadījumi.

Vēl joprojām iespējams vakcinēties pret ērču encefalītu, taču vakcīnu pret Laima slimību un erlihiozi nav, tāpēc ērces koduma gadījuma noteikti vismaz mēnesi jānovēro sava pašsajūta un pirmo simptomu gadījumā jāvēršas pie speciālistiem.

Iepriekš jau vēstīts, kādas sekas cilvēcei var nest globālā sasilšana. Tā var ne tikai skart bīstamu slimību un vīrusu izplatību, bet arī būtiski ietekmēt celtniecības nozari un infrastruktūru, lauksaimniecību un mežsaimniecību, veselības aprūpi un daudzas citas nozares.

0
Tagi:
ērce, Latvija
Pēc temata
Ne tikai encefalīts, arī Laima slimība: ar ko draud ērces kodiens Latvijā
Ērces atkal gatavojas uzbrukt Latvijai
Ērces, govis un zibens: kas draud Latvijas iedzīvotājiem vasarā
Latvijā pieaudzis ērču encefalīta gadījumu skaits