Kirills Višinskis

"Rossija segodņa" nosūtījusi sūdzību saistībā ar Sputnik Igaunija, tostarp uz UNESCO

24
(atjaunots 09:59 17.01.2020)
Ja Sputnik žurnālisti nespēs strādāt Igaunijā, cilvēka pilsoņtiesības piekļuvei informācijai visā pasaulē tiks pārkāptas, uzsver Starptautiskā informācijas aģentūra "Rossija segodņa".

RĪGA, 17. janvāris – Sputnik. Starptautiskā informācijas aģentūra "Rossija segodņa" nosūtījusi sūdzību saistībā ar Sputnik Igaunija situāciju Starptautiskajai žurnālistu federācijai, UNESCO un "Reportieriem bez robežām".

"Šī sūdzība tika nosūtīta saistībā ar ārkārtas apstākļiem, ko izraisīja absolūti nepieņemama situācija, tostarp žurnālistu tiesību ierobežošana un apspiešana, kuri veic savu darbu Igaunijā," teikts trīs vēstuļu tekstā, kuras parakstīja Starptautiskās informācijas aģentūras "Rossija segodņa" izpilddirektors, bijušais portāla "RIA Novosti Ukraina" vadītājs Kirills Višinskis.

Viņš atzīmēja, ka pret Starptautisko informācijas aģentūru "Rossija segodņa" nav ieviestas starptautiskas sankcijas, savukārt Sputnik žurnālisti nekad nav pārkāpuši Igaunijas likumus.

"Ja viņi nevarēs strādāt Igaunijā, cilvēka pilsoņtiesības uz piekļuvi informācijai visā pasaulē tiks pārkāptas," teikts dokumentā.

Višinskis pauda uztraukumu saistībā ar spiedienu, kas tiek izdarīts pret žurnālistiem.

"Šīs pretlikumīgās darbības, kura seko ilgstošai spiediena un iebiedēšanas kampaņai attiecībā pret Starptautiskās informācijas aģentūras "Rossija segodņa" darbiniekiem Igaunijā un citās Baltijas valstīs, ir sasniegušas savu augstāko punktu. Es pats esmu bijis politiskās vajāšanas upuris un vairāk nekā gadu pavadīju ieslodzījumā Ukrainā saistībā ar izdomātām apsūdzībām valsts nodevībā par godīgu sava profesionālā žurnālista pienākuma izpildi," atzīmēja viņš.

Višinskis uzsvēra, ka savstarpēji žurnālistu sabiedrības un starptautisko organizāciju, pūliņi visā pasaulē, kuras aizstāv mediju tiesības un intereses, spēj ietekmēt nesodītu žurnālistu vajāšanu un izbeigt to.

Starptautiskā informācijas aģentūra "Rossija segodņa" sūdzībā aicināja pārskatīt diskriminējošo politiku attiecībā pret Sputnik Igaunija un ir gatava piedāvāt pienācīgu vērtējumu šim bezprecedenta brīvības pārkāpuma gadījumam, kā arī palūdza veikt pasākumus aģentūras žurnālistu tiesību nodrošināšanai veikt savus profesionālos pienākumus.

"Tāpat es aicinu jūs pieprasīt pamatotus skaidrojumus Igaunijas varasiestādēm attiecībā uz to ANO un Eiropas Padomes statūtu neievērošanu, kurus, kā viņi apgalvo, ievēro," nobeigumā sacīja Višinskis.

Iepriekš Sputnik Igaunija darbinieki saņēma no Igaunijas Policijas un robežsardzes departamenta vadības tiešus draudus ierosināt pret viņiem krimināllietas gadījumā, ja viņi līdz 2020. gada 1. janvārim neizbeigs darba attiecības ar galveno organizāciju. Pamatojuma kārtā tiek sauktas sankcijas, ko Eiropas Savienība 2014. gada 17. martā ieviesa pret vairākām privātpersonām un juridiskajām personām saistībā ar notikumiem Ukrainā. Taču ES sankcijas nav ieviestas pret Starptautisko informācijas aģentūru "Rossija segodņa", kurā ietilpst Sputnik, bet gan personīgi pret aģentūras ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu.

24
Pēc temata
Reinsalu drosmīgi atbildējis uz Krievijas "spiedienu" Sputnik Igaunija dēļ
Sputnik Igaunija redaktore vērsusies policijā: sankcijas ir jāpārskata
Swedbank slēdz Sputnik Igaunija darbinieku kontus
Diplomāti pievērsuši EDSO uzmanību situācijai ar Sputnik Igaunija
Baltijas jūras piekraste, foto no arhīva

Igaunija un Latvija kopīgiem spēkiem cīnīsies ar Baltijas jūras piesārņošanu

12
(atjaunots 20:24 02.07.2020)
Igaunijas un Latvijas upes ietek Rīgas jūras līcī un nes tajā Baltijas jūru nogalinošo fosforu un slāpekli.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Igaunijas un Latvijas varasiestādes un zinātnieki uzsākuši savstarpēju projektu, kura mērķis ir noskaidrot piesārņojošo vielu ieskalošanas apjomu upēs, kuras ietek Baltijas jūrā, vēsta EER.

Baltijas jūra un visi Igaunijas un Latvijas piekrastes rajoni atrodas sliktā stāvoklī. To galvenokārt ir izraisījis fosfora un slāpekļa pārums ūdenī – tie izraisa strauju aļģu vairošanos.

Visas Baltijas jūras reģiona valstis ir uzņēmušās saistības samazināt fosfora un slāpekļa daudzumu, kurš nokļūst jūrā.

Gandrīz 87% slāpekļa un 97% fosfora nokļūst Rīgas jūras līcī caur upēm, tādēļ pirmām kārtām ir jāattīra no piesārņojuma tieši tās. Taču šobrīd valstis nezina, cik daudz fosfora un slāpekļa var būt upē, kura ietek jūrā, kā attīrīt ūdeni un kādu ietekmi uz piesārņojumu rada cilvēks.

Dabiskais fosfora un slāpekļa saturs upēs dažādās valstīs atšķiras, turklāt Igaunijā un Latvijā atšķiras pieļaujamais fosfora un slāpekļa daudzums upēs, kuras ietek jūrā. Taču, tā kā abas valstis ir saistītas ar Rīgas jūras līci, šie rādītāji nedrīkst būtiski atšķirties, pretējā gadījumā tas nozīmēs, ka viena no valstīm ir noteikusi vai nu pārāk bargas, vai arī pārāk mīkstas ekoloģiskās prasības, salīdzinot ar kaimiņvalsti.

Savstarpēja projekta ietvaros tiks izpētīts Latvijas Salacas upes un Igaunijas Pērnavas upes stāvoklis. Projekta kopējās izmaksas sastāda vairāk nekā 300 tūkstošus eiro. Izpēte tiks pabeigta 2021. gada decembrī.

12
Tagi:
Latvija, Igaunija, Baltijas jūra
Pēc temata
ES vides komisārs norūpējies par delfīnu likteni Baltijas jūrā
Baltijas jūrā parādījušās zilaļģes
Ukmerģes slimnīca, foto no arhīva

Lietuvas slimnīcu apsūdz sievietes nāvē Covid-19 uzliesmojuma laikā

16
(atjaunots 16:21 02.07.2020)
Sievietes nāves liecinieki pie Ukmerģes slimnīcas durvīm noslēdza miera vienošanos un piekrita vairs neizplatīt incidenta video.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Centriskās partijas "Labklājīgā Lietuva" priekšsēdētāja vietnieks Kristups Krivicks apsūdzēja Ukmerģes pilsētas slimnīcu pacientes ar koronavīrusu nāvē, raksta Sputnik Lietuva.

Šī gada martā Ukmerģē notika Covid-19 saslimšanas uzliesmojums, tostarp pilsētas slimnīcas ārstu vidū. Marta beigās slimnīcā vairs nepalika neviena ārsta – viņi bija vai nu slimi, vai arī atradās divu nedēļu karantīnā, tādēļ uz Ukmerģi tika pārvesti uz darbu mediķi no citām pašvaldībām.

Lietuvas arodbiedrības "Solidaritāte" portālā iepriekš tika publicēta informācija par to, ka 20. martā ātrās palīdzības darbinieki atveda uz Ukmerģes slimnīcu pacienti kritiskā stāvoklī, taču viņu nepieņēma neatliekamās palīdzības nodaļā, lai gan par viņas nogādāšanu slimnīcā un stāvokli bija zināms jau pirms ierašanās. Pacientes pašsajūta strauji pasliktinājās, tādēļ ātrās palīdzības darbinieki centās reanimēt viņu ar pieejamiem līdzekļiem, taču sievieti neizdevās glābt.

"Nespēju noticēt notiekošajā, ātrās palīdzības ārsti nofilmēja video, lai viņiem būtu pierādījumi tam, ka mirstošo pacienti neielaida slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā, lai gan bija zināms par pacientes smagā stāvoklī nogādāšanu. Un par filmēšanu saņēma naudas sodus!!! Tagad slimnīcas vadība piespiedusi viņus iznīcināt šokējošo video, apmaiņā pret to piekrītot atcelt naudas sodus. Šokējošs stāsts. Un šis nav pirmais gadījums, kad šokē veselībai un dzīvībai bīstamā nekārtība Ukmerģes slimnīcā," uzrakstīja politiķis savā Facebook lapā.

Pēc ātrās palīdzības ārstu sacītā, video filmēšana bija vienīgais veids pierādīt, ka Ukmerģes slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļa neizpildīja reanimēto pacientu uzņemšanas pienākumus. Turklāt, kā norāda arodbiedrība, Ukmerģes slimnīca ir sabiedriska vieta, speciāla fotografēšanas un filmēšanas atļauja tās teritorijā nav nepieciešama.

Pagājušajā nedēļā, 22. jūnijā, darba strīdu komisijas sēdē starp ātrās palīdzības un Ukmerģes slimnīcas darbiniekiem tika noslēgta miera vienošanās. Slimnīca apņēmās atcelt naudas sodus attiecībā pret mediķiem, kuriem atbildes kārtā ir jāiznīcina viņu rīcībā esošais video visās pieejamās ierīcēs un datu nesējos, kā arī informēt personas, kurām šis video tika nosūtīts, par tā neizplatīšanu.

16
Tagi:
koronavīruss, Lietuva
Мужчина с сотовым телефоном

Pārāk maz Latvijas iedzīvotāju lejupielādējuši mobilo lietotni Apturi Covid

0
(atjaunots 18:40 03.07.2020)
Šobrīd Apturi Covid lieto pārāk maz cilvēku, lai lietotne varētu tikt uzskatīta par efektīvu palīgu Slimību profilakses un kontroles centram.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji nepietiekami aktīvi lejupielādē viedtālruņu mobilo lietotni Apturi Covid, un saslimušo cilvēku kontaktus ir grūti izsekot, vēsta Latvijas Radio 4.

Apturi Covid ir lejupielādējuši aptuveni 80 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, to skaitā arī valsts prezidents, aptuveni puse no viņiem lejupielādēja to pirmajā nedēļā pēc lietotnes ieviešanas. Taču, pēc speciālistu domām, tas ir pārāk maz.

Lietotnes autors Andris Bērziņš atgādina, ka šī lietotne, kura palīdz precīzāk noteikt cilvēku loku, ar kuriem kontaktējis pacients, ir izstrādāta, lai palīdzētu Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC). Taču šobrīd Apturi Covid izmanto pārāk maz cilvēku, lai lietotne tiktu uzskatīta par efektīvu palīgu.

Bērziņš aicina aktīvāk izmantot to, jo "otrais vilnis" nav aiz kalniem:

"Mēs esam ieslīguši kā nācija tādā pašapmierinātā leiputrijā, ka viss [Covid-19 izplatība] ir beidzies. Manuprāt, nenotiek pietiekami aktīva domāšana par to, kas notiks nākamais. Ārpus Latvijas daudzviet vēl plosās Covid-19 izplatības pirmais vilnis. Mēs kaut kur gribam pabraukāt, jo robežas taču ir vaļā. Tas ir tikai laika jautājums, kamēr vīruss atkal nonāks šeit," saka viņš.

Piemēra kārtā viņš minēja neseno gadījumu: SPKC meklē visus pasažierus, kuri brauca ar autobusu Rīga – Valmiera – Valka 26. jūnijā, jo tajā atradās ar Covid-19 inficēts pasažieris.

Pēc Bērziņa sacītā, šobrīd divu nedēļu karantīnā nonāk visi, kas bija autobusā, jo SPKC nevar pateikt, kurš tieši sēdēja blakus inficētajam cilvēkam. Ja vairāk cilvēku lietotu Apturi Covid, šobrīd karantīnā atrastos tikai tie, kas sēdēja blakus, bet pārējie varētu turpināt ierastās dzīves gaitas.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
PVO pastāstīja par zinātnisko izrāvienu Covid-19 ārstēšanā
No plaušu fibrozes līdz Alcheimera slimībai: mediķi pastāstīja par Covid-19 sekām
Trīs Krievijā izstrādāti Covid-19 vakcīnas prototipi ir efektīvi
KF Aizsardzības ministrijā pastāstīja par vakcīnas testēšanas dalībnieku stāvokli