Viļņas panorāma. Foto no arhīva

Lietuva salst, pateicoties enerģētiskajai "neatkarībai" no Krievijas

71
(atjaunots 16:38 12.01.2020)
Ja saglabāsies pēdējo gadu tendences, ES salstošo valstu reitingā Lietuva apsteigs Bulgāriju un kļūs par absolūtu antilīderi, uzskata eksperts Aleksejs Iļjaševičs.

RĪGA, 12. janvāris – Sputnik. Lietuva uzstādījusi jaunu rekordu, iekļaujoties starp salstošākajām valstīm Eiropas Savienībā, neskatoties uz paziņojumiem par "enerģētisko neatkarību" no Krievijas, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz eksperta Alekseja Iļjaševiča rakstu portālā RuBaltic.ru.

Iepriekš Eurostat pētījumā bija norādīts, ka Lietuva ieņēmusi otro vietu starp ES dalībvalstīm, kuru iedzīvotāji visbiežāk paziņojuši, ka nevar atļauties pietiekamu mājokļa apkuri. Lietuvas rādītājs – 28%. Šajā reitingā valsts piekāpās tikai Bulgārijai, kurā līdzīgu problēmu atzina 34% iedzīvotāju.

"Viļņa, protams, var priecāties, ka nav pirmajā vietā – starpība ar Bulgāriju ir solīda. Taču, analizējot pēdējo gadu tendences, salīdzinājums nebūt nenāk par labu Lietuvai," atzīmēja eksperts.

Salīdzinājumā ar 2006.gada datiem Lietuvas rezultāts gandrīz nemaz nav mainījies. Vienlaikus Bulgārijas iedzīvotāju skaits, kuri ziņoja par problēmām ar apkuri, pēdējo 12 gadu laikā sarucis vairāk nekā divkārt.

"Zīmīgi, ka pat kaimiņvalstīs Baltijā izveidojusies principiāli citāda situācija. (..) Tātad, balstoties uz Eiropas statistikas aģentūras datiem, situāciju Lietuvā var uzskatīt par reģionālo anomāliju," raksta Iļjaševičs.

Eksperts uzsvēra, ka no visām Baltijas valstīm tieši Lietuva ieņēmusi Baltijas "neatkarības" flagmaņa lomu. Viļņa aktīvi atbalsta pēc iespējas ātrāku izstāšanos no energoloka BRELL un cīnās ar Baltkrievijas atomelektrostaciju (BelAES).

"28 procenti lietuviešu, kuri apkures sezonā nevar uzturēt savos mājokļos normālu temperatūru, paši uz savas ādas ir izjutuši valdības "veikumu un kompetenci" enerģētikā. (..) Interesantākais, ka Lietuvas elite ne tikai runā par abstraktām ekoloģiskajām problēmām, bet piedevām nekaunīgi dod padomus par apkures sistēmas optimizāciju," atzīmēja materiāla autors.

Iļjaševičs uzskata: ja saglabāsies pēdējo gadu tendences, ES salstošo valstu reitingā Lietuva apsteigs Bulgāriju.

"Tad arī visvairāk dzerošo pasaules valstu topā Baltijas valsts tikai nostiprinās savas līdera pozīcijas: no ziemas sala vietējie iedzīvotaji glābsies ne ar apkuri, bet gan ar stiprajiem dzērieniem," viņš secināja.

Baltijas vakstu energoneatkarība

Lietuvas politiķi bieži apspriež savu "enerģētisko neatkarību" no Krievijas. Baltijas valstis joprojām strādā sinhronā režīmā ar pēcpadomju energosistēmu tā dēvētajā BRELL lokā un ir atkarīgas no dispečeru punkta Maskavā un Krievijas elektroenerģijas tīkla. Līdz 2025. gadam Lietuva, Latvija un Igaunija paziņoja, ka plāno izstāties no BRELL enerģijas loka.

Apstiprinātais scenārijs paredz veikt sinhronizāciju caur pašreizējo savienojumu LitPol Link un jauno jūras kabeli starp Lietuvu un Poliju, kā arī sinhronajiem kompensatoriem, kuri tiks iekārtoti visās Baltijas valstīs. Taču šis lēmums var būt neizdevīgs Lietuvai, jo savienojums strādā ar traucējumiem, un gala patērētājam enerģija var izmaksāt dārgāk.

Tāpat Lietuva nolēmusi atteikties no Krievijas gazes un nomā SDG termināli Norvēģijā. Taču rezultātā šogad degviela ienāk arī no Krievijas. Jaunajā gazes gadā Lietuva saņēmusi jau vairāk nekā desmit Krievijas SDG kravas.

Bez tam Viļņa aktīvi iebilst pret BelAES būvdarbiem Astravjecas rajonā un apgalvo, ka stacija apdraudot valsti. Republikas Seims pat pieņēmis likumu, kas aizliedz elektroenerģijas importu no trešajām valstīm, kurās ir "nedrošas" AES.

Lietuvas elite cerēja, ka kaimiņi to šajā jautājumā atbalstīs, taču Rīga un Tallina Viļņas viedoklim nepiekrīt.

Jāpiebilst, ka Minska vairākkārt norādījusi: AES tiek būvēta saskaņā ar drošības normām. Tiek minēti konkrēti fakti, turklāt starptautiskie eksperti apstiprina, ka kaimiņvalstīm nekas nedraud.

71
Pēc temata
ASV enerģētikas ministrs ir pārliecināts: Baltijai ir jāpiemaksā par "neatkarību"
Ministrs mierina lietuviešus pēc Putina vārdiem par cenu, ko prasīs izstāšanās no BRELL
Lētāko elektroenerģiju Lietuvai pārdod Kaļiņingrada un Baltkrievija
Konovalovs

Cenšas izprovocēt KF kļūdu: eksperts par Abrams bataljonu Lietuvā

7
(atjaunots 11:31 24.09.2020)
ES un NATO vienā balsī spriež par militārās spriedzes mazināšanu Austrumeiropā, taču ASV un to sabiedroto – Baltijas valstu – izturēšanās liecina par pretējo.

RĪGA, 24. septembris – Sputnik. Pieņemts lēmums par amerikāņu Lietuvā dislocētā kontingenta uzturēšanās termiņiem, informēja Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis. Sputnik Lietuva vēstīja, ka bataljons no ASV uzturēsies valstī no novembra līdz nākamā gada jūnija vidum. Karoblis apgalvoja, ka šis fakts nekādi neesot saistīts ar notikumiem Baltkrievijā.

Lietuvā dislocēto amerikāņu spēku galvenais uzdevums ir Krievijas provocēšana, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja militārais eksperts, Stratēģiskās konjunktūras centra direktors Ivans Konovalovs.

Viņš norādīja, ka ASV kareivju klātbūtne Eiropā vienmēr būs kaitinošs faktors. Eiropas Savienība un NATO vienā balsī spriež par militārās spriedzes mazināšanu Austrumeiropā, taču ASV un to sabiedroto – Baltijas valstu – izturēšanās liecina par pretējo, norādīja eksperts.

"Kā var samazināt spriedzi, ja burtiski pie Krievijas un Baltkrievijas robežām maršē amerikāņu bataljoni? Tas tiek darīts tīšām, ar provokāciju mērķi, lai tā pati spriedze būtu jūtama, lai Krievija, ko pastāvīgi cenšas izprovocēt, pieļautu kļūdu," uzskata eksperts.

Konovalovs uzsvēra, ka tas ir ASV militārā kontingenta Lietuvā galvenais uzdevums, NATO un ASV kopīgās politikas elements.

"Attieksme pret to fiksēta valsts dokumentos, kas attiecas uz Krievijas Bruņoto spēku izveidi. Rietumu virziena nostiprināšana tagad ir viena no prioritātēm, un tā attiecas uz ASV un to sabiedroto darbībām Eiropā. Tāda ir Krievijas atbilde," piezīmēja Sputnik sarunbiedrs.

Plānots, ka jaunā kontingenta sastāvā Lietuvā ieradīsies vairāk nekā 500 amerikāņu karavīri, tiks pārvietot aptuveni 25 tanki Abrams un aptuveni 30 bruņumašīnas Bradley. Tanku bataljons aizvietos nodaļu, kas kopš septembra sākuma dislocēta netālu no Lietuvas un Baltkrievijas robežas.

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko jau augusta vidū norādīja, ka NATO "žvadzina kāpurķēdes" pie Baltkrievijas vārtiem, un pauda bažas par alianses augošo klātbūtni Lietuvā un Polijā. Toreiz NATO apgalvoja, ka karavīri atrodas netālu no Baltkrievijas robežas ar mērķi "novērst konfliktus un saglabāt mieru". Lukašenko deva rīkojumu pastiprināt aizsardzības pasākumus reģionā.

NATO, aizbildinoties ar augošo agresiju, būtiski paplašinājusi spēkus Baltijas reģionā. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu atzīmēja, ka Rietumu stratēģiskais virziens nes lielākos draudus Krievijas drošībai un Maskava ir spiesta veikt adekvātus atbildes pasākumus.

Коновалов назвал цель переброски танкового батальона США в Литву
7
Tagi:
aizsardzība, ASV, Lietuva, Krievija
Pēc temata
Militārais eksperts: NATO dārgi maksās provokācija uz Baltkrievijas robežas
Amerikāņu tanki jau ir Lietuvā, 15 kilometrus no robežas: Baltkrievija sit trauksmes zvanu
Lietuvas prezidents nosauca ASV par "faktoru Krievijas savaldīšanai"
ASV aizvākušas tankus no Lietuvas: eksperts pastāstīja, kas sagaidāms Baltijā
Gitans Nausēda

Lietuvas prezidents atzinis: ebreji gājuši bojā arī "no lietuviešu rokām"

4
(atjaunots 09:22 24.09.2020)
Valsts vadītājs uzsvēra, ka, tikai apzinoties traģēdijas mērogu, apstākļus un atbildību par to, iespējams runāt par nākotni.

RĪGA, 24. septembris – Sputnik. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda godināja Lietuvas ebreju genocīda upuru piemiņu Ponaru memoriālā, informēja Sputnik Lietuva, atsaucoties uz prezidenta pils preses dienestu.

23. septembris ir Lietuvas ebreju genocīda upuru piemiņas diena. Šajā dienā 1943. gadā tika likvidēts Viļņas ebreju geto, pēdējie starp dzīvajiem palikuši tika noslepkavoti vai nosūtīti uz koncentrācijas nometnēm.

Prezidents nolika vainagu pie Holokausta upuru pieminekļa un uzrunāja auditoriju.

"Šoa – tā ir katastrofa. Taču tā ir ne tikai ebreju tautas katastrofa un traģēdija. Tā ir Lietuvas Šoa. Tā ir visas cilvēces Šoa. Tā ir musu cilvēcības, līdzjūtības un vienaldzības Šoa," Nausēdas teikto citēja preses dienests.

Valsts vadītājs uzsvēra: vienīgā iespēja samierināties ar vēsturi – saprast un atklāt patiesību.

"Mēs noliedzām, mēs dusmojāmies, mēs mēģinājām vienoties ar savu sirdsapziņu, skaitot un salīdzinot to, ko nevar ne saskaitīt, ne salīdzināt – cilvēku ciešanas un dzīvības. Bija grūti atzīt, ka mūsu valsts pilsoņi ir gājuši bojā arī no lietuviešu rokām," teica prezidents.

"Tikai apzinoties traģēdijas mērogus, apstākļus un atbildību par to, var runāt par nākotni," teica Nausēda. Viņš ieteica redzēt nākotni tādu, kurā visas Lietuvā dzīvojošās tautas kopā ceļ spēcīgu un taisnīgu valsti, kurā nav vietas vispārējai vienaldzībai.

Piemiņas ceremonijā piedalījās valdības locekļi, Lietuvas Ebreju kopienas pārstāvji, ārvalstu diplomātisko misiju darbinieki un ārzemju viesi. Tajā klātesošos uzrunāja arī Viļņas geto bijušie ieslodzītie.

Trešdien valdības sēde sākās ar klusuma minūti ebreju genocīda upuru piemiņai. Premjerministrs Sauļus Skvernelis paziņoja, ka jādara viss iespējamais, lai gūtu mācību no šausmīgās traģēdijas, kas aiznesusi gandrīz visas Lietuvas ebreju kopienas dzīvības.

Attieksme pret Holokaustu Lietuvā

Kara laikā nacistu līdzskrējēji Lietuvā piedalījās ebreju kopienas slepkavībās – nogalināti vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku.

Lietuvu bieži kritizē par nacistu līdzskrējēju slavināšanu un vēstures sagrozīšanu – ne tikai ārvalstīs, bet arī pašā valstī.

Simona Vīzentāla centra Jeruzalemes nodaļas vadītājs Efraims Zurofs paziņoja, ka vietējās varasiestādes nestāsta cilvēkiem patiesību par savas valsts vēsturi, piemēram, Holokausta jautājumā.

Lietuviešu izcelsmes amerikānis, diplomāts Grants Arturs Gočins, kurš iesniedza prasību tiesā pret nacistu līdzskrējēju Jonasu Noreiku, apgalvo, ka laikā starp Pirmo un Otro pasaules karu Lietuvas sabiedrībā auga antisemītisks noskaņojums. Pēc viņa pārliecības, ebreju genocīds valstī sākās jau pirms nacistu ienākšanas.

4
Tagi:
holokausts, Gitans Nausēda, Lietuva
Pēc temata
Vladimirs Putins: Lielās Uzvaras 75. gadadiena: mēs esam atbildīgi par pagātni un nākotni
PSRS latviešu vaina ebreju slepkavībās tika noklusēta: ASV vēsturnieks par Arāja komandu
Latvija par nodokļu maksātāju naudu publicē nacistiskā noziedznieka grāmatu
Latvija ir melnajā sarakstā: ik gadu tiek rosināts ebreju īpašumu restitūcijas jautājums
Sergejs Hrapačs

Eksperts: Minskai ir divi varianti, apturēt tranzītu no Lietuvas

0
(atjaunots 11:30 24.09.2020)
Ja Baltkrievija izšķirsies par tādu soli, iespējamas līdzīgas darbības no kaimiņvalstu puses, uzskata eksperts Sergejs Hrapačs.

RĪGA, 24. septembris – Sputnik. Lietuvas transporta ministrs Jaroslavs Narkevičs paziņoja, ka austrumu tirgū strādājošie Lietuvas krlavu pārvadātāji var novirzīt kravas caur citām valstīm, ja Baltkrievijas robeža tiks slēgta. Viņš atzīmēja, ka būtiskas pārmaiņas Baltkrievijas robežas šķērsošanā nav konstatētas, tomēr Lietuva pieļauj, ka tā tiks slēgta.

Iepriekš Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko pastāstīja, ka valsts būs "spiesta slēgt robežu no rietumiem". Tomēr aizvadītajā nedēļā Lietuva informēja, ka caurlaides punkti strādā bez pārmaiņām.

Baltkrievijas un Lietuvas robeža, foto no arhīva
© Sputnik / Виктор Толочко

Krievijas Transporta ministrijas sabiedriskās padomes bijušais loceklis, asociācijas "Mežregionavtotrans" valdes priekšsēdētājs Sergejs Hrapačs atzīmēja, ka Baltkrievija var neizsniegt divpusējās vai draudzpusējās atļaujas kravu tranzītam caur savu teritoriju. Šim lēmumam būs noteiktas sekas.

"Ja atļauja nav izsniegta ārvalstu pārvadātājam, ārvalstu pārvadātājs nevar šķērsot teritoriju. Tātad arī pretējā gadījumā citas valstis, kas sūta kravas mašīnas ar precēm, atsauks vai anulēs savas atļaujas baltkrievu pārvadātājiem," viņš konstatēja.

Hrapačs uzsvēra: ja Minska vēlas slēgt robežas, tā šādu lēmumu pieņems, tomēr nav skaidrs, kas no tā cietīs vairāk.

"Ja Baltkrievija pēkšņi vēlēsies kaut kādā veidā slēgt robežu, tā var to itin labi izdarīt, neizsniedzot atļaujas savas teritorijas šķērsošanai, vai vienkārši slēgs robežu, aizbildinoties ar karantīnu vai citiem pasākumiem. Tomēr pie tam tā var gaidīt tieši tādu pašu atbildi no kaimiņvalstu puses. Šajā situācijā jāskatās, kas cietīs vairāk – Baltijas valstis vai Baltkrievija," piebilda eksperts.
Храпач рассказал, что ждет Европу, если Минск закроет границы
0
Tagi:
tranzīts, Lietuva, Baltkrievija
Pēc temata
Politologs: izdevīgi tranzīta noteikumi KF nerada grūtības, tagad jāstrādā Minskai
Aiz saprāta robežas: Baltkrievijas ĀM izvērtēja ANO Cilvēktiesību padomes rezolūciju
ES liek likmi uz sankcijām, lai mainītu varu valstīs: Krievija aicina mainīt kursu
Kas būs, kad padzīs Lukašenko? Jurkāns kritizē Latvijas viedokli par stāvokli Baltkrievijā