Krievijas kultūras ministrs Vladimirs Medinskis

Krievijas kultūras ministrs devis vēstures mācību Viļņas mēram

79
(atjaunots 12:53 06.01.2020)
Pat eksotiskam viedoklim par vēsturi jābūt konsekventam. Ja Otrā pasaules kara rezultāti ir "politiski kļūdaini", ja PSRS nav uzvarētājs, bet gan "agresors"... ko tad īsti jūs, mēra kungs, tā komandējat pilsētā, kas jums vispār nepieder?

Valda uzskats, ka kultūra satuvina tautas. Esmu pārliecināts, tā ir: pārfrāzējot pazīstamo aforismu, var droši teikt, ka kultūra ir pēdējais draudzības un sapratnes patvērums pat saspringtākajā starptautiskajā situācijā. Tomēr daudziem tāda kultūras īpašība nepatīk, atzīmē Krievijas kultūras ministrs Vladimirs Medinskis savā rakstā portālā RIA Novosti.

Uzvaras 75. gadadienas gads sācies ar to, ka Viļņas mērs oficiāli aizliedzis 2020. gada maijā ieplānoto Krievijas mākslinieku "Turecka koris" un sieviešu grupas Soprano bezmaksas koncertu zem atklātas debess. Kāpēc? Redziet, viņš modri saskatījis "visīstāko padomju propagandas porciju – Uzvaras dienas svinēšanu ar Georga lentītēm, padomju karavīru formastērpiem un padomju attēliem". Modrais mērs svētku koncertu uzskata par Kremļa diversiju, kareivju galvassegas un lentītes – par (uzmanību!) krievu "hibrīdkara ieročiem". Ne ko pielikt, ne atņemt...

Mērs pat nav gandarīts tikai ar aizliegumu vien, viņš plāno sūtīt trauksmainas sūdzības kolēģiem – Eiropas Savienības birģermeistariem: sak, esiet modri, neatkārtojiet Berlīnes kļūdas. Lieta tāda, ka 2019.gada maijā tāds koncerts notika Berlīnē ar milzu panākumiem. Pēc tam mūziķi nolēma par godu jubilejai organizēt veselu "Turecka kora" turneju ar jaukām krievu, ukraiņu, baltkrievu, angļu, franču, vācu (jā, jā!) un citām dziesmām pa visām bijušās PSRS un Austrumeiropas galvaspilsētām.

Ko nu tur runāt par Berlīni! "Turecka kora" koncerti daudzās pasaules galvaspilsētās notiek jau vairākus gadus – Francija, Slovēnija, Austrija, Vācija, Baltkrievija, Krievija, Izraēla, ASV... Visur – desmitiem tūkstošu pateicīgu skatītāju, atmiņas par kopīgo pagātni, kopīgajām uzvarām, kopīgo laimi un kopīgajām traģēdijām. Visu – no Parīzes līdz Ņujorkai, no Berlīnes līdz Toronto, no Maskavas līdz Pekinai...

Taču atradies dzīvs relikts – Viļņas mērs, kurš raksta, ka, sak, "šajā propagandiskajā koncertā pietiek nekaunības fonā rādīt (laikam jau skatuves aizmugurē?) ainas (..), kā padomju karavīri okupētajā Berlīnē uzvelk Padomju Savienības karogu". Tad jau būtu labāk teicis "Berlīnē, ko krievi zvērīgi atņēma nevainīgajam upurim Ādolfam Hitlera kungam".

Vārdu sakot, mērs rāda, ko spēj. Nopelnījis burku ievārījumu un cepumu grozu.

Tikai... ziniet, ir viena nianse. Pat eksotiskam viedoklim par vēsturi jābūt konsekventam. Ja Otrā pasaules kara rezultāti ir "politiski kļūdaini", ja PSRS nav uzvarētājs, bet gan "agresors"... ko tad īsti jūs, mēra kungs, tā komandējat pilsētā, kas jums vispār nepieder?

Redziet, tādā gadījumā nāksies atdot Polijai "veco poļu Vilno". Tagadējā Lietuvas teritorija kopā ar galvaspilsētu – tas ir Padomju Savienības diplomātisko un militāro uzvaru tiešs rezultāts. Vēl vairāk: Lietuva ir valsts, kas no šīm uzvarām guvusi lielāko labumu Eiropā. Ar PSRS plašo žestu lietuvieši saņēma dāvanā gandrīz desmit tūkstošus kvadrātkilometru ar galvaspilsētu un Druskininku kūrortu. Jā, mēs atdevām lietuviešiem arī Klaipēdu, ko Lietuvas pirmskara vara gļēvi uzdāvināja fīreram. Tāpēc lai nu kam, bet jaukās Viļņas mēram gan vajadzētu ieskatīties XX gadsimta vēstures mācību grāmatā, pirms nākt klajā ar politiskām deklamācijām.

Labi, lai nu būtu. Tā nav mūsu darīšana – kas tur no Lietuvas paliktu pāri, ja praksē tiktu likta lietā nesenā Eiropas Parlamenta "vēsturiskā" rezolūcija. Lietuviešiem ir pašiem savi ievēlēti politiķi, kuri uzskata, ka viņiem ir tiesības brīvi rīkoties ar tautas likteni pēc vecāko biedru – NATO norādījumiem.

Taču aprunāsimies par kultūru un vēsturi. Nē, ne jau par Krievijas, par Lietuvas vēsturi – Otrā pasaules kara rezultāti likti visas Eiropas pēckara kultūras pamatos.

1941. gadā Lietuva bez jebkādām alternatīvām fantāzijām kļuva par hitleriskās agresijas upuri. Atgādināšu mēram, ka vietējiem iedzīvotājiem tika atvēlēta neapskaužamākā loma starp Baltijas tautām. "Kas attiecas uz lietuviešiem (..), viņu vispārējie rases dati ir daudz sliktāki nekā igauņiem un latviešiem, un viņu vidū tāpēc ir lielākais no radu viedokļa nevēlamo personu skaits," teikts doktora Vetceļa piezīmēs plānam "Ost". Šī iemesla dēļ plāns paredzēja 85% Lietuvas iedzīvotāju iznīcināšanu vai vardarbīgu pārvietošanu.

Hitleriešu vārdi atbilda darbiem. Triju gadu laikā vācu okupācijā nelielās Lietuvas teritorijā gāja bojā aptuveni 700 tūkstoši (!) cilvēku, viņu vidū vairāk nekā puse bija Lietuvas pilsoņi, pārējie – karagūstekņi. Desmitiem tūkstošu lietuviešu tika aizdzīti spaidu darbos uz Vāciju. Noslepkavoti 96% no aptuveni 250 tūkstošiem Lietuvā dzīvojušo ebreju. Līdz pamatiem nodedzināti 26 ciemi, sagrautu 80 tūkstoši māju, uz Vāciju aizdzīts viss ritošais dzelzceļa sastāvs.

Tas ir tikai un vienīgi Sarkanās armijas nopelns, ka nacistu vērienīgie plāni netika īstenoti pilnā apjomā, tas, ka lietuviešu tauta vispār vēl pastāv. Par Lietuvas atbrīvošanu savas dzīvības ziedoja 80 600 padomju karavīru un virsnieku.

Atgādināšu mēram, ka Sarkanā armija, Lietuvas atbrīvotāja, kuras "zvaigznīti uz pilotkas" viņš nosauca par krimināli sodāmu "Kremļa propagandas" simbolu, - tie nav tikai krievi, ukraiņi, tatāri, kazahi un tā tālāk. Tā ir varonīgā Sarkankarogotā Klaipēdas 16.strēlnieku divīzija (lietuviešu nacionālā vienība, izveidota 1942. gadā). Tās ir 92 partizānu nodaļas, kas pakļautas "propadomju" Lietuvas Partizānu kustības štābam, ko vadīja Antans Snečkus.

Viņi ir īstenie Lietuvas varoņi, kuri izglābuši savu tautu no bojāejas.

Viņus – gan varoņus-atbrīvotājus, kuri palikuši starp dzīvajiem un krituši par jūsu brīvību, gan nacistu upurus jūs zaimojat ar savu profašistisko cenzūru.

Tas, ko Viļņas mērs šodien dēvē par hibrīdkara elementiem – Georga lentītes un Uzvaras Karogs virs Berlīnes – tā ir mūsu kopīgā vēsture un kultūra.

Mēs šeit, Krievijā, to sargājam, lepojamies ar to.

Gudrā un čaklā lietuviešu tauta ir varonis, visas savas vēstures vēlējs un saimnieks, bez jebkādiem "izņēmumiem" pēc Briseles norādēm.

Katrs Lietuvā to reiz sapratīs. Agri vai vēlu.

Un nevienam uz laiciņu ievēlētam birģermeistaram neizdosies atņemt savai tautai tās vēsturi un kultūru.

79
Tagi:
Krievijas kultūras ministrija, Viļņa
F-15 Eagle

NATO rīkojas provokatīvi: KF ĀM redz konflikta potenciāla izaugsmi Baltijas jūras reģionā

1
(atjaunots 18:38 12.08.2020)
NATO darbības rada priekšnosacījumus konflikta potenciāla izaugsmei Baltijas jūras reģionā, KF deeskalācijas piedāvājumi tika ignorēti, paziņoja KF ĀM.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. NATO darbības bieži vien robežojas ar provokāciju un agresiju, pilnvērtīga militārpersonu dialoga trūkuma apstākļos tas rada priekšnosacījumus konflikta potenciāla kāpumam tostarp Baltijas jūras reģionā, paziņoja intervijā RIA Novosti KF ĀM Otrā Eiropas departamenta direktors Sergejs Beļajevs.

Diplomāts atzīmēja, ka Krievijas Bruņoto spēku aktivitāte Baltijas jūrā, kā arī Arktikā ir krietni zemāka, nekā Ziemeļatlantijas aliansei. Krievija vairākkārt piedāvājusi partneriem militārās spriedzes deeskalācijas pasākumus, kuru vidū bija dialoga atjaunošana starp militārpersonām, mācību rajonu novirzīšana no Krievijas un NATO saskarsmes līnijas. Tāpat Krievijas militārpersonas un diplomāti rosina jautājumu par bīstamās militārās darbības un incidentu novēršanu Baltijas jūras un Melnās jūras reģionos, piedāvājot noteikt minimālo pietuvošanās distanci lidmašīnām un kuģiem, izmantot transponderus, informēt vienam otru par gaidāmajām mācībām, aicināt novērotājus uz manevriem.

Viņš atzīmēja, ka NATO Krievijas iniciatīvas būtībā ignorēja.

Iepriekš KF Aizsardzības ministrijas vadītājs Sergejs Šoigu paziņoja, ka Rietumu stratēģiskais virziens rada vislielākos draudus Krievijas militārajai drošībai. Aizsardzības ministrijas vadītājs paziņoja, ka draudu neitralizācijas nolūkos Rietumu militārajā apgabalā šogad ieplānoti 28 organizācijas pasākumi karaspēku kaujas sastāva pilnveidošanai, kuri tiek sinhronizēti ar mūsdienu ieroču piegādi.

Krievijas un Rietumu attiecības pasliktinājās sakarā ar Krimas atkalapvienošanos ar KF un konflikta sākšanos Ukrainas austrumos. Sakarā ar it kā pieaugušo Krievijas "agresiju" NATO Varšavas samitā pieņēma lēmumu palielināt savu klātbūtni Austrumeiropas valstīs. Pa vienam starptautisko spēku bataljonam tika izvietots Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā. Tāpat palielinājies KF robežu tuvumā sabiedroto veikto militāro mācību skaits.

Maskavā ne vienu reizi vien ir paziņojuši, ka nav ieinteresēti konfrontācijas rosināšanā ar NATO – nedz Baltijas reģionā, nedz kur citus, un uzsvēra, ka Krievija nekad neuzbruks nevienai NATO valstij. Pēc KF ĀM vadītāja Sergeja Lavrova sacītā, NATO labi zina, ka Maskavai nav nekādu uzbrukumu plānu. Alianse izmanto to kā ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.

Pēc KF ĀM vadītāja vietnieka Aleksandra Gruško sacītā, NATO darbības Krievija ņem vērā savā militārajā plānošanā.

1
Tagi:
Baltija, NATO
Pēc temata
Atklāta Baltijas vājā vieta situācijā, ja sāksies karš ar Krieviju
Pentagons paskaidroja, kāpēc bruņotie spēki tiek pārvietoti tuvāk Krievijas robežām
Poļu eksperts atrada Baltijas valstu vājo vietu
Tramps izved karaspēkus no Vācijas par labu ASV. Un visai pasaulei
Zenīta raķešu komplekss S-350 Vitjaz, foto no arhīva

Poļu eksperts atrada Baltijas valstu vājo vietu

36
Eksperts izkritizēja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas stratēģiju aizsardzības spēju veicināšanai un piedāvāja pievērst uzmanību "lielajiem trūkumiem" PGA.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Intervijā Polske Radio Polijas Austrumu pētījumu centra eksperts Pjotrs Šimanskis izkritizēja Baltijas valstis, kuras, pēc viņa sacītā, rēķinās ar sauszemes karaspēku mobilitātes līmeni, to aizsardzības un ieroču spēku celšanu, raksta Gazeta.ru.

Šimanskis uzskata, ka Latvijai, Lietuvai un Igaunijai derētu zināt, ka viņu vājā vieta ir vidēja tāluma pretgaisa aizsardzība, ar kuru arī derētu nodarboties militāro mācību laikā kopā ar NATO.

Neskatoties uz to, ka Maskavā ne reizi vien uzsvēruši, ka negrasās pielietot spēku ne pret vienu no valstīm un sniegs atbildi tikai tieša uzbrukuma gadījumā Krievijas teritorijai, Baltijas valstis un Polija turpina cītīgi izlikties, ka tām ir nepieciešams aizstāvēties no neeksistējošajiem "Krievijas draudiem".

Tiesa, pastāvīgā NATO karaspēku virzīšana pie Krievijas robežām vairāk līdzinās tam, ka jāaizsargājas būtu Krievijai. Un tā aizsargājas, palielinot savas aizsardzības spējas.

Tādēļ nav pārsteidzoši, ka poļu eksperts raizējas par Baltijas valstu PGA.

Nevienam neļaus aizvainot Krieviju

Iepriekš bijušais KF Gaisa desanta karaspēka komandieris, Valsts domes deputāts Vladimirs Šamanovs paziņoja, ka saskaņā ar Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) kārtības rulli, uzbrukums ikvienai no līguma dalībvalstīm ir uzbrukums Krievijai. Un šāds scenārijs arī ir jāizskata. Tādēļ KF gatavojas jebkādu draudu atvairīšanai.

Savukārt tiem, kas grasās nodarīt pāri Krievijai, nāksies kārtot lietas ar Gaisa desanta karaspēku, uzsvēra Šamanovs, atzīmējot, ka patlaban Gaisa desanta karaspēks ir visuniversālākais Krievijas Bruņoto spēku karaspēks. Turklāt, pēc viņa sacītā, desantnieki pārspēj visus pēc ideoloģijas un kaujas iespējām.

PGA sistēma Patriot
© Sputnik / Игорь Зарембо

Tikmēr Polijā notiek ievērojamu ASV Armijas spēku izvietošana, kas, kā iepriekš rakstīja militārais eksperts Aleksandrs Hroļenko, vairāk atgādina "kontrolšāvienu" Eiropas starptautiskās drošības sistēmai.

ASV un Polija līdz galam saskaņoja "pastiprinātas aizsardzības sadarbības" nosacījumus un 4. augustā paziņoja par 5. ASV armijas korpusa komandēšanas darbības sākšanu Polijas teritorijā. Pēc vienošanās nosacījumiem, Polijā dislocētajiem 4500 amerikāņu karavīriem pievienosies vēl viens tūkstotis. Un tas ir tikai lielo pārmaiņu sākums.

Hroļenko atzīmēja, ka ja pie šāda izkārtojuma  divu pasaules karu dalībnieks – 5. ASV armijas korpuss – negatavojas trešajam, grūti izskaidrot tā pārdislocēšanu no Ziemeļamerikas uz Baltijas reģionu, uz valsti, kura robežojas ar Krieviju.

36
Tagi:
Baltija, PGA
Temats:
NATO austrumu flangā
Pēc temata
ASV 5. armijas korpusa pastāvīga klātbūtne Polijā ož pēc pulvera
Eksperts paskaidroja, kas Lietuvā maksās par jaunajiem amerikāņu helikopteriem
Pirmais "Fords" jāslīcina. Kāpēc ASV superkuģis vēl joprojām nav cīņasspējīgs
Redzamas kā mušas uz griestiem: Turcija izmēģina S-400 pret ASV iznīcinātājiem