Klaipēdas jūras osta. Foto no arhīva

Alternatīvas naftai no KF ir dārgākas, tomēr Lietuva ir gatava palīdzēt Baltkrievijai

28
(atjaunots 19:44 04.01.2020)
Baltkrievijai visizdevīgāk ir importēt naftu no Krievijas, uzskata Klaipēdas ostas pārstāvji, taču ir gatavi transportēt uz kaimiņvalsti līdz 3 milj. tonnu izejvielu gadā.

RĪGA, 5. janvāris — Sputnik. Lietuvas dzelzceļi (Lietuvos gelezinkeliai) un Klaipēdas osta ir gatavi transportēt naftu uz Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, taču atzīst, ka Minskai nav izdevīgāka cenu piedāvājuma par Krievijas sniegto. Bez tam Lietuva var importēt tikai 3 miljonus tonnu, taču no Krievijas Baltkrievija saņem apmēram 24 miljonus tonnu naftas gadā, vēsta Baltic Course.

Iepriekš vēstīts, ka Krievija pārtraukusi naftas padevi Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcām no 2020.gada 1.janvāra, ņemot vērā to, ka puses nav parakstījušas attiecīgos līgumus. Valsts koncernā "Belņeftehim" apstiprināja, ka abu valstī strādājošo NPR – Mozirskas un "Naftan" slodze samazināta līdz tehnoloģiskajam minimumam, tās strādā ar iepriekš izveidotajām naftas rezervēm. Baltkrievija patlaban aktīvi strādā pie jaunu naftas piegādes līgumu noslēgšanas, tostarp arī no alternatīviem avotiem.

"Klaipedos nafta" vadītājs Daris Šiļanskis paziņoja, ka termināls ir gatavs importēt naftu Baltkrievijai. "Lemj klients, bet mēs tikai sniedzam pakalpojumus. Vai mēs esam gatavi? Jā, mēs esam gatavi gan tehnoloģiski, gan fiziski," teica Šiļanskis.

Savukārt Klaipēdas ostas pārstāvis Artūrs Drungilis paziņoja, ka viņiem jau ir pieredze naftas transportēšanas jautājumos uz Baltkrieviju. "No Irānas tika importēts viens tankkuģis ar jēlnaftu, taču Baltkrievijai ir plaša izvēle," norādīja Drungilis.

"LG Cargo" vadītājs Eģidijs Lazausks apliecināja, ka Lietuvas uzņēmums ir gatavs pārvadāt naftu uz Baltkrieviju. "Tehnloģiski process ir apgūts un šajā kontekstā mēs nesaskatām problemas ar kaut kādas plūsmas pārkraušanu atpakaļ uz Baltkrieviju," viņš skaidroja. Pārvadātāja vadītājs piebilda, ka laiks no pieteikuma iesniegšanas līdz kravu transportēšanas sākumam nav ilgs – parasti tas aizņem vienu līdz divas nedēļas.

Pēc viņa domām, caur Lietuvu iespējams importēt aptuveni trīs miljonus tonnu naftas uz Baltkrieviju. Ja Minska patiešām novirzītu naftas importu caur Baltijas valstīm, šo plūsmu vajadzētu sadalīt visām austrumu krasta ostām, uzskata Lazausks.

Viņš atzīmēja, ka Baltkrievijas pārstāvji jau sen interesējas par iespējām importēt naftu caur Baltijas ostām un jau apmeklējuši arī Latviju, lai novērtētu perspektīvas.

Pie tam Lietuvā atzīmēja, ka visas alternatīvās naftas piegādes Baltkrievijai izmaksās dārgāk.

"Tas ir politisks jautājums. Baltkrievijai ir alternatīvas, taču tās visas ir dārgākas un nav izdevīgas. (..) Protams, tas ir atkarīgs no cenas, par kādu pārdod Krievija, taču transportēšanas izdevumi viennozīmīgi ir daudz augstāki, ja piegāde notiek pa jūru," teica Drungilis.

Patlaban Baltkrievija iegādājas naftu tikai Krievijā. 2019.-2024.gg. Krievijā tiek īstenots tā saucamais nodokļu manevrs naftas nozarē, kas paredz pakāpeniski minimizēt naftas eksporta nodevas un palielināt tās ieguves nodokļa likmi. Šī iemesla dēļ, domājams, naftas cena Baltkrievijai pieaugs. Minska vērtēja, ka tās zaudējumi seši gadu laikā sasniegs 11 miljardus dolāru.

Iepriekš Lukašenko informēja, ka, ņemot vērā līgumu trūkumu ar Krieviju, Minska var sākt sūknēt naftu caur Poliju reversā un šiem nolūkiem "konfiscēt" divas naftas cauruļvada "Družba" caurules, pa kurām Krievijas nafta tiek sūknēta tranzītā uz Rietumiem. Rezultātā Krievijas naftas tranzīts caur republiku uz Eiropu var kristies no 60 līdz 20 miljoniem tonnu gadā.

Tāpat ziņots, ka Baltkrievija sākusi pārrunas ar Kazahstānu par naftas piegādēm pa cauruļvadu "Družba" apjomā no 1 līdz 3,5 miljoniem tonnu gadā.

28
Pēc temata
Krievija apturējusi naftas piegādes uz Baltkrieviju, Minska meklē alternatīvas
Krievija samazinājusi tranzīta apjomu Baltkrievijai
Baltkrievija pārdomā naftas piegādes caur Baltijas un Ukrainas ostām
Sputnik Lietuva

Sputnik Lietuva pārmet "dezinformāciju" par vakcīnām

51
(atjaunots 09:50 16.01.2021)
Pēc raksta autoru domām, "Kremļa kontrolētie" plašsaziņas līdzekļi it kā gribot popularizēt Krievijā izstrādātos preparātus pret Covid-19 un diskreditēt rietumvalstu līdzekļus.

RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Eiropas Padomes projekts cīņām ar nepatiesām ziņām publicējis atskaiti – Krievijas mediji, tostarp arī Sputnik Lietuva izplatot "dezinformāciju" par vakcīnām Covid-19 profilaksei, vēsta Sputnik Lietuva.

Atskaiti sagatavojis projekts Debunk.eu, kura mērķis ir cīņa ar nepatiesām ziņām un dezinformāciju.

Eiropas Komisija
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Projekts izcīnījis bēdīgu slavu pēc reklamas ieraksta par tā darbu Lietuvā – ierakstā "žurnālists Vaidass" pārbaudīja lietuviešu medijus, lai izskaitļotu dezinformāciju. Tomēr ekrānā bija tādu izdevumu kā "Sport Ekspress" un "Recepti na bis" pirmās lappuses.
Atskaitē projekta darbinieki pūlējās pierādīt, ka analizē ne tikai sporta presi un kulināros izdevumus – tās autori apgalvo, ka 2020. gada decembrī Debunk.eu eksperti esot izpētījuši vairāk nekā septiņus tūkstošus rakstu ar "potenciāli bīstamu saturu" un izanalizējuši 524 rakstus ar "melīgu un maldinošu saturu" dažādās valodās no 73 plašsaziņas līdzekļiem.

Atskaites autori uzskata, ka vadošais "dezinformācijas naratīvs" bijis tāds, ka Rietumi cenšas "diskreditēt Krievijas un Ķīnas vakcīnas".

"Šī ziņa kļuvusi par dezinformācijas kampaņas elementu, kuras mērķis ir Krievijas vakcīnas popularizācija un Rietumu vakcīnu diskreditācija, - šie centieni sākās, kad vakcīna "Sputnik V" tika uzņemta kritiski un piesardzīgi," atzīmēja autori.

Materiālā izskanēja arī apgalvojums: Krievijas mediji esot ziņojuši, ka "Baltijas valstis nav spējīgas cīnīties ar koronavīrusa pandēmiju" un mēģinājuši izplatīt ideju par to, ka PSRS gados Baltija saņēma privilēģijas, kas tām ļāva komfortabli dzīvot pat pēc Padomju Savienības sabrukuma.

"Tāpat apgalvots, ka Covid-19 pandēmija sagrāvusi Baltijas valstu pasaules ainu, kuras pamatā bija pieņēmums, ka "apvienotā Eiropa ir labums" laikā, kad pirmais pandēmijas vilnis bija sekmīgi pārvarēts tikai robežu savlaicīgas slēgšanas rezultātā. Vēl vairāk. ES valstis cīnās par atjaunošanas fondu un mēģina "izdzīvot vienas pašas". Stāsts seko vēstījumam par ES vienotības sabrukumu, ko izplata prokremliskie mediji," teikts pārskatā.

Apgalvots, ka "dezinformāciju" pārsvarā izplatījuši ar Krievijas ziņu aģentūrām saistīti mediji, tostarp aģentūras Sputnik Lietuva, Sputnik Latvija, Sputnik Igaunija.

Pieminēts arī portāls Ekspertai.eu un citi ziņu avoti. Pie tam apgalvots, ka visiem nosauktajiem medijiem esot "visnotaļ margināla auditorija", lai kas ar to būtu domāts.

"Melīgi/maldinošie naratīvi tiek izmantoti, lai parādītu, ka Baltijas valstis un Polija nespēj stāties pretī pandēmijai un samazināt ierobežojumu nozīmi," apgalvo autori.

Sputnik Lietuva atgādināja, ka tā publikācijas par Covid-19 izplatību valstī balstās uz datiem no Lietuvas oficiālo resoru – Veselības ministrijas, Statistikas departamenta, Nacionalā sabiedriskās veselības aprūpes centra (NVSC) un citu struktūru vietnēm. Autoru materiālos vienmēr norādīts, ka autora viedoklis var neatbilst redakcijas pozīcijai.

Oficiālie dati rāda, ka Lietuva ieņem vadošās vietas ES Covid-19 izplatības ziņā.

Pie tam vakcinācijas process valstī izceļas ar skandāliem – zināmi gadījumi par saldētavu ķēdītes traucējumiem BioNTech un Pfizer vakcīnas transportēšanas laikā. Lietuva bija spiesta atteikties no Moderna vakcīnas papildu apjoma iepirkuma tāpēc, ka kompānija nolēma pacelt iepirkuma cenas. Bijuši arī mēģinājumi vakcinēties bez rindas.

ES cīņa pret Sputnik

2016. gada novembrī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā pausta nepieciešamība pretoties Krievjas medijiem. Pie tam par galvenajiem "draudiem" dokumentā nosaukti Sputnik un RT. Virkne Rietumu politiķu, arī ASV senatori un kongresmeņi, kā arī Francijas prezidents apsūdzēja Sputnik un RT par iejaukšanos vēlēšanās ASV un Francijā, tomēr nesniedza nekādus pierādījumus. Krievijas pārstāvji norādīja, ka šādi apgalvojumi ir nepamatoti.

Īpaši aktīva pretdarbība Krievijas medijiem vērojama Baltijas valstīs.

Decembra sākumā Latvijas Valsts drošības dienests nopratināja septiņus autorus, kuri sadarbojas ar portāliem Sputnik un Baltnews, kā arī veica kratīšanu viņu mājokļos. Žurnālisti apsūdzēti par ES sankciju režīma pārkāpumu, viņiem draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem.

51
Tagi:
vakcīna, Krievija, Sputnik
Pēc temata
Kā ASV atklājušas "Krievijas propagandas un dezinformācijas ekosistēmas" noslēpumus
Vakcīna un pērtiķi: britu meli par "krievu viltus ziņām"
Britānija plāno plašu melu ziņu kampaņu pret Krieviju
Draudi demokrātijai: ES apsūdz Krieviju par nepatiesām ziņām Covid-19 jautājumā
Vadims Truhačovs

Politologs: Lietuva pierādījusi, ka gatava visam, lai tikai ieriebtu Krievijai

48
(atjaunots 17:04 15.01.2021)
Rodas iespaids, ka Lietuvas pastāvēšanas jēga ir ieriebt Krievijai un citu rūpju tai nav.

RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. Lietuvas ārlietu ministrs Gabriels Landsberģis sarunā ar Baltkrievijas opozīcijas parstāvi Svetlanu Tihanovsku apliecināja, ka Viļņa uzskata – būtu svarīgi pārdēvēt Baltkrieviju. Lietuvas valdība ir gatava izskatīt jautājumu par valsts pārdēvēšanu, tiklīdz no Baltkrievijas puses tiks saņemts atbilstošs pieprasījums.

Lietuvas politiskā elite pierāda, ka ir gatava uz jebkādām sīkām nelietībām pret Krieviju, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja politologs Vadims Truhačovs.

"Lietuva vienmēr ir gatava uz visu, lai pastrādātu mazu riebeklību Krievijai. Tāpēc tā ir gatava gan Baltkrieviju pārdēvēt par prieku baltkrievu opozicionāriem, gan izdarīt jebko citu, lai tikai ieriebtu Krievijai," teica Truhačovs.

Eksperts atzīmēja: rodas iespaids, ka Lietuvas pastāvēšanas jēga ir ieriebt Krievijai un citu rūpju tai nav.

"Bieži vien Lietuvas politiķi piemirst paši savu valsti, piemēram, to, ka no tās aizbraukusi ceturtā daļa darbspējīgo iedzīvotāju, un nodarbojas tikai ar sīkām nelietībām pret Krieviju," uzsvēra Truhačovs.

Viņš piezīmēja, ka Tihanovskai, kura uzturas Lietuvā kopš Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu dienas, faktiski nav, ar ko nodarboties.

"Tihanovska vāji orientējas jautājumos ārpus virtuves, un lielajā politikā viņa pilnīgs profāns. Viņa nodarbojas ar to, ka pārraida tālāk to, ko viņai iečukst austī," norādīja Sputnik sarunbiedrs.

© Sputnik / Владимир Астапкович

Tihanovska bija Baltkrievijas pašreizējā prezidenta Aleksandra Lukašenko sāncense valsts vadītāja vēlēšanās. Saskaņā ar republikas Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, Lukašenko uzvarēja vēlēšanās ar 80,1% balsu. Opozīcija klāstīja, ka uzvarējusi Tihanovska, un nodibināja koordinācijas padomi varas nodošanai. Šī iemesla dēļ Ģenerālprokuratūra ierosināja lietu par aicinājumiem sagrābt varu, virkne opozicionāru aizturēti, citi pametuši Baltkrieviju.

Lietuva līdz ar Igauniju un Latviju ieviesa sankcijas pret Baltkrievijas vadību un apliecināja: tā ir gatava uzņemt baltkrievus, kuri pierādīs, ka cietuši varasiestāžu darbību rezultātā. Savukārt Minska norādīja, ka Baltkrievijas opozīcijas protestu akcijas tiek koordinētas no Lietuvas un Polijas. Maskava konstatēja, ka Lietuva ir pārkāpusi visas pieklājības robežas, iejaucoties Baltkrievijas iekšējās lietās.

Трухачев: Литва дала понять, что готова на все, лишь бы насолить РФ
48
Tagi:
Svetlana Tihanovska, Baltkrievija, Krievija, Lietuva
Pēc temata
Politologs pastāstīja, ko Lietuva uzdod par bēgļiem no Baltkrievijas
Latvijā pastāstīja, cik daudz baltkrievu IT kompāniju izdevās pārvilināt
Baltkrievija slēdz robežas izbraucējiem
Lietuva samaksās simtiem miljonu eiro: uzņēmējs par sankcijām pret "Belaruskalij"
Vakcinācija pret Covid-19, foto no arhīva

Latvijā atklāta Covid-19 vakcīnu radīto blakņu statistika

0
(atjaunots 14:53 23.01.2021)
Zāļu valsts aģentūra pastāstīja, ka laikā no 28. decembra, kad Latvijā sākās vakcinācija Covid-19 profilaksei, saņemti 60 paziņojumi par blakusparādībām.

RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Līdz 20. janvārim Latvijā reģistrēti 14 blakusparādību gadījumi pēc Pfizer/BioNTech vakcīnas otrās devas, informēja Zāļu valsts aģentūra. Šajā laikā preparāta otru devu saņēmuši 2126 cilvēki, tātad par blaknēm informējis nepilns 1% vakcinēto, vēsta tvnet.lv.

Starp blaknēm pēc vakcīnas otrās devas atzīmētas sāpes un pietūkums vakcīnas vietā, nogurums, drudzis un sāpes muskuļos. Aģentūra atzīmēja, ka blakusparādības iespējamas biežāk nekā pēc pirmās devas – tas saistīts ar imūnsistēmas atbildes mehānisma īpatnībām.

Vienlaikus speciālisti uzsvēra: minētā reakcija neliecina, ka cilvēkam sācies Covid-19, jo vakcīnas nav "dzīvas".

Kopumā līdz 20. janvārim vakcinēti 16 278 cilvēki. Kopējais vakcīnu skaits sasniedzis 18 404, ieskaitot vakcināciju ar pirmo un otro devu.

Šajā periodā aģentūra saņēmusi 60 ziņas par reakciju pret vakcīnu Covid-19 profilaksei, tostarp piecas ziņas par Moderna vakcīnas radītajām blaknēm (to sāka izmantot no 13. janvāra) un 55 ziņas - par Pfizer/BioNTech vakcīnu (to sāka izmantot 28. decembrī).

Pārsvarā ziņots par zināmām un mērenām blaknēm, kas parasti pazūd vienas vai divu dienu laikā.

Visbiežāk sastopama tāda reakcija kā sāpes vakcīnas vietā, apsārtums, pietūkums, sāpīgi limfmezgli, nogurums, drudzis, galvassāpes, nelabums, sāpes locītavās un muskuļos, kā arī jutīga āda un kakla kairinājums.

Iepriekš ziņots, ka vairākos gadījumos radusies nepieciešamība atlikt vakcīnas otro devu, jo cilvēki inficējušies ar koronavīrusu starp vakcīnas pirmo un otro devu.

0
Tagi:
koronavīruss, vakcīna, Latvija, vakcinācija
Pēc temata
"Bīstama blakusparādība": kā vakcīna pret Covid-19 sagrauj sabiedrību Latvijā
Le Monde publicē slepenu informāciju no Covid-19 vakcīnas apstiprināšanas dokumentiem
Šodien Covid-19 tests pozitīvs, rīt negatīvs: eksperte skaidro, kā tas ir iespējams
Latvijā reģistrēti pirmie vidēji smagas Covid-19 gaitas gadījumi bērniem