Ziemas lauks, foto no arhīva

Lai tik NATO būtu labi: Lietuvā mācību vajadzībām atdeva lauksaimniecības zemi

53
(atjaunots 17:28 31.12.2019)
Vienošanās noslēdza ar zemniekiem un lauksaimniecības kompānijām Marijampoles un Lazdiju pašvaldībās.

RĪGA, 31. decembris – Sputnik. Lietuvā starptautiskajām mācībām Defender Europe 2020, kas notiks jaunā gada pavasarī, atdevuši lauksaimniecības teritorijas, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz Lietuvas Bruņoto spēku preses dienestu.

Oktobrī un novembrī attiecīgas vienošanās tika parakstītas ar zemniekiem un lauksaimniecības kompānijām Marijampoles un Lazdiju pašvaldībās par to īpašumā esošo zemesgabalu izmantošanu mācību dalībnieku vajadzībām.

"Plānojot mācības nemilitārās teritorijās, tostarp Suvalkos, saskārāmies ar nopietniem izaicinājumiem, jo mācību aktīvā fāze, kas ilgs vien trīs dienas, notiks uz bieži apstrādātām zemēm, kuru kopējā platība sastāda 24 tūkstošus hektāru. Tādēļ vissarežģītākais uzdevums ir saskaņot visas nepieciešamās teritorijas ar civilajiem īpašniekiem," pateica aizsardzības štāba virsnieks majors Tadass Čerņausks

Viņš uzsvēra, ka vienoties nācās vairāk nekā ar simtu privāto un juridisko personu. Pēc virsnieka sacītā, fermeri bija gatavi "veicināt Lietuvas aizsardzību".

Bruņotie spēki solīja kompensēt zaudējumus, kuri tiks radīti ceļiem, laukiem un lauksaimniecības kultūrām mācību rezultātā, savukārt vietējiem iedzīvotājiem ir jāpiešķir vieta Lietuvas un sabiedroto karaspēkiem adekvātākai un profesionālākai uzdevumu izpildei civilo iedzīvotāju rajonos.

Mācības skars Marijampoles, Kalvarijas un Lazdiju rajonus.

2020. gada pavasarī ir ieplānoti manevri Defender Europe 2020, kuri kļūs par lielākajiem alianses manevriem Eiropā pēdējo 25 gadu laikā. tajās piedalīsies līdz 40 tūkstošiem militārpersonu no NATO un tās sabiedroto valstīm.

Baltkrievija ir noraizējusies sakarā ar gaidāmajām mācībām tās robežas tuvumā. Valsts prezidents Aleksandrs Lukašenko paziņoja, ka viņam kopā ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu nāksies aizdomāties par to, kā pasargāt savas valstis šādu NATO manevru laikā Baltijā un Polijā.

53
Temats:
NATO austrumu flangā (210)
Pēc temata
"Paldies, nevajag". Rietumi iesaka Krievijai atteikties no zemēm un armijas
Gluži kā mājās. Eiropiešus aizvien vairāk kaitina amerikāņu karavīri
ASV un NATO neprāts novedis pasauli uz kara sliekšņa
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda

Baltijas valstis un Polija izstrādāja krīzes pārvarēšanas plānu Baltkrievijā

13
(atjaunots 14:59 13.08.2020)
Latvijas un Polijas vadītāji atbalstīja Lietuvas prezidenta plānu; šīs starpnieciskās iniciatīvas izgāšanās gadījumā pret Baltkrieviju var tikt ieviestas Eiropas un nacionālās sankcijas.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda vērsās pie Baltkrievijas varasiestādēm ar aicinājumu veikt steidzamus pasākumu konflikta situācijas atrisināšanai valstī, vēsta Sputnik Lietuva.

Pēc Nausēdas sacītā, Lietuva ir ieinteresēta stabilā, demokrātiskā, neatkarīgā un plaukstošā kaimiņā, taču tas nav savienojams ar pēdējo dienu notikumiem.

Viņa ierosinātais plāns sastāv no trīs posmiem.

"Tādēļ mēs aicinām Baltkrievijas varasiestādes, pirmām kārtām, steidzami deeskalēt situāciju un pārtraukt rupja spēka pielietošanu pret savu tautu. Otrkārt, mēs aicinām Baltkrievijas varasiestādes steidzamā kārtā atbrīvot visus aizturētos protesta akciju dalībniekus un pielikt punktu viņu vajāšanai. Treškārt, mēs ceram, ka Baltkrievijas varasiestādes beidzot uzsāks dialogu ar saviem pilsoņiem," paziņoja Nausēda.

Viņš brīdināja, ka šīs starpnieciskās iniciatīvas izgāšanās gadījumā pret Baltkrieviju var tikt ieviestas Eiropas un nacionālās sankcijas.

Tiek ziņots, ka Nausēdas plānu atbalstīja Latvijas prezidents Egils Levits un Polijas prezidents Andžejs Duda.

Atgādināsim, ka Lietuvā atrodas opozīcijas Baltkrievijas prezidenta amata kandidāte Svetlana Tihanovska un viņas bērni.

Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Polijas ĀM vadītāji apsprieda "spēcīgas Eiropas atbildes" nepieciešamību uz nežēlību protestu apspiešanā Baltkrievijā, paziņoja sociālajos tīklos Lietuvas ĀM vadītājs Lins Linkēvičs.

​Viņš piebilda, ka Baltkrievijai ir nepieciešamas jaunas prezidenta vēlēšanas, jo aizritējušās nebija brīvas un demokrātiskas.

Vakar Baltkrievijas un Latvijas ĀM vadītāji Vladimirs Makejs un Edgars Rinkēvičs telefonsarunā apsprieda krīzi Baltkrievijā. Makejs paziņoja par ārējas iejaukšanās mēģinājumiem, savukārt Rinkēvičs aicināja deeskalēt situāciju valstī.

Latvijas, Lietuvas, Polijas un Igaunijas parlamentāro ārlietu komisiju priekšsēdētāji publicēja savstarpēju paziņojumu, kurā aicināja Baltkrievijas varasiestādes pārtraukt spēka pielietošanu pret mierīgajiem protestētājiem un opozīcijas pārstāvju apspiešanu, kā arī atbrīvot politiskos ieslodzītos.

Turklāt iepriekš Lietuvas Seima Ārlietu komiteja piedāvāja neatzīt Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātus, savukārt Aleksandru Lukašenko – par leģitīmu valsts līderi, taču savstarpējā paziņojumā tas netika atspoguļots.

Masveida protesta akcijas visā Baltkrievijā sākās 9. augustā, pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja esošais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko – saskaņā ar CVK datiem, viņš ieguva 80,08% balsu.

Protestētāji izgāja Minskas un citu Baltkrievijas pilsētu ielās svētdien pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas, akcijas turpinājās arī pirmdien. Abos gadījumos protestētāju padzīšanai milicija pielietoja speciālo tehniku un speclīdzekļus, tostarp gaismas-trokšņa granātas un gumijas lodes.

Bojā gāja divi cilvēki: viens protesta akcijas dalībnieks Minskā, kā vēsta valsts IeM, mēģinot aizmest nenoskaidrotu spridzekli, otrais – Gomeļā, pēc aizturēšanas 9. augustā, sakarā ar viņa nāves faktu republikas IK veic pārbaudi.

13
Tagi:
Baltkrievija, Baltija, Polija
Pēc temata
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju
Viņa ir možā noskaņojumā: par ko Tihanovska runāja ar Lietuvas varasiestādēm
Latvija otrā pēc Krievijas: ar ko un par ko veic pārrunas Baltkrievijas ĀM
Svetlana Tihanovska

Viņa ir možā noskaņojumā: par ko Tihanovska runāja ar Lietuvas varasiestādēm

28
(atjaunots 19:17 12.08.2020)
Lietuvas ĀM vadītājs pastāstīja plašāk par to, kā Baltkrievijas opozicionāre Svetlana Tihanovska izrādījās Lietuvā.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Lietuvas prezidents un ārlietu ministrs parunājās ar Baltkrievijas prezidenta amata kandidāti Svetlanu Tihanovsku, vēsta Sputnik Lietuva.

Tihanovska ieradās Lietuvā otrdienas naktī. Baltkrievijas Republikas Valsts robežas komiteja publicēja Telegram kanālā kadrus, kā viņa automobilis šķērso robežu robežkontroles punktā "Katlouka – Lavovišķi".

Lietuvas ĀM vadītājs Lins Linkēvičs paziņoja, ka Baltkrievijas neierobežoja viņas izbraukšanu, bet gan, tieši pretēji, palīdzēja. Republikā viņa iebrauca pēc vīzu režīma, tur viņai un viņa bērniem sniedza nepublisku drošu patvērumu.

Otrdien tika publicēta Tihanovskas uzruna, kurā viņa izskaidroja savu aizbraukšanu no republikas. Pēc viņas sacītā, viņa pieņēma lēmumu "absolūti patstāvīgi", to nekādā veidā nevarēja ietekmēt nedz draugi, nedz radinieki, nedz priekšvēlēšanu komanda.

Šobrīd Tihanovska, kā jau pienākas, atrodas divu nedēļu pašizolācijā, kas netraucēja viņai aprunāties ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu un Lietuvas ĀM vadītāju.

Telefonsarunā prezidents painteresējās par viņas pašsajūtu un tuvākajiem nākotnes plāniem, kā arī apsolīja viņai un viņas ģimenes locekļiem politisko patvērumu. Iepriekš Lietuvas līderis uzrakstīja savā Facebook lapā, ka oficiālā Viļņa vienmēr piešķirs patvērumu spēkiem, "kuri ir noskaņoti uz brīvības un demokrātijas celšanu".

Arī Linkēvičs aprunājās ar Tihanovsku, par ko pastāstīja savā Twitter mikroblogā.

​"Aprunājos ar Svetlanu Tihanovsku. Viņa ir možā noskaņojumā. Viņa izteiksies tuvākajā nākotnē," uzrakstīja viņš.

Tāpat sarunā ar žurnālistiem viņš pastāstīja plašāk par to, kā baltkrievu opozicionāre izrādījās Lietuvā. Pēc ministra sacītā, viņš centās sazināties ar viņu, kad viņa vēl atradās Baltkrievijā, taču tas nebija izdevies.

Pēc viņa sacītā, pirmdien Tihanovska apmeklēja Centrālo vēlēšanu komiteju (CVK), un atstāja sūdzību sakarā ar balstu saskaitīšanu kopā ar savu advokātu. Pēc tam advokāts izgāja ārā, bet viņa palika un "tika aizturēta CVK uz septiņām stundām".

"Un pēc tam, es tā saprotu, viņai nebija īpaši daudz izvēles. Tomēr bija kaut kāda saruna ar varas pārstāvjiem, tostarp kaut kāds spiediens. Un viņai vienkārši nebija citas izvēles, kā vien pamest valsti. Cita izvēle nebija pieņemama," atzīmēja ministrs.

Tāpat intervijā ministrs neizslēdza, ka ES var ieviest sankcijas pret Baltkrieviju. Pēc viņa sacītā, valstī notikušās prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja esošais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko, Lietuvā netiek uztvertas kā leģitīmas, jo tajās gandrīz nebija ārvalstu novērotāju, nebija iespēju presei, savukārt Internets vienkārši nestrādāja.

Pēc Linkēviča sacītā, Lietuva negrasās sūtīt apsveikumu ievēlētajam prezidentam Aleksandram Lukašenko.

"Vispār jau, nav ar ko apsveikt pēc būtības," sacīja Linkēvičs.

Vakar Dānijas, Igaunijas, Somijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas un Zviedrijas ĀM vadītāji savstarpējā paziņojumā aicināja Baltkrievijas varasiestādes uzsākt dialogu ar opozīciju.

Devītajā augustā Baltkrievijā notika prezidenta vēlēšanas. Saskaņā ar CVK datiem, esošais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguva 80,08% balsu, otrajā vietā ir Svetlana Tihanovska ar 10,09%. Pie tam Tihanovskas štābā paziņoja, ka neatzīst CVK rezultātus, atzīmējot, ka dati no iecirkņiem visos republikas rajonos liecina, ka viņa ieguvusi 70-80%. Vairākās Baltkrievijas pilsētās sākās masveida nesankcionētas protesta akcijas, kuras turpinās jau vairākas dienas vakaros. Protestētāji būvē barikādes, kārtības sargi izdzenā viņu ar speclīdzekļu palīdzību.

28
Tagi:
Baltkrievija, Lietuva
Pēc temata
Lukašenko paliek: Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultāti
Pats svarīgākais ir bērni: Tihanovska ierakstīja uzrunu baltkrieviem
Protesti Baltkrievijā: karsta nakts pēc vēlēšanām
Marija Zaharova

Zaharova: domātās "Krievijas pēdas" nekārtībās Baltkrievijā ved pavisam citā virzienā

0
(atjaunots 09:26 14.08.2020)
Krievija ir ieinteresēta, lai situācija Baltkrievijā būtu stabila, un centieni sameklēt tā saucamās Krievijas pēdas nekārtību organizācijā ir nepamatoti – šīs pēdas ved pavisam citā virzienā, norādīja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Maskava vērīgi seko situācijai Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām valstī un cer, ka stāvoklis normalizēsies pēc iespējas drīzāk, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

"Mums sagādā raizes ienākošā informācija par kārtības traucējumiem vairāku Baltkrievijas pilsētu ielās, - teica Zaharova. – No savas puses aicinām visas puses izturēties savaldīgāk un demonstrēt veselo saprātu. Apstiprinām, ka esam ieinteresēti, lai iekšpolitiskā situācija Baltkrievijā būtu stabila."

Diplomāte piebilda, ka Maskava atzīmē bezprecedenta spiedienu pret varasiestādēm Minskā no ārvalstīm. "Vērojami nepārprotami ārējas iejaukšanās mēģinājumi suverēnas valsts lietās ar mērķi sašķelt sabiedrību un destabilizēt situāciju," uzsvēra Zaharova.

Savā brīfingā ĀM oficiālā pārstāve skāra arī Krievijas un Baltkrievijas sadarbības jautājumus protesta akciju laikā aizturēto žurnālistu atbrīvošanas kontekstā. Viņa pauda cerību, ka izmeklēšanas un tiesību aizsardzības iestāžu sadarbība ļaus izprast arī situāciju ar 33 Krievijas pilsoņu aizturēšanu Baltkrievijā.

"Svarīgi atzīmēt, ka centieni sameklēt tā saucamās krievu pēdas nekārtību organizācijā valstī ir nepamatoti," teica Zaharova.

Diplomāte uzsvēra, ka Krievija ir bijusi un joprojām ir uzticams Baltkrievijas sabiedrotais un draugs. "Esam pārliecināti, ka mēģinājumi izraisīt nesaskaņas mūsu starpā ir lemti neveiksmei," viņa piezīmēja noslēgumā.

Захарова: рассчитываем, что обстановка в Беларуси скоро стабилизируется
0
Tagi:
Ārlietu ministrija, Krievija, protesti, Baltkrievija
Pēc temata
Latvija otrā pēc Krievijas: ar ko un par ko veic pārrunas Baltkrievijas ĀM
Latvijas ĀM "izvēlējās" jauno Baltkrievijas prezidentu?
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa