Igaunijas ārlietu ministrs Reinsalu

Reinsalu drosmīgi atbildējis uz Krievijas "spiedienu" Sputnik Igaunija dēļ

44
(atjaunots 22:10 27.12.2019)
Igaunijas ārlietu ministrs Reinsalu komentēja Krievijas Federācijas Padomes spīkeres Valentīnas Matvijenko paziņojumu par to, ka Krievija spers stingrus atbildes soļus, ja Igaunija turpinās spiedienu pret Sputnik Igaunija.

RĪGA, 27. decembris — Sputnik. Igaunijas Republika nepadosies nevienas ārvalsts spiedienam jautājumos, kuri skar likumu izpildi valsts teritorijā, ziņoja valsts ārlietu ministrs Urmass Reinsalu savā lapā Facebook.

"Igaunijas varasiestādes saskaņā ar tiesisko kārtību pielieto pret Sputnik Eiropas Savienības sankciju politiku, kas cita starpā skar virkni Krievijas Federācijas pilsoņu, kuri atbalsta agresiju pret Ukrainu un ir saistīti ar Sputnik," Igaunijas ārlietu ministra teikto citēja Sputnik Igaunija.

Pēc Reinsalu vārdiem, Igaunijas Republika joprojām nosoda Krievijas agresiju Ukrainā un "turpinās izpildīt sankciju politiku saskaņā ar Eiropas Savienības principiem un valsts iekšējām procedūrām."

26.decembrī Krievijas Federācijas Padomes spīkere Valentīna Matvijenko apsolīja Tallinai "sajūtamus pasākumus" par draudiem Sputnik Igaunija darbiniekiem.

"Mēs ļoti ceram, ka Igaunija tomēr apturēs šo bezprecedenta prettiesisko akciju, apdomāsies. Pretējā gadījumā mēs noteikti veiksim adekvātus atbildes pasākumus, un tie būs stingri, jo ir vienkārši nepieņemami tālāk samierināties ar tamlīdzīgām darbībām, plašsaziņas līdzekļu apspiešanu. Šie pasākumi noteikti būs sajūtami," konstatēja politiķe.

Tāpat Krievijas Federācijas Padomes Informācijas politikas komisijas priekšsēdētājs Aleksejs Puškovs pavēstīja, ka nosūtījis vēstules EDSO pārstāvim vārda brīvības jautājumos Arlemam Dezīram un Eiropas Padomes komisārei cilvēktiesību lietās Dunjai Mijatovičai ar lūgumu ietekmēt Igaunijas vadību, kas cenšas ierobežot aģentūras Sputnik Igaunija darbību. 

Nesen starptautiskā ziņu aģentūra "Rossija segodņa" informēja, ka Sputnik Igaunija darbinieki saņēmuši Policijas un robežsardzes departamenta vēstules ar atklātiem draudiem ierosināt krimināllietas, ja viņi līdz 2020. gada 1. janvārim nepārtrauks darba attiecības ar starptautisko ziņu aģentūru "Rossija segodņa". Savu lēmumu Tallina pamatoja ar sankcijām, ko ES ieviesa 2014. gada martā pret vairākām fiziskām un juridiskām personām pēc notikumiem Ukrainā, tostarp pret Dmitriju Kiseļovu (mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru).

Sputnik Igaunija žurnālistu vajāšana un centieni iebiedēt rada aizvien plašāku atbalsti. Par spiedienu pret medijiem Igaunijā informāciju saņēmusi ANO, nosūtītas oficiālas vēstules EPPA, EDSO, Eiropas Padomei un citām starptautiskajām organizācijām.

Ziņu aģentūras "Rossija segodņa" un telekanāla RT galvenā redaktore Margarita Simoņana vērsās pie Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas ar lūgumu nepieļaut žurnālistu arestu.

Ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļovs savā programmā "Vesti nedeļi" telekanālā "Rossija 1" norādīja, ka sankcijas pret Sputnik Igaunija rada bīstamu precedentu, kas var radīt ķēdes reakciju visā Eiropā.

Sputnik Igaunija darbinieku atbalstam sociālajos tīklos sākusies zibakcija #SputnikSpēks. 26.decembrī Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova brīfingā ieradās, tērpusies dzeltenā vestē ar logotipu Sputnik.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins, komentējot situāciju, paziņoja, ka Krievijas vadība darīs visu iespējamo, lai atbalstītu Sputnik darbu citās valstīs.

44
Temats:
Sputnik demokrātijas žņaugos (63)
Pēc temata
Solovjovs par Sputnik Igaunija grūtībām: tas ir neiespējami demokrātiskā valstī
Par neslavas celšanu ir jāatvainojas: KF ĀM vērsās pie Igaunijas saistībā ar Sputnik
"Var izraisīt ķēdes reakciju visā Eiropā": Kiseļovs par draudiem Sputnik Igaunija
EDSO pārstāvis aicina Igaunijas varasiestādes izbeigt Sputnik vajāšanu
Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida

KF vēstniecība atbildēja uz Igaunijas prezidentes interviju par "Krievijas beigām"

54
(atjaunots 12:20 17.09.2020)
Reāli domājoši politiķi turpina aktīvu dialogu ar Maskavu, savukārt Igaunijā taisa prognozes par to, kad "aizvērsies iespēju logs" Krievijai.

RĪGA, 17. septembris – Sputnik. KF vēstniecība Igaunijā komentēja prezidentes Kersti Kalulaidas interviju, kurā viņa paziņoja, ka "iespēju logs Krievijai taisās ciet". Diplomātiskajā misijā atzīmēja, ka Krievijas vēsture ne reizi vien pārliecinoši apgāzusi daudzus katastrofālus pareģojumus. Savukārt reāli domājoši politiķi Eiropā turpina aktīvu dialogu ar Krieviju, nevis nodarbojas ar "pareģojumiem".

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida intervijā portālam ERR paziņoja, ka iespēju logs Krievijai taisās ciet, tāpēc tā kļūstot bīstama. "Te slēpjas risks, ko mēs pastāvīgi cenšamies izskaidrot mūsu rietumu sabiedrotajiem. Tas ir iemesls, kāpēc Krievija tieši šobrīd ir bīstama – pateicoties tam, ka tā pati redz, kā tās iespēju logs aizveras," paziņoja Kaljulaida.

Krievijas vēstniecībā, komentējot Kaljulaidas vārdus, atzīmēja, ka šāda veida prognozēm ir gara vēsture, tomēr Krievija veiksmīgi tikusi galā ar daudzām krīzēm.

"Neizdevās salauzt Krievzemi tatāru un mongoļu jūga periodā. Netika galā ar Krievijas valsti Napoleona "dižā armija". 1945. gada aprīlī pazemes bunkurā savu bēdīgo galu sagaidīja nenormālais fīrers, kurš izdomāja Krievijas plašumos iekarot "dzīves telpu" viņa pasludinātajam trešajam reiham. Norakstīt mūsu valsti centās ASV prezidents B. Obama, pasludinot, ka sankcijas tās ekonomiku ir "saplosījušas lupatās". Šeit, starp citu, vērojami visnotaļ līdzīgi vērtējumi ar šodien izskanējušajiem Igaunijas prezidentes vārdiem.

Taču ir kāda ķibele – izejot cauri daudziem smagiem pārbaudījumiem, Krievija turpina dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, veiksmīgi tiekot galā ar tai mestiem izaicinājumiem," teikts vēstniecības komentārā Facebook.

Diplomātiskajā  misijā atzīmēja, ka kolektīvie Rietumi, ieviešot sankcijas pret KF, kaitējuši paši sev.

"Ir acīmredzama šajos gados (Krievijā – red.) pieaugusī iekšējo resursu mobilizācija, apritē iegājis agrāk mazpazīstama frāze "importa aizvietošana", savukārt eksportētāji Eiropā, kas bija spiesti izbeigt savu aktivitāti Krievijas tirgū, zaudēja simtiem miljardu dolāru un eiro. Par šo sankciju kaitējumu Eiropas ekonomikai un nogurumu no tām var dzirdēt arī pašā Igaunijā, ņemot vērā to, ka preču apgrozījums starp mūsu valstīm to darbības laikā ir sarucis gandrīz divas reizes (no 5,3 miljardiem dolāru 2014. gadā līdz 2,9 miljardiem dolāru 2019. gadā)," norāda vēstniecība.

Turklāt rietumu "soda pasākumi" nekļuva par šķērsli tam, lai Krievijā tiktu sarīkoti zīmīgi starptautiski pasākumi, lielākie ekonomikas forumi, studentu universiādes, sporta sacensības – tādas, kā, piemēram, Pasaules čempionāts futbolā 2018. gadā.

Krievija
© Sputnik / Наталья Селиверстова

"Tās netraucēja Krievijai 2019. gadā ieņemt 6. vietu pasaulē un 2. vietu Eiropā pēc IKP apmēra. Savukārt par mūsu valsts tehnoloģisko spēku uzskatāmi liecina 19 kilometrus garā Krimas tilta automobiļu un dzelzceļa atzaru uzbūvēšana īsā laika posmā," atzīmēja vēstniecība.

Noslēgumā diplomātiskajā misijā atzīmēja, ka Krievijas vēsture ne reizi vien apgāza daudzus katastrofālus pareģojumus attiecībā uz tās likteni un tās nākotni.

"Tikmēr mūsdienu Eiropā reāli domājoši politiķi turpina aktīvu dialogu art Maskavu, apzinoties, ka daudzām mūsu kontinenta problēmām ir visām valstīm kopējs raksturs un ka tās ir jārisina kopīgiem spēkiem, nevis kaitējot kādam," teikts paziņojumā.

54
Tagi:
sankcijas, Kersti Kaljulaida, Krievijas vēstniecība
Pēc temata
ASV galvenais smadzeņu centrs: lūk, kur mums nāksies piekāpties Krievijai
"Kriminalizēta jebkāda sadarbība ar Krieviju": Lindermans par rusofobiju Latvijā
Pret Krieviju vērstās sankcijas apstādina vilcienus Latvijā
Rietumi gatavi pašnāvnieciskam karam
BelAES

Latvija un citas ES valstis aicināja Minsku "nekavējoties" atrisināt BelAES problēmas

24
(atjaunots 11:52 16.09.2020)
Sešas ES valstis kopīgajā paziņojumā aicina "izpildīt visas rekomendācijas drošības jomā", kas minētas 2018. gada pārskatā.

RĪGA, 16. septembris – Sputnik. Latvija un piecas citas Eiropas Savienības valstis pieprasīja no Baltkrievijas "nekavējoties sākt risināt visus kodoldrošības jautājumus" Baltkrievijas AES, vēsta Sputnik Lietuva.

Latvija kopā ar Lietuvu, Igauniju, Poliju, Grieķiju un Itāliju nākušas klajā ar kopīgu paziņojumu Starptautiskās Atomenerģētikas aģentūras (IAEA) ģenerāldirektoram un Kodoldrošības konvencijas pusēm.

ES valstis savā paziņojumā aicina Baltkrieviju nekavējoties atrisināt visus kodoldrošības jautājumus, atklāti sadarboties ar konvencijas pusēm, sniegt visu nepieciešamo informāciju un atbildes uz jautājumiem, kā arī brīvprātīgi piedalīties progresa vērtējumā.

Puses aicināja Baltkrieviju izpildīt visas rekomendācijas drošības jautājumā, kas iekļautas ES 2018. gada pārskatā par risku un stabilitātes vērtējumu.

Lietuvas un Baltkrievijas strīds BelAES jautājumā

Jau kopš BelAES būvdarbu sākuma Astravjecas apkaimē Lietuva iestājusies pret projektu. Valdība uzskata, ka izraudzītā vieta 50 km attālumā no Viļņas nav droša un "apdraud valsts nacionālo drošību".

Pie tam kodolenerģētikas objektā veiktas visas nepieciešamās IAEA un citu kompetento struktūru pārbaudes un pat papildu inspekcijas. Virkne eskpertu apstiprināja – AES ir droša.

Lietuvai ilgi neizdevās pārliecināt Baltijas valstis atteikties no BelAES ražotās elektroenerģijas. Augusta beigās Latvijas premjers Krišjānis Kariņš paziņoja, ka Rīga pārtrauks elektroenerģijas iegādes no Baltkrievijas pēc BelAES ekspluatācijas sākuma, taču pie tam Latvija var turpināt tirgot elektrību ar trešajām valstīm, izmantojot savienojumu starp Latviju un Krieviju.

24
Tagi:
BelAES, Baltkrievija, ES
Pēc temata
Meževičs: cīņa ap BelAES Baltijā turpināsies līdz pēdējai patronai
Lietuvas viltīgais plāns: atstāt Baltkrieviju bez elektrības un nopelnīt
Lietuva var izstāties no Nord Pool biržas, lai nodrošinātu BelAES boikotu
Elektronu face control: Latvija meklē BelAES elektroenerģijas atpazīšanas metodi
Banku ēkas Rīgas centrā

Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā

0
(atjaunots 14:49 18.09.2020)
Bankas pakalpojumu nozīme ir kritusies, klientu nav, un tuvākajā laikā arī nebūs – kredītiestāžu pastāvēšanai nav nekāda pamata.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa aicināja bankas iemācīties apkalpot augsta riska klientus tā, lai no tā necieš ekonomika. Viņa piezīmēja, ka Latvijas valdība ir izpildījusi mājasdarbu (ko uzdeva ASV Finanšu ministrija – red.) un valsts nav iekļauta pelēkajā valstu sarakstā.

Nav iespējams iedomāties izmaiņas, kuru apstākļos bankas Latvijā varētu atgriezties pie agrākā "naudas mazgātavas" režīma, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja investīciju kompānijas "Grand Kapital" vecākais analītiķis Vladimirs Rošankovskis.

"Latvija bija ļoti specifisks landromāts, kas strādāja bijušo Padomju Savienības kolēģu labā... Laikā, kad pēcpadomju republikās tapa finanšu sistēma, bija pārrobežu pārskaitījumu pieprasījums, bet pēc tam tika sarīkota tamlīdzīgas operācijas veikušo banku licenču anulēšanas kampaņa. Šī tīrīšana sakrita ar problēmām Latvijas bankās, tāpēc tagad viņu pakalpojumi vairs nav vajadzīgi," pastāstīja Rožankovskis.

Pēc analītiķa domām, Latvijas bankas ir nonākušas neapskaužamā stāvoklī un izeja no tā nav saskatāma.

"Pēc būtības, klientu viņiem nav, un diezin vai tie parādīsies tuvākajā laikā. Kopš pazudušas finanšu plūsmas no Krievijas un Kazahstānas, šo banku pastāvēšanai nav nekāda pamata. Latvijas bankas ir kļuvušas par atavismu, lai kādi pasākumi tiktu vērsti pret tām. Ir vajadzīgi nereāla ierobežojumu vājināšana, lai cauri Latvijai atkal plūstu pelēkās pārrobežu naudas straumes," secināja Rožankovskis.

Banku sistēmas vērienīgo tīrīšanu iniciēja ASV Finanšu ministrija, kas 2018. gadā pārmeta ABLV bankai naudas atmazgāšanu, dalību transakcijās, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, un ierēdņu uzpirkšanu. Kredītiestāde bija spiesta pieņemt lēmumu par pašlikvidāciju, un Latvijas banku sistēmā notika globālas izmaiņas.

0
Tagi:
atmazgāšana, banku reforma, Latvija, bankas
Pēc temata
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
Urbanovičs: ne ostas, ne bankas Latvijā neatgūsies bez Krievijas
"Bīstamā Kuba": SEB banka pieprasīja paskaidrojumus latvietei par 20 eiro maksājumu
Latvijas bankas vēlas piešķirt vairāk kredītu uzņēmumiem: kas tām traucē