Otrā pasaules kara laiku tanks, foto no arhīva

Ja nu ļaundaris nozags tanku: Igaunijā plānots mainīt likumu par ieročiem

33
(atjaunots 12:34 04.12.2019)
Igaunijas valdības izstrādātie grozījumi likumā par ieročiem rada muzeju tanku īpašnieku satraukumu – viņi nebūt nevēlas padarīt nekustīgas mašīnas, kas var pārvietoties patstāvīgi.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. Militārās tehnikas privāto kolekciju īpašnieki Igaunijā nav sajūsmināti par iecerētajiem Ieroču likuma grozījumiem, stāsta Sputnik Igaunija.

Kolekcionāri ir satraukti par to, ka viņiem varētu uzdot padarīt nekustīgas lietošanai derīgas mašīnas un aizcementēt lielgabalu stobrus. Tomēr Iekšlietu ministrija informēja, ka tādas ieceres likumprojekta autori nelolo.

Grozījumi Ieroču likumā paredz, ka militārās tehnikas privātās kolekcijas būs jāreģistrē muzeju statusā. Iekšlietu ministrijas padomnieks Svens Pījerpāss paskaidroja, ka jaunais likumprojekts dāvās iespēju privātajām kolekcijām kļūt līdzvērtīgiem valsts muzejiem, dāvās tiesības glabāt kara tehniku un citu bruņojumu.

Jautāts, kas notiks, ja noziedznieks aizdzīs kolekcionāram piederošu tanku, Pījerpāss paskaidroja: "Militārā tehnika varētu glabāties muzejā tā, lai nebūtu iespējams ar vienkāršiem līdzekļiem iedarbināt dzinēju un aizdzīt tehniku."

Kara vēstures kluba Otsing ("Meklējumi") valdes loceklis Igors Sedunovs atklāja, ka privātajos muzejos Igaunijā ir pieci tanki un tikai divi no tiem spēj pārvietoties pastāvīgi.

"Tagad būs trešais – mēs to restaurējam, arī tas varēs pārvietoties," pastāstīja Sedunovs.

No savas puses viņš ieteica ieviest oficiālas saskaņošanas sistēmu tanku publiskai demonstrācijai.

"Pirms tanks dosies kaut kur uz publisku pasākumu, informēsim policiju. Saskaņosim to, tad var to lietot," ieteica Sedunovs un atzīmēja, ka šajā gadījumā nevajadzētu bojāt tanku – tā taču ir mūsu vēsture.

Iekšlietu ministrija apsolīja rast individuālu risinājumu militārās tehnikas drošai demonstrācijai sadarbībā ar katru kolekcionāru.

Otrā pasaules kara laiku tanki publiku ļoti interesē, it īpaši, ja tie var pārvietoties. Kara tehnika Igaunijā tiek izmantota kauju rekonstrukcijās, kinofilmu tapšanas procesā un televīzijas pārraidēs.

33
Sergejs Kondratjevs

Eksperts: sals parādīja, ar ko Lietuva riskē pēc atslēgšanās no BRELL

55
(atjaunots 07:53 27.01.2021)
Lietuva apdraud savu energosistēmu un riskē atstāt cilvēkus bez siltuma un enerģijas, taču politiskie lozungi valstī gūst pārsvaru pār ekonomiskajiem apsvērumiem.

RĪGA, 27. janvāris – Sputnik. Elektroenerģijas patēriņš aukstā laika apstākļos Lietuvā sasniedzis rekordaugstu rādītāju – lielāko gandrīz 30 gadu laikā, pastāstīja Sputnik Lietuva, atsaucoties uz elektroenerģijas padeves sistēmas nacionālā operatora Litgrid informāciju – kopējais elektroenerģijas patēriņš Lietuvā 18. janvārī sastādījis 2075 megavatstundas.

Eiropa saskārās ar sen neredzētu salu. Tas radījis krasu elektroenerģijas patēriņu, tātad – arī elektrības cenas pieaugumu, tomēr tas nav pats nopietnākais izaicinājums Lietuvas energosistēmai, atzīmēja Enerģētikas un finanšu institūta vecākais eksperts Sergejs Kondratjevs.

"Brīvajā tirgū tāds sals noved pie elektroenerģijas cenas būtiskām svārstībām. Lietuva ir apņēmusies atslēgties no energosistēmas BRELL. Tagad rodas iespaids, ka republika itin labi tiek galā uz savas ģenerācijas rēķina un pateicoties padevei no Skandināvijas energosistēmas. Tomēr faktiski jebkādas ārkārtas situācijas apstākļos notiek būtiskas svārstības energosistēmas tehniskajos parametros, līdz pat vispārējai atslēgšanai un patērētāju izslēgšanai. Tas ir sarežģītāks un smagāks izaicinājums, nekā elektroenerģijas cenu svārstības," paskaidroja Kondratjevs sarunā ar Sputnik Latvija.

Eksperts konstatēja: lai pārvarētu tādu izaicinājumu, Lietuvai jārada pašau savi ģenerācijas avoti, pie tam ne tikai atjaunojamie, bet arī rezerves jaudas – tās pašas gāzes elektrostacijas, kā arī būtiski jānostiprina tīkla infrastruktūra.

"Neesmu pārliecināts, ka to izdosies paveikt pirms atslēgšanās no enerģētiskā loka BRELL, bet Lietuvā politiskie lozungi gūst pārsvaru pār ekonomiskajiem apsvērumiem," secināja Kondratjevs.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas energotīkli vēl joprojām strādā sinhronā režīmā ar postpadomju enerģētisko sistēmu tā saucamajā lokā BRELL. Baltijas valstis ieplānojušas līdz 2025. gadam izstāties no BRELL un sinhronizēties ar Eiropas tīkliem caur diviem saslēgumiem ar Poliju. Krievija veikusi visus nepieciešamos pasākumus, kas saistīti ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas atslēgšanos no tās energosistēmas, un ir gatava patstāvīgam darbam.

Кондратьев: морозы показали риски Литвы после отключения от БРЭЛЛ
55
Tagi:
elektroenerģija, BRELL, Lietuva, Latvija
Pēc temata
Pret ko iemainīja Baltijas vienotību: eksperts novērtēja BelAES izdevīgumu Latvijai
Lietuvas viltīgais plāns: atstāt Baltkrieviju bez elektrības un nopelnīt
Palaiduši vējā, tāpat kā tranzītu: eksperts par Baltijas izredzēm elektroenerģijas tirgū
Latvija iztērēs 405 miljonus eiro, lai sagatavotos atslēgšanai no BRELL
Rail Baltic

Dodiet, ko solījāt: Baltija šantažē Eiropas Savienību Rail Baltica finansēšanas dēļ

60
(atjaunots 16:31 26.01.2021)
Eiropas Parlaments, ES Padome un Eiropas Komisija apsprieda Baltijas valstu prasību garantēt naudas piešķiršanu Rail Baltica projektam, taču neko tā arī nenolēma, raksta Politico.

RĪGA, 26. janvāris - Sputnik. Latvija, Lietuva un Igaunija kaulējas ar Eiropas Parlamentu par finansējumu piešķiršanu Rail Baltica projektam. Ja Baltijas valstis negūs jūlijā solītos 1,4 miljardus eiro, tās varētu ievilcināt nacionālo ekonomikas atjaunošanas plānu ratifikāciju vīrusa Covid – 19 izraisītās krīzes pārvarēšanai, kas negatīvi ietekmēs arī citas valstis, raksta Politico.

Bija plānots, ka ES septiņgadu budžetā 2021. -2027. gadam dzelzceļa būvniecības projektam būs pieejami 1,4 miljardi eiro – šādu solījumu devuši ES līderi. Tomēr, lai piešķirtu projektam līdzekļus, ir nepieciešama Eiropas Parlamenta piekrišana – tas ir atsevišķs sarunu posms tā saucamās transporta infrastruktūras finansēšanas programmas "Savienojošā Eiropa" ietvaros 28,4 miljardu eiro apmērā.

Eiropas Parlamentā uzstājas pret to, lai rezervētu budžetā līdzekļus konkrētiem projektiem vai konkrētai valstu grupai. "Mēs nevaram nozīmēt noteikta projekta finansēšanu budžetā. Tā nav normāla prakse," paziņoja Marians Marinesku, EP deputāts no Rumānijas.

Viņš paskaidroja, ka saskaņā ar noteikumiem, līdzekļu sadale programmas "Savienojošā Eiropa" ietvaros notiek konkursa pamatā.

Baltijas valstis uzskata, ka Eiropas Parlaments nevar atcelt jūlija vienošanos starp ES valstu līderiem, kas paredz 1,4 miljardu eiro piešķiršanu septiņgadu budžetā Rail Baltica projektam. Latvijas un Igaunijas premjeri, kā arī Lietuvas prezidents uzrakstīja vēstuli Portugāles premjerministram Antoniu Koštam (Portugāle pašlaik ir ES padomes prezidentvalsts – red. piez.), kurā lūdz nodrošināt, ka transporta infrastruktūras finansēšanas sarunu gaitā tiks ņemts vērā ES līderu lēmums par 1,4 miljardu eiro piešķiršanu Rail Baltica projuektam. Baltijas politiķi norāda, ka tas ļaus trim valstīm bez problēmām ratificēt tā saucamos nacionālo ekonomiku atjaunošanas plānus.

Iepriekš ziņots, ka visām ES dalībvalstīm jāapstiprina nacionālie plāni, kuri pēc tam tiks iesniegti Eiropas Komisijas izskatīšanai, tad Eiropas Padome par katru plānu pieņems galīgo lēmumu. Lai piepildītu ES atjaunošanas fondu, kura kopējais apjoms būs 750 miljardi eiro, Eiropas Komisija plāno aizņemties līdzekļus. Nacionālo plānu apstiprināšanas un kredītu saņemšanas process aizņems vairākus mēnešus, un labākajā gadījumā EK rīcībā nauda nonāks vasarā. Gadījumā, ja Baltijas valstis ievilcinās savu plānu ratifikāciju, tas apturēs projektu, kas paredz palīdzības piešķiršanu Eiropas Savienības valstīm Covid-19 pandēmijas seku apkarošanai.

Tikmēr dažās valstīs jau sākās trešais Covid-19 izplatīšanas vilnis. Un valstīm ir vajadzīga palīdzība, tāpēc Portugāle steidzina dalībvalstu valdības pieņemt nacionālos plānus. Jo ātrāk tie tiks iesniegti izskatīšanai, jo ātrāk ES varēs aizņemties naudu un sadalīt starp dalībvalstīm.

Atgādinām, ka Eiropas Parlaments decembrī apstiprināja ES septiņgadu budžeta plānu 2021. -2027. gadam 1,074 triljonu eiro apmērā, kurā paredzēts naudas sadales mehānisms, ievērojot tiesību pārākuma principu.

Šo līdzekļu apjomu 2021. -2027. gadā papildinās vēl 750 miljardi eiro no ES atjaunošanas fonda, kas tiks sadalīti starp Savienības valstīm ekonomikas mērķtiecīgam atbalstam pēc pandēmijas. Naudu šīm fondam plānots aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos, un atmaksāt līdz 2052. gadam.

Ekonomikas lietu komisārs Paolo Džentiloni paziņoja, ka ekonomikas atjaunošanas nacionālo plānu iesniegšanas termiņš sāksies februāra otrajā pusē. Eiropas Komisijai ir nepieciešami divi mēneši to izvērtēšanai un apstiprināšanai, pēc tam mēneša laikā Eiropas Padome pieņems galīgo lēmumu par katru plānu.

60
Tagi:
Rail Baltica, finansēšana, Baltija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Varēs uzņemt trīs vilcienus ar 300 tankiem: Rail Baltica aprīkos laukumus NATO
Ekonomikas brīnuma gaidās: Saeima apstiprināja 2021. gada budžetu
SDG termināļa lobēšana Skultē nomaskēta ar Rail Baltica un "gudrajām lampiņām"
"Valdība stāsta muļķības": kāpēc Latvijai nav izredžu uz ekonomikas augšupeju
AstraZeneca

Latvija var iesūdzēt tiesā Covid-19 vakcīnas ražotājus

0
(atjaunots 08:19 28.01.2021)
Farmaceitiskā kompānija AstraZeneca saņēmusi ievērojamas summas no Eiropas Savienības vakcīnas izstrādāšanai un izpētei, taču tagad aizkavē preparāta piegādes.

RĪGA, 28. janvāris — Sputnik. Tiek darīts viss iespējamais, lai piespiestu farmaceitiskās kompānijas pildīt savas saistības Covid-19 profilaksei paredzēto vakcīnu piegādes jautājumā, paziņoja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs intervijā Latvijas radio.

Aizvadītās nedēļas nogalē britu farmaceitiskā kompānija AstraZeneca brīdināja, ka vakcīnas Covid-19 profilaksei piegādes Eiropas Savienībā būs mazākas nekā sākotnēji bija sagaidāms. Aprīlī Latvija varētu saņemt no šīs kompānijas tikai 110 tūkstošus vakcīnas devu ieplānoto 424 tūkstošu vietā. Iepriekš veselības ministrs Daniels Pavļuts novērtēja, ka tas būtiski mazinās izredzes uz masveida vakcināciju no marta.

Viņš uzsvēra, ka Latvija kopā ar citām valstīm un ar Eiropas Komisiju strādā pie šī jautājuma un atgādināja, ka līgumi ir noslēgti dalībvalstu līmenī.

"Bet ir jāsaprot, ka šī problēma pašlaik ir visām dalībvalstīm. Jāsaprot, ka šie līgumi pašlaik ir tādi, ka nelielas interpretācijas ir iespējamas," sacīja ministrs, tomēr neizslēdzot, ka Latvijai būs ar kompānijām jātiesājas, ja saistības netiks pildītas.

Viņš pieļāva, ka iespējama tiesvedība, ja netiks pildītas saistības.

"Mēs uzskatām, ka nav godīgi, ka šīs saistības netiek pildītas, sevišķi "AstraZeneca", kas vakcīnas izpētei un attīstībai ir saņēmusi arī diezgan ievērojamus Eiropas Savienības līdzekļus," sacīja Rinkēvičs.

Patlaban ES ir apstiprinājusi divas vakcīnas pret Covid-19 - Pfizer/BioNTech un Moderna. Vakcīnu pirmās piegādes izrādījās mazākas, nekā cerēja ES valstis, bet Pfizer ziņoja, ka vakcīnu piegādes aizkavējas ražošanas reorganizācijas dēļ.

0
Tagi:
AstraZeneca, vakcīna, Latvija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Gamaleja centrs un AstraZeneca centrs parakstīja sadarbības memorandu
Kāpēc Latvijas izredzes nodrošināt kolektīvo imunitāti pret Covid-19 nav lielas
Bloomberg uzskaita Krievijas vakcīnas "Sputnik V" priekšrocības
Latvijā saņēmusi pirmās "Moderna" vakcīnas