Jevgeņijs Bužinskis

Nekā personiska: Baltijas valstu aizsardzības plāns var izjukt Turcijas dēļ

43
(atjaunots 10:10 03.12.2019)
Turcijai nav strīdu ar Baltijas valstīm, taču Ankara varētu izjaukt NATO plānus Baltijas reģiona aizsardzības pastiprināšani, uzskata militārais eksperts Jevgeņijs Bužinskis.

RĪGA, 3. decembris - Sputnik, Ļevs Rižkovs. NATO samitā Londonā, kas sāk darbu šodien, 3.decembrī, plānots pieņemt dokumentu 2016.gada samita lēmumu paplašināšanai Baltijas valstu un Polijas aizsardzības jautājumā. Ņemot vērā savas intereses, Turcija var atteikties no vienošanās, uzskata Maskavas Valsts universitātes Pasaules politikas fakultātes Politiski militāro pētījumu centra vadītājs, Krievijas Starptautisko lietu padomes viceprezidents Jevgeņijs Bužinskis.

"Baltijai ar Turciju konflikta nav, - eksperts pastāstīja Sputnik. – Taču ASV galvenais sabiedrotais dienvidu flangā apņēmies samitā bloķēt svarīga dokumenta pieņemšanu, kas skar Baltijas valstis. Domāju, runa ir par kaut kādu papildu spēku un līdzekļu piešķiršanu. Neuzskatu, ka Baltijas valstīs dislocēto bataljonu un grupu spēks būtiski pieaugs. Tomēr kaut kāda pastiprināšana ir paredzēta, kā arī papildu finansiālo līdzekļu piešķiršana."

Stingrā pozīcija, ko Londonas apspriedē apņēmusies ieņemt Turcija, pēc eksperta domām, skaidrojama ar Ankaras reģionālajām interesēm.

"Faktiski Turcija ir izvirzījusi ultimātu – vai nu alianse atzīst par teroristiskām organizācijām kurdu vienības, pret kurām Turcijas bruņotie spēki sāka operāciju Sīrijā, vai prezidents Redžeps Erdogans bloķēs dokumentu par NATO austrumu flangu, - ir pārliecināts Jevgeņijs Bužinskis. – Turcija pieprasa, lai alianse ņemtu vērā tās intereses cīņā ar kurdiem. Grūti teikt, kā tas atrisināsies."

Eksperts atzīmēja, ka visi svarīgākie lēmumi Baltijas valstu jautājumā jau pieņemti NATO samitos Velsā un Varšavā.

"Baltija jau tagad ir pietiekami militarizēta, - konstatēja Bužinskis. – Daudzi NATO jau saprot, ka visas fobijas par to, ka Krievija nupat, nupat jau uzbruks vai ieņems Suvalku koridoru, nav īpaši reālas."

43
Pēc temata
Iebiedēt Krieviju un nomierināt Baltijas valstis: priekš kam NATO "Dzelzs vilks"
Kādēļ tiek lauzti pasaules līgumi
Igauņu ģenerālis biedē Latviju ar "Krievijas agresiju"
Čau, NATO: visas RF raķešu brigādes saņēmušas "Iskander M"
Pikets pie Lietuvas vēstniecības Rīgā Aļģirda Palecka atbalstam, foto no arhīva

Gitans Nausēda: Palecka uzvārds kļuvis par "nodevības simbolu" Lietuvā

0
(atjaunots 15:13 08.07.2020)
Jāpiebilst, ka "Sociālistiskās tautas frontes" bijušā līdera atbrīvošanu pieprasījuši pat labi pazīstami Lietuvas politiķi, tostarp – 60 cilvēki no Lietuvas neatkarības atjaunošanas aktu parakstījušo personu vidus.

RĪGA, 8. jūlijs – Sputnik. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda paziņoja, ka "Sociālistiskās tautas frontes" bijušā līdera, par "spiegošanu" apsūdzētā Aļģirda Palecka uzvārds kļuvis par "nodevības un asinsizliešanas simbolu", vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz amatpersonas interviju izdevumam "Obzor".

Lietuvas līderis paziņoja, ka pilsoņu lojāla vai nelojāla attieksme ir atkarīga no tā, vai cilvēks jūtas kā valsts daļa, vai var piedalīties lēmumu pieņemšanā, vai tiek ņemts vērā viņa viedoklis un intereses.

Prezidents atzīmēja, ka Lietuvas vēsturē zināms liels skaits nelietuviešu, kuri "atdevuši dzīvību" par Baltijas republiku. Kā piemēru viņš minēja Lietuvas Lielkņazistes valsts darbinieku un karavīru kņazu Konstantīnu Ostrožski.

"Varu atsaukt atmiņā tatārus, karaimus, krievvalodīgos, kuri kopš seniem laikiem uzticami kalpojuši un vēl aizvien kalpo Lietuvas armijā, baltkrievus un krievus, kuri cīnījās kopā ar lietuviešu partizāniem, arī tos, kuri 1990. gada 11. martā parakstīja Lietuvas neatkarības atjaunošanas aktu – Nikolaju Medvedevu, Emanuelu Zingeri, Česlavu Okinčicu un citus. (..) Un diemžēl mums ir īsti lietuvieši, kuru uzvārdi kļuvuši par nodevības un asinsizliešanas simbolu: Aļģirds Paleckis, Antans Snečkus, Juozs Markulis... Daudzi lietuvieši padomju laikā bija soda bataljonu, ziņotāju, kolaboracionistu rindās," klāstīja valsts vadītājs.

Nausēda paziņoja, ka ikdienas dzīvē, dažādu iemeslu dēļ, it īpaši vēlēšanu priekšvakarā, daži cilvēki izvēlas nevis apvienošanas, bet šķelšanas ceļu. Pie tam prezidents pieļāva, ka šo cilvēku dzīvē, iespējams, ir problēmas, ko valsts nerisina vai piešķir pārāk maz uzmanības.

"Tāpēc dialoga ceļš ir ļoti svarīgs. Jo vairāk un atklātāk runāsim viens ar otru, jo ātrāk mēs atrisināsim šīs problēmas. Tāpēc es pats un mani padomnieki interesējas par nacionālo kopienu aktuālajiem jautājumiem un meklējam to risināšanas paņēmienus," viņš teica.

Komentējot situāciju ar mazākumtautībām Lietuvā, Nausēda konstatēja, ka negribētu dalīt pilsoņus pēc tautības, tomēr uzskata par svarīgu, lai valstī būtu radīti apstākļi dzimtās valodas un kultūras attīstībai.

"Mēs izvēlamies integrācijas, ne asimilācijas ceļu, tāpēc ka uzticamies saviem pilsoņiem, tāpēc ka uzskatām: atšķirības un to izpratne bagātina cilvēkus. Mēs ceram, ka tikai tā varēsim uzcelt tiltus un uzbūvēt stipru pilsonisko sabiedrību," teica prezidents.

Nausēda skaidroja, ka Lietuvas fundamentālie principi ir cieņa pret likumu un cilvēka brīvība.

Palecka lieta

2018. gada nogalē kļuva zināms, ka pret Aļģirdu Palecki un Deimantu Bertauski ierosināta lieta par "spiegošanu". Viņi apsūdzēti par to, ka rīkojušies organizētas grupas sastāvā kopā ar KF izlūkdienesta darbinieku un citiem Krievijas pilsoņiem, kā arī nodarbojušies ar "spiegošanu" Krievijas izlūkdienesta vajadzībām.

Paleckis jau vairākkārt noliedzis vainu. Viņš uzskata, ka tiesvedības iemesls ir Lietuvas varasiestāžu atriebība par viņa interesi par notikumiem pie Viļņas televīzijas torņa 1991. gada 13. janvārī, kā arī par saziņu ar krieviem.

Politiķis atzīmēja, ka nav saskāries ar Krievijas izlūkdienestiem, viņš tikai rakstījis grāmatu par 13. janvāra notikumiem un sācis žurnālistisku izmeklēšanu. Tās ietvaros viņš intervējis pašlaik Krievijā dzīvojošos tālaika notikumu dalībniekus.

Pat pazīstami politiķi pieprasīja Palecka atbrīvošanu, tostarp – 60 cilvēki no Lietuvas neatkarības atjaunošanas aktu parakstījušo personu vidus.

Marta sākumā Lietuvas Ģenerālprokuratūra noslēdza pirmstiesas izmeklēšanu. Pēc būtības Palecka lietu  sāka izskatīt 1. jūnijā.

Iepriekš Šauļu apgabala tiesa mīkstināja ierobežojuma līdzekli politiķim. Tagad viņam ļauts noteiktā laikā pamest mājas, pie tam neizbraucot ārpus Viļņas. Iepriekš Paleckis vērsās tiesā ar lūgumu ļaut apmeklēt ārstu, ņemot vērā veselības problēmas.

0
Tagi:
Aļģirds Paleckis, Gitans Nausēda, Lietuva
Pēc temata
Kā Latvijā un citās valstīs notika piketi Palecka atbalstam
Aļģirds Paleckis pastāstīja, uz ko viņa lietā cer Lietuvas prokurori
Labas gribas cilvēkus visā pasaulē aicina atbalstīt sirdsapziņas gūstekni Lietuvā
"Hibrīdspiegošana": kā apturēt represiju konveijeru
Kāpostu ražas novākšana

Zemenes sapuvušas, bet dārzeņi ir glābti: Igaunijā ielaisti viesstrādnieki

8
(atjaunots 14:46 08.07.2020)
Sezonas darbinieki no Ukrainas varēs pavadīt Igaunijas laukos tuvākos sešus mēnešus pēc divas nedēļas ilgas karantīnas.

RĪGA, 8. jūlijs— Sputnik. Igaunijā mainīta sezonas darbinieku ievešanas kārtība, vēsta Postimees.

Saskaņā ar valdības lēmumu, līdz 2022. gada 30. aprīlim sezonas darbinieki var strādāt Igaunijā līdz 180 dienas 365 dienu laikā no vietas. Taču, ka Covid-19 līmenis valstī pārsniedz 16 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju (tas, piemēram, attiecas uz Ukrainu), jāpaliek karantīnā 14 dienas.

Šis pasākums radījis pretrunīgas jūtas lauksaimnieku vidū: zemeņu audzētājiem palīdzība nākusi pārāk vēlu.

"Tiem, kas audzē zemenes, vilciens jau ir aizgājis, ogas pūst uz lauka, - stāsta zemeņu saimniecības īpašnieks Tomass Lillo. – To varēja izdarīt jau pirms trim nedēļām. Tomēr dārzeņu audzētāji, manuprāt, noteikti ir glābti."

Lauksaimniekiem bija jāapmaksā arī reģistrācijas nodeva par migrantiem, kuri paspējuši reģistrēties Igaunijā, taču vairs nevarēja šķērsot robežu.

"Par katru cilvēku aizgāja 50-55 eiro. Nedomāju, ka tas būtu taisnīgi: cilvēki reģistrējas, taču, ja viņi mums ir vajadzīgi, bet robeža ir slēgta, varēja pieļaut izņēmumu. Kas par to visu maksā? Reģistrējot 50 cilvēkus, sanāk liela summa. Mēs to zaudējam, bet valsts nekompensē," uzskata Lillo.

Viņš konstatēja, ka darba spēka trūkuma dēļ nav savākti vismaz o60-70% zemeņu salīdzinājumā ar pērno gadu.

"Patlaban darba spēka trūkst. Es tagad karoju ar zemenēm. Daļa zemeņu lauku ir izputējuši, gurķi nav vākti jau nedēļu," sūdzējās fermeris Lenno Kodala no Pilvamā.

"Tā ir patiesība, ka lēmums pieņemts pārāk vēlu zemeņu ražotājiem. Pēdējais brīdis bija 25. jūnijā – tad laiks vēl bija lielisks, un, ja šeit būtu 500 strādnieki, varētu savākt daudz ogu. Taču viņi neieradās, tāpēc bija jau par vēlu, un vilciens ir aizgājis," teica Lauksaimniecības tirdzniecības palātas valdes loceklis Vahurs Tīniso.

8
Tagi:
viesstrādnieki, Igaunija
Pēc temata
Mums ir 20 tūkstoši jaunu bezdarbnieku: viesstrādnieku lauksaimniecībā nebūs
Sabāzt zivis bundžās var arī latvieši: kādus viesstrādniekus gaida Latvijā
Iedzīvotāji negrib iet uz lauka, bet viesstrādniekus nelaidīs: ZM nepalīdzēja zemniekiem
Ukraiņu viesstrādnieki maina Baltijas valstis pret pievilcīgākām vietām