Gāzesvads

Somijas un Igaunijas gāzesvadā Balticconnector iesūknēta pirmā gāze

37
(atjaunots 11:22 30.11.2019)
Pirmā dabasgāze nonākusi zemūdens gāzesvadā, kura savieno Igaunijas un Somijas krastus. Igaunijā uzskata, ka jaunais projekts nodrošinās Baltijas valstu enerģētisko drošību.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. Piektdien, 29. novembrī, ar dabasgāzi tika aizpildīts gāzesvada Balticconnector zemūdens posms, vēsta Sputnik Igaunija.

Par to paziņoja Igaunijas enerģijas tīklu monopolists, valsts koncerns Elering, norādot, ka tādā veidā pirmo reizi gāzes sistēma savienoja divus Somu līča krastus starp Igauniju un Somiju.

Tiek atzīmēts, ka otrdien, 26. novembrī, gāzesvadu pārbaudīja ar slāpekli, trešdien, 27. novembrī, – ar dabasgāzi, savukārt 29. novembrī spiediens cauruļvadā plkst. 14:00 tika pacelts līdz minimālajam darba spiedienam 30 bāru apmērā. Bija nepieciešamas aptuveni divas dienas, lai iesūknētu cauruļvadā gāzi 21 000 kubikmetru apjomā.

Tuvāko nedēļu laikā gāzesvadā Igaunija – Somija veiks izmēģinājumus, lai no 2020. gada janvāra Balticconnector kļūtu pieejams patērētājiem.

Balticconnector zemūdens posma garums no Paldiskiem Igaunijas ziemeļos līdz Inkoo Somijas dienvidos sastāda 77 kilometrus. Sauszemes posms Igaunijā sastāda 55 kilometrus un 21 kilometru Somijā.

Igaunijas un Somijas gāzes savienojums kopš ar Igaunijas un Latvijas savienojuma nostiprinājumu izmaksāja aptuveni 300 miljonus eiro, Eiropas Savienība līdzfinansēja projektu vairāk nekā 200 miljonu eiro apmērā.

Saskaņā ar Elering paziņojumu, jaunais zemūdens gāzesvads Balticconnector paaugstinās dabasgāzes piegāžu drošību Igaunijā, Somijā un citās Baltijas valstīs. Starp Somiju un Baltijas valstīm pastāvēs arī gāzes tirgus, kas novedīs pie konkurences pastiprināšanās un labākām cenām patērētājiem.

Tiek ziņots, ka integrācija ar Eiropas Savienības vienoto tirgu tiks uzlabota līdz ar Lietuvas un Polijas gāzesvadu savienojuma GIPL pabeigšanas, kura ekspluatāciju plānots uzsākt pēc 2022. gada.

Sputnik Igaunija iepriekš ziņoja, ka Elering vadītājs Enns Veskimēgi nosauca Balticconnector projektu par "politisku".

2018. gada augustā viņš nosauca Krieviju par it kā nedrošu partneri, kurš neatbalsta Eiropas vērtības. Patlaban Somijas un Igaunijas dabasgāzes nepieciešamību praktiski pilnībā sedz Krievijas Gazprom piegādes, citu avotu šīm valstīm nav, atgādināja viņš un aicināja pēc iespējas ātrāk īstenot jaunā gāzesvada būvniecības projektu.

Pēc viņa sacītā, gāzesvads Balticconnector – tas pirmām kārtām ir politisks projekts, tikpat politiski motivēts, kā pašas Eiropas Savienības izveidošana.

37
Pēc temata
Bordāns sameklējis Latvijas SDG termināļa pretiniekus Krievijā
Slimīgas fantāzijas: KF vēstniecība Igaunijā sašutusi par diskusiju ap Nord Stream 2
Baltijas jūras piekraste, foto no arhīva

Igaunija un Latvija kopīgiem spēkiem cīnīsies ar Baltijas jūras piesārņošanu

14
(atjaunots 20:24 02.07.2020)
Igaunijas un Latvijas upes ietek Rīgas jūras līcī un nes tajā Baltijas jūru nogalinošo fosforu un slāpekli.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Igaunijas un Latvijas varasiestādes un zinātnieki uzsākuši savstarpēju projektu, kura mērķis ir noskaidrot piesārņojošo vielu ieskalošanas apjomu upēs, kuras ietek Baltijas jūrā, vēsta EER.

Baltijas jūra un visi Igaunijas un Latvijas piekrastes rajoni atrodas sliktā stāvoklī. To galvenokārt ir izraisījis fosfora un slāpekļa pārums ūdenī – tie izraisa strauju aļģu vairošanos.

Visas Baltijas jūras reģiona valstis ir uzņēmušās saistības samazināt fosfora un slāpekļa daudzumu, kurš nokļūst jūrā.

Gandrīz 87% slāpekļa un 97% fosfora nokļūst Rīgas jūras līcī caur upēm, tādēļ pirmām kārtām ir jāattīra no piesārņojuma tieši tās. Taču šobrīd valstis nezina, cik daudz fosfora un slāpekļa var būt upē, kura ietek jūrā, kā attīrīt ūdeni un kādu ietekmi uz piesārņojumu rada cilvēks.

Dabiskais fosfora un slāpekļa saturs upēs dažādās valstīs atšķiras, turklāt Igaunijā un Latvijā atšķiras pieļaujamais fosfora un slāpekļa daudzums upēs, kuras ietek jūrā. Taču, tā kā abas valstis ir saistītas ar Rīgas jūras līci, šie rādītāji nedrīkst būtiski atšķirties, pretējā gadījumā tas nozīmēs, ka viena no valstīm ir noteikusi vai nu pārāk bargas, vai arī pārāk mīkstas ekoloģiskās prasības, salīdzinot ar kaimiņvalsti.

Savstarpēja projekta ietvaros tiks izpētīts Latvijas Salacas upes un Igaunijas Pērnavas upes stāvoklis. Projekta kopējās izmaksas sastāda vairāk nekā 300 tūkstošus eiro. Izpēte tiks pabeigta 2021. gada decembrī.

14
Tagi:
Latvija, Igaunija, Baltijas jūra
Pēc temata
ES vides komisārs norūpējies par delfīnu likteni Baltijas jūrā
Baltijas jūrā parādījušās zilaļģes
Ukmerģes slimnīca, foto no arhīva

Lietuvas slimnīcu apsūdz sievietes nāvē Covid-19 uzliesmojuma laikā

16
(atjaunots 16:21 02.07.2020)
Sievietes nāves liecinieki pie Ukmerģes slimnīcas durvīm noslēdza miera vienošanos un piekrita vairs neizplatīt incidenta video.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Centriskās partijas "Labklājīgā Lietuva" priekšsēdētāja vietnieks Kristups Krivicks apsūdzēja Ukmerģes pilsētas slimnīcu pacientes ar koronavīrusu nāvē, raksta Sputnik Lietuva.

Šī gada martā Ukmerģē notika Covid-19 saslimšanas uzliesmojums, tostarp pilsētas slimnīcas ārstu vidū. Marta beigās slimnīcā vairs nepalika neviena ārsta – viņi bija vai nu slimi, vai arī atradās divu nedēļu karantīnā, tādēļ uz Ukmerģi tika pārvesti uz darbu mediķi no citām pašvaldībām.

Lietuvas arodbiedrības "Solidaritāte" portālā iepriekš tika publicēta informācija par to, ka 20. martā ātrās palīdzības darbinieki atveda uz Ukmerģes slimnīcu pacienti kritiskā stāvoklī, taču viņu nepieņēma neatliekamās palīdzības nodaļā, lai gan par viņas nogādāšanu slimnīcā un stāvokli bija zināms jau pirms ierašanās. Pacientes pašsajūta strauji pasliktinājās, tādēļ ātrās palīdzības darbinieki centās reanimēt viņu ar pieejamiem līdzekļiem, taču sievieti neizdevās glābt.

"Nespēju noticēt notiekošajā, ātrās palīdzības ārsti nofilmēja video, lai viņiem būtu pierādījumi tam, ka mirstošo pacienti neielaida slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā, lai gan bija zināms par pacientes smagā stāvoklī nogādāšanu. Un par filmēšanu saņēma naudas sodus!!! Tagad slimnīcas vadība piespiedusi viņus iznīcināt šokējošo video, apmaiņā pret to piekrītot atcelt naudas sodus. Šokējošs stāsts. Un šis nav pirmais gadījums, kad šokē veselībai un dzīvībai bīstamā nekārtība Ukmerģes slimnīcā," uzrakstīja politiķis savā Facebook lapā.

Pēc ātrās palīdzības ārstu sacītā, video filmēšana bija vienīgais veids pierādīt, ka Ukmerģes slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļa neizpildīja reanimēto pacientu uzņemšanas pienākumus. Turklāt, kā norāda arodbiedrība, Ukmerģes slimnīca ir sabiedriska vieta, speciāla fotografēšanas un filmēšanas atļauja tās teritorijā nav nepieciešama.

Pagājušajā nedēļā, 22. jūnijā, darba strīdu komisijas sēdē starp ātrās palīdzības un Ukmerģes slimnīcas darbiniekiem tika noslēgta miera vienošanās. Slimnīca apņēmās atcelt naudas sodus attiecībā pret mediķiem, kuriem atbildes kārtā ir jāiznīcina viņu rīcībā esošais video visās pieejamās ierīcēs un datu nesējos, kā arī informēt personas, kurām šis video tika nosūtīts, par tā neizplatīšanu.

16
Tagi:
koronavīruss, Lietuva

Jums ir jāpalīdz mums! Pandēmijas nomocītie eiropieši izgāja protestu akcijās

0
(atjaunots 17:33 04.07.2020)
Eiropā uz ielām izgājuši cilvēki, kuri palikuši bez ienākumiem ierobežojumu dēļ, ko valdības ieviesa Covid-19 izplatības novēršanas nolūkos.

Eiropā pieaug protestu noskaņojumi. Bez peļņas palikušie izklaides industrijas darbinieki pieprasa atbalstu no valdībām.

Berlīnē, Madridē, Romā un Parīzē notiek demonstrācijas, kuras pāraug sadursmēs ar policiju.

Tikmēr koronavīruss neguļ un gaida tos, kas iziet masveida mītiņos bez sejas maskām, bez cimdiem, bez aizsarglīdzekļiem.

Taču tūkstošiem darbu zaudējušajiem cilvēkiem, acīmredzot, jau ir vienalga.

Gribat uzzināt par to plašāk? Skatieties video.

0