Учебники на русском и латышском языках

Krievija atradusi iespēju aizsargāt krievu valodu Baltijas valstīs

141
(atjaunots 08:26 24.11.2019)
Ja Krievijas Valsts dome pieņems izstrādāto likumu, kardināli pieaugs skolēnu skaits, kuri varēs saņemt bezmaksas izglītību ārvalstu skolās – Krievijas vēstniecību paspārnē.

RĪGA, 24. novembris — Sputnik. Krievijas Federācijas Vasts domes Izglītības un zinātnes komiteja pieņēmusi lēmumu, kas spēs pašos pamatos mainīt situāciju krievu izglītības jomā citās valstīs, ieskaitot Baltiju, vēsta Sputnik Latvija autors Dmitrijs Jermolajevs.

Viņš atzīmēja, ka deputāti izskatījuši pirmajā lasījumā federālā likuma projektu, kas nosaka pilsoņu tiesības, iestājoties KF Ārlietu ministrijas ārvalstu iestāžu specializētajās izglītības iestādēs.

Aiz dokumenta garlaicīgā nosaukuma slēpjas kardināli jauns piedāvājums, kas attiecas uz Krievijas aizbildniecībā esošajām ārvalstu skolām – skolēnu skaita paplašināšana, kas varēs saņemt bezmaksas izglītību šajās skolās.

Krievijas valdības jaunā iniciatīva

Likumprojektu Valsts domē iesniedza Krievijas Federācijas valdība šī gada 1.oktobrī.

Iepazīstinot ar likumprojektu, Krievijas izglītības ministra vietnieks Pāvels Zenkovičs precizēja, ka patlaban ārvalstu skolās Krievijas vēstniecībās pārsvarā mācās triju kategoriju bērni: Krievijas vēstniecību un pastāvīgo pāstāvniecību darbinieku bērni, ārvalstīs strādājošo Krievijas kompāniju pārstāvju bērni, kā arī Krievijas tautiešu bērni.

"Patlaban bezmaksas mācības paredzētas tikai pirmajai kategorijai. Pie tam mums 80 pasaules valstīs ir 86 ārzemju skolas, 45 no tām ir vidusskolas, 12 – pamatskolas, 29 – sākumskolas. Kopā mācās 8150 bērni, viņu vidū 3200 ir ārvalstu darbinieku bērni, pārējiem piedāvātas maksas mācības. Likumprojekts paredz pilnībā atbrīvot no maksas visus bērnus," pastāstīja izglītības ministrs.

Tātad, ja šis likumprojekts tiks apstiprināts (komiteja jau ieteikusi Valsts domei pieņemt likumprojektu), Baltijas valstīs dzīvojošo Krievijas pilsoņu bērni, tāpat kā Krievijas tautiešu bērni varēs bez maksas mācīties Krievijas vēstniecību skolu sistēmā.

Viņš atgādināja, ka Krievijas tautiešu kategorijā tiek iekļauti ne tikai Baltijas valstu krievvalodīgie iedzīvotāji, bet arī gandrīz visi iedzīvotāji – kā bijušie PSRS pilsoņi vai viņu mantinieki.

Apstākļos, kad vērojams pastāvīgs uzbrukums krievvalodīgajai izglītībai, krievu skolu slēgšana, tiek uzspiestas teorijas par "okupāciju", tiek likta vienlīdzības zīme starp nacistisko Vāciju un PSRS, kas tiek pasludināta par "noziedzīgu režīmu", bezmaksas skolu atvēršana tautiešiem nozīmētu izeju no šķietami neatrisināmas situācijas.

Krievu izglītības un visu mazākumtautību darbības jomu iznīcināšana

Skolu izglītības pāreju pie mācībām valsts valodā uzsākusi gan Latvijas, gan Igaunijas valdība. Tiek mākslīgi sašaurināta krievu valodas pielietojuma sfēra, ar materiāliem un cita veida sodiem tiek ieviests valsts valodas monopols. EP deputāte Jana Toma nosauca notiekošo par Baltijas valstu lielākās mazākumtautības asimilāciju.

Pie tam krievu valodu Latvijā par dzimto uzskata aptuveni 40% iedzīvotāju, Igaunijā tā joprojām ir viena no izplatītākajām valodām – par dzimto to uzskata aptuveni 30% valsts iedzīvotāju. Tallinā gandrīz 47% iedzīvotāju dzimtā ir krievu valoda, valsts ziemeļaustrumu daļā krievvalodīgo iedzīvotāju daļa ir vēl lielāka.

Maskava jau vairākkārt ir nosodījusi Baltijas valstu īstenoto politiku – krievu izglītības iznīcināšanu.

Valsts ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādīja, ka mazākumtautību apspiešana pēc valodas pazīmes nav attaisnojama, jo visas šīs ieceres pamatā ir krievvalodīgās mazākumtautības asimilācija.

Pie tam Lavrovs atgādināja, ka virkne starptautisko konvenciju, arī Eiropas Padomes konvencija par reģionālajām valodām un nacionālo minoritāšu valodām prasa saglabāt tiesības uz izglītību dzimtajā valodā.

141
Pēc temata
Valsts un valoda jauniešiem Latvijā ir vienaldzīga
Krievu intereses neinteresē: IZM atbildējusi vecākiem
Puse ar latviešu uzvārdiem: kas piesakās krievu valodas tiešsaistes kursos
Kas vainīgs: krievu skolēni pamet ģimnāziju Igaunijā
Lietuvas Seima ēka

Mediķis pārliecināts, ka Lietuvā neizbēgami tiks ieviesta totāla karantīna

4
(atjaunots 16:53 25.10.2020)
Pēdējās dienās Lietuvā strauji pieaug fiksēto Covid-19 gadījumu skaits – ceturtdien un piektdien reģistrēti vairāk nekā 850 gadījumi.

RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Šauļu pilsētas mera padomnieks Justīns Švegžds un mediķis Mārtiņš Gedmins intervijā pastāstīja, ka, ņemot vērā Covid-19 gadījumu lielo skaitu Lietuvā (ceturtdien un piektdien valstī reģistrēti vairāk nekā 850 infekcijas gadījumi diennaktī), valdība parāk vēlu spērusi soļus cīņā ar vīrusa izplatību, un tie bijuši nepietiekami, vēsta Tvnet.lv.

Švegžds atzīmēja, ka pēdējo divu nedēļu laikā situācija bijusi stabila. "Labākos rezultātus cīņā ar vīrusu mēs panācām skolās. Visās vecākajās klasēs mācības notiek attālināti. Augstākajām mācību iestādēm ieteikts darīt to pašu."

Šauļu pilsētas mēra padomnieks paziņoja, ka tas devis pozitīvu rezultātu.

"Vienlaikus situāciju apdraud cilvēki, kuri dodas uz darbu ar Covid-19 simptomiem, jo tas būtiski apgrūtina infekcijas avotu izsekošanu," paskaidroja Švegžds.

Vienlaikus mediķis Gedmins paziņoja, ka situācija nav uzlabojusies, jo koronavīrusa uzliesmojums notiek vienlaikus ar vēlēšanām.

"Pavasarī mums nebija tik daudz slimnieku, tomēr bija ieviesti stingrāki ierobežojumi. Cilvēki cieta totālās karantīnas dēļ, daudziem sākās depresija," teica ārsts.

Gedmins atzīmēja, ka sekas jūtamas jau tagad – valstī būtiski pieaudzis pašnāvību skaits.

"Tagad nekas netiek darīts, tāpēc cilvēkiem rodas iespaids, it kā situācija nebūtu tik nopietna."

Mediķis ir pārliecināts, ka Lietuvas valdības lēmums par jaunajiem ierobežojumiem nacionālajā līmenī ir pieņemts pārlieku vēlu un tie nav pietiekami.

Viņš norādīja, ka tuvākajās nedēļās saslimušo skaits turpinās augt un totālas karantīnas ieviešana šķiet neizbēgama.

Vakar Latvijā reģistrēti 259 jauni koronavīrusa gadījumi, veikti 5632 testi. Miruši 4 cilvēki ar apstiprinātu koronavīrusa diagnozi. Viņu vidū ir viens cilvēks 45-50 gadu vecuma grupā, trīs – 80-90 gadu vecuma grupā.

Pandēmijas laikā Latvijā inficēti 4 467 cilvēki. 1357 pacienti ir izveseļojušies. Šobrīd Covid-19 izmeklējumu apstiprinošo rezultātu daļa sasniegusi jau 4,6%.

4
Tagi:
koronavīruss, Lietuva
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Galvenais infekcionists: Covid-19 uzliesmojumi turpināsies, kamēr robežas ir vaļā
Iztaisīs divās dienās ar nosūtījumu: Latvijā maina Covid-19 testēšanas kārtību
Latvija atļāva ārzemniekiem ar Covid-19 izbraukt uz dzimteni
"Ar apbedīšanas biroja izziņu": sociālos tīklus šokē jaunie Covid-19 testēšanas noteikumi
Marts Helme

Skandāls pa visu Baltiju: kāpēc Igaunijas politiķis uzlielījis Putinu

27
(atjaunots 13:17 25.10.2020)
Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme raksturoja Krievijas prezidentu kā pragmatisku un prognozējamu politiķi, kas konsekventi ievēro savas valsts intereses.

RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme intervijā vācu izdevumam Deutsche Welle raksturoja Krievijas prezidentu kā pragmatisku un prognozējamu politiķi, kas konsekventi ievēro savas valsts intereses. Viņa domas neatbilst Baltijas valstu elites viedoklim, kas dēvē Krieviju par "neprognozējamu un agresīvu" valsti. Toties Helme uzskata, ka ar Maskavu itin labi iespējams sadarboties. Kas slēpjas aiz šiem apgalvojumiem un vai ir vērts uzskatīt politiķi par Krievijas potenciālo sabiedroto? Par to portālā RIA Novosti stāsta Konstantins Sevastjanovs.

Politiskās provokācijas meistars

Marts Helme teicami pārzina igauņu politikas īpatnības, tomēr it kā tīšām pakļāvies uzbrukumiem. Piemēram, viņš ir vienīgais Igaunijas valdībā, kurš nebīstas sarunāties ar Krievijas presi. 2019. gada jūlijā viņš vienā no tādām intervijām paziņoja, ka atbalsta Igaunijas un Krievijas attiecību attīstību un neuzskata, ka Maskava apdraudētu Baltiju. Tomēr jāsaprot: Helme ir populists un spēj sniegt savstarpēji neatbilstošus viedokļus – atbilstoši brīža konjunktūrai. Īpaši spilgti tas izpaužas publiskās runās par Krieviju. Pirms sēsties ministra krēslā, viņš par austrumu kaimiņu runāja ārkārtīgi stingri.

Piemēram, 2007. gadā Helme teica: "Mūsdienu Krievija ir augošs monstrs, kādu pasaule vēl nav redzējusi. Šis monstrs izriezīs plecus 2008. gadā pēc prezidenta vēlēšanām, un tad mēs ieraudzīsim, kāds briesmonis izlīdīs pa Kremļa vārtiem."

Toreiz viņš ieteica: "Krievijai, kas pēc būtības ir vāja, ir jāuzspiež jaunas ekonomiskās sacensības, bruņošanās sacensības un ideoloģiskais karš, kas tai nebūs pa spēkam. Tad valsts, kas nonākusi pie demogrāfiskā kolapsa, sabruks."

2018. gadā Helme ieteica pastiprināt krievu kopienas kontroli – pēc viņa domām, daudzi tajā ir gatavi spiegot Maskavas labā, tāpēc vajagot ierobežot krievu pieņemšanu valsts dienestā – visos daudzmaz nozīmīgos posteņos. Viņš apgalvoja, ka Krievija neiebilstu pret iespēju uzraisīt "otru Krimu" Austrumvirā – Igaunijas ziemeļaustrumos, kur pārsvarā dzīvo etniskie krievi. Taču vienā brīdī Helmes uzvedība mainījās. Lieta tāda, ka krievvalodīgie veido vairāk nekā 25% Igaunijas iedzīvotāju, un tas ir gards elektorālais kumosiņš. Savas politiskās organizācijas viņiem nav, un pēc "mazākā ļaunuma" principa viņi tradicionāli balso par centristiem, kuru vadība izvairās no atklātiem aicinājumiem asimilēt "netitulētos". Par šo elektorātu nolēma pacīnīties arī Helme. Viņš mīkstināja izteikumus par potenciālajiem "iekšējiem ienaidniekiem" un 2019. gada jūnijā pēkšņi teica: "Cilvēki Austrumvirā gan nav igauņi, tomēr mūsējie. Taču, runājot par tiem, kas ierodas Igaunijā no Ukrainas – tie nav mūsu cilvēki."

Lamatu shēma

Vēl viens vērā ņemams fakts. Par krievu valodā pieejamās izglītības likvidāciju mazākumtautību skolās valstī īpaši nikni cīnās opozīcijā strādājošā Reformu partija. Reformisti ne vienu reizi vien iesnieguši atbilstošo likumprojektu, taču valdošā koalīcija, arī "ultralabējā" EKRE atteicās nogalināt krievu skolas. Nesen Helme spēra vēl vienu soli, kas deva iemeslu runāt par "slepenām simpātijām pret krieviem". Intervijā Deutsche Welle viņš paziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins rūpīgi seko pasaules politikas līdzsvaram.

"Putins šajā shēmā ir aptiekārs, kam jutīgos svaros jāpanāk līdzsvars un uz tā pamata jāveido efektīva ārpolitika," paziņoja Helme.

Pēc viņa domām, Putins ir pragmatisks: "Ja vajag, viņš būs ienaidnieks, ja vajag – draugs." Politiķis piezīmēja, ka, no Krievijas prezidenta viedokļa, "vienkārši nav jēgas aktīvi nodarboties" ar Baltiju, jo tā ir "Eiropas province". Tomēr, viņš piebilda, Putinam ir svarīgi zināt, ka Baltija kā NATO daļa nav bīstama Krievijai".

Pavisam cits jautājums ir par to, vai var viņu uzskatīt par Maskavas potenciālo sabiedroto. Politologs Aleksandrs Nosovičs iesaka nelolot rožainus sapņus: sarunā ar Deutsche Welle Helme neko jaunu nav pateicis. Viņa viedoklis vācu valsts izdevumam ir labi zināms, tomēr tas intervējis "toksisko" politiķi.

"Domājams, kāds nolēmis, ka igauņu ministrs, kurš atzīst Krievijas bažas par NATO karavīru dislokāciju Baltijā un demonstrē nepatiku pret ukraiņiem, ir laba ēsma Maskavai. Sak, Helmem vajadzētu nopietni ieinteresēt Kremli, un tam vajadzētu sākt sadarbību ar EKRE. Rezultātā iznāktu totāla Krievijas ārpolitikas diskreditācija, - uzskata Nosovičs.

– Tā pati Deutche Welle ar milzīgu prieku iebāztu Maskavai degunā draudzību ar Martu Helmi: sak, jūs sūdzaties par diskrimināciju Baltijā un pie tam sadarbojaties ar radikāli šovinistisku partiju, kas slavina Waffen SS igauņu leģionu un pat aicināja neļaut etniskajiem krieviem ieņemt valsts amatus Igaunijā."

Eksperts ir pārliecināts: ņemot vērā risku reputācijai, Maskavai nav vērts saistīties ar ekstravaganto un nekonsekvento politiķi. Lai kādus reveransus Helme klanītu uz Krievijas pusi, viņa triks nav grūti atminams.

27
Tagi:
Marts Helme, Vladimirs Putins, Krievija, Igaunija
Pēc temata
Ar ko un par ko domā igauņu politiķi. Finanšu ministrija pamanījusi krīzi valstī
Igaunijas IeM vadītājs atbildēja zemniekiem: mēs nevaram iemainīt valsti pret zemenēm
Nacionālais apdraudējums. Kas Baltijā nepriecājas par ukraiņiem
Igaunijas iekšlietu ministrs labprāt nojauktu padomju memoriālu

Arktikā fiksēts temperatūras pieaugums, kāds nav redzēts pēdējos 3000 gadus

0
(atjaunots 17:56 25.10.2020)
Zemāko temperatūru zinātnieki fiksējuši intervālā starp 1400. un 1600. gadu mūsu ērā – šo laiku vēsturnieki dēvē par mazo ledus laikmetu. Augstākie rādītāji konstatēti pēdējo desmit gadu laikā.

RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Zinātnieki no ASV un Kanādas fiksējuši klimata pārmaiņu vēsturi, pētot dibennogulumus arktiskajā ezerā Kanādā, vēsta RIA Novosti. Izrādījies, ka pēdējo trīs gadu tūkstošu laikā Ziemeļatlantijā nav bijis tik silts kā pašlaik. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā "Proceedings of the National Academy of Sciences".

Klimatologi no Masačūsetsas universitātes un Kvebekas universitātes izpētījuši nogulumus Sautsoututas ezera dibenā Kanādas Arktikā.

Šajā ezerā ideāli saglabājušies "gadu slāņi". Tie satur titāna minerālus, kas atbrīvojušies kalnu iežu gadsimtiem ilgajā erozijā. Izmērot titāna koncentrāciju slāņos, zinātnieki noteikuši ikgadējās relatīvās temperatūras un atmosfēras spiediena pārmaiņas reģionā.

Okeāna virsmas temperatūra Atlantijas ziemeļos ir pakļauta cikliskām pārmaiņām. Ar šo klimatisko parādību, kas pazīstama kā Atlantijas multidekāžu svārstība (AMS), saistīta virkne klimatisko parādību Ziemeļamerikā – sausums un vētras. Pie tam līdz šim zinātniekiem nebija izdevies noskaidrot AMS ciklu precīzu ilgumu, jo instrumentālie novērojumi sākušies tikai pirms 160 gadiem, bet viens cikls ilgst vismaz 60 gadus.

Kad Atlantijas ziemeļos valda zema temperatūra, lielākajā daļā Kanādas Arktikas un Grenlandē vērojams zems atmosfēras spiediens un otrādi. Zemas temperatūras apstākļos sniegs kūst lēnāk, titāna koncentrācija nogulumos ir augstāka, savukārt zemāks titāna saturs norāda uz augstāku temperatūru.

"Analizējot šos stabilos sakarus, mums izdevās saprast, kā mainījusies Atlantijas okeāna virsmas temperatūra pēdējo 2,9 tūkstošu gadu laikā – patlaban tie ir pilnīgākie dati," Masačūsetskas universitātes informācijā presei citēts pirmais raksta autors Fransuā Lapuants (Francois Lapointe) no Klimatisko sistēmu pētījumu centra.

"Mūsu pētījums ļaus klimatologiem labāk izprast mehānismus, uz kā balstās ilgtermiņa pārmaiņas Atlantijas okeānā," piezīmēja otrs autors Pjērs Frankuss (Pierre Francus) no Kvebekas universitātes Nacionālā zinātniski pētnieciskā institūta INRS.

Zemāko temperatūru zinātnieki fiksējuši intervālā starp 1400. un 1600. gadu mūsu ērā – šo laiku vēsturnieki dēvē par mazo ledus laikmetu. Augstākie rādītāji konstatēti pēdējo desmit gadu laikā.

Pētnieki vēsta, ka viņu iegūtie rezultāti atbilst citiem neatkarīgajiem datiem, kas saņemti Atlantijas okeāna dibennogulumus Atlantijas okeānā Islandes rajonā un pie Venecuēlas krastiem, tātad izraudzītais temperatūras vērtējuma kritērijs ir drošs.

Patlaban sasilšana Arktikā notiek divas trīs reizes ātrāk nekā citos planētas rajonos. Autori uzskata, ka tas varētu būt saistīts ar AMS siltās fāzes temperatūras korelāciju ar kopējo globālā temperatūras pieauguma tendenci.

"Pēdējos gados vasarā šajā reģionā pārsvarā vērojams augsts atmosfēras spiediens – skaidras debesis un temperatūra līdz 20 grādiem pēc Celsija skalas saglabājas vairākas dienas, pat nedēļas pēc kārtas. Tas neatgriezeniski ietekmējis sniega segu, ledājus un mūžīgo sasalumu," atzīmēja Lapuants.

Pētījuma dati rāda, ka Atlantijas okeāna virsējie slāņi kļuvuši anomāli silti aptuveni no 1995. gada. 2019. gadā ledus sega Grenlandē zaudējusi vairāk nekā 500 miljardus tonnu masas – tas ir rekordaugsts rādītājs, saistīts ar neredzēti stabilo augsto atmosfēras spiedienu.

Autori uzskata: ja tuvāko 1-2 gadu laikā AMS nepāries vēsajā fāzē, nākamvasar gaidāma vēl intensīvāka ledus kušana Kanādas Arktikā un Grenlandē. Tas savukārt draud ar tālāku Pasaules okeāna līmeņa celšānos un citām no ekoloģijas viedokļa nepatīkamām sekām.

0
Tagi:
klimata pārmaiņas, zinātnieki, Arktika
Pēc temata
Nāvējoši atradumi. Zinātnieki atklājuši seno ledāju noslēpumus
Cilvēce atsviedīs Zemi trīs miljonus gadu tālā pagātnē, uzskata zinātnieki
Zinātnieki fiksējuši neparasti karstu punktu Antarktīdā