Krievijas un Igaunijas karogs, foto no arhīva

Krievijas vēstniecība iesaka igauņu ģenerālim Lāneotam "kāpt ārā no tanka"

15
(atjaunots 19:18 19.11.2019)
Igaunijas Aizsardzības spēku bijušais komandieris, atvaļinātais ģenerālis Ants Lāneots, kurš stāstīja, ka Krievija gatavojoties "kaut kādai agresijai", uz pasauli joprojām skatās caur tanka tēmēkli, konstatēja Krievijas vēstniecībā.

RĪGA, 20. novembris — Sputnik. Krievijas vēstniecība Igaunijā ieteikusi atvaļinātajam ģenerālim Antam Lāneotam, parlamentārās grupas loceklim sakariem ar Krievijas Valsts domi, nodarboties ar deputāta pienākumiem, nevis iebiedēt apkārtējos ar kaut kādu "gaidāmu agresiju" no Krievijas puses.

Maskavas Kremlis.
© Sputnik / Владимир Сергеев

Komentējot Lāneota izteikumus Latvijas televīzijā par Krievijas gatavošanos agresijai, diplomāti atzīmēja, ka ģenerālis, acīmredzot, pa vecam paradumam, kas iegūts ilgajos dienesta gados Padomju armijā, apkārtējo pasauli vēl joprojām vēro caur tanka tēmēkli. "Atmiņā ataust pazīstamā Kozjma Prutkova vārdi: "katrs speciālists ir kā sastrutojums – tā pilnība ir vienpusēja," atzīmēja līdzību vēstniecība.

Vēstniecība ieteica Antam Lāneotam "kāpt ārā no tanka" un atgriezties pie tagadējo pienākumu izpildes parlamentā, kā arī Rīgikogu grupā sakariem ar Krievijas Valsts domi, kurā viņš, domājams, pieteicies pēc paša gribas, vēsta Sputnik Igaunija.

"Šajā dziļi miermīlīgajā laukā ir plašas pašizpausmes iespējas, kas daudz lielākā mēŗā atbilstu mūsu valstu interesēm," konstatēja Krievijas vēstniecībā.

Iepriekš, uzstājoties Latvijas televīzijas pārraidē "Punkti uz i", Lāneots kritizēja Latvijas bruņotos spēkus, atzīmēja to nelielo skaitu un nespēju stāties pretī tam, ko "var uzsākt austrumu kaimiņš". Pie tam, skarot Krievijas tēmu, Lāneots pieļāva, ka Krievijas armijas bruņojuma atjaunošana, iespējams, esot saistīta ar gatavošanos "kaut kādai agresijai".

Iepriekš rakstīts, ka Maskava jau vairākkārt norādījusi, cik bīstami ir izteikumi par iedomātajiem "Krievijas draudiem". Krievijas valdība nenogurstoši apliecina, ka neplāno uzbrukumus nekādai NATO valstij, un visi spriedelējumi par iespējamo Krievijas "agresiju" ir tikai iegansts alianses militārās klātbūtnes palielināšanai pie Krievijas robežām.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs iepriekš atzīmēja, ka Baltijas reģionā nav nekādu draudu, kas attaisnotu tās militarizāciju. Viņš atgādināja, ka pēc Baltijas valstu iestāšanās NATO tās ne tikai nav mazinājušas savus Krievijai naidīgos izteikumus un politiku, bet, pēc būtības, kļuvuši par rusofobijas līderiem Rietumu pasaulē.

15