Latvijas bruņutransportieris CVRT Zobens

Igauņu ģenerālis biedē Latviju ar "Krievijas agresiju"

81
(atjaunots 17:35 16.11.2019)
Igaunijas Aizsardzības spēku bijušais komandieris, atvaļinātais ģenerālis Ants Lāneots Latvijas televīzijas ēterā kritizēja Latvijas profesionālo armiju un biedēja ar "Krievijas agresiju". Maskava jau vairākkārt uzsvērusi: tamlīdzīgi spriedelējumi ir nepamatoti.

RĪGA, 16. novembris — Sputnik. Latvijas armija ir pārāk maza, lai stātos pretī tam, "ko var uzsākt austrumu kaimiņš", paziņoja Rīgikogu deputāts, Igaunijas Aizsardzības spēku bijušais komandieris, atvaļinātais ģenerālis Ants Lāneots. Vienlaikus Maskava jau vairākkārt uzsvērusi, ka nekaļ nekādus agresīvus plānus, vēsta Sputnik Igaunija.

Latvijas televīzijas raidījumā "Punkti uz i" Lāneots kritizēja Latvijas bruņotos spēkus un skaidroja: 6 tūkstoši profesionālo karavīru un 8-11 tūkstoši brīvprātīgo neko neizšķirs ārējas agresijas gadījumā. Viņš uzsvēra, ka Igaunija un Lietuva ir vienisprātis: Latvija ir vājākais posms Baltijas valstu aizsardzībā.

Par Latvijas aizsardzības sistēmas galvenajiem trūkumiem viņš uzskata profesionālās armijas augstās izmaksas un rezerves trūkumu. "Mazas valsts mērogos šie bruņotie spēki, vienalga – armija vai brīvprātīgie, neko nevarēs likt pretī tam, ko var paveikt mūsu austrumu kaimiņš," viņš teica.

Sergejs Šoigu
© Sputnik / Кирилл Каллиников

Pie tam, skarot Krievijas tēmu, Lāneots pieļāva, ka Krievijas armijas bruņojuma atjaunošana, iespējams, esot saistīta ar gatavošanos "kaut kādai agresijai".

Starptautiskā humanitāri politisko pētījumu institūta eksperts Vladimirs Bruters runas par Krievijas draudiem iepriekš nodēvēja par Baltijas valstu politiķu "pastāvēšanas jēgu". Viņš atgādināja, ka šīs republikas īsteno rusofobu politiku, lai pārliecinātu Eiropu: tās ir vajadzīgas kā zināma aizsargbarjera pret Maskavas ietekmes izplatīšanos.

Maskava jau vairākkārt norādījusi, cik bīstami ir izteikumi par iedomātajiem "Krievijas draudiem". Krievijas valdība nenogurstoši apliecina, ka neplāno uzbrukumus nekādai NATO valstij, un visi spriedelējumi par iespējamo Krievijas "agresiju" ir tikai iegansts alianses militārās klātbūtnes palielināšanai pie Krievijas robežām.

Krievijas ārlietu minsitrs Sergejs Lavrovs iepriekš atzīmēja, ka Baltijas reģionā nav nekādu draudu, kas attaisnotu tās militarizāciju. Viņš atgādināja, ka pēc Baltijas valstu iestāšanās NATO tās ne tikai nav mazinājušas savus Krievijai naidīgos izteikumus un politiku, bet, pēc būtības, kļuvuši par rusofobijas līderiem Rietumu pasaulē.

81
Pēc temata
Neidentificēti droni, nejauši lādiņi un citas Baltijas militārisma iezīmes
Eiropas valstis tērē aizsardzībai pieckārt vairāk nekā Krievija
Latvijas armijas diena: gadsimta mīts un skarbā realitāte
Kas apdraud pasauli: Krievijas Federācijas padome apstiprinājusi paziņojumu