Latvijas bruņutransportieris CVRT Zobens

Igauņu ģenerālis biedē Latviju ar "Krievijas agresiju"

129
(atjaunots 17:35 16.11.2019)
Igaunijas Aizsardzības spēku bijušais komandieris, atvaļinātais ģenerālis Ants Lāneots Latvijas televīzijas ēterā kritizēja Latvijas profesionālo armiju un biedēja ar "Krievijas agresiju". Maskava jau vairākkārt uzsvērusi: tamlīdzīgi spriedelējumi ir nepamatoti.

RĪGA, 16. novembris — Sputnik. Latvijas armija ir pārāk maza, lai stātos pretī tam, "ko var uzsākt austrumu kaimiņš", paziņoja Rīgikogu deputāts, Igaunijas Aizsardzības spēku bijušais komandieris, atvaļinātais ģenerālis Ants Lāneots. Vienlaikus Maskava jau vairākkārt uzsvērusi, ka nekaļ nekādus agresīvus plānus, vēsta Sputnik Igaunija.

Latvijas televīzijas raidījumā "Punkti uz i" Lāneots kritizēja Latvijas bruņotos spēkus un skaidroja: 6 tūkstoši profesionālo karavīru un 8-11 tūkstoši brīvprātīgo neko neizšķirs ārējas agresijas gadījumā. Viņš uzsvēra, ka Igaunija un Lietuva ir vienisprātis: Latvija ir vājākais posms Baltijas valstu aizsardzībā.

Par Latvijas aizsardzības sistēmas galvenajiem trūkumiem viņš uzskata profesionālās armijas augstās izmaksas un rezerves trūkumu. "Mazas valsts mērogos šie bruņotie spēki, vienalga – armija vai brīvprātīgie, neko nevarēs likt pretī tam, ko var paveikt mūsu austrumu kaimiņš," viņš teica.

Sergejs Šoigu
© Sputnik / Кирилл Каллиников

Pie tam, skarot Krievijas tēmu, Lāneots pieļāva, ka Krievijas armijas bruņojuma atjaunošana, iespējams, esot saistīta ar gatavošanos "kaut kādai agresijai".

Starptautiskā humanitāri politisko pētījumu institūta eksperts Vladimirs Bruters runas par Krievijas draudiem iepriekš nodēvēja par Baltijas valstu politiķu "pastāvēšanas jēgu". Viņš atgādināja, ka šīs republikas īsteno rusofobu politiku, lai pārliecinātu Eiropu: tās ir vajadzīgas kā zināma aizsargbarjera pret Maskavas ietekmes izplatīšanos.

Maskava jau vairākkārt norādījusi, cik bīstami ir izteikumi par iedomātajiem "Krievijas draudiem". Krievijas valdība nenogurstoši apliecina, ka neplāno uzbrukumus nekādai NATO valstij, un visi spriedelējumi par iespējamo Krievijas "agresiju" ir tikai iegansts alianses militārās klātbūtnes palielināšanai pie Krievijas robežām.

Krievijas ārlietu minsitrs Sergejs Lavrovs iepriekš atzīmēja, ka Baltijas reģionā nav nekādu draudu, kas attaisnotu tās militarizāciju. Viņš atgādināja, ka pēc Baltijas valstu iestāšanās NATO tās ne tikai nav mazinājušas savus Krievijai naidīgos izteikumus un politiku, bet, pēc būtības, kļuvuši par rusofobijas līderiem Rietumu pasaulē.

129
Pēc temata
Neidentificēti droni, nejauši lādiņi un citas Baltijas militārisma iezīmes
Eiropas valstis tērē aizsardzībai pieckārt vairāk nekā Krievija
Latvijas armijas diena: gadsimta mīts un skarbā realitāte
Kas apdraud pasauli: Krievijas Federācijas padome apstiprinājusi paziņojumu
Суп с морепродуктами

Igaunijā parādījies Ķīnas cimdiņkrabis

22
(atjaunots 16:17 03.08.2020)
Igaunija atklāta vēl viena bīstama invāzijas suga – Ķīnas cimdiņkrabis, kurš noēd zivis un bojā dambjus.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Viena no invazīvākajām krabju sugām pasaulē tika noķerta Sitkes upē Igaunijā, vēsta portāls "Infosila".

Portāla publicētajā fotogrāfijā ir redzams Ķīnas cimdiņkrabis, kurš ir starp simts pasaulē invazīvākajām sugām.

Portāls brīdina, ka krabis barojas ar mīdijām, kuras attīra ūdeni no liekām uzturvielām un tādējādi padara to caurspīdīgāku. Tāpat tas noēd daudzu zivju ikrus, tostarp lašu, rada barošanās konkurenci zivīm. Turklāt tas būvē pietiekami dziļas alas, un tā kolonijas var apdraudēt gan dabiskos salu krastus, gan hidrotehniskās iekārtas.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от The Daily Kraken (@the_daily_kraken)

Ķīnas cimdiņkrabis ir vēžu mēra pārnēsātājs un cilvēkam bīstamā parazīta – plaušu trematodes – pārnēsātājs. Līdz ar to nav ieteicams lietot uzturā savvaļā noķertos krabjus. Taču arī atpakaļ ūdenī viņus nevajadzētu atlaist.

Šī krabja dzīvotspējas pat ļoti piesārņotā ūdenī un pārvietošanās spējas pa straumi simtiem kilometru attālumā novedusi pie tā, ka suga izplatījusies pa visu pasauli. Eiropā tiem nav dabisko ienaidnieku, viņi konkurē par barību ar vietējām sugām, noposta upju ekosistēmas, noēdot visu, ko atrod dzelmē, iznīcina zvejas tīklus un pat spēj sabojāt dambjus.

Pirmo reizi cimdiņkrabji tika manīti Vācijā 1912. gadā. Tagad tas skaitās vienīgais Vācijas saldūdens krabis un ir nodarījis valstij aptuveni 80 miljonus eiro lielus zaudējumus, bojājot dambjus, caurules un krastmalas. Baltijas jūras reģionā tas, visticamāk, iekļuvis no Ziemeļjūras un tajā ieplūstošajām upēm.

Pēdējā laikā šie krabji trāpās arī Latvijas zvejniekiem. Eksperti uzskata, ka 20 gadu laikā krabis ir pielāgojies arī Baltijas jūras ūdeņiem, jo tā nav īpaši sāļa un drīzumā kļūs siltāka.

22
Tagi:
Igaunija, dabas aizsardzība
Pēc temata
Reiz Brigē: Ķīnas krabji ieņēmuši kanālus Beļģijā
The Local: amerikāņu vēži terorizē Berlīni
Kā šausmu filmā: Tallinai uzbrūk milzīgi kailgliemeži
Mūsu zvejnieki tos izvārījuši zupā: uz Latviju virzās bīstamie Ķīnas krabji
Autotrase A5 Rauņa-Marjampole-Suvalki

Ekonomists aicina lietuviešus pasteigties ar braucieniem uz Poliju

14
(atjaunots 14:52 03.08.2020)
Nākamnedēļ Polija var izrādīties valstu sarakstā, atgriežoties no kurām ir nepieciešams ievērot pašizolāciju.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Lietuvas iedzīvotājiem ir vērts pasteigties ar iepirkšanās braucieniem uz Poliju, jo tuvākajā laikā tā var izrādīties valstu sarakstā, atgriežoties no kurām ir jāievēro divu nedēļu pašizolācija, paziņoja "Luminor Lietuva" ekonomists Žigimants Maurics, raksta Sputnik Lietuva.

Valstis, kurās saslimstības rādītājs 14 dienu laikā pārsniedz 16 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, skaitās "koronavīrusa skartākās". Ierodoties no tām Lietuvā, ārzemniekiem un republikas pilsoņiem ir pienākums ievērot divu nedēļu pašizolāciju. Pēc Maurica sacītā, Polija ātri tuvojas pie šī rādītāja.

"Tādējādi, ja Covid-19 gadījumus skaits Polijā strauji nesamazināsies nākamnedēļ, tā tiks iekļauta koronavīrusa infekcijas skarto valstu sarakstā (tas tiek atjaunots piektdienās), kas nozīmē, ka ierodoties no šīs valsts būs nepieciešama 14 dienu izolācija (piemēram, iepirkšanās Suvalkos). Iespējams, šajā gadījumā Lietuvai nebūs lieli zaudējumi (lietuvieši atstāj aptuveni 400 miljonus eiro gadā Polijas pierobežas veikalos), taču šāda nenoteiktība traucē tūrisma braucieniem apkārt visai Eiropas Savienībai, jo katru nedēļu ikviena valsts var nonākt sarakstā," uzrakstīja viņš Facebook.

Iepriekš Viļņas Universitātes profesors un "Santaros" klīnikas ārsts Vitauts Kasulēvičs pievērsa uzmanību tam, ka situācija ar Covid-19 Polijā pasliktinās, taču valsts neatrodas "koronavīrusa skarto" sarakstā.

No šodienas Lietuvā aizliegts iebraukt no Luksemburgas, Rumānijas, Spānijas, Bulgārijas, Beļģijas, Zviedrijas, Portugāles, Maltas, Čehijas un Horvātijas. Taču, saskaņā ar aktuālāko Veselības ministrijas apstiprināto sarakstu, no Polijas drīkst iebraukt bez ierobežojumiem.

Lietuvas iedzīvotāji bieži brauc iepirkties uz kaimiņvalsti. Visbiežāk viņi pērk pārtikas produktus un alkoholu, taču dažkārt uz Poliju brauc pēc lielākiem pirkumiem. Pēc viņu sacītā, tas ļauj ietaupīt vairākus simtus eiro cenu starpības dēļ, jo Polija nav eirozonā. Vispopulārākās pierobežas iepirkšanās pilsētas ir Suvalki un Bjalistoka.

Saskaņā ar aktuālākajiem datiem Polijā ar Covid-19 ir inficējušies 47 469 cilvēki, turklāt pēdējo četru dienu laikā jaunu gadījumu skaits bijis rekordliels. Polijas Senāta sēde ir pārcelta sakarā ar to, ka viens no senatoriem inficējies ar koronavīrusu, pārējie senatori drīkstēs atrasties prezidenta Andžeja Dudas inaugurācijā tikai pēc Covid-19 testa rezultātu saņemšanas. Polijas policija šonedēļ rīkos pārbaudes veikalos ar mērķi pārbaudīt, vai darbinieki un apmeklētāji lieto aizsargmaskas.

14
Tagi:
robeža, koronavīruss, Polija, Lietuva
Pēc temata
Atbrauci no ārzemēm? Uz redzēšanos! SPKC iesaka neielaist ciemos draugus
Lielbritānija ieviesusi divu nedēļu pašizolāciju ieceļotājiem no Spānijas
Ceļošanai nedrošo valstu sarakstā Latvija iekļāvusi vēl vienu valsti
Mežabrāļi

Latvijā atrasts "mežabrāļu" bunkurs ar ugunsgrēka pēdām no čekistu granātas

0
(atjaunots 09:19 04.08.2020)
"Mežabrāļu" grupa ar nosaukumu "Kanādas piecīši", saskaņā ar vēsturnieku datiem, tika iznīcināta 1953. gadā.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Mežā pie Rendas (Kuldīgas novads) atrasts "mežabrāļu", grupas ar nosaukumu "Kanādas piecīši" bunkurs, vēsta Latvijas Radio. Patvērumā tika atrasti daudzi vēsturiski artefakti, kuri papildinās muzeja glabātuves.

Bunkuru atklāja Nacionālās pretošanās kustības muzeja pārstāvis Juris Grasmanis kopā ar domubiedriem.

Par "Kanādas piecīšiem" viņš uzzināja 90. gados, un jau toreiz sāka meklēt viņu bunkuru, aptaujāja vietējos. Vienīgais, ko bija izdevies uzzināt, – patvērums atrodas Veģupītes krastā.

Bunkurs tiks atrasts. Tā ir četrus kvadrātmetrus plata bedre, no kuras uz virszemi ved tunelis. "Mežabrāļu" patvērumā atrada krāsniņu, katliņu, lampiņas, galda piederumus.

"Kāda "mežabrāļiem" bija ikdiena bunkurā? Citi spēlēja kārtis. Citi kaut ko darīja. Lasīja arī. Atradām avīzi – kādās piecās kārtās. Tur vēl bija šķīvis. Ar šiku – liels šķīvis. Nevis tāda bļodiņa," pastāstīja Grasmanis. Viņš atzīmē, ka bunkurā bijis ugunsgrēks, iespējams, no čekistu iemestās granātas.

Pēc vēsturnieka Alda Bergmaņa datiem, vienību, kopā ar vēl dažiem, čekisti iznīcināja 1953. gadā.

Par "mežabrāļiem" tika dēvētas nacionālistiskās grupas, kuras darbojās 1940.-1950. gados Lietuvas, Latvijas un Igaunijas teritorijā pret Padomju varu. Daudzi no to dalībniekiem karoja vietējo SS bataljonu rindās. Latvijā "mežabrāļi" bija vainīgi, saskaņā ar dažādām aplēsēm, no 1500 līdz 3000 cilvēku, tostarp mierīgo iedzīvotāju nāvē.

Krievijā "mežabrāļu" slavēšanu uzskata par mēģinājumiem pārrakstīt Otrā pasaules kara vēsturi un notikumu "pievilkšanu" mūsdienu Baltijas nacionālistisko elišu izdomātajai mitoloģijai par "mežabrāļiem". KF ĀM norādīja, "mežabrāļu" zvērību faktus apstiprina arhīvu dokumenti, nopratināšanu protokoli un grāmatas.

Krievijas Militāri vēsturiskās biedrības direktors Mihails Mjagkovs uzsvēra, ka "mežabrāļu" slavēšana ir Otrā pasaules kara beigu noliegšana. Viņš paziņoja, ka "mežabrāļus" nevar dēvēt par partizāniem un vēl jo vairāk par varoņiem, jo viņi "nogalināja mierīgos iedzīvotājus, pirmām kārtām savus līdzpilsoņus".

"Vairums viņu upuru – tie ir etniskie lietuvieši, latvieši un igauņi. Kad bija Hitlera agresija, viņi dienēja nacistiskos veidojumos, apsardzes apakšvienībās, iznīcināja padomju karagūstekņus. Īstenoja Holokaustu: 80% Baltijas ebreju nogalināja tieši šie kolaboracionisti," pateica Mjagkovs.

0
Tagi:
Mežabrāļi
Pēc temata
Lietuvas Seimā sūdzas par BBC pēc raksta par "mežabrāli"
KF vēstniecība novērtējusi Levita piedāvājumu atzīmēt "mežabrāļu" dienu
Krievi un latvieši cīnījās par Latviju, bet "varoņi" slēpās: KF vēstniecība stāsta kāpēc
Valsts valodas diena un "Mežabrāļu" diena: jauni datumi Latvijas kalendārā