RĪGA, 16. novembris — Sputnik. Eiropas Savienība, ASV un Japāna meklē iespējas mazināt atkarību no Ķīnas retzemju metālu un citu materiālu piegādēs, kas vitāli nepieciešami rūpniecības un enerģētikas izdzīvošanai, kā arī transporta elektrifikācijai, portālā Sputnik Igaunija raksta Aleksejs Toms.
Vadošo rietumvalstu diplomātu un rūpnieku aprindās valda raizes par retzemju metālu un citu elektronikai un enerģētikai svarīgu materiālu deficītu. Viņu tikšanās ieplānota 19.novembrī. Ikgadējās apspriedēs līdera vietu ieņem Eiropas Savienība, kas sacēla trauksmi jau 2011.gadā. Tika sastādīts ekonomiskajai aliansei stratēģiski svarīgo materiālu saraksts, kuru patēriņš pilnībā vai lielā mērā tiek segts, pateicoties importam no trešajām valstīm, pārsvarā – no Ķīnas.
Noskaidrojies, ka trauksme sacelta par vēlu – tobrīd Ķīna jau kontrolēja svarīgāko materiālu ieguves un tirdzniecības tirgu.
Starp tiem ir, piemēram, litijs, bez kura nav iespējama litija jonu akumulatoru un bateriju ražošana.
Tās Eiropas Savienībai vajadzīgas milzu skaitā, lai nomainītu pret elektromobiļiem dīzeļa un karburatora automašīnas. Aizvadītajos gados eiropiešiem nepatīkamā (taču absolūti normālā no globālistu-ekonomistu viedokļa) atkarība no retzemju metālu piegādēm no Ķīnas turpināja pieaugt.
Importa retumu saraksts papildinās
Brisele plāno papildināt reto stratēģiski svarīgo materiālu sarakstu ar vismaz pieciem jauniem punktiem (domājams, runa ir par arsēnu, kadmiju, ūdeņradi, stronciju un cirkoniju), atzīmējot, ka lielākais piegādātājs ir Ķīna, kas tos iegūst savā teritorijā var ar savlaicīgi nopirktu kompāniju spēkiem, piemēram, Latīņamerikā.
Nav saprotams, vai šis izjauktais līdzsvars liek domāt, ka komunistiskās Ķīnas daļējā plānveida ekonomika palīdzējusi tai apspēlēt Rietumu brīvo tirgu savā prasmē paredzēt rūpniecības vajadzību attīstības tendences. Tomēr ir skaidrs, ka situācija neliecina par labu ES intelektuālajām un prognozēšanas spējām.
Vispirms Eiropas alianse spēcīgo dabas aizsardzības organizāciju spiedienā apņēmās totāli "apzaļumot" rūpniecību, enerģētiku un transportu, un pēc tam sāka domāt, kur ņemt tik daudz retu un dārgu izejvielu, kas absolūti nepieciešamas ambiciozo plānu īstenošanai.
Eiropas Komisijas viceprezidents Marošs Šefčovičs, kura pilnvaras ES enerģētikas komisāra postenī tuvojas beigām (viņa vietā stāsies Igaunijas pārstāve Kadrija Simsone – red.), ziņo, ka alianses stratēģija sāpīgajā jautājumā paredz radīt savas "zaļās" ieguves ķēdītes, kas atbilst Eiropas ētikas kodeksam (iespēju robežās – ES teritorijā) un reto materiālu piegādes. Patlaban ES gandrīz nemaz neražo akumulatorus un sadzīves baterijas, kuru patēriņš jau pēc 5 gadiem var sasniegt 250 mlrd.eiro gadā.
Pekina labāk prognozē nākotni
"Mēs būsim spiesti aci pret aci sastapt problēmu. Pastāv milzīgs risks – viss var mums beigties ar to, ka atkarību no fosilās degvielas (importa – red.) nomainīs atkarība no viena izejvielas veida," teica Marošs Šefčovičs 2019.gada vasarā forumā, kas bija veltīts ogļūdeņražu apjoma samazināšanai ekonomikā. – Mēs patlaban ražojam vien dažus procentus no kopējā kobalta, litija, retzemju metālu un dabiskā grafīta ieguves apjoma pasaulē."
Šefčovičs atgādināja, ka šie materiāli ir neaizvietojami elektronikā, atjaunojamās enerģijas tehnoloģijās, bateriju ražošanā, kā arī faktu, ka lielākās daļas šo materiālu atkārtota izmantošana ir gandrīz neiespējama.
"Vienlaikus mēs vērojam, kā Ķīna sagrābj izejvielu avotus trešo valstu tirgos un strādā pati savās atradnēs," sūdzējās Šefčovičs un aicināja cīnīties ar augošo atkarību kopīgiem spēkiem un ar lielu stratēģiski pārdomātu investīciju palīdzību.
Igaunija nākotnē var kļūt ļoti bagāta
Jāpiebilst ka augošajai un ļoti dārgajai problēmai – vairāku retzemju metālu deficītam – var būt tieša saikne ar Igauniju, lai gan valda uzskats, ka tajā atrodams tikai slāneklis un fosforīti.
Igaunijas retzemju metālu rūpnīcai Silmet ir iespējas iesaistīties retzemju metālu "karā", lai arī tā dzīvo uz importa izejvielu rēķina. Par mazās un ne īpaši turīgās Baltijas valsts galveno trumpi var kļūt diktionēmu slānekļi. Virkne zinātnieku uzskata, ka diktionēmu slānekļi satur ievērojamu daudzumu tādu stratēģiski svarīgu un ārkārtīgi dārgu materiālu, kā rēnijs, urāns, molibdēns un vanādijs.
Melnā slānekļa krājumi Igaunijas zemes dzīlēs, kuru apmērs, kā savā pētnieciskajā darbā rakstīja Sillamē Ekonomikas un pārvaldes institūta docents Boriss Naumovs, vērtējams virs 100 miljardiem tonnu, nākotnē var padarīt Igauniju par ļoti bagātu valsti.
Protams, ja vien savlaicīgi parādīsies pietiekamas investīcijas izstrādē un – pats galvenais – apkartējai videi draudzīgās ieguves un pārstrādes tehnoloģijās.
