SPA zona, foto no arhīva

Mediji: bēgļi biedē igauņu dāmas SPA centra džakuzi

103
(atjaunots 11:41 13.11.2019)
Kāda igauņu izdevuma lasītājs pastāstīja, kā Bēgļu centra iemītnieki nobiedēja vietējo iedzīvotāju pārstāves, kas atpūtās baseina siltajos ūdeņos.

RĪGA, 13. novembris – Sputnik. Uzbāzīgie Albānijas, Šrilankas un Kenijas bēgļu mēģinājumi iepazīties džakuzi kļuva par panikas iemeslu vietējā SPA centra apmeklētājām, raksta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz igauņu izdevumu.

Protesta akcija Berlīnē. Foto no arhīva
© Sputnik / Екатерина Соловьева

Pēc nacionālkonservatīvā izdevuma Uued Uudised lasītāja sacītā, kad viņš kopā ar draugu un viņa sievu iegāja omulīga baseina telpās, viņš pamanīja aktīvi ar rokām vicinošu viņiem pazīstamu sievieti, kas sēdēja džakuzi trīs spilgti izteiktu ārzemnieku kompānijā.

Sākumā vīrietis padomāja, ka viņiem džakuzi notiek aktīva saruna, kurā aicina piedalīties arī viņu, taču dāmas neverbālo signālu iemesls bijis cits. "Palīdziet man, šie svešzemnieki traucē mani," palūdza viņa lasītājam.

Nekad nesarunājieties ar svešiniekiem. Sevišķi džakuzi

Sieviete pastāstīja, ka, kad viņa sēdēja džakuzi, tajā ielīda trīs viņai nepazīstami ārzemnieki un sāka ar viņu runāt. Taču viņa ātri saprata, ka uzsākt sarunu ar viņiem bija kļūda, jo vīrieši, kuri bija ievērojami vecāki, nekā viņa, kļuva pārāk uzbāzīgi.

Kad dāma aizgāja uz pirti, viens no vīriešiem sekoja viņai un, neko nesakot, sāka masēt viņai plecu. Kāda cita SPA centra apmeklētāja arī jutās samērā neērti, kad pastāvīgi lūrējušais uz viņu melnādainais vīrietis ielēca viņai pakaļ nelielā baseinā, piepeldēja klāt un centās iepazīties.

Kaut arī todien SPA centrā bija samērā daudz cilvēku, sievietes nejutās drošībā, un viena no tām steigšus aizgāja, savukārt cita sāka turēties tuvāk vīram.

Bēgļi vienkārši "praktizē" igauņu valodu
Bēglis Francijā. Foto no arhīva
© Sputnik / Ирина Калашникова

Aprunājoties ar ārzemniekiem, Uued Uudised lasītājs noskaidroja, ka Albānijas, Šrilankas un Kenijas izcelsmes vīrieši, kuri dzīvo Vao Bēgļu centrā un nestrādā, bez panākumiem mācās igauņu valodu un gaida starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanu.

"Tas viss ir labi, bet tagad iedomāsimies, ka vietējais vīrietis baseinā sāks uzmākties nepazīstamām sievietēm, blenzt uz viņām vai aiztikt viņas. Viņš jau sēdētu kamerā ar apsūdzību par uzmākšanos," norādīja izdevums.

Lasītāju komentāri zem iepriekšminētā stāsta bija lielākoties sašutuma pilnas replikas par to, kur skatās policija un pats personīgi iekšlietu ministrs Marts Helme, kurš ir pazīstams ar savu negatīvo attieksmi pret migrantiem Igaunijā.

103
Pēc temata
EP deputāte: laiks aizsargāt Eiropas sievietes no nelegālajiem migrantiem
Vācijā precizēts jēdziens "izvarošana"
Vācu eksperts par migrantu "ieguldījumu" noziedzībā
Aptauja: 58% sieviešu Vācijā uzskata, ka drošība valstī ir mazinājusies
Ekonomists un politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs, foto no arhīva

Politologs: Lietuva un Polija kurina krāsaino revolūciju Baltkrievijā

24
(atjaunots 12:08 09.08.2020)
Abas valstis saņem finanses no rietumiem Baltkrievijas "demokratizācijai", tāpēc tām nav izdevīgs vēlēšanu mierīgs iznākums šajā valstī, uzskata politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs.

RĪGA, 9. augusts – Sputnik. Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs apsprieda situāciju Baltkrievijā ar Polijas Ārlietu ministrijas vadītāju Jaceku Čaputoviču.

Mihails Smoļins
© Foto : из личного архива Михаила Смолина

Ministri vienojās arī turpmāk vērīgi sekot stāvoklim kaimiņvalstī, koordinēt savas darbības un uzsvēra, ka koordinācija ES līmenī ir ļoti nozīmīga.

Ekonomists un politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs intervijā Sputnik Lietuva pastāstīja, ka Lietuva un Polija ir Rietumu ģeopolitisko interešu izplatītāji attiecībās ar Baltkrieviju.

"Gan Lietuva, gan Polija ir ieinteresētas, lai prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā beigtos ar konfliktu. Tās nav ieinteresētas mierīgā vēlēšanu noslēgumā, jo abas šīs valstis gadu desmitiem ir Rietumu, Eiropas ietekmes izplatītāji Baltkrievijā un visiem spēkiem mudina šo valsti uz ģeopolitisko orientāciju pret Rietumiem. Pārsvarā – ar krāsaino revolūciju metodēm," teica analītiķis.

Pēc Nosoviča domām, Polija un Lietuva pievērsa uzmanību darbam ar Baltkrievijas iedzīvotājiem, nevis ar eliti.

"Tās gadiem ilgi strādāja pie jauna politiskā projekta Baltkrievijas aspektā, finansēja baltkrievu opozīciju, radīja plašsaziņas līdzekļus, mediju ruporus. Visiem šiem projektiem Lietuva un Polija saņem naudu no Rietumiem. Jāsaprot, ka tām nav pietiekamu līdzekļu visas šīs infrastruktūras nodrošināšanai. Tāpēc zināma attiecību uzlabošanās, kas pēdējos gados bija vērojama Baltkrievijas un Rietumu starpā, Baltijas valstīm ir kategoriski neizdevīga, jo tā atņems viņām naudas tranšus, kas ilgus gadus gāja šīm valstīm Baltkrievijas demokratizācijai," atzīmēja analītiķis.

Nosovičs atgādināja, ka pēdējos gados Lietuva pat pretojās Rietumiem Baltkrievijas jautājumā. "Laikā, kad ASV un Eiropas Savienībai attiecības ar Minsku pakāpeniski uzlabojās, Lietuva sāka asus soļus Baltkrievijas AES jautājumā," atgādināja ekonomists.

24
Tagi:
Baltkrievija, Polija, Lietuva
BelAES, foto no arhīva

Meževičs: cīņa ap BelAES Baltijā turpināsies līdz pēdējai patronai

32
(atjaunots 11:02 08.08.2020)
Lietuva cīnās par BelAES boikotu, Latvija – par iespēju pirkt lētu elektroenerģiju vajadzīgajā apjomā. Cīņa ritēs līdz pēdējai dienai un pēdējai patronai, uzskata eksperts Nikolajs Meževičs.

RĪGA, 8. augusts – Sputnik. Lietuva cer, ka Latvija pievienosies Baltkrievijas atomelektrostacijas ražotās elektroenerģijas boikotam, informēja Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs. Viņš atzina, ka pagaidām Latvija nav pieņēmusi viennozīmīgu lēmumu šajā jautājumā, un piezīmēja, ka katrai valstij ir savas nostādnes. Savu viedokli – nepirkt BelAES elektrību – skaidri paudusi tikai Polija.

"Neapšaubāmi, Lietuva izmantos visas iespējamās ietekmes formas, izņemot kara pieteikumu. Lietuvai tas šodien ir galvenais uzdevums gan ārpolitikā, gan arī iekšpolitikā, lai cik dīvaino tas būtu. No stingras pozīcijas attiecībā pret Baltkrieviju, Krieviju un BelAES, piemēram, ir atkarīga valdošās koalīcijas uzvara visās gaidāmajās vēlēšanās," norādīja Krievijas Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors, ekonomikas zinātņu doktors Nikolajs Meževičs intervijā Sputnik Lietuva.

Pie tam skaidrs, ka no ekonomikas viedokļa Latvijai ir ļoti izdevīgi pirkt BelAES elektroenerģiju pat gadījumā, ja nāksies celt savienojumu.

"Protams, Igaunijai, Latvijai un Lietuvai ļoti gribas uzstāties koru dziesmu stilā, nevis kā Krilova fabulā par gulbi, vēzi un līdaku. Tāpēc paskatīsimies, kas tur uzvarēs. Cīņā būs līdz pēdējai dienai un pēdējai patronai," konstatēja eksperts.

32
Tagi:
BelAES, Baltija
Pēc temata
BelAES sākusies kodoldegvielas ielāde reaktorā
Nosaukts BelAES pirmā bloka ražošanas ekspluatācijas uzsākšanas datums
Lietuvā sāk dalīt joda tabletes – gadījumam, ja BelAES notiks avārija
Lietuvas prezidents nodēvējis BelAES par "mūsdienu Černobiļu"
Latvijas karogs, foto no arhīva

Latvija iet pa iznīcības ceļu, raksta latviešu mediji

0
(atjaunots 14:24 09.08.2020)
Izlauzuši, pārdevuši, nojaukuši, sagrāvuši, uzbūvējuši bankas un supermārketus. Kur tā noticis? Kāpēc Latvijai nekāds karš nebūs vajadzīgs?

Portāla Pietiek.com autors stāsta par kādu valsti. Tās nosaukums gan nekur nav pieminēts. Tomēr, šķiet, vērīgs lasītājs pats novilks dažas paralēles un uzminēs, par kādu valsti ir runa (publicēts saīsinājums).

Lauzt ir vieglāk nekā celt

Ar "Pasaules valdības" un pašmāju kangaru palīdzību tika ievazāta "demokrātijas" sērga – pie varas "likumīgi" nokļuva mazskaitlīgi (pilnīgi pietiek ar 200 indivīdiem) bandītiski mafiozi grupējumi – "partijas", kuras pašu izdoto "likumu" aizsegā uzurpēja varu, nesodīti izlaupīja valsts īpašumus un dabas bagātības, nežēlīgi izmantoja un radīja neciešamus eksistences apstākļus vienkāršajiem iedzīvotājiem.

Jau "demokrātijas" ieviešanas pirmajos mēnešos mākslīgi radīja masveidīgu bezdarbu – apturēja ražošanas objektu darbu, izlaupīja un izdemolēja faktiski visus smagās un vieglās rūpniecības uzņēmumus (izņemot vienu metalurģisko rūpnīcu, kurai bija ieplānots atbildīgs uzdevums – pārkausējot, neatgriezeniski iznīcināt visu likvidēto ražotņu tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojumu).

Tāds pats liktenis piemeklēja praktiski visas fabrikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības uzņēmumus. Iznīcināja arī vairums gaļas un lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumu, piena kombinātus, lauku pienotavas.

Pēc tam likvidēja vairumu pārtikas un pirmās nepieciešamības preču ražotņu – maizes kombinātus, olu ražošanas fermas, visas sērkociņu un visas cukura fabrikas. Izzāģēja milzīgas mežu platības un koksni par grašiem pārdeva ārzemniekiem. Sagrieza lūžņos kuģus. Izlaupīja un iztirgoja visu kaut cik pieejamo krāsaino un melno metālu krājumus – līdz pat elektrolīniju vadiem un lietus ūdens kolektoru restēm.

Nekavējoties iznīcināja aizsardzības sistēmas rūpnīcas, likvidēja karaklausību un izformēja kaut cik kaujas spējīgu armiju. Sāka pārdot ārzemniekiem katrai tautai pašu dārgāko – zemi.

Mafijas pārziņā

Faktiski visa valsts iedzīvotāju apgāde ar pārtikas un rūpniecības precēm kļuva atkarīga no importa piegādēm, kuras kontrolēja tie paši mafiozie grupējumi. Masveidā tika uzslieti saliekamie karkasa tipa "lielveikali", kuros par dempinga cenām tirgoja importētos, ar veselībai kaitīgām vielām piesātinātos un ģenētiski modificētos pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības, faktiski "vienreizējās lietošanai" paredzētās (pārsvarā plastmasas) rūpniecības preces.

Nabadzība, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Degvielu, smērvielu un kurināmā piegādi, kā arī to tirdzniecību, nosakot spekulatīvas cenas, kontrolēja mafija.

Sagrāva izglītības sistēmu un devalvēja skolotāja profesiju. Sagrāva veselības aizsardzības sistēmu, ārstu darba apmaksu nostādīja "ārpus likuma".

Vecākās paaudzes cilvēki, saņemot pensiju zem "iztikas minimuma", palika bez medicīniskās palīdzības – nesamaksājot speciālistu konsultācijām astronomiskas summas. Uz daļēji valsts kompensētām ārstnieciskām manipulācijām bija jāgaida daudzi mēneši, bet uz operācijām – pat vairāki gadi. Tāds pats liktenis piemeklēja arī pārējos iedzīvotājus.

Laukos iznīcināja visas algotās darbavietas, likvidēja daudzas skolas, feldšeru punktus, bibliotēkas, veikalus, banku un pasta nodaļas, tautas namus un citu iedzīvotājiem vitāli nepieciešamo infrastruktūru.

Vairākkārtīgi paaugstinot braukšanas maksu, vienlaicīgi daudzkārt samazināja sabiedriskā transporta reisu skaitu starp rajonu pilsētām un lauku apdzīvotajām vietām.

Daži saglabājušies lauksaimniecības produkcijas un piena pārstrādes uzņēmumi, kuri arī atradās mafijas rokās, noteica tik zemas produktu iepirkuma cenas, ka praktiski visas zemnieku saimniecības pārtrauca ražošanu un izputēja.

Laucinieki masveidā meklēja darbu pilsētās, jaunākie un uzņēmīgākie darba meklējumos devās uz ārzemēm, bet vecākie un nespējīgākie, palikuši praktiski bez eksistences līdzekļiem un medicīniskās aprūpes, apmira turpat uz vietas.

Zēla un plauka "prihvatizācija", kuru visai veikli izmantoja bijušā režīma funkcionāri, tā radot pamatu savam legālajam (un ne tikai) "biznesam". Līdzīgā veidā radās arī "baņķieri" un "miljonāri", kuru izvirtušo dzīvesveidu sīki jo sīki "apgaismoja" un slavēja neskaitāmie "glancētie" žurnāli un televīzija.

Praktiski visi masu informācijas līdzekļi  atradās vai nu pašmāju, vai ārzemju mafijas klanu rīcībā, kas tos izmantoja savu savtīgo mērķu īstenošanai un "demokrātisko" vērtību sludināšanai. Paaudžu paaudzēs glabātās un laika pārbaudi izturējušās nacionālās vērtības – tauta, ģimene, cieņa pret sievieti, bērnu audzināšana, uzvedības normas ģimenē, skolā un sabiedriskās vietās tika izsmietas un nozākātas. Visā informatīvajā sfērā valdīja visatļautības, vardarbības, narkomānijas, izvirtības un nesodāmas noziedzības gaisotne.

"Neatkarīga" valsts

Tātad tika izdarīts viss, lai likvidētu gan tautiskumu, gan "valsts" politisko neatkarību, gan ekonomisko patstāvību. Lai šī "valsts" (pagaidām) varētu pastāvēt tikai no lielvalstīm atvēlētajās robežās.

Tātad šis mākslīgais veidojums (saukts par "neatkarīgu valsti") faktiski bija tikai nolietotu automašīnu, lētas un veselībai bīstamas sintētiskās pārtikas noieta tirgus.

Protams, ka aiz jebkuru ievesto plaša patēriņa preču spilgti krāsainā iepakojuma slēpās štancēts, neremontējams plastmasas daikts ar maksimāli īsu kalpošanas laiku, lai pēc iespējas ātrāk tas atkal būtu jāpērk jauns. Un pats galvenais – šīs „valsts” iedzīvotāji kļuva par ārkārtīgi lēta un bezpalīdzīga darbaspēka avotu (faktiski – balto vergu tirgu).

Sākās masveidīga emigrācija – simtiem tūkstoši jaunākie, stiprākie un uzņēmīgākie, sevis un savas ģimenes iztikas meklējumos, devās svešumā.

Autors raksta, ka visi šie notikumi ir atsevišķas grāmatas vērti. Taču tiks darīts viss iespējamais, lai neviens ne tikai tādu grāmatu neizdotu, bet pat neuzrakstītu! Tie, kuri mēģinās tādu grāmatu uzrakstīt, tiks izsmieti un noķengāti. Kas notiks ar sevišķi ietiepīgajiem? Viņi var neuzmanīgi izkrist pa logu, vai nokļūs zem auto riteņiem… Kam tad patiktu lasīt savu nekrologu?

0
Tagi:
nabadzība, ekonomika, Latvija
Pēc temata
Eksperts: Bordāns karantīnā noteikti negarlaikojas - jau Latviju padarījis par PSRS donoru
Iznīcinot PSRS pēdas, Latvija aizskārusi biznesu: Lindermans par latvisko
Kur bijušajā PSRS ir laba dzīve: Latvija izceļas pēcpadomju republikās
KF atsvaidzināja Kariņa atmiņu, kurš apsūdzēja PSRS latviešu diskriminēšanā