Latvijas telekanālu mikrofoni

Skandināvija cer padzīt Krievijas medijus no Baltijas valstīm

42
(atjaunots 10:49 30.10.2019)
Ziemeļeiropas politiķu plāns nobriedis, redzot, ka Baltijas valstu krievvalodīgie iedzīvotāji aizvien vairāk orientējas uz Krievijas mediju saturu.

RĪGA, 30. oktobris – Sputnik. Ziemeļu padome palielinās krievvalodīgajiem medijiem paredzēto finansējumu Baltijas valstīs, lai cīnītos pret "atkarību" no Krievijas mediju satura šajās valstīs.

Tāpar organizācija, kurā pārstāvēti Dānijas, Islandes, Norvēģijas, Zviedrijas un Somijas parlamenti, plāno padzīt Krievijas plašsaziņas līdzekļus no Baltijas valstīm, vēsta Sputnik Lietuva.

"Baltijas valstu krievvalodīgās minoritātes aizvien vairāk ir atkarīgas no Krievijas mediju stura. Ņemot vērā valodu minoritāšu sociālo integrāciju, tā ir satraucoša ziņa," organizācijas paziņojumu citēja RIA Novosti.

Iniciatīvas atbalstam plānot piešķirt mazliet vairāk nekā divus miljonus Dānijas kronu (aptuveni 267 707 eiro) līdz 2021.gada beigām.

Ziemeļvalstu ministru padomes ģenerālsekretāre Paula Lehtomēki atklāja, ka "Ziemeļu reģiona interesēs ir atbalstīt iniciatīvas Baltijas valstīs, kas veicina krievvalodīgo minoritāšu dalību Baltijas jūras reģiona valstu sociālajā attīstībā".

Plānots, ka finansiālo palīdzību saņems "augstas kvalitātes žurnālistiskā produkcija" Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Pēc struktūras domām, tas palīdzēs krievvalodīgajiem ātrāk integrēties vietējā sabiedrībā un aktīvāk piedalīties politiskajā un sabiedriskajā dzīvē.

Atsevišķu finansējumu jau saņem Igaunijas sabiedriskā televīzija ETV krievvalodīgā telekanāla ETV+ vajadzīgām. Finansiālo palīdzību krievvalodīgie mediji Lietuvā, Latvijā un Igaunijā saņem no 2015.gada.

Krievijas mediju un žurnālistu stāvoklis Baltijas valstīs

Krievijas mediji un žurnālisti regulāri saskaras ar uzbrukumiem un spiedienu no Baltijas valstu vadības puses. Krievijas Ārlietu ministrija iepriekš atzīmēja, ka acīmredzamas ir šo valstu koordinēta darba pazīmes Krievijas mediju diskreditācijas kampaņā.

Piemēram,  šī gada maijā, dažas dienas pēc prezidenta vēlēšanām Lietuvā Viļņas lidostā tika aizturēts Sputnik Lietuva galvenais redaktors, Latvijas pilsonis Marats Kasems. Viņš tika pārmeklēts un nopratināts. Galu galā viņam aizliegta iebraukšana Lietuvā uz pieciem gadiem.

Žurnālistu drošībai veltītajā EDSO pasākumā Kasems pastāstīja, ka Viļņā nekautrējas ne no kādām metodēm, lai piespiestu Sputnik Lietuva žurnālistus pārtraukt darbu, turklāt vietēji varasiestāžu izturēšanās atgādina politisko teroru.

Kasems konstatēja, ka draudi nepatīkamiem medijiem Lietuvā nāk no pašas valsts – politiķiem un sabiedriskajiem darbiniekiem aizliegts kontaktēties ar Sputnik, pie redakcijas darbiniekiem mājās nereti ierodas specdienestu pārstāvji ar pārbaudēm un "pārrunām".

42
Pēc temata
Levits: divvalodīga informatīvā telpa nav veselīga
Gilis: nacionālisti skries ar pieri sienā, lai padzītu krievus no Latvijas
Krievijas vēstniecība Latvijā izsmēja jauno sodu par "Rossija 24" retranslāciju
Ivans Konovalovs

Militārais eksperts: pat Baltijas valstis sāk saprast, ka ASV tās ir vienaldzīgas

31
(atjaunots 17:37 26.05.2020)
Vašingtonai ir vienalga, kāda ir to sabiedroto Eiropā attieksme par pašreizējo stāvokli pēc Savienoto Valstu informācijas par nodomu izstāties no Atvērto debesu līguma, uzskata eksperts.

RĪGA, 26. maijs – Sputnik. Atvērto debesu līgums ir ļoti nozīmīgs mazo valstu, piemēram, Igaunijas acīs, paziņoja valsts aizsardzības ministrs Jiri Luiks, vēsta portāls ERR.ee.

Viņš pauda nožēlu par to, ka pēc ASV izstāšanās no līguma vienošanās var pārtrūkt pilnībā. Pēc Luika domām, dokuments ir unikāls, pat starp bruņojuma kontroles līgumiem.

Aizvadītajā nedēļā ASV prezidents Donalds Tramps informēja, ka Vašingtona izstājas no Atvērto debesu līguma un paliks ārpus tā, kamēr Krievija "neizpildīs savas saistības". Pie tam viņš pieļāva jaunas vienošanās izstrādi.

Intervijā radio Sputnik militārais eksperts, Stratēģiskās konjunktūras centra direktors Ivans Konovalovs paziņoja, ka ASV neinteresē sabiedroto viedoklis par pašreizējo situāciju, tomēr pat Baltijas valstis aptver, ka to intereses tiek ignorētas.

"Šis līgums taču vispirms ir svarīgs pašiem eiropiešiem. ASV nosprauž uzdevumu tā: ja viņi izstājas no līguma, viņu sabiedrotajiem Eiropā tomēr būs jāpilda Vašingtonas uzdevumi saskaņā ar līgumu. Tātad, kā cer Vašingtona, eiropieši lidos Krievijas gaisa telpā un ziņos par savākto informāciju. Taču tādā gadījumā tā ir totāla nicība pret šo valstu suverenitāti. Pat Baltijas valstis, kas gatavas uz visu, lai saņemtu vēl kādu Vašingtonas smaidu un atzinību, pat Polija, piemēram, to saprot. Skaidrs, ka tā ir nicība pret Eiropas valstīm, kas iestājušās NATO un parakstījušas Atvērto debesu līgumu," teica eksperts.

Atvērto debesu līgumu pieņēma 27 Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) valstis 1992.gadā Helsinkos. Patlaban līgumā piedalās 34 valstis.

Līgums paredz iespēju veikt novērošanas lidojumus un fotografēt EDSO dalībvalstu gaisa telpā ar mērķi saņemt ziņas par bruņotajiem spēkiem, militārajiem objektiem un militārajām darbībām.

Līguma mērķis ir veicināt valstu savstarpējās uzticības nostiprināšanos, pilnveidojot militārās darbības kontroles mehānismus, kā arī bruņojuma kontroles jomā noslēgto līgumu ievērošanu.

31
Pēc temata
Militārais eksperts par ASV "aizdomām": reiz viņi jau izgāzās
Mediji: ASV izstājas no Atvērto debesu līguma un nostāda Baltiju neizdevīgā stāvoklī
Krievijā komentējuši izstāšanos no Atvērto debesu līguma
NATO valstis aicina ASV neizstāties no Atvērto debesu līguma
BelAES

Lietuva un Baltkrievija vienojās informēt viena otru par kodola avārijām

12
(atjaunots 13:09 26.05.2020)
Neraugoties uz parakstīto vienošanos, Viļņa turpina uzskatīt BelAES jautājumu par neatrisinātu un uzstāj uz "starptautisko prasību" izpildes apkārtējās vides aizsardzības un drošības jomā.

RĪGA, 26. maijs – Sputnik. Lietuvas Valsts atomenerģētikas drošības inspekcija (VATESI) parakstīja divpusēju iestāžu vienošanos ar Baltkrievijas Ārkārtas situāciju ministriju par steidzamu informēšanu par kodola avārijām, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz Lietuvas iestādes preses dienestu.

Saskaņā ar šo vienošanos, abu valstu varasiestādes vienojas nekavējoties dalīties attiecīgajos datos kodola avārijas gadījumā, kā arī sniegt viens otram ziņas par kodolenerģētikas iekārtu radioaktīvo drošību Baltkrievijā un Lietuvā.

Vienošanās stājās spēkā no parakstīšanas brīža.

Taču VATESI paziņojumā tiek atzīmēts, ka kodoldegvielas nonākšana BelAES būvlaukumā un pirmā energobloka palaišanas darbu turpināšana "jau ir radījušas potenciālu kodola vai radioloģiskās avārijas risku".

"Neraugoties uz šo parakstīto vienošanos, visi jautājumi, kurus Lietuva rosinājusi attiecībā uz apkārtējās vides aizsardzību un kodoldrošību Baltkrievijas AES projekta izstrādē Astravjecā, paliek. Lietuva tiecas gādāt, lai BelAES netiek ieviesta ekspluatācijā līdz brīdim, kamēr netiks izpildītas visas starptautiskās prasības apkārtējās vides aizsardzības un kodoldrošības jomā," ziņo Lietuvas iestāde.

Strīdi ap Baltkrievija AES

Baltkrievija ar Krievijas korporācijas "Rosatom" palīdzību būvē  atomelektrostaciju Grodņas apgabalā, aptuveni 50 kilometru attālumā no Viļņas. Lietuvas valdība ir ļoti neapmierināta ar vietas izvēli AES izvietošanai.

Jau kopš projekta pastāvēšanas sākuma Lietuva pret to kategoriski iebilst, apsūdz Minsku par "nedrošu celtniecību" un ziņo, ka BelAES apdraud Baltijas republiku. Turklāt Viļņa iebilst pret objekta ražotās enerģijas eksportu. Šoziem Lietuvā tika pieņemts likums, kas paredz: elektrība no BelAES nevar nonākt republikas tirgū.

Lietuvas varasiestādes pastāvīgi aicina kaimiņu republikas nepirkt enerģiju no "nedrošās stacijas" un visās starptautiskās platformās cenšas pievērst uzmanību problemātiskajai stacijai.

Daudzi eksperti norādīja, ka Viļņas asā pretošanās BelAES jautājumā nav saistīta ar jautājuma tehniskajiem vai ekoloģiskajiem aspektiem vai arī ar drošību, bet gan ar "apvainošanos" sakarā ar Ignalinas AES zaudēšanu.

12
Tagi:
BelAES, Baltkrievija, Lietuva
Pēc temata
Lietuva aicina ES ieviest sankcijas pret Krievijas koncernu "Rosatom"
BelAES ir gatava kodoldegvielas ievešanai pirmā energobloka palaišanai
"Tas ir paradokss": eksperts pastāstīja, kādu cenu Baltija maksā par mītisko vienotību
Lietuva cer uz EK palīdzību jautājumā par BelAES enerģijas bloķēšanu Baltijā
Valmiera

Valmieras mērs pastāstīja par pandēmijas sekām

0
(atjaunots 07:42 27.05.2020)
Lielākie ražošanas uzņēmumi Valmierā vēl strādā, tomēr viesmīlības nozare saņēmusi smagu triecienu.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Koronavīrusa pandēmija ir novedusi pie globālās krīzes un radījusi milzīgu izaicinājumu pasaules politikai, taču katrs slimnieks, katra karantīna, katrs slēgtais uzņēmums ir vietējās kopienas stāsts, raksta Politico.

Lai izprastu, kā pandēmija ietekmējusi cilvēkus ārpus Eiropas valstu galvaspilsētām, izdevuma reportieri iztaujājuši nelielo pilsētu mērus.

Latvijā nelielu interviju žurnālistiem deva Jānis Baiks, Valmieras mērs. Šis rūpniecības centrs ar 25 tūkstošiem iedzīvotāju atrodas pusceļā no Rīgas uz Igaunijas robežas pusi.

Baiks uzskata, ka sāpīgāko triecienu saņēmusi viesmīlības nozare – pēc Latvijas un Igaunijas robežas slēgšanas izsīka tūrismu plūsma, kuri agrāk pildīja restorānus un viesnīcas Valmierā. Daudzi bija spiesti slēgt durvis, citus moka neziņa – nevienam nav zināms, cik ilga būs pandēmija un kādas sekas tā nesīs.

Pie tam Valmieras lielākie rūpniecības uzņēmumi – stikla šķiedras rūpnīca "Valmieras Stikla Šķiedra" un metāla pārstrādes uzņēmums "Valpro" – vēl joprojām strādā, tātad stāvoklis pilsētā ir labāks nekā citviet Latvijā. Tomēr pēc krīzes mazajam un vidējam biznesam būs nepieciešams atbalsts.

"ES nāksies mainīt Latvijas atbalsta programmas, lai tās pievērstos nozarēm, kam vajadzīga palīdzība un kurās nodarbināts lielāks skaits cilvēku," uzskata Baiks.

No otras puses, viņu iepriecināja ārkārtas dienestu sadarbības pakāpe, kā arī tas, cik daudzas nekomerciālās organizācijas paudušas vēlmi sniegt palīdzību.

"Daudzi cilvēki bija gatavi sapulcēties un palīdzēt bez maksas," viņš stāstīja.

Tāpat politiķis pasūdzējās par to, ka Latvijas mediji ne vienmēr sniedz patiesas ziņas, un pastāstīja: viņš lūdz pilsētas iedzīvotājus vienmēr pārbaudīt informācijas avotu, pirms kaut kā reaģēt uz to.

0
Tagi:
pandēmija, koronavīruss, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Ka tik atpakaļ neslēdz: kā viesmīlības industrijā uztvēra robežu atvēršanu
ES nevienojās par ekonomikas glābšanu: Latvija cer, ka bagātās valstis piekāpsies
Ekonomists: pēc pandēmijas Latvijas ekonomikai draud jauns risks
Latvijai neatvēlēs: ES vairs nevilks valsti uz saviem pleciem, uzskata eksperts