Būvstrādnieki, foto no arhīva

Ukraiņu viesstrādniekus Igaunijā vēlas nodrošināt ar čipiem

58
(atjaunots 16:52 11.10.2019)
Igaunijas Būvuzņēmumu savienība piedāvā ieviest valstī Somijas pieredzi un izsniegt katram darbiniekam identifikācijas kartiņu.

RĪGA, 11. oktobris – Sputnik. Igaunijas iekšlietu un tieslietu ministri paziņoja par plāniem uzsākt kontroli pār nelegāli īrētā darbaspēka tirgu, vēsta Sputnik Igaunija.

Runa ir par darbiniekiem, kuri Igaunijā it kā atrodas darba komandējumā vai arī kurus no ārzemju kompānijām īrē vietējās firmas. Parasti tie ir Ukrainas pilsoņi, kuri skaitās kā Polijā reģistrētu kompāniju darbinieki.

Pēc IeM vadītāja Marta Helmes sacītā, igauņu uzņēmējiem, kuri izmanto īrētu darbaspēku, būs jāpierāda, ka Polijā, Ukrainā vai Lietuvā reģistrētās firmas, kuru pakalpojumus viņi izmanto, patiešām eksistē un strādā šajā nozarē.

Nodokļu un muitas departaments jau ir aprēķinājis, ka 2018. un 2019. gadā krāpniecisko shēmu ar ārzemju darbaspēku dēļ Igaunijas valsts nav saņēmusi 14 miljonus eiro. Tā kā varasiestādes nevar pārbaudīt vairākus desmitus tūkstošus Igaunijā strādājošo ārzemnieku, tad likumos tiks veikti grozījumi, kuri ļaus pirmām kārtām pieprasīt informāciju firmām, kuras īrē darbaspēku.

Tiesa, ieplānoto pasākumu efektivitāte izraisa šaubas dažiem uzņēmējiem. Piemēram, Būvuzņēmumu savienības valdes loceklis Raivo Rands (Igaunijas būvniecības nozarē katrs piektais darbinieks ir ārzemnieks) uzskata, ka tie, kas nejauši tiek pieķerti krāpšanā, protams, samaksās sodu, taču darba devēji, kuri darījuši to apzināti, turpinās ar to nodarboties.

"Tur jau ir tā problēma. Pateikt, ka tagad sekos pārbaudes un pieprasīt kaut kādus dokumentus, – nenostrādās. Mūsu Savienība jau gadiem ilgi runā par to, ka vietējiem darbiniekiem, un algotiem darbiniekiem ir jāizsniedz identifikācijas kartiņas," paziņoja viņš.

Pēc Randa sacītā, kartiņa ar čipu, kas var tikt piesaistīta IeM, Nodokļu departamenta, Nodarbinātības reģistra un citām datubāzēm, jau ir veiksmīgi nodemonstrējusi sevi Somijā. Tādējādi jebkurā objektā, vai tas būs būvlaukums vai restorāns, ne vien darba inspekcija, bet arī pats darba devējs vai ģenerālais darbu izpildītājs spēs ātri noteikt, kāds cilvēks pie viņa strādā un vai viņa darba devējs maksā nodokļus Igaunijas budžetā.

Jānorāda, ka Helme iebilst pret viesstrādniekiem no Ukrainas ne tikai ekonomisku apsvērumu dēļ – iepriekš viņš paziņoja, ka uz Igauniju brauc "neīsti" ukraiņi, jeb Ukrainas austrumu iedzīvotāji, kuri runā krievu valodā.

58
Pēc temata
Viesstrādniekus Latvijā nelaidīs: Iesalnieks sola aizstāvēt valsts nākotni
Viesstrādniece no Ukrainas pastāstījusi par poļu patvaļīgo attieksmi
Imigrācija vienkāršota: kur viesstrādniekiem nāksies maksāt vairāk, nekā latviešiem
Latvijā četrkārt pieaudzis nelegālo viesstrādnieku skaits
Zviedru prettanku granātmetējs Carl Gustaf AB

Latvija un Igaunija iepērk jaunus granātmetējus Carl-Gustav M4

12
(atjaunots 15:05 28.05.2020)
Daļu vecā bruņojuma savu valstu armijās Igaunija un Latvija aizvietos ar zviedru granātmetējiem Carl-Gustav M4.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Latvija un Igaunija pasūtījušas granātmetējus Carl-Gustaf M4 Zviedrijas kompānijā Saab. Piegādes tiks veiktas laikā no 2021. līdz 2024. gadam, liecina informācija ražotāja vietnē.

Pasūtījumi veikti saskaņā ar 2019. gada jūnijā parakstīto vienošanos. Tā ļauj Zviedrijai, Latvijai un Igaunijai pasūtīt granātmetējus Carl-Gustaf M4 desmit gadu periodā.

"Jaunās paaudzes prettanku granātmetēji Carl-Gustaf M4 noteikti ir liels solis uz priekšu karavīriem, kuri mācījušies tos izmantot un strādājuši ar iepriekšējām versijām, M2. Īpaši tas attiecas uz pārvietošanos ar granātmetējiem," norādīja Igaunijas Aizsardzības pētījumu centra pārstāvis Ramils Lips.

Viņš atzīmēja, ka Latvijas un Igaunijas kopīgais iepirkums nodrošinās vērā ņemamu līdzekļu ekonomiju un tas ir teicams kooperācijas piemērs.

Savukārt Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks apgalvoja, ka prettanku granātmetēju kopīgais iepirkums ļaus palielināt operatīvo savietojamību un atvieglos mācības ar sabiedrotajiem.

"Jauno "Carl Gustaf" prettanku ieroču pasūtījums ir turpinājums jau pirms vairākiem gadiem iedibinātajai sadarbībai ar Skandināvijas partneriem. Šie ieroči atbilst Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, ir nodrošinājuši sekmīgu uzdevumu izpildi mācībās, kā arī paplašina mūsu ekipējuma savietojamību ar ģeogrāfiski tuvāko sabiedroto valstu arsenālu. Tādēļ lēmums modernizēt jau esošo ieroču klāstu ir likumsakarīgs," norādīja Artis Pabriks.

Jaunajiem ieročiem ir piemērota agrāko modifikāciju munīcija, tāpēc tās piegādes nav nepieciešamas.

12
Tagi:
Latvija, Igaunija, bruņojums
Pēc temata
Latvija un Igaunija iegādāsies granātmetēju munīciju par 22 miljoniem eiro
Latvija slepeni iegādājās prettanku ieroci Zviedrijā

ES veselības un pārtikas drošības komisāre uzslavējusi Baltijas valstis

16
(atjaunots 17:17 27.05.2020)
ES veselības un pārtikas drošības komisāre Stella Kirjakida aicināja ES valstu veselības ministrus izplatīt informāciju un mācīties no Baltijas valstīm.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Jautājumā par Eiropas iekšējo robežu atvēršanu ES nevar paļauties uz tā saucamajām imunitātes pasēm, norādīja ES veselības un pārtikas drošības komisāre Stella Kirjakida, tiekoties ar ES veselības ministriem, vēsta Politico.

"Mūsu pilsoņi ir pelnījuši atpūtu, svaiga gaisa malku, iespēju ceļot, apciemot ģimeni un draugus. Mums jābūt pārliecinātiem par to, ka viņi to var droši darīt," konstatēja Kirjakida.

Tomēr viņa uzsvēra, ka "imunitātes pases" nav uzticamas. To vietā jāievieš preventīvi pasākumi, tādi kā sociālā distance un testu skaita palielināšana, kā arī jāpārliecinās, vai veselības aprūpes sistēmas ES, it īpaši tūristu acīs pievilcīgās valstīs, darbojas labi.

Pēc viņas vārdiem, kontaktu fiksēšanas paņēmieni, ieskaitot mobilās lietotnes, arī ir nozīmīgi, tomēr tiem nāktos strādāt mijiedarbībā, lai cilvēki saņemtu brīdinājumu neatkarīgi no tā, kādu lietotni izmanto.

Viņa uzsvēra, ka pārvietošanās ierobežojumu mīkstināšanai jānotiek, koordinējot reģionos ar līdzīgu epidemioloģisko situāciju, kā arī atzinīgi novērtēja tā saucamo Baltijas "burbuli" – robežu atvēršanu starp trijām Baltijas valstīm.

"Es aicinu jūs sekot situācijai un ziņot kaimiņvalstīm par visām epidemioloģiskās situācijas izmaiņām," viņa teica.

Iepriekš Eiropas Komisijas viceprezidents Margaritis Shins aicināja nesekot Baltijas valstu piemēram un neradīt pašiem savas "mini Šengenas", jo tas, pēc viņa domām, ved pie diskriminācijas un vienotā tirgus vājināšanas.

Tāpat Kirjakida lūdza visus veselības ministrus savlaicīgi sniegt datus Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram (ECDC). Līdz šim to visas valsts nav darījušas, tāpēc ECDC maija sākumā neizdevās izstrādāt Covid-19 izplatības interaktīvo karti Eiropas Komsijas vajadzībām.

Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs neiesaka Latvijai atjaunot aviosatiksmi, bet iedzīvotājiem – apmeklēt ES valstis, kurās Covid-19 saslimstības rādītājs 14 dienu laikā pārsniedz 25 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. To vidū ir Zviedrija, Lielbritānija, Beļģija, Īrija, Portugāle un Malta.

16
Tagi:
koronavīruss, Baltija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Ka tik atpakaļ neslēdz: kā viesmīlības industrijā uztvēra robežu atvēršanu
Politologs izskaidroja Briseles neapmierinātību ar robežu atklāšanu Baltijā
Latvija atver robežu ES un dažu citu valstu iedzīvotājiem
Latvija nebaidās no otrā Covid-19 viļņa