Su-34

NATO lidotāji Baltijā publiskojuši Su-34 termogrāfijas kameras tēmēkļa foto

119
(atjaunots 21:08 08.10.2019)
Ar kādu nolūku Beļģijas GKS izsekojuši Krievijas iznīcinātāju, netiek norādīts. Tiek apgalvots, ka aizritējušajā mēnesī viņi pēc trauksmes pacēlušies gaisā vairāk nekā 15 reizes.

RĪGA, 5. oktobris – Sputnik. NATO valstu aviācija, kura patrulē gaisa telpu virs Baltijas, publicējusi sociālajā tīklā Twitter Krievijas iznīcinātāja-bombardētāja Su-34 fotogrāfijas. Kadros lidmašīna iemūžināta termogrāfijas kameras tēmēklī, vēsta Sputnik Lietuva.

Attēli parādījās Beļģijas Gaisa karaspēku Twitter mikroblogā, kuru lidmašīnas dežurē NATO patruļas misijas ietvaros Baltijā.

Spriežot pēc visa, fotogrāfijas tika uzņemtas, kad Krievijas iznīcinātāju pavadīja NATO lidmašīnas.

​Paziņojumā tiek apgalvots, ka mēneša laikā Beļģijas GKS veica vairāk nekā 100 izlidojumus, savukārt F-16 veica trauksmes pacelšanās gaisā 16 reizes un "izpildīja astoņas pārtveršanas". Tiek atzīmēts, ka ceturtdien NATO lidotāji gaisa telpā piefiksēja iznīcinātājus Su-34 un Su-24. Ar kādu nolūku Beļģijas ekipāžas izsekoja Su-34 lidojumu, netiek norādīts.

Lietuvai, Latvijai un Igaunijai nav savas militārās aviācijas, kura spētu patrulēt gaisa telpu virs to teritorijām. Pēc Baltijas republiku iestāšanās NATO 2004. gada pavasarī šo misiju rotācijas formātā veic citas Ziemeļatlantijas alianses valstis.

Ekipāžas bāzējas Lietuvā, Zokņu lidlaukā, piecu kilometru attālumā no Šauļiem, kā arī aviācijas bāzē Emari, Igaunijā.

119
Temats:
NATO austrumu flangā (203)
Pēc temata
Kontingenta nomaiņa Baltijas gaisa telpā: tagad Čehija, Dānija un Beļģija
Pentagons uzskata, ka zaudējis militāro pārākumu pār Krieviju
Krievijas ĀM atbildēja uz ASV izteikumiem par uzbrukumu Kaļiņingradai
"Lielā spēle 2". Kāpēc britu ģenerāļiem vajadzīga jauna konfrontācija ar Krieviju
Baltijas jūras piekraste, foto no arhīva

Igaunija un Latvija kopīgiem spēkiem cīnīsies ar Baltijas jūras piesārņošanu

15
(atjaunots 20:24 02.07.2020)
Igaunijas un Latvijas upes ietek Rīgas jūras līcī un nes tajā Baltijas jūru nogalinošo fosforu un slāpekli.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Igaunijas un Latvijas varasiestādes un zinātnieki uzsākuši savstarpēju projektu, kura mērķis ir noskaidrot piesārņojošo vielu ieskalošanas apjomu upēs, kuras ietek Baltijas jūrā, vēsta EER.

Baltijas jūra un visi Igaunijas un Latvijas piekrastes rajoni atrodas sliktā stāvoklī. To galvenokārt ir izraisījis fosfora un slāpekļa pārums ūdenī – tie izraisa strauju aļģu vairošanos.

Visas Baltijas jūras reģiona valstis ir uzņēmušās saistības samazināt fosfora un slāpekļa daudzumu, kurš nokļūst jūrā.

Gandrīz 87% slāpekļa un 97% fosfora nokļūst Rīgas jūras līcī caur upēm, tādēļ pirmām kārtām ir jāattīra no piesārņojuma tieši tās. Taču šobrīd valstis nezina, cik daudz fosfora un slāpekļa var būt upē, kura ietek jūrā, kā attīrīt ūdeni un kādu ietekmi uz piesārņojumu rada cilvēks.

Dabiskais fosfora un slāpekļa saturs upēs dažādās valstīs atšķiras, turklāt Igaunijā un Latvijā atšķiras pieļaujamais fosfora un slāpekļa daudzums upēs, kuras ietek jūrā. Taču, tā kā abas valstis ir saistītas ar Rīgas jūras līci, šie rādītāji nedrīkst būtiski atšķirties, pretējā gadījumā tas nozīmēs, ka viena no valstīm ir noteikusi vai nu pārāk bargas, vai arī pārāk mīkstas ekoloģiskās prasības, salīdzinot ar kaimiņvalsti.

Savstarpēja projekta ietvaros tiks izpētīts Latvijas Salacas upes un Igaunijas Pērnavas upes stāvoklis. Projekta kopējās izmaksas sastāda vairāk nekā 300 tūkstošus eiro. Izpēte tiks pabeigta 2021. gada decembrī.

15
Tagi:
Latvija, Igaunija, Baltijas jūra
Pēc temata
ES vides komisārs norūpējies par delfīnu likteni Baltijas jūrā
Baltijas jūrā parādījušās zilaļģes
Ukmerģes slimnīca, foto no arhīva

Lietuvas slimnīcu apsūdz sievietes nāvē Covid-19 uzliesmojuma laikā

17
(atjaunots 16:21 02.07.2020)
Sievietes nāves liecinieki pie Ukmerģes slimnīcas durvīm noslēdza miera vienošanos un piekrita vairs neizplatīt incidenta video.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Centriskās partijas "Labklājīgā Lietuva" priekšsēdētāja vietnieks Kristups Krivicks apsūdzēja Ukmerģes pilsētas slimnīcu pacientes ar koronavīrusu nāvē, raksta Sputnik Lietuva.

Šī gada martā Ukmerģē notika Covid-19 saslimšanas uzliesmojums, tostarp pilsētas slimnīcas ārstu vidū. Marta beigās slimnīcā vairs nepalika neviena ārsta – viņi bija vai nu slimi, vai arī atradās divu nedēļu karantīnā, tādēļ uz Ukmerģi tika pārvesti uz darbu mediķi no citām pašvaldībām.

Lietuvas arodbiedrības "Solidaritāte" portālā iepriekš tika publicēta informācija par to, ka 20. martā ātrās palīdzības darbinieki atveda uz Ukmerģes slimnīcu pacienti kritiskā stāvoklī, taču viņu nepieņēma neatliekamās palīdzības nodaļā, lai gan par viņas nogādāšanu slimnīcā un stāvokli bija zināms jau pirms ierašanās. Pacientes pašsajūta strauji pasliktinājās, tādēļ ātrās palīdzības darbinieki centās reanimēt viņu ar pieejamiem līdzekļiem, taču sievieti neizdevās glābt.

"Nespēju noticēt notiekošajā, ātrās palīdzības ārsti nofilmēja video, lai viņiem būtu pierādījumi tam, ka mirstošo pacienti neielaida slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā, lai gan bija zināms par pacientes smagā stāvoklī nogādāšanu. Un par filmēšanu saņēma naudas sodus!!! Tagad slimnīcas vadība piespiedusi viņus iznīcināt šokējošo video, apmaiņā pret to piekrītot atcelt naudas sodus. Šokējošs stāsts. Un šis nav pirmais gadījums, kad šokē veselībai un dzīvībai bīstamā nekārtība Ukmerģes slimnīcā," uzrakstīja politiķis savā Facebook lapā.

Pēc ātrās palīdzības ārstu sacītā, video filmēšana bija vienīgais veids pierādīt, ka Ukmerģes slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļa neizpildīja reanimēto pacientu uzņemšanas pienākumus. Turklāt, kā norāda arodbiedrība, Ukmerģes slimnīca ir sabiedriska vieta, speciāla fotografēšanas un filmēšanas atļauja tās teritorijā nav nepieciešama.

Pagājušajā nedēļā, 22. jūnijā, darba strīdu komisijas sēdē starp ātrās palīdzības un Ukmerģes slimnīcas darbiniekiem tika noslēgta miera vienošanās. Slimnīca apņēmās atcelt naudas sodus attiecībā pret mediķiem, kuriem atbildes kārtā ir jāiznīcina viņu rīcībā esošais video visās pieejamās ierīcēs un datu nesējos, kā arī informēt personas, kurām šis video tika nosūtīts, par tā neizplatīšanu.

17
Tagi:
koronavīruss, Lietuva

Ukrainas Jūras spēku komandieris: valsts ir gatava karam ar Krieviju

0
(atjaunots 09:45 06.07.2020)
Ukrainas Jūras spēku komandieris gaida Krievijas armijas uzbrukumu Hersonas apgabalam ar mērķi novadīt Dņepras ūdeni uz Krimu.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Ukrainas Jūras spēki gatavojas pilnvērtīgai karadarbībai ar Krieviju, kara flotes komandieris kontradmirālis Aleksejs Ņeižpapa paziņoja intervijā avīzei "Dumskaja".

Komandieris apgalvo, ka Ukraina plāno "atgūt" krimu, kā arī gatavojas karam ar Krieviju.

"Būs lieli zaudējumi – gan mūsu karavīru, gan civiliedzīvotāju vidū," Ņeižpapa paziņoja.

Pēc viņa vārdiem, Kijeva gaida Krievijas armijas uzbrukumu Hersonas apgabalam ar mērķi novadīt Dņepras ūdeni uz Krimu, informēja RIA Novosti.

Iepriekš Ukraina nodrošināja 85% Krimas saldūdens patēriņa ar Ziemeļkrimas kanāla starpniecību, kas novadīja ūdeni no Dņepras. Pēc Krimas atgriešanās Krievijas sastāvā ūdens padeve pa kanālu vienpusējā kārtībā tika pilnībā pārtraukta.

Ukrainas politiķi atsakās atjaunot ūdens padevi pussalai, taču regulāri klāsta, ka Krievija plānojot ieņemt Ziemeļkrimas kanālu. Krimas republikā jau ir sarūpēti saldūdens avoti.

Pēdējos gados Ukrainas Jūras spēki saskaras ar nopietnām problēmām. Vecie kuģi pakāpeniski iziet no ierindas, jauniem trūkst līdzekļu. Pie tam Kijeva aktīvi pērk ārzemēs norakstītus kuģus. Piemēram, pērnā gada septembrī ASV Krasta apsardze nodeva Kiejvai divus norakstītus patruļas kuterus Drummond (WPB-1323) un Cushing (WPB-1321), kas būvēti 1988. gadā. ASV apsolīja nodot Ukrainas Jūras spēkiem vēl divus norakstītus šī tipa patruļas kuterus.

0
Tagi:
Ukraina, Krima, Krievija
Pēc temata
Pentagons pasūtījis jaunu kompleksu Javelin partiju Lietuvai un Ukrainai
Ukraina, Lielbritānija, ASV un Igaunija parādīja ANO savu vienaldzīgo attieksmi pret Krimu
Ukraina cer "padzīt" Krieviju no ASV kosmiskajām programmām
Ukrainas deputāts aicinājis uzstādīt kodolbumbas Maskavā un Budapeštā