Slānekļa ieguve, foto no arhīva

Igaunijā izdomāts, mīkstināt ekonomikas "apzaļumošanas" sekas

21
(atjaunots 19:22 02.10.2019)
Jaunā un dārgā slānekļa eļļas attīrīšanas rūpnīca perspektīvā nodrošinās ar darbu 15 tūkstošus cilvēku un vienlaikus mīkstinās ekonomikas "apzaļumošanas" sekas.

RĪGA, 2. oktobris — Sputnik. Igaunijas valdības Klimata un enerģētikas komisija plāno izskatīt jautājumu par iespējamo valsts atbalstu projektam, kas paredz jaunas slānekļa eļļas attīrīšanas rūpnīcas celtniecību Igaunijā. Valsts enerģētiskās kompānijas ir pārliecinātas, ka tāda ražotne ļaus mazināt ekonomikas "apzaļumošanas" sekas, vēsta Sputnik Igaunija.

Vides aizsardzības normu pastiprināšanās rezultātā kļūst aizvien grūtāk pārdot Igaunijā ražoto slānekļa eļļu, kas pārsvarā tiek izmantota kā kuģu mazuta komponente – pie visa vainīgs sēra saturs tajā. Šī iemesla dēļ valsts koncerns Eesti Energia kopā ar uzņēmumu VKG izvērtē iespēju uzbūvēt Igaunijā eļļas attīrīšanas rūpnīcu, kas ļaus to pārdot pat kā gatavu produktu. Provizorisks aprēķins liecina, ka rūpnīca varētu pārstrādāt 1,5 miljonus tonnu eļļas gadā.

VGK tehniskais direktors Mēlis Eldermans konstatēja, ka tamlīdzīga ražotne vēl vismaz divdesmit gadus būs atbilstoša ES un Igaunijas politikai vides aizsardzības jomā, kā arī atvieglos pāreju no fosilās degvielas pie citiem enerģijas avotiem.

Rūpnīcas būvdarbiem būs vajadzīgas investīcijas 600 miljonu eiro apmērā, tomēr valsts koncernā Eesti Energia pauda pārliecību, ka ieguvums no tās atsvērs būvdarbu izmaksa, raksta ERR.

Kompānijas valdes priekšsēdētājs Hando Sutera rēķināja, ka rūpnīca nesīs eksporta ienākumus 200 miljonu eiro apmērā gadā, tieši un netieši nodrošinās aptuveni 15 tūkstošus darba vietu un vērā ņemamu nodokļu bāzi.

"Tātad, kamēr pasaulē saglabājas eļļas pieprasījums, tai vajadzētu būt labai iespējai Igaunijai palielināt savas galvenās dabas bagātības pievienoto vērtību," apliecināja Suters.

Tā kā eļļas attīrīšanas rūpnīca ir dārgs un riskants projekts, uzņēmumi cer uz valsts atbalstu – gan politisku, gan finansiālu. Šo jautājumu tuvākajā laikā izskatīs valdības Klimata un enerģētikas komisija.

Iepriekš vēstīts, ka, ņemot vērā saistības Eiropas Savienības priekšā Igaunijai Parīzes Klimata konvencijas ietvaros radikāli jāsamazina siltumnīcas gāzu izmeši līdz 2030. gadam un gandrīz pilnībā tie jālikvidē līdz 2050. gadam. Lauvas tiesu izmešu rada slānekļa enerģētikas uzņēmumi, kuri jau saskārušies ar plašu krīzi ES prasību rezultātā.

Arodbiedrības vērtē, ka krīze var nopietni ietekmēt darba tirgu un sociālos apstākļus Austrumviras apriņķī, kā arī Igaunijas enerģētisko drošību. Izskanēja bažas, ka liela daļa darbinieku enerģētikas sektorā var zaudēt darbu.

Galu galā Igaunijas valdībai izdevās izvairīties no atklāta konflikta ar enerģētiķu un šahtu strādnieku arodbiedrībām, apsolot tām "mīkstāku" darbu pārtraukšanas un darbinieku atlaišanas grafiku slānekļa elektrostacijās un šahtās. Pie tam, acīmredzot, runa ir tikai par slānekļa nozares "bēru" atlikšanu, jo Igaunijas valdība neplāno atteikties no "zaļās" ekonomikas kursa.

21
Pēc temata
"Tirgus bez smadzenēm": Volstrīta parakstījusi nāves spriedumu slānekļa naftas ieguvei ASV
Trešajai daļai "zaļās" enerģijas ražotāju atņēma valsts atbalstu
Slānekļa revolūciju ASV nāksies piebremzēt, uzskata eksperti
Žurnāls: ar Latvenergo padomes atlaišanu varētu būt saistīta "zaļās enerģijas mafija"