Francis Klincēvičs

Pietiek ubagot: Krievijas politiķis atbildēja Igaunijai par "okupāciju"

171
(atjaunots 18:08 20.09.2019)
Igaunijas pretenzijas jautājumā par iedomāto "padomju okupāciju" ir tik niecīgas un amorālas, ka Krievijai pat kauns par kaimiņiem, paziņoja Krievijas senators Francis Klincēvičs.

RĪGA, 20. septembris — Sputnik. Krievijas senators Francis Klincēvičs atbildēja uz Igaunijas pretenzijām jautājumā par "padomju okupāciju", - viņš atgādināja kaimiņiem, kādus līdzekļus Padomju Savienība ieguldījusi Baltijas republikās, pat nodarot kaitējumu pašas Krievijas teritorijām, vēsta Sputnik Igaunija.

Igaunijas pretenzijas ir ne tikai nevērtīgas no juridiskā viedokļa, bet arī absolūti amorālas, uzsvēra Krievijas Federācijas Padomes Aizsardzības un drošības komitejas loceklis Francis Klincēvičs.

Šo komentāru viņš sniedza, atbildot uz Igaunijas ārlietu ministra Urmasa Reinsalu vārdiem, kurš iepriekš no jauna uzvēra, ka nepieciešams pieprasīt no Krievijas kompensāciju par zaudējumiem, kas esot izdarīti tā saucamās "padomju okupācijas" laikā. "Kaut kā pat neērti kaimiņu  vietā," Krievijas senatora teikto citēja RIA Novosti.

Viņš atgādināja, kādu ieguldījumu Padomju Savienība devusi Baltijas republiku attīstībai – pēc viņa vārdiem, padomju Baltijas republikas bieži tika finahnsētas, pat nodarot kaitējumu vēsturiskajām, krievu teritorijām, kas bieži nesaņēma pietiekamus līdzekļus. Klincēvičs piebilda, ka Krievijai nekad nav bijušas kolonijas šī vārda rietumu izpratnē – teritorijas, kas tai pievienojās dažādu apstākļu dēļ, vienmēr saņēma atbalstu.

18. septembrī Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu atskaitījās parlamenta priekšāpar to, kā virzās z priekšu tā saucamās "padomju okupācijas" nodarīto zaudējumu aprēķins, ko viņš sācis, vēl būdams tieslietu ministra postenī. Politiķis pavēstīja, ka pētījums ritot pilnā sparā, speciāla komisija plāno pāriet pie nākamā posma jau gada beigās.

Krievijas Federācijas padomes Starptautisko lietu komitejas loceklis Oļegs Morozovs
фото тз личного архива Олега Морозова

Jautājums par to, ka Igaunijai no Kremļa pienākas kompensācija par "padomju okupāciju", ir Reinsalu "jājamzirdziņš".

Tieslietu ministra postenī viņš vairākkārt izvirzīja šo jautājumu debatēm un pat izveidoja speciālu komisiju "zaudējumu" aprēķinam, kas, pēc tās provizoriskā aprēķina, sastāda 1,2 miljardus eiro.

Baltijas valstīs regulāri izskan frāzes par "padomju okupāciju". Maskava šādai interpretācijai kategoriski nepiekrīt.

Maskava viennozīmīgi pauž negatīvu attieksmi pret mēģinājumiem pieprasīt no Krievijas kompensācijas par "padomju okupāciju". Piemēram, valsts ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādīja, ka tamlīdzīgas iniciatīvas izvirza cilvēki "ar nelabojamu psihi".

Krievijas vadība vairākkārt norādījusi, ka par Baltijas valstu okupāciju 1940.gadā no PSRS puses nevar būt ne runas. Krievijas ĀM paskaidroja, ka Baltijas pievienošana PSRS atbilda tālaika starptautiskajām normām.

Resors norādīja, ka termins "okupācija" nav piemērots, jo starp PSRS un Baltijas valstīm nenotika karadarbība, karaspēks tika ievests saskaņā ar līgumu un Baltijas republiku vadības spilgti izteiktu piekrišanu.

Pie tam Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, atrodoties Padomju Savienības sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas laiku Lielā Tēvijas kara gados), darbojās nacionālās varas iestādes.

171
Pēc temata
Noskaidrojies, kam Krievijai nāktos samaksāt
Nevar nomierināties: Latvija un Igaunija sapņo par "kompensāciju par okupāciju"
Baltijas valstis, kompensācijas un Krievija: kurš kuram ir parādā
BelAES, foto no arhīva

Meževičs: cīņa ap BelAES Baltijā turpināsies līdz pēdējai patronai

1
(atjaunots 11:02 08.08.2020)
Lietuva cīnās par BelAES boikotu, Latvija – par iespēju pirkt lētu elektroenerģiju vajadzīgajā apjomā. Cīņa ritēs līdz pēdējai dienai un pēdējai patronai, uzskata eksperts Nikolajs Meževičs.

RĪGA, 8. augusts – Sputnik. Lietuva cer, ka Latvija pievienosies Baltkrievijas atomelektrostacijas ražotās elektroenerģijas boikotam, informēja Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs. Viņš atzina, ka pagaidām Latvija nav pieņēmusi viennozīmīgu lēmumu šajā jautājumā, un piezīmēja, ka katrai valstij ir savas nostādnes. Savu viedokli – nepirkt BelAES elektrību – skaidri paudusi tikai Polija.

"Neapšaubāmi, Lietuva izmantos visas iespējamās ietekmes formas, izņemot kara pieteikumu. Lietuvai tas šodien ir galvenais uzdevums gan ārpolitikā, gan arī iekšpolitikā, lai cik dīvaino tas būtu. No stingras pozīcijas attiecībā pret Baltkrieviju, Krieviju un BelAES, piemēram, ir atkarīga valdošās koalīcijas uzvara visās gaidāmajās vēlēšanās," norādīja Krievijas Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors, ekonomikas zinātņu doktors Nikolajs Meževičs intervijā Sputnik Lietuva.

Pie tam skaidrs, ka no ekonomikas viedokļa Latvijai ir ļoti izdevīgi pirkt BelAES elektroenerģiju pat gadījumā, ja nāksies celt savienojumu.

"Protams, Igaunijai, Latvijai un Lietuvai ļoti gribas uzstāties koru dziesmu stilā, nevis kā Krilova fabulā par gulbi, vēzi un līdaku. Tāpēc paskatīsimies, kas tur uzvarēs. Cīņā būs līdz pēdējai dienai un pēdējai patronai," konstatēja eksperts.

1
Tagi:
BelAES, Baltija
Pēc temata
BelAES sākusies kodoldegvielas ielāde reaktorā
Nosaukts BelAES pirmā bloka ražošanas ekspluatācijas uzsākšanas datums
Lietuvā sāk dalīt joda tabletes – gadījumam, ja BelAES notiks avārija
Lietuvas prezidents nodēvējis BelAES par "mūsdienu Černobiļu"
 Javelin

ASV nodeva Lietuvai raķetes Javelin 31 miljona dolāru vērtībā

17
(atjaunots 07:53 07.08.2020)
Raķetes Javelin no ASV nodotas Lietuvas Bruņotajiem spēkiem. Iepriekš līdzīgu bruņojumu saņēma Igaunija.

RĪGA, 7. augusts – Sputnik. ASV nodeva Lietuvai papildu raķetes, kas paredzētas prettanku sistēmai Javelin par kopsummu vairāk nekā 31 miljonu dolāru vērtībā, informēja Lietuvas BS savā vietnē.

Aizsardzības ministrija informēja, ka tuvāko desmit gadu laikā Lietuva plāno iegādāties ASV raķetes par 104 miljoniem dolāru. Līgums par 13 miljoniem tika parakstīts 2019. gada nogalē. Ar minētajām sistēmām tiks papildus ekipētas Lietuvas Sauszemes spēku vienības.

"ASV ir stratēģiskais partneris un galvenais sabiedrotais, kas rūpējas par Baltijas reģiona drošību. ASV prettanku sistēma Javelin jūtami stiprina Lietuvas BS cīņas spējas un aizsardzības spējas ilgtermiņa perspektīvā," teica viceminitrs Eimutis Misūns.

ASV vēstnieks Lietuvā Roberts Gilkrists piebilda, ka prettanku sistēmas Javelin papildu raķetes "neapšaubāmi pastiprinās Lietuvas mijiedarbību ar ASV bruņotajiem spēkiem".

Iepriekš līdzīgas raķetes saņēma Igaunija. 92 prettanku raķetes Javelin, ko ASV nodeva Aizsardzības spēkiem ar mērķi celt aizsardzības spējas, nonāca Igaunijā jūlija beigās. Piegādi apmaksāja ASV.

Javelin ir tā saucamā sistēma "izšauj un izmet no prāta", kas ļauj operatoram pēc raķetes palaišanas doties patvērumā vai nomainīt pozīciju – rezultātā operatora un visa kompleksa dzīvotspēja pieaug. Pēc starta raķete automātiski pavēršas pret izvēlēto mērķi, un strēlniekam pēc tās palaišanas nevajag kontrolēt lidojumu tēmēklī līdz trāpījuma brīdim, tāpēc sistēmas operatora drošība cīņā pieaug.

Kopš 90. gadu vidus sistēmas Javelin izmanto ASV un virkne citu valstu: Lietuva, Gruzija, Čehija, Īrija, Norvēģija, Lielbritānija un Francija. Javelin ir arī Austrālijai, Jaunzēlandei, Indonēzijai, Taivānai un vairākām Tuvo Austrumu valstīm – Izraēlai, Saūda Arābijai, Jordānijai, Omānai, AAE, Katarai un Bahreinai.

17
Tagi:
militārā tehnika, Lietuva, ASV
Pēc temata
Javelin pietrūkst: Igaunija vēlas lielāku skaitu prettanku kompleksu
Baltijas sērfings: 2018. gada militārais iznākums
ASV plāno palielināt militāro atbalstu Eiropai: cik saņems Baltijas valstis
Bez munīcijas, toties ar salmiem: Ukrainas armijā atrasti interesanti Javelin