Francis Klincēvičs

Pietiek ubagot: Krievijas politiķis atbildēja Igaunijai par "okupāciju"

160
(atjaunots 18:08 20.09.2019)
Igaunijas pretenzijas jautājumā par iedomāto "padomju okupāciju" ir tik niecīgas un amorālas, ka Krievijai pat kauns par kaimiņiem, paziņoja Krievijas senators Francis Klincēvičs.

RĪGA, 20. septembris — Sputnik. Krievijas senators Francis Klincēvičs atbildēja uz Igaunijas pretenzijām jautājumā par "padomju okupāciju", - viņš atgādināja kaimiņiem, kādus līdzekļus Padomju Savienība ieguldījusi Baltijas republikās, pat nodarot kaitējumu pašas Krievijas teritorijām, vēsta Sputnik Igaunija.

Igaunijas pretenzijas ir ne tikai nevērtīgas no juridiskā viedokļa, bet arī absolūti amorālas, uzsvēra Krievijas Federācijas Padomes Aizsardzības un drošības komitejas loceklis Francis Klincēvičs.

Šo komentāru viņš sniedza, atbildot uz Igaunijas ārlietu ministra Urmasa Reinsalu vārdiem, kurš iepriekš no jauna uzvēra, ka nepieciešams pieprasīt no Krievijas kompensāciju par zaudējumiem, kas esot izdarīti tā saucamās "padomju okupācijas" laikā. "Kaut kā pat neērti kaimiņu  vietā," Krievijas senatora teikto citēja RIA Novosti.

Viņš atgādināja, kādu ieguldījumu Padomju Savienība devusi Baltijas republiku attīstībai – pēc viņa vārdiem, padomju Baltijas republikas bieži tika finahnsētas, pat nodarot kaitējumu vēsturiskajām, krievu teritorijām, kas bieži nesaņēma pietiekamus līdzekļus. Klincēvičs piebilda, ka Krievijai nekad nav bijušas kolonijas šī vārda rietumu izpratnē – teritorijas, kas tai pievienojās dažādu apstākļu dēļ, vienmēr saņēma atbalstu.

18. septembrī Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu atskaitījās parlamenta priekšāpar to, kā virzās z priekšu tā saucamās "padomju okupācijas" nodarīto zaudējumu aprēķins, ko viņš sācis, vēl būdams tieslietu ministra postenī. Politiķis pavēstīja, ka pētījums ritot pilnā sparā, speciāla komisija plāno pāriet pie nākamā posma jau gada beigās.

Krievijas Federācijas padomes Starptautisko lietu komitejas loceklis Oļegs Morozovs
фото тз личного архива Олега Морозова

Jautājums par to, ka Igaunijai no Kremļa pienākas kompensācija par "padomju okupāciju", ir Reinsalu "jājamzirdziņš".

Tieslietu ministra postenī viņš vairākkārt izvirzīja šo jautājumu debatēm un pat izveidoja speciālu komisiju "zaudējumu" aprēķinam, kas, pēc tās provizoriskā aprēķina, sastāda 1,2 miljardus eiro.

Baltijas valstīs regulāri izskan frāzes par "padomju okupāciju". Maskava šādai interpretācijai kategoriski nepiekrīt.

Maskava viennozīmīgi pauž negatīvu attieksmi pret mēģinājumiem pieprasīt no Krievijas kompensācijas par "padomju okupāciju". Piemēram, valsts ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādīja, ka tamlīdzīgas iniciatīvas izvirza cilvēki "ar nelabojamu psihi".

Krievijas vadība vairākkārt norādījusi, ka par Baltijas valstu okupāciju 1940.gadā no PSRS puses nevar būt ne runas. Krievijas ĀM paskaidroja, ka Baltijas pievienošana PSRS atbilda tālaika starptautiskajām normām.

Resors norādīja, ka termins "okupācija" nav piemērots, jo starp PSRS un Baltijas valstīm nenotika karadarbība, karaspēks tika ievests saskaņā ar līgumu un Baltijas republiku vadības spilgti izteiktu piekrišanu.

Pie tam Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, atrodoties Padomju Savienības sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas laiku Lielā Tēvijas kara gados), darbojās nacionālās varas iestādes.

160
Pēc temata
Noskaidrojies, kam Krievijai nāktos samaksāt
Nevar nomierināties: Latvija un Igaunija sapņo par "kompensāciju par okupāciju"
Baltijas valstis, kompensācijas un Krievija: kurš kuram ir parādā

Starp Latviju un Lietuvu ārkārtējās situācijas laikā palielinājusies tūristu plūsma

8
(atjaunots 18:14 25.05.2020)
No vienas Baltijas republikas otrā var nokļūt caur četriem robežpunktiem. Pašlaik Baltijas valstu iedzīvotāji var ceļot starp valstīm.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Tūristu plūsma starp Latviju un Lietuvu pagājušajā nedēļā krietni palielinājusies, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz Lietuvas Iekšlietu ministriju.

Pagājušajā nedēļā vidējais ieceļotāju skaits bija 4,4 tūkstoši, savukārt izbraucošo skaits – ap 6,5 tūkstošiem, tādēļ kopējā plūsma sastādīja gandrīz 9,9 tūkstošus abos virzienos.

Agrāk visintensīvākā kustība bija pie robežpunkta "Grenctāle – Saloči", šobrīd tā pārsvarā notiek robežpunktā "Meitene - Kalvji".

Lietuvas iekšlietu ministre Rita Tamašuniene atzīmēja, ka, acīmredzot, ceturtā robežpunkta atvēršana uz Latvijas un Lietuvas robežas ir bijusi nepieciešama.

Vidējais iebraucošo un izbraucošo skaits uz visām robežām (tai skaitā pārvadātāju) kopš 15. maija vidēji ir ap 19 tūkstošiem darbadienās un ap 20 tūkstošiem brīvdienās.

Kopš 18. maija uz Latvijas un Lietuvas robežas ir atvērti četri robežas šķērsošanas punkti: "Grenctāle - Saloči", "Rucava - Būtiņģe", "Medumi – Smeline" un "Meitene – Kalvji". Kopš 4. maija Lietuvas pilsoņi drīkst izbraukt no valsts caur visiem atvērtajiem caurlaides punktiem, kopā tie ir 11.

No 21. maija Polija atļāvusi tranzītu caur savu valsti, atļauja izplatās uz Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās zonas un Šveices pilsoņiem. Caurbraukšana ir iespējama bez pieturām, savukārt tranzīts caur Polijas teritoriju aizņemt 12 stundas.

No 11. maija Polijas pilsoņiem ir atļauts iebraukt Lietuvā lietišķos, darba un mācību nolūkos. Arī Lietuvas pilsoņi drīkst iebraukt Polijā, un abu valstu pilsoņi netika pakļauti 14 dienu pašizolācijas noteikumiem.

Lietuvā ir spēkā karantīnas režīms. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, tas ir pagarināts līdz 31. maijam, taču republikas varasiestādes neizslēdz tā pagarināšanas iespēju.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir reģistrēti vairāk nekā 5,5 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 347 tūkstoši ir miruši, izveseļojušies vairāk nekā 2,3 miljoni cilvēku.

8
Tagi:
tūristi, Baltija
Pēc temata
Iztērēti vairāk nekā 800 milj. eiro: tūristi devuši nopietnu artavu Latvijas ekonomikā
Aptauja: iedzīvotāji netic, ka spēs atrast jaunu darbu Latvijā pēc atlaišanas
Glābēji palīdzējuši norvēģiem sazināties ar kalnos cietušu tūristu

Aptauja: lielākā daļa Baltijas valstu iedzīvotāju sirgst ar sezonālām alerģijām

8
(atjaunots 10:39 25.05.2020)
Visvienkāršākais veids kā pasargāt sevi no alerģijas simptomiem ir izvairīties no specifiska alergēna, šādu metodi izmanto vairāk nekā 30% Baltijas valstu iedzīvotāju.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Sešdesmit pieciem procentiem Baltijas valstu iedzīvotāju ir vērojami alerģijas simptomi, tai skaitā aizlikts deguns, šķaudīšana un klepus, kas pavasarim pienākot pastiprinās, liecina kompānijas Philips veiktās aptaujas dati, raksta Mixnews.lv.

Pavasarī 61% aptaujāto sāk tecēt deguns, 54% sākas pārmērīga šķaudīšana. 17% saasinās alerģijas klepus veidā, savukārt 9% kļūst grūti elpot, 7% cieš no spiešanas krūtīs.

Taču lielākā daļa Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju cīnās ar alerģijas simptomiem, izmantojot speciālas zāles, kas ir pieejamas aptiekās. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, tabletes pret alerģiju, deguna smidzinātājus un acu pilienus visbiežāk izmanto Igaunijas iedzīvotāji. Taču tikai 5% Baltijas iedzīvotāju cīņai ar alerģiju izmanto attiecīgi jaunu metodi – imūnterapiju, kuras laikā pacienta organisms tiek pieradināts nereaģēt uz alergēnu. Pēc alergoloģes Inetas Grīsles sacītā, šāda terapija neder visiem pēc kārtas.

Pēc viņas teiktā, efektīvs veids kā pasargāt sevi alerģijas gadījumā uz ziedputekšņiem ir nēsāt saulesbrilles un cepures acu un sejas aizsardzībai. Tāpat ārste neiesaka cilvēkiem ar stipru alerģiju uz ziedputekšņiem atrasties uz ielas, it sevišķi saulainās un vējainās dienās, jo šādi laikapstākļi veicina lielāku ziedputekšņu skaita klātbūtni gaisā.

Saskaņā ar aptaujas datiem, tikai 10% Baltijas valstu iedzīvotāju pavasarī sevis pasargāšanai no alerģijas simptomiem nēsā saulesbrilles vai cepuri, savukārt aptuveni 20% Baltijas valstu iedzīvotāju vispār necīnās ar alerģijas simptomiem.

Tāpat aptauja liecina, ka 29% Latvijas, Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju alerģijas simptomu mazināšanai izmanto gaisa tīrīšanu ar speciāla aprīkojuma palīdzību.

8
Tagi:
alerģija, Baltija
Pēc temata
Latviete par sēņu vākšanu Īrijā: mitrums, alerģija un verga stāvoklis
Aptauja: vairums latviešu ceļo bez apdrošināšanas polises
Medūza: Latvijas piekrasti okupē jūras iemītnieki

Covid-19 reģistrēts divpadsmit Latvijas pansionātos: situācija tiek kontrolēta

0
(atjaunots 18:19 25.05.2020)
Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijas sociālajos centros situācijas ir visnotaļ labvēlīga, taču no koronavīrusa uzliesmojumiem tiem tomēr nav izdevies izbēgt.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Covid-19 atklāja 12 Latvijas sociālās aprūpēs centros, kopumā saslimuši 90 cilvēki – 22 darbinieki un 68 aprūpētie, vēsta Latvijas Radio.

Šobrīd vislielākais saslimšanas uzliesmojums atzīmēts sociālās aprūpes centrā "Mārsnēni" Priekuļu novadā – inficējušies 44 cilvēki, tai skaitā 6 darbinieki.

No 22 Covid-19 upuriem Latvijā septiņi cilvēki miruši pansionātos. Speciālisti uzsver, ka pacientiem bijušas citas nopietnas hroniskas slimības, kuras saasinājās Covid-19 dēļ.

Slēgtos kolektīvos, kur cilvēki dzīvo kopā un kuriem ir cieši savstarpēji kontakti, infekcija var izplatīties ļoti ātri un skart lielāku cilvēku skaitu. Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) paskaidroja, ka kopš marta apmeklēt radus šādos centros ir aizliegts, taču sociālās aprūpes centru darbinieki turpina kontaktēt ar ārējo vidi.

SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs atgādināja, ka parasti Covid-19 ir lipīgs divas dienas pirms tam, kad cilvēkam sāk parādīties temperatūra, klepus vai citi simptomi.

"Tas ir viens no iemesliem, kāpēc infekcija var nokļūt šajās iestādēs. Otrs iemesls, ja tomēr kāds no iemītniekiem ir saņēmis veselības aprūpes pakalpojumus, piemēram, ārpus šīs iestādes un, visticamāk, tas arī notika "Mārsnēnos", jo pirmais pacients, kurš bija atklāts, bija inficēts, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus slimnīcā," atzīmēja Perevoščikovs.

Pēc viņa sacītā, plānveida testēšana sociālās aprūpes centros palīdzēja atklāt atsevišķus gadījumus, pirms slimība paguva izplatīties. Tas ļāva pietiekami agri atklāt infekciju pansionātos, kur šobrīd ir pa vienam saslimušajam.

"Būtu labi, ka visi šo sociālo iestāžu vadītāji pieturas un uzmanīgi seko klientu veselības stāvoklim. Un tiklīdz parādās simptomi, kas varētu liecināt arī par Covid – ķermeņa temperatūras paaugstināšanās vai respiratorie simptomi klepus, sāpes kaklā vai apgrūtināta elpošana –, šie signāli būtu ļoti svarīgi, lai reaģētu tieši ar testēšanu," piebilda Perevoščikovs.

Pēc viņa teiktā, testēšanas veikšana agrīnā stadijā palīdzēs ierobežot turpmāku infekcijas izplatību. Tāpēc, ka jo lielāks ir inficēto skaits, jo lielāka ir iespēja, ka daudzi pacienti pārcietīs slimību smagā formā.

Vairākas iestādes savstarpēji noteikuši pansionātiem virkni rekomendāciju, pastāstīja Aldis Dūdiņš, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vadītājs.

"Šajā krīzes kulminācijā un arī īstenībā uz šo brīdi darbinieki, kuri ierodas darbā, lai aprūpētu klientus, viņiem tiek mērīta temperatūra, tiek sekots līdzi visām saaukstēšanās pazīmēm, simptomātikai, kas varētu liecināt par Covid pozitīvo. Tad jau tas darbinieks nemaz netiek pie darba pielaists," paziņoja Dūdiņš.

Jaunus klientus centri pieņem, tikai ja situācija ir ārkārtēja. Tāpat pansionāti – iespēju robežās – tiek nodrošināti ar aizsarglīdzekļiem, taču nodrošināt visas vajadzības neesot izdevies, atzina ministrijā.

Salīdzinot ar citām valstīm, kur situācija šajā jomā ir smaga, Latvijas sociālās aprūpes centros stāvoklis ir samērā labvēlīgs, uzskata Perevoščikovs. Pēc viņa sacītā, Latvijā savlaicīgi pieņēma lēmumus, kuri neļāva infekcijai plaši izplatīties sabiedrības vidū, tai skaitā arī cilvēku vidū, kuriem infekcija un tās sekas var būt īpaši smagas.

Perevoščikovs atzīmēja, ka rekomendācijas pansionātiem ir izsmeļošas, un drošības pasākumi nav jāpastiprina, pietiek vien ar to ievērošanu. Tikmēr Labklājības ministrija atzīmē, ka kopā ar Veselības ministriju apsver domu par atvieglojumiem centros, kur saslimšanas gadījumu nav, ali pansionātu klienti arī izjustu situācijas uzlabošanos.

0
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Latvijā ar Covid-19 inficētos izsekos ar viedtālruņa lietotnes palīdzību
Covid-19 analīžu nodošanas punkti maina atrašanās vietu: kur būs jāvēršas turpmāk
Zinātnieki aprēķinājuši Covid-19 pandēmijas beigu datumu
Covid-19 uzliesmojums sociālās aprūpes centrā "Mārsnēni": policija izmeklē apstākļus