Konteineru termināls

Baltnews: kāpēc Baltijas valstis zaudēs tranzītu no Ķīnas

65
(atjaunots 16:41 14.09.2019)
Kamēr Baltijas valstis strīdējās un tirgoja ādu, kamēr lācis vēl bija mežā, ķīnieši lielāko daļu kravu piesaistījuši Krievijas ostām Ziemeļrietumu apgabalā.

RĪGA, 14. septembris — Sputnik. Cerības uz aktīvu sadarbību ar Ķīnu tranzīta sfērā būs kārtējais nerealizētais Baltijas valstu projekts, ņemot vērā Lietuvā, Latvijā un Igaunijā augošo ĶTR naidīgo noskaņojumu, raksta Baltnews.lt.

Pēdējo piecu gadu laikā Baltijas valstis, it īpaši Lietuva un Latvija loloja lielus plānus par ekonomiskās sadarbības paplašināšanu ar Ķīnu, tostarp arī ņemot vērā attiecību pasliktināšanos ar Krieviju 2014.gadā, sankciju ieviešanu un Krievijas valdības atbildes lēmumu par produktu embargo rietumvalstīm.

Politiskā konfrontācija Lietuvā novērsa pie milzu zaudējumiem miljoniem eiro apmērā vietējiem piena un citu vietējo produktu ražotājiem. Latvija un Igaunija saskārās ar līdzīgām problēmām, taču tām pievienojās arī plaša Krievijas kravu – it īpaši naftas produktu – aizplūšana no ostām Rīgā, Ventspilī un Tallinā.

Baltijas valstis vēl joprojām nespēj aizsarīt šo plaisu savos ienākumos: krīze turpinās, kravu apgrozījums krītas. Tāpēc Ķīnā ar tās milzīgo tirgu, tūkstošiem konteineru vilcienu, vērienīgajiem projektiem "Jaunais zīda ceļš" un "Viena josla – viens ceļš" Baltijas valstis saskatīja jaunas iespējas pašmāju ekonomikas attīstībai.

Politika lika šķēršļus ekonomikai

Taču attiecību izveidē šķēršļus lika Ķīnai nedraudzīgā tendence, kas pletās plašumā Eiropā, - to noteica jaunais pavērsiens Ķīnas un ASV konfrontācijā. Baltijas valstīs krasi nostiprinājās spēki, kuri kavē sadarbību un kopprojektu īstenošanu ar Ķīnu. Spiediens jūtams politiskajā līmenī, taču vispirms ietekmē biznesu.

Ķīnai nedraudzīgo viedokli parasti tiecas iekļaut diskusijās par nacionālo drošību. Piemēram, Lietuvas jaunais prezidents Gitans Nausēda apliecināja, ka saskata draudus Ķīnas potenciālajās investīcijās Klaipēdas ostas infrastruktūrā.

Situāciju pasliktina tas, ka Ķīna ļoti negatīvi vērtē Baltijas valstu vadības periodiskos uzbrukumus tās suverenitātei. Runa, piemēram, ir par Dalailamas vizītēm. Piemēram, 2013.gadā, kad Lietuvas eksprezidente Daļa Grībauskaite tikās ar Dalailamu savā rezidencē, ĶTR vadība deva rīkojumu uz diviem gadiem iesaldēt visas pārrunas un darbu kopprojektos ar Lietuvu.

2019.gada augusta beigās Viļņā izcēlās jauns konflikts: virkne Seima deputātu izgāja laukumā, atbalstot pret Pekinu vērstās protesta akcijas Honkongā. Manifestācijā ar Lietuvas grupu sadūrās ķīnieši, mazliet vēlāk Lietuvas ĀM nosodīja par to Ķīnas vēstniecību. ĶTR vēstniecība un ĀM atbildēja kolēģiem Lietuvā, ka Pekina neignorēs tos, kuri nomelno Ķīnas valdību. Domājams, pat attiecību uzlabošanās gadījumā Ķīna vairs neuzskatīs Lietuvu, Latviju un Igauniju par partneriem, jo to politika kļuvusi atkarīga no mainīgās politiskās konjunktūras. Savukārt Pekina, kā zināms, dod priekšroku šaha partijām, novērtē visus riskus un kaļ plānus saskaņā ar projektiem ne gadiem, bet gadu desmitiem nākotnē.

"Runājot par projektu "Viena josla, viens ceļš", ķīnieši orientējas un rēķina visu 50 gadus tālā nākotnē, viņi to attīsta, lai uz tā rēķina pelnītu jau viņu mazdēli, tāpēc viņiem ir svarīgs katrs elements, kas garantē stabilitāti un noturību," uzskata starptautiskais analītiķis Andrejs Tatarčuks, speciālists loģistikas un transporta jautājumos.

Pastāvēja un aizbrauca

Taisnības labad jāatzīmē, ka jau pirms jaunā spriedzes pavērsiena Lietuva un Latvija konkurēja par Ķīnas tranzītu, kas negatīvi iespaidoja Pekinas nodomus investēt šajās valstīs.

Ja Viļņa un Rīga spētu pārkāpt pāri savām ambīcijām, savtīgajai vēlmei ātri nopelnīt, ja tās sadarbotos kopīga mērķa labad, iespējams, abu valstu ostās ierastos desmitiem vilcienu no Ķīnas, taču tas nenotika. Skaidrs, ka abu valstu vienotība pastāv tikai vārdos, ekonomikā neviens negrib piekāpties kaimiņam.

Konteinera pārkraušana. Foto no arhīva
© Sputnik / Игорь Зарембо

Ķīna to redz, tāpēc orientējas uz citiem partneriem – Krieviju un Baltkrieviju. Šīs valstis piesaistījušas jau gandrīz viosas kravu plūsmas. Ķīna pastāvīgi palielina uz Eiropu sūtīto konteineru vilcienu reisu skaitu, tāpēc galvenais pārkraušanas punkts Bresta-Malaševiči (Baltkrievija-Polija) vairs netiek galā ar slodzi. Plānots, ka 2020.gadā sastāvu skaits pieaugs līdz 5 tūkstošiem gadā.

Laikā, kad Lietuva pretendēja uz kravām, kam vajadzēja doties uz Klaipēdas ostu no Ķīnas-Baltkrievijas industriālā parka "Lielais akmens", Rīgas brīvosta jau lēsa potenciālo peļņu, ko nesīs vilcieni no kontinentālās Ķīnas caur Kazahstānu un Krieviju.

Tomēr patlaban process ir apturēts. Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā ieradušies tikai trīs vilcieni no Ķīnas: 2008.gada pavasarī, 2016.gada novembrī un 2017.gada oktobrī.

Piemēram, vilcienu ar santehniku un eglīšu rotājumiem, kas ieradās Rīgā no Iu ostas Ķīnā 2016.gadā, Ķīnas Valsts padomes premjerministra Lī Kecana vizītes laikā, bija plānots sūtīt uz Gēteborgu no Rīgas konteineru termināļa. Galu galā vilciens paklusām aizripoja uz Krievijas pusi, kur tas pagriezās un devās ierastajā ceļā uz Brestu un tālāk pa dzelzceļu uz Duisburgas pilsētuy Vācijā.

Līdzīga situācija veidojās Igaunijā, kas 2018.gadā gaidīja konteineru vilcienu no Ķīnas, taču galu galā to nobloķēja uz Krievijas robežas.

Baltijas valstis piemirst Krievijas lielo lomu Ķīnas vērienīgajā transporta projektā, jo tieši no Maskavas politiskās gribas un līgumiem no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdību, ministriju, kompetento iestāžu, valsts uzņēmumu un biznesa puses ir atkarīga sekmīga tranzīta sadarbība ar Ķīnu.

Ilgi domāja un pazaudēja

Kamēr Baltijas valstis strīdējās un tirgoja ādu, kamēr lācis vēl bija mežā, ķīnieši lielāko daļu kravu piesaistījuši Krievijas ostām Ziemeļrietumu apgabalā. Piecu gadu laikā Krievija guvusi nopietnus panākumus ostu infrastruktūras un visas transporta un loģistikas nozares attīstībā.

Termināļi Sanktpēterburgā, Ustjlugā, jaunajā Bronka ostā perspektīvā piesaistīs aizvien jaunas kravu plūsmas. Neskatoties uz prognozēm, Krievijā tās parādījušās divus gadus agrāk nekā plānots: 2017.gadā par to vēl netika runāts. Arī Latvijā un Lietuvā nedomāja, ka notikumi veidosies tik strauji.

Protams, nav iespējams ignorēt arī politiku: Ķīna ir gatava dziļai sadarbībai tikai ar stabiliem partneriem. Pekina neuzskata Baltijas valstis par neatkarīgām un suverēnām, - to politika un ekonomika lielā mērā ir atkarīga no ārējās politiskās konjunktūras un ietekmes – no ES un zināmā mērā arī no ASV puses.

65
Pēc temata
Latvija ir zaudējusi: Krievijas ogles un Ķīnas tranzīts aiziet uz Somiju
Eksperti: bez Krievijas Baltija var pārdot Ķīnai tikai ķilavas un suvenīrus
Latvija piedāvā Ķīnai tranzītu un tiešu izeju pie Baltijas jūras
Igaunija

Igaunija paziņoja par otrā Covid-19 viļņa sākšanos valstī

24
(atjaunots 07:58 05.08.2020)
Pašlaik inficēšanās līmenis Igaunija ir vienāds ar 2,6, lai gan vien pirms mēneša tas turējās 1,0 līmenī.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Igaunijā sākās otrais koronavīrusa vilnis, par to paziņoja Igaunijas Veselības departamenta preses sekretāre Eike Kingseppa, raksta postimees.ee.

"Pēc Veselības departamenta vērtējumu jau var runāt par to, ka Igaunijā sācies otrais Covid-19 saslimstības vilnis," sacīja viņa.

Tāpat tiek ziņots, ka no 6. augusta Igaunijā grasās pastiprināt Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumus. Iepriekš Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass paziņoja, ka pirms mēneša inficēšanās līmenis bijis 1,0, bet dotajā brīdī tas sastāda jau 2,6.

Tomēr ne visi piekrīt tam, ka tas jau ir uzskatāms par otro vilni. Pēc zinātniskās padomes vadītājas, Tartu Universitātes mikrobioloģijas profesores Irjas Lutsares domām, pašlaik Igaunija joprojām atrodas pirmā viļņa fāzē, vīruss nekur nebija aizgājis, joprojām ir augsta inficēšanās varbūtība.

Saskaņā ar 4. augusta datiem, Igaunijā visā pandēmijas laikā ir reģistrēts 2091 Covid-19 gadījums, miruši 63 cilvēki, izveseļojās 1937.

Vakar Sputnik Latvija ziņoja, ka diennakts laikā valstī tika reģistrēti trīs jauni Covid-19 gadījumi.

Saskaņā ar SPKC datiem, divi inficētie ieradās no valsts, kur Covid-19 izplatības rādītājs sastāda vairāk nekā 16 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, vēl viens – kontaktēja ar inficēto.

Kopumā epidēmijas izplatības laikā valstī ir veikti 203 868 Covid-19 izmeklējumi, no tiem 1249 izrādījās pozitīvi, 1070 cilvēki izveseļojās, 32 nomira.

24
Tagi:
koronavīruss, Baltija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Vācu zinātnieki atklājuši neparastu faktu par Covid-19 inficēšanās iespēju
PVO Ārkārtējā komiteja tiksies, lai novērtētu situāciju ar Covid-19 pasaulē
Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19
Izveidojusies acīmredzama imūnā atbilde: Krievijas vakcīna pret Covid-19 devusi rezultātu
Klaipēdas jūras osta

"Plūsma samazinājusies". Baltijas valstis zaudēja Krievijas tranzītu

39
(atjaunots 17:32 04.08.2020)
Tagad Baltijas valstīm paveras jauns laikmets: jāpastāv apstākļos, kad Eiropas un Krievijas intereses gandrīz neskar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomikas.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Eiropas Savienība atteicās finansēt Latvijas ostu modernizāciju. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits atzina: iepriekšējā "ostu uzplaukuma" nebūs. Situācija ir sarežģīta, Krievijas tranzīts arvien vairāk aiziet uz savām ostām. Situāciju ietekmē arī ekonomikas lejupslīde pandēmijas dēļ. Kādēļ Baltijas valstu ienākumi samazinās, RIA Novosti raksta Antons Ļisicins.

Ekonomikas darba "zirgs"

"ES nostāja ir ļoti skaidra: ostām ir šie (modernizācijas – red. piez.) darbi ir jāfinansē no saviem ieņēmumiem," pastāstīja Linkaits Latvijas žurnālistiem un apstiprināja: infrastruktūra Liepājā un Ventspilī nav vislabākajā stāvoklī.

Naudas jautājums ir īpaši aktuāls, jo kravu plūsma Latvijas ostās 2020. gada pirmajā pusgadā samazinājusies par trešdaļu, bet tranzīts – uz pusi.

Situācija nav jauna. Jau 2019. gadā Džeimstaunas fonds konstatēja: apjomi krīt. Rīgā kravu apgrozījums 2019. gada deviņos mēnešos samazinājās par 8,7%, Liepājā – par 5,1%, Tallinā – par 8,3%. Tā paša gada pirmajā pusē Krievijas tranzīts caur Igaunijas, Latvijas un Lietuvas jūras ostām samazinājās par 12,4%.

Toties kravu plūsma palielinājās Krievijas ostās Somu līcī. Primorskā – par 16,7%, Ustjlugā – par 7,3%, Visockā – par 5,3%. Un Maskava turpināja samazināt pārvadājumus caru Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ostām.

Turklāt par to tika brīdināts. Tā, 2019. gadā Latvijas Saeimas deputāts un bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis atzīmēja: "Tranzīts ilgu laiku bijis viens no Latvijas ekonomikas galvenajiem darba "zirgiem". Gandrīz katra desmitā darba vieta, trešdaļa no visa pakalpojumu eksporta, utt."

Viņš atgādināja, ka no 2011. gada republikas loģistikā investēja gandrīz pusmiljardu eiro, naudu iedeva Eiropa. Rīgas mērķis bija dubultot iekraušanas apjomus līdz 2020. gadam. "Diemžēl, kravas apgrozījums ne tikai nav dubultojies, bet pat nedaudz samazinājies," teica Dombrovskis.

Latvija, pēc viņa teiktā, pazaudēs ne vien peļņu, bet arī desmitiem tūkstošu darbavietu un budžeta ienākumus. "Tas arī nozīmē, ka dzelzceļa infrastruktūru būs jāuztur vai nu pasažieriem, vai nu nodokļu maksātājiem. Vai arī to vajadzēs vienkārši izjaukt - esmu pārliecināts, ka lietuvieši to izdarīs bez maksas, lai garantēti un uz visiem laikiem atbrīvotos no konkurenta," paziņoja parlamentārietis kolēģiem.

Viņaprāt, problēmas būtība ir tajā, ka esošā Latvijas valdība "vēlas gan no Krievijas tranzīta pelnīt, gan uzvesties, teiksim tā, pavisam ne tā, ka uzvedas labs kaimiņš".

Aktīvas darbības imitācija

Dombrovskis kā ūdenī skatījās: pirmajā ceturksnī dzelzceļa kravu plūsma Latvijā samazinājās salīdzinājumā ar analoģisko periodu 2019. gadā par 48,7%.

""Latvijas Dzelzceļa" vadošajās struktūrās tiek iecelti cilvēki, kuri ar vieglu roku atsakās no ES 380 miljoniem eiro dzelzceļa elektrifikācijai, tādējādi uz visiem laikiem tranzīta nozari atdodot lietuviešiem un Klaipēdas ostai," pauda neizpratni publicists Bens Latkovskis.

Tiesa, Klaipēdas osta kaimiņu Lietuvā jau pirms pandēmijas fiksēja kravu plūsmas kritumu gandrīz par 17%.

Tendences bija tik acīmredzamas, ka februārī Krievijas rūpniecības un tirdzniecības ministrs Deniss Manturovs paziņoja par tirdzniecības pārstāvniecību darbības apturēšanu Viļņā, Rīgā un Tallinā. Viņš paskaidroja: Maskavā vēlas, "lai nebūtu aktīvas darbības imitācijas". "Mēs taču saprotam, kā šobrīd tur veidojas gan ekonomika, gan mūsu tirdzniecības un ekonomiskās attiecības," piebilda Manturovs.

Igaunijā dzelzceļnieki arī atzīmēja pārvadājumu kritumu. "Tranzītkravas – 3,5 miljoni tonnu – kritums ap 12%. Pasažieru plūsma samazinājusies par 25%," ziņoja republikas operatora "Eesti Raudtee" valdes priekšsēdētājs Eriks Laidvē, atskaitoties par gada pirmajiem pieciem mēnešiem.

Dārgi, bet efektīvi

Politologs Aleksandrs Nosovičs redz tajā neizbēgamu atmaksas stundu par politiskās uzvedības modeļi, kuru izvēlējās Viļņa, Rīga un Tallina. "Vajadzēja izvēlēties starp ekonomiku, kas ir orientēta uz Austrumiem, un satuvināšanos ar Rietumiem uz pret Krieviju vērstas pamatnes," atzīmē viņš.

"Ja rūpniecība un zvejas flote neatkarīgajās valstīs gāja bojā gandrīz nekavējoties, tad loģistika, kā ļoti konservatīva nozare, saglabājās. Tranzīta virzieni tiek veidoti desmitgadēm ilgi, savukārt no Krievijas caur Baltijas ostām tas gājis gadsimtiem ilgi. Un pat pretestība ar Maskavu nenopostīja šos ceļus uzreiz, tik liela bija inerce," skaidro Nosovičs.

Pēc PSRS sabrukuma Krievija saskārās ar to, ka tranzītvalstis izmantoja infrastruktūru, kura tām tika no padomju laikiem, kā politiskā spiediena instrumentu. Tas skar gan Ukrainas gāzes transporta sistēmu, gan Baltijas valstu jūras ostas.

"Monopols ļāva gan rosināt pret Krieviju vērstu politiku, gan šantažēt ar preču plūsmas apturēšanu," turpina Nosovičs. "Tādēļ Maskava attiecās pret transporta infrastruktūras būvniecības Ziemeļrietumu federālajā apriņķī kā pret stratēģiskās drošības jautājumu. Dārgs, bet efektīvs process."

Centieni glābt savu seju ar paziņojumiem, ka Krievijas tranzītu nomainīs Ķīnas tranzīts, izrādījās neveiksmīgi tīri politisku iemeslu dēļ, piebilst eksperts. "Vašingtona kā reizi nostādīja savu satelītu atbalstu atkarībā no atteikšanās sadarboties ar ĶTR. Tādēļ par pārvadājumiem no Ķīnas būtu bijis lietderīgi runāt, varbūt, vakar, bet ne šodien," rezumē Nosovičs.

Nacionālās stratēģijas institūta Starptautisko programmu direktors Jurijs Solozobovs atgādina: "Baltijas logam uz Eiropu" bija milzīga nozīme Krievijas tirdzniecībai. "Latvija, Lietuva un Igaunija tiek izmantotas gan eksportam, konkurējot ar Krievijas ostām, gan kā ofšori – naudas atmazgāšanai," stāsta eksperts.

Solozobovs novilka paralēles ar XX gadsimta 20.-30. gadiem: toreiz Padomju valsts veica tirdzniecību ar kapitālistisko pasauli caur valstīm-limitrofiem. "Mūsu eksports atbalstīja kaimiņu ekonomiku, kuri nebija mūsu sabiedrotie," saka viņš. Tas pats modelis atjaunojās arī pēc PSRS sabrukuma. Taču šoreiz neatkarīgo republiku biznesu vadīja nevis komisāri, bet gan Krievijas biznesmeņi. Baltijā labprāt pievēra acis uz atsevišķiem finanšu disciplīnas pārkāpumiem. Tas veicināja tranzīta pievilcību caur Latviju, Lietuvu un Igauniju.

Taču situācija mainījās, 2018. gadā premjers Jiri Ratass pieprasīja Ukrainas varasiestādēm izslēgt Igauniju no ofšoru zonas saraksta. ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls apsūdzēja Latvijā strādājušo ABLV banku līdzekļu atmazgāšanā. Bankā to nosauca par apmelošanu, taču no tās vienalga izveda milzīgus līdzekļus.

"Eiropas Savienība grasās cīnīties ar nodokļu ostām, ja runa, protam, nav par tik cienījamām teritorijām, kā Luksemburga vai Monako," piebilst Solozobovs. Viņaprāt, Baltijas tranzīts lielā mērā darbojās pateicoties "atsevišķu krievu skopumam un nepatriotiskumam". "Paldies ir jāpasaka gan mūsu valdībai, gan Eiropas Savienībai, kura nolēma ieviest kārtību jaunajās demokrātijās. Brisele iemācīja visiem mīlēt dzimteni," noslēgumā saka Solozobovs.

Tagad Baltijas valstīm paveras jauns laikmets: jāpastāv apstākļos, kad Eiropas un Krievijas intereses gandrīz neskar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomikas.

39
Tagi:
tranzīts, Baltops
Pēc temata
Matīss: Rīgas osta pieprasījusi baltkrieviem tādu cenu, ka tagad audzē teritorijā nezāles
Sadarbība ar KF glābj tranzītu: Latvijai izbrauks cauri kilometru garš vilciens no Ķīnas
Gada laikā Latvija zaudējusi pusi kravu: Krievija deva padomu, kā glābt tranzītu
Sergejs Rekeda: tranzīta sarukums caur Latvijas ostām nav saistīts ar koronavīrusu
KNAB

Bijušo ģenerālprokuroru apsūdz konfidenciālas informācijas izpaušanā

0
(atjaunots 12:13 05.08.2020)
Jelgavas prokurores aizturēšana kļuva vien par sākumu – lietā var būt iesaistīti arī citi prokuratūras darbinieki, kā arī bijušais ģenerālprokurors.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdz bijušajam ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram izvirzīt apsūdzības par dienesta informācijas izpaušanu, vēsta BB.lv.

Otrdien KNAB iesniedza Ģenerālprokuratūrai krimināllietas materiālus pret bijušo un vienu esošo Ģenerālprokuratūras amatpersonu (vārdus Birojā nenosauca) par iespējamo Krimināllikuma 329. panta pārkāpšanu – dienesta informācijas izpaušana, kas nav valsts noslēpums.

Lieta izcelta no KNAB iepriekš uzsāktā kriminālprocesa.

Saskaņā ar neoficiālu informāciju medijos, KNAB lūdz izvirzīt apsūdzības Kalnmeieram lietas ietvaros, kurā figurē Jelgavas prokurore Zinaīda Egle, kura tika aizturēta jūlija beigās.

Provizoriski, Kalnmeiers neilgi pirms savu pilnvaru beigām padalījās ar dažiem prokuroriem informācijā par Egles lietu. Viena no viņiem, Metodikas nodaļas vecākā prokurore Elita Jurkjāne, pastāstīja par to savam vīram zvērinātam advokātam Jurim Jurkjānam, bet tālāk informācija nonāca pie advokātes Ievas Cīrules, kura kopā ar prokurori egli figurē kukuļošanas epizodē.

Prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska apstiprināja aģentūrai LETA, ka ģenerālprokurors Juris Stukāns pēc KNAB pieprasījuma piemērojis pret vienu no vecākajiem prokuroriem aizliegumu ieņemt amatu. Likumā paredzētajā kārtībā 10 dienu laikā Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors pieņems lēmumu par personu saukšanu pie kriminālatbildības.

Stukāns apstiprināja, ka pret Jurkjāni pielietots ierobežojošs pasākumus – uz izmeklēšanas laiku aizliegums ieņem līdzšinējo amatu – un viņa ir atstādināta no amata pienākumu izpildes.

Pati Jurkjāne, viņas vīrs, Cīrule un viņas aizstāvis Saulvedis Vārpiņš no komentāriem atteicās.

Par atklāšanai neparedzētās informācijas izpaušanu Krimināllikums paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīgu arestu, piespiedu darbus vai naudas sodu.

Atgādināsim, ka pērn tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) paziņoja, ka Kalnmeiers neatbilst likumā norādītajai prasībai par ģenerālprokurora nevainojamu reputāciju, kā arī nespēj nodrošināt kvalitatīvu prokuratūras darbu, kontrolēt pakļautībā esošo prokuroru darbu, organizēt darbu tā, lai prokuratūra pēc iespējas ātrāk pārņemtu pieņemto starptautisko praksi.

Taču toreiz Augstākās tiesas senatore Marika Senkāne neatrada pamatojumu Kalnmeiera atstādināšanai, un viņš palika amatā līdz šī gada jūnijam, kad viņu nomainīja Stukāns.

0
Tagi:
KNAB
Pēc temata
KNAB trūkst speciālistu, taču tas nevar atļauties maksāt augstas algas
Izšķērdē valsts mantu: KNAB piemēroja naudas sodu Rēzeknes mēram
Lieta pret KNAB bijušo vadītāju nodota kriminālvajāšanai