Konservatīvās tautas partijas (EKRE) priekšsēdētājs Marts Helme

Ukraiņu dēļ vietējie krievi kļuvuši tuvāki igauņu nacionālistu acīs

51
(atjaunots 19:05 13.09.2019)
Igaunijā sabraukuši "nepareizie" viesstrādnieki no Ukrainas. Galu galā vietējie krievi nacionālistiem šķiet daudz patīkamāki.

RĪGA, 13. septembris — Sputnik. Igaunijas iekšlietu ministra, Konservatīvās tautas partijas (EKRE) līdera Marta Helmes paziņojums par Ukrainas bezvīzu režīma negatīvo ietekmi saskāries ar opozīcijas un valdošās koalīcijas partneru kritiku, vēsta Sputnik Igaunija.

"Trojas zirgi" likuši iemīļot krievus

Helme atklāja, ka jau šoruden plāno iesniegt parlamentā ierosinājumu par bezvīzu režīma atcelšanu Ukrainas pilsoņiem.

Ministrs ir pārliecināts, ka uz Igauniju braucot "neīstie" ukraiņi.

"Tas ir Trojas zirgs arī Krievijai, jo tie, kuri šeit ierodas, nav tikdaudz ukraiņi, cik krievi no Ukrainas austrumiem, pārkrievojušies ukraiņi, jeb vienkārši homo soveticus," viņš apgalvoja.

Helme atzina, ka neizdosies pilnībā ierobežot migrāciju no austrumiem, taču uzsvēra, ka Igaunijas varasiestādēm jādod iespēja pašam lemt, ko, cik lielā skaitā, uz cik ilgu laiku un ar kādiem noteikumiem ielaist valstī.

Pēc ES bezvīzu režīma piešķiršanas Ukrainai igauņu nacionālisti vispirms sveica strādniekus no austrumiem, kam bija "jānoliek pie vietas" Igaunijā dzīvojošos krievvalodīgos. Taču drīz vien noskaidrojās, ka masveidā iebraukušie ukraiņi nebūt nevēlas mācīties valsts valodu un runā krieviski.

Parlamenta deputāts no EKRE, atvaļinātais pulkvedis, rakstnieks Leo Kunnass, pazīstams ar romānu "Karš 2023" par Krievijas uzbrukumu Igaunijai, apstiprināja, ka, ņemot vērā migrantu pieplūdumu, vietējie krievi partijai kļuvuši "tuvāki".

Viņš uzskata: lai arī nacionālkonservatoru galvenais mērķis ir igauņu tautas izdzīvošana, tas nedrīkst notikt uz citu Igaunijā dzīvojošo tautību apspiešanas rēķina.

"Neko tādu pat Putins nav teicis"

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu ("Tēvzeme") nosauca Helmes iniciatīvu par "nesaprātīgu" un "juridiski neiespējamu".

Reinsalu norādīja, ka īstermiņa bezvīzu režīms Ukrainas pilsoņiem bija "skaidrs Briseles politiskais solis", atbildot uz "objektīvu noteikumu" izpildi no Kijevas puses, un atteikšanās no tā neatbilst Igaunijas interesēm – Ukrainas integrācijas atbalstam ES.

Viņš atgādināja, ka lielākā daļa ukraiņu, kuri ierodas peļņā Igaunijā, saņēmuši darba vīzu, bet ar vīzu pārkāpumiem saistītos jautājumus jārisina policijai.

Sašutis bija arī parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks Marko Mihkelsons no opozīcijā strādājošās Reformu partijas. Viņš paziņoja, ka Jiri Ratasa valdība soli pa solim maina Igaunijas ārpolitisko kursu.

"Pat Putins nav nosaucis Ukrainu par Trojas zirgu Eiropai. Tagad to izdarījis Igaunijas valdības loceklis," rūgti teica Mihkelsons savā lapā sociālajā tīklā.

51
Pēc temata
"Mēs nostrādājāmies par velti". Kā ukraiņus pārdot verdzībā Baltijā
Ukrainas ārlietu ministrs pastāstījis par katastrofālo migrāciju no valsts
Kijeva grasās atgriezt Krievijā dzīvojošos ukraiņus
Baltijas menca, foto no arhīva

Latvijai neizdevās atstāvēt savas tiesības ķert mencas Baltijas jūrā

19
(atjaunots 11:40 21.10.2020)
ES lauksaimniecības ministri noteica zvejniecības kvotas Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī un Somu līcī.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. ES Lauksaimniecības un zvejniecības padome publicēja datus par zvejas kvotām Baltijas jūrā 2021. gadā.

ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu izķeršanu Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Tāpat tika samazinātas siļķes zvejas kvotas Baltijas jūras rietumu un centrālajā daļā un laša zvejas kvota Somu līcī.

Toties tika nolemts atļaut palielināt reņģu zvejas kvotas Rīgas jūras līcī par 15%, salīdzinājumā ar šo gadu, rietumu Baltijas mencas, plekstes, šprotu un lašu zvejas kvotas Baltijas jūras galvenajā baseinā.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem, 2021. gadā Latvija Baltijas jūrā drīkstēs nozvejot 2705 tonnas reņģu, Rīgas jūras līcī – 21 230 tonnu. Ķilavu zvejas kvota noteikta 30 817 tonnu apmērā, kas ir par 6% vairāk nekā 2020. gadā. Laša zvejas kvotas nākamgad palielināsies par 9%, salīdzinājumā ar šo gadu.

2021. gadā Latvijas mencas zvejas kvota Baltijas jūras rietumdaļā sastādīs 144 tonnas, savukārt mencas piezvejas kvota Baltijas jūras austrumu daļā – 51 tonnu. Laša zvejas kvota nākamgad ieplānota 12 445 gabalu apmērā.

19
Tagi:
Eiropas Savienība, menca, Baltijas jūra, zvejniecība, Latvija
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs
Lido atpūtas centrs Krasta ielā, foto no arhīva

Igaunijā miljonāram no Krievijas liegts iegādāties restorānus Lido

24
(atjaunots 18:02 20.10.2020)
Darījums bija ieplānots jau 2020. gada jūlijā, tomēr tikai tagad noskaidrojies, ka to apturējis Igaunijas Konkurences departaments. Darījuma atcelšanas iemesli netiek minēti.

RĪGA, 21. oktobris — Sputnik. Igaunijas Konkurences departaments informēja, ka darījums par restorānu tīkla "Lido" 49% akciju iegādi, ko jau vasarā plānoja Luksemburgas alkohola ražotājs un vairumtirgotājs Amber Beverage Group (ABG), nenotiks, vēsta postimees.ee.

Abu uzņēmumu apvienošanās procesa pārtraukšanas iemesli nav zināmi, Konkurences departamenta sniegtajā paziņojumā informācija par to nav sniegta.

Atzīmēts, ka parasti valsts departaments "bremzē" darījumu, ja vienā sektorā parādās ar pārāk lielu varu tirgū apveltīta kompānija – tas var kaitēt konkurencei un atbiedēt jaunus spēles dalībniekus. Tomēr 2020. gada jūlijā Konkurences padome jau piekrita minētajam darījumam.

Kompānija AMG nodarbojas ar alkoholisko dzērienu ražošanu un pārdošanu, tās ražotnes izvietotas Latvijā un Meksikā, izplatītāji strādā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. ABG pieder vairāk nekā 130 zīmoli, tā strādā vairāk nekā 170 pasaules tirgos. Kompānija pieder miljonāram Jurijam Šefleram no Krievijas.

Zīmols "Lido" dibināts Latvijā 90. gados, tā īpašnieks ir Gunārs Ķirsons. Restorānu un bistro tīklā "Lido" strādā aptuveni 13 iestādes un veikali Rīgā un tās apkaimē, ir arī trīs restorāni Igaunijā. "Lido" Igaunijā" pieder trīs meitasuzņēmumi: Lido Mustamäe OÜ, Lido Eesti OÜ un Odil Eesti OÜ.

Kompānija ABG plānoja iegādāties 49% restorānu tīkla "Lido" akciju. Saskaņā ar provizorisko vienošanos, "Lido" statūtus bija plānots mainīt tā, lai ABG varētu iecelt padomē divus locekļus, kā arī tai būtu veto tiesības stratēģiskos jautājumos.

24
Tagi:
Uzņēmēji, Krievija, Igaunija
Pēc temata
Tā ir pie mums Latvijā: Lido vadība Berlīnē neuzklausa sūdzības par "vergu" darbu
"Lido" varētu aiziet no Berlīnes
Lido apmeklētājus apkalpos roboti

Trīskāršs trieciens pandēmijai: Krievijā sāk testēt trešo vakcīnu pret koronavīrusu

0
(atjaunots 20:14 21.10.2020)
Krievijā sākušies trešās vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumi, kuru izveidoja M. Čumakova vārdā nosauktajā centrā. Tās radītāji cer, ka decembrī Veselības ministrija piereģistrēs jauno preparātu un līdz gada beigām sāksies tā masveida ražošana.

Iepriekš valsts reģistrāciju izgāja arī vakcīna, kuru izstrādāja Novosibirskas zinātniskais centra "Vektor". Tāpat noslēgumam tuvojas pasaulē pirmās vakcīnas "Sputnik V" izmēģināšana. Šobrīd notiek trešais Krievijas preparāta testēšanas posms ārzemēs, no tā iznākuma būs atkarīgas vakcīnas perspektīvas starptautiskajā tirgū.

0
Tagi:
vakcīna, Krievija
Pēc temata
Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19
Krievijas vakcīna pret Covid-19 var parādīties NVS
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes