Праздник завершился хороводом и языческим ритуалом у огня

"Putins vainīgs": lietuviešu rusofobs spiests sarkt pagānu dēļ

90
(atjaunots 19:04 13.09.2019)
Lietuviešu deputāts apsūdz Krieviju gan par mēģinājumiem kompromitēt Lietuvu "kristīgās pasaules" priekšā, gan par neopagānisma izplatīšanu valstī.

RĪGA, 13. septembris — Sputnik. Lietuvas Seima deputāts apsūdz Krieviju par mēģinājumiem iedēstīt valstī pagānismu, vēsta Sputnik Lietuva.

Neopagāniskā kopiena "Romuva" līdz šim nav saņēmusi oficiālu statusu Lietuvā, un daudzi uzskata, ka tas noticis katoļu baznīcas iespaidā (75% valsts iedzīvotāju ir katoļi).

Valsts Konstitucionālā tiesa jau 2007.gadā precizēja, ka oficiālu statusu var saņemt tikai sabiedriski atbalstītas reliģiskās kopienas. 2011.gadā veiktā iedzīvotāju skaitīšana apliecināja, ka vairāk nekā pieci tūkstoši iedzīvotāju uzskata sevi par pagāniem. Pie tam valsts atzinusi Jauno apustuļu baznīcu, kam ir tikai 422 sekotāji, un Evaņģēliski kristīgo savienību, kam ir 1852 piekritēji (saskaņā ar 2011.gada datiem).

Oficiāla statusa piešķiršana dāvās kopienai "Romuva" gan dažādas finansiālās priekšrocības, gan iespējas pasniegt neopagānismu skolās ticības līmenī.

Kopienas locekļi dažādos veidos centušies panākt atzīšanu, pat iesnieguši prasību Eiropas cilvēktiesību tiesā un vērsušies pie Romas pāvesta viņa vizītes laikā Baltijas valstīs.

Debates Seimā par "Romuvas" atzīšanu deputāts Žigimants Pāvilēnis ("Tēvijas savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti") teica runu, ko Seima Ētikas un procedūru komisija atzina par neētisku.

Lieta tāda, ka deputāts saista Lietuvas neopagānu darbību… ar Krieviju. Viņaprāt, Maskava vēlas kompromitlēt Lietuvu "kristīgās pasaules" priekšā un izplatīt neopagānismu Baltijas valstī.

"Izveidojusies visai ironiska situācija: esmu Seima loceklis, kurš iniciējis "Magņitska likumu" Seimā, ko aicina iepazīstināt ar to Vāciju un Zviedriju, un vienlaikus esmu iekļauts Krievijas melnajā sarakstā. Vienlaikus šodien esmu atzīts par ētikas pārkāpēju par Putina ideoloģijas pēdu šeit, Lietuvā, kritisku vērtējumu. Tādējādi esmu vienlaikus iekļauts melnajos sarakstos gan Krievijā, gan Lietuvā, un esmu spiests atvainoties, ka brīdinu par Putina ideoloģijas seno politiku, kas vērsta pret kristietību, tātad paredz Lietuvas un Polijas kopības sabrukumu," teica Pāvilēnis.

Baltijas politiķi pastāvīgi runā par "Krievijas draudiem", pūlas atrast Krievijas politiskās un sabiedriskās "ietekmes" pierādījumus Lietuvā.

Piemēram, konservatīvā partija ir pazīstama ar savu rusofobo viedokli, kā arī Krievijai naidīgajām iniciatīvām. Cita starpā politiķi iesaka legalizēt padomju karavīriem veltīto memoriālu nojaukšanu, atzīt Lietuvas Komunistisko partiju par "noziedzīgu organizāciju" un brīdināt Lietuvas augstskolu studentus par "Krievijas agresiju".

Krievijai jau vairākkārt pārmesta "iejaukšanās" citu valstu lietās. Maskava apsūdzības kategoriski noliedz un uzsver, ka tās ir absolūti nepamatotas.

90
Pēc temata
Viena no vecākajām ASV universitātēm ievieš Krievijas "hibrīdo draudu" mācību kursu
Krievijas Sabiedriskā palāta veidos fondu, kas pētīs ASV iejaukšanos citu valstu lietās
Krievijas ārlietu ministrs par NATO Arktikā, Sīriju un "kapitālo remontu" ES
Neiejaucaties? Tad Rietumi iet pie jums. Kā Krieviju aicina iet protestos
Laulibas gredzeni

Latvija un Lietuva kļuva par Eiropas Savienības antilīderēm pēc šķirto laulību skaita

22
(atjaunots 14:07 12.07.2020)
Latvija un Lietuva savā starpā dala pirmo vietu. Abās valstīs aprēķinātie rādītāji sastāda 3,1 šķiršanos uz tūkstoti cilvēku.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Latvija kopā ar Lietuvu kļuva par Eiropas Savienības līderēm pēc šķirto laulību skaita 2018. gadā, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz statistiskās aģentūras Eurostat datiem.

Latvija un Lietuva kopā ieņēma pirmo vietu šajā sarakstā. Abās valstīs aprēķinātie rādītāji sastāda 3,1 šķiršanos uz tūkstoti cilvēku. Tālāk seko Dānija (2,6) un Zviedrija (2,5). Ceturtajā vietā izrādījās Igaunija un Somija ar 2,4 šķiršanām uz tūkstoti iedzīvotāju abās valstīs.

​Zemākie šķiršanās rādītāji bijuši konstatēti Maltā (0,7 šķiršanās uz tūkstoti cilvēku), Īrijā (0,7, saskaņā ar 2017. gada datiem), kā arī Slovēnijā (1,1), Bulgārijā, Horvātijā un Itālijā (visās trijās 1,5).

Pēdējo desmitgadu laikā arvien vairāk un vairāk cilvēku ES pieņem lēmumu šķirties, atzīmē Eurostat. Tā, 2017. gadā ES bija divas šķiršanās uz 1000 cilvēku, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz kopējo šķiršanās koeficientu (0,8), kurš tika reģistrēts 1965. gadā.

22
Pēc temata
Saeimā nonākusi iniciatīva par viendzimuma laulību reģistrāciju Latvijā
Vēlaties uzzināt, kur Latvijā var bez maksas piereģistrēt laulību
Referendums par viendzimuma pāru statusu: cik Latvijas iedzīvotāju atbalsta šo ideju
Tallinas lidosta, foto no arhīva

Pēc trīs mēnešiem Igaunijas nepilsonis tomēr atgriezās mājās

18
(atjaunots 11:24 10.07.2020)
Krievvalodīgā Igaunijas nepilsoņa piedzīvojumi Filipīnās ir noslēgušies – pēc simts dienām Manilas lidostā viņš nokavēja lidmašīnu Amsterdamā, taču beigu beigās nosēdās Tallinā.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Pateicoties mediju iesaistīšanai, Manilas lidostā iestrēgušais Igaunijas nepilsonis Romāns Trofimovs tomēr atlidoja uz Tallinu, vēsta Postimees.

Trofimovs atlidoja uz Filipīnu galvaspilsētu Manilu 20. martā un vairāk nekā 100 dienas nevarēja nedz iziet no lidostas ēkas, nedz aizlidot uz dzimteni, jo lidojumi tika apturēti, savukārt aviokompānija AirAsia atņēma viņam nepilsoņa pasi, apsolot atgriezt to pēc atgriešanās Igaunijā.

Sākumā Igaunijas ĀM piedāvāja viņam nopirkt biļeti uz repatriācijas reisu, taču nosauktās summas Trofimovam nebija. Un tikai pēc tam, kad lidostā dzīvojošā cilvēka stāsts izplatījās ārvalstu medijos, Trofimovam palīdzēja atgriezties dzimtenē.

Tiesa, arī te neiztika bez piedzīvojumiem – pārsēšanās laikā Amsterdamā viņš nokavēja lidmašīnu uz Tallinu. Beigu beigās viņam tomēr izdevās atgriezties mājās.

Lidostā viņu jau gaidīja žurnālisti. Trofimovs pateica, ka pēc atgriešanās mājās pirmā lieta, ko viņš vēlas izdarīt, ir satikt māti. Pirms aizbraukšanas uz Filipīnām viņš strādāja attālināti par programmētāju, taču zaudēja šo darbu.

Viņš pastāstīja, ka nepilsoņa "pelēkā pase" radījusi viņam problēmas katrā valstī, kurā viņš ieradās. Taču uz jautājumu, vai pēc šī stāsta viņš neapsver domu iegūt Igaunijas pilsonību, viņš atteicās atbildēt.

18
Tagi:
Igaunija, Filipīnas
Pēc temata
Igaunijas nepilsonis trīs mēnešus dzīvo Manilas lidostā
Špicbergenā

Špicbergenā darbu sācis pirmais Krievijas poligons sasaluma pētīšanai

0
(atjaunots 13:58 14.07.2020)
Poligonā iekārtoti termometriskie urbumi, sezonas kušanas slāņa monitoringa laukums, urbumi zemgultnes atkuseņu monitoringam un meteoroloģiskais komplekss.

RĪGA, 14. jūlijs - Sputnik. Špicbergenā sācis darbu pirmais poligons ilggadējā sasaluma pātīšanai, kā arī Arktikas apgūšanai pielietojamo tehnoloģiju izmēģinājumiem, portālam RIA Novosti pastāstīja Krievijas Hidrometeoroloģijas centra vadītājs Igors Šumakovs.

"2016. gadā Krievijas Hidrometeoroloģijas centra Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskā institūta zinātnieki sāka darbu un patlaban noslēgta sasaluma poligona izveide Barencburga ciema apkaimē – pirmais Krievijas sasaluma poligons augsta platuma grādu Arktikā," atklāja Šumakovs.

Viņš precizēja, ka poligonā iekārtoti termometriskie urbumi, sezonas kušanas slāņa monitoringa laukums, urbumi zemgultnes atkuseņu monitoringam un meteoroloģiskais komplekss. Fjorda dibenā uzstādīta 150 metrus gara strēle ar temperatūras un pretestības detektoriem sezonālā jūras sasaluma izveides monitoringam. Zinātnieki izstrādājuši arī ģeofizisko metožu kompleksu tādu interesantu sasaluma parādību, kā hidrolakolīta pētīšanai.

"Pirmie ir kūkumošanās ciļņi, kas Špicbergenā sasniedz 40 metru augstumu ar ledus serdeni, kas pieaugot spēj pacelt un iznest līdz virsmai klinšu iežus. Šī parādība ir ne tikai interesanta, tā ir arī svarīga ar sasaluma degradāciju saistīto risku novērtēšanai, atceroties, ka Jamalas krātera fenomens ir saistīts ar tieši tāda ciļņa sprādzienu," atzīmēja Šumakovs.

Viņš precizēja, ka sasaluma poligons Špicbergenā tiks izmantots kriolitozonas (sasalušās grunts zonas) apguves tehnoloģiju pilnveidošanai. Tās būs nepieciešamas arī Krievijas teritorijā.

0
Pēc temata
Špicbergenā iet bojā ziemeļbrieži
Draudi Arktikā: kur Latvija meklē ienaidniekus, ASV, Krievija un Āzija meklē resursus
Zinātnieki: klimata pārmaiņas var novest pie pasaules kara