Krievijas valdības Finanšu universitātes prorektors, ekonomikas zinātņu doktors Aleksejs Zubecs

Kas notiks ar Baltijas valstu valstspiederīgajiem pēc Brexit eksperta viedoklis

104
(atjaunots 14:13 07.09.2019)
Kas Lielbritānijā notiks ar viesstrādniekiem no Baltijas valstīm bezvienošanās Brexit gadījumā? Par to pastāstīja Krievijas valdības Finanšu universitātes prorektors, ekonomikas zinātņu doktors Aleksejs Zubecs.

RĪGA, 7. septembris – Sputnik. Lielbritānijas "cietā" izstāšanās no Eiropas Savienības var palēnināt Lietuvas ekonomisko izaugsmi, paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. Tāds pats liktenis var skart arī citas Baltijas valstis, paziņoja Krievijas valdības Finanšu universitātes prorektors, ekonomikas zinātņu doktors Aleksejs Zubecs.

Eksperts norādīja, ka absolūti visas ES valstis cietīs zaudējumus, jo Lielbritānija ir Eiropas galvenais tirdzniecības partneris. Tāpat cietīs arī vienkāršie cilvēki, kuri reiz devušies peļņā uz Apvienoto Karalisti.

Ja Londona izstāsies no Eiropas Savienības bez vienošanās, emigrantiem no Baltijas valstīm nāksies atbrīvot darba vietas britiem un atgriezties mājās, uzskata Aleksejs Zubecs.

Iepriekš Sputnik Igaunija informēja, ka Igaunijas valdības sēdē 5. septembrī valsts ārlietu ministrs Urmass Reinsalu paziņoja, ka pilsoņiem un uzņēmumiem, kuri jebkādā veidā saistīti ar Lielbritāniju, nāktos iepriekš sagatavoties sliktākajam Brexit scenārijam – bez vienošanās ar Eiropas Savienību.

Igaunijas ārlietu ministrs pauda uzskatu, ka bezvienošanās Brexit apstākļos nebūs iespējams izvairīties no haosa, taču pāreju iespējams mīkstināt, savlaicīgi sagatavojoties sliktākajam scenārijam.

Iepriekš Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons atklāja, ka valsts pametīs ES šī gada 31.oktobrī jebkuros apstākļos – ar vienošanos vai bez tās. Pēc viņa vārdiem, pēc izstāšanās no ES sāksies jauna ēra – ceļš pretī uzplaukumam, kas ļaus padarīt Lielbritāniju par "lieliskāko vietu uz Zemes".

Eksperti prognozē, ka Eiropas Savienības kopējie zaudējumi, ko sagādās Brexit, var pārsniegt 16 miljardus eiro. Igaunijas ekonomika "cietā" Brexit apstākļos var zaudēt aptuveni 200 miljonus eiro, 2700 Igaunijas valstspiederīgie zaudēs savas darba vietas.

Brexit materiālās sekas jau aprēķinājusi arī Latvijas Finanšu ministrija – Lielbritānijas izstāšanās bez vienošanās šogad Latvijai izmaksās 4 miljonus eiro un vēl 23 miljonus nākamgad, jo Lielbritānija ir otrais lielākais iemaksu nodrošinātājs Eiropas budžetā pēc Vācijas.

104
Temats:
Atvadas angļu stilā (130)
Pēc temata
Cīņa par Brexit: Baltijas valstis gatavojas zaudējumiem
Boriss Džonsons piedāvājis ES alternatīvu lēmumu darbībai pēc Brexit
Politologs novērtēja Džonsona izredzes uzspiest ES savus Brexit noteikumus
Dombrovskis: Brexit bez vienošanās var izmaksāt Latvijai vairākus miljardus
Tukšas kabatas, foto no arhīva

Ekonomists: Baltijai jāizvēlas starp izmiršanu un attiecību normalizāciju ar KF

24
(atjaunots 11:44 07.07.2020)
Darbaspēka izspiešana uz Eiropas darba tirgu novedīs pie Baltijas valstu ekonomikas kolapsa, tāpēc vienīgā iespēja glābt tās no degradācijas – atjaunot attiecības ar austrumu kaimiņu, uzskata eksperts.

RĪGA, 7. jūlijs – Sputnik. Latvija un Lietuva iekļuvušas starp ES līderiem bezdarba ziņā, materiālā RuBaltic.ru konstatēja eksperts Aleksandrs Nosovičs. Viņš atsaucās uz statistikas aģentūras Eurostat datiem. Šo valstu ekonomiskā lejupslīde ir jo pārsteidzošāka, ņemot vērā, ka koronavīrusa pandēmijā Baltijas valstis cietušas daudz mazāk nekā valstis Eiropas rietumos un dienvidos, viņš atzīmēja.

Pēc Nosoviča domām, tas liecina, ka Baltijas valstu ekonomikā stāvoklis bija bēdīgs jau pirms pandēmijas, bet krīze saskaņā ar ekonomikas teorijām, vissāpīgāk sit pa ES ekonomikas perifēriju, nevis centru.

Intervijā Sputnik Lietuva ekonomikas zinātņu doktors, Krievijas valdības Finanšu universitātes prorektors Aleksejs Zubecs atzīmēja, ka Baltijas valstīm ir jāizvēlas – izspiest ekonomiski aktīvos iedzīvotājus peļņā uz Eiropu vai sakārtot attiecības ar Krieviju. Pirmajā gadījumā, iespējams, ekonomikas kolapss.

"Migrācijas ceļš, darba spēka izspiešana uz darba tirgu Eiropā – tas ir ceļš, kas novedīs pie visu Baltijas valstu, ne tikai Latvijas ekonomikas kolapsa pārskatāmā nākotnē, 10-15 gadu laikā. Pēc tam šīs valstis pāries pie Eiropas Savienības dotācijām, kas piešķirs zināmus līdzekļus galveno bāzes struktūru uzturēšanai, bet ekonomika tur būs pareizināta ar nulli, ja nebūs ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Otrs ceļš – tā ir pašu ekonomikas attīstība, kuras dēļ ir jāatjauno normālas attiecības ar Krieviju, jo ne Igaunija, ne Latvija nevienam ES no ekonomikas attīstības viedokļa nav vajadzīga," viņš teica.

Zubecs atzīmēja, ka atšķirībā no Eiropas valstīm, Krievijai ir, ko piedāvāt Baltijai.

"Tāpēc, vienīgā iespēja glābt ekonomikas no degradācijas – atjaunot attiecības ar Krieviju. Ja Baltijas valstu valdības dos priekšroku konfrontācijai ar Krieviju, tas nozīmē, ka drīz vien šīs valstis vienkārši ekonomiski pazudīs no pasaules kartes," viņš secināja.

24
Tagi:
Baltija, darba tirgus
Pēc temata
Mums ir 20 tūkstoši jaunu bezdarbnieku: viesstrādnieku lauksaimniecībā nebūs
Bezdarba statistika Latvijā: kāpēc apsargi tiek atlaisti visretāk
Bezdarbniekiem Latvijā izmaksājuši jau aptuveni 130 tūkstošus eiro
Bezdarbnieku armija Latvijā? Nopērciet visiem divus koferus vai ziepes un striķi
NATO karogs, foto no arhīva

NATO ģenerālsekretāra vietnieks apsprieda "Krievijas draudus" ar Igaunijas AM kancleru

7
(atjaunots 10:55 07.07.2020)
Tikšanās gaitā tika apspriesta NATO pozīciju pastiprināšana aizsardzības un savaldīšanas jomā, Ķīnas ietekmes pieaugums un transatlantiskā drošība.

RĪGA, 7. jūlijs – Sputnik. NATO ģenerālsekretāra vietnieks izlūkošanas un drošības jautājumos Deivids Ketlers apsprieda ar Igaunijas Aizsardzības ministrijas kancleru Kristiānu Priku pretošanos "draudiem no Krievijas puses", stāsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz RIA Novosti.

Igaunijas AM informēja, ka Ketlers apmeklējis Baltijas valsti, lai iepazītos ar tās aizsardzības resursiem.

"Igaunijai ir svarīgi, lai NATO precīzi saskatītu situāciju mūsu reģionā un drošības specifiku. Kvalitatīva izlūkošana un savlaicīgs brīdinājums dāvā priekšnoteikumus, lai novērstu Krievijas draudus un nepieciešamības gadījumā stātos tiem pretī." Prika teikto citēja aģentūra.

Diskusijas gaitā tika apspriesta arī NATO pozīciju pastiprināšanās aizsardzības un savaldīšanas sfērā, Ķīnas ietekmes pieaugums un transatlantiskā drošība.

Gaidāms, ka NATO ģenerālsekretāra vietnieks apmeklēs arī Emari aviobāzi, Narvas pilsētu pie Krievijas robežas, tiksies ar Aizsardzības spēku vadību, ārējās izlūkošanas dienestu, drošības policiju. Izlūkošanas centru un Baltijas valsts Ārlietu ministriju.

NATO pastiprina grupējumus pie Krievijas robežām, attaisnojot savas darbības ar iespējamiem "Krievijas draudiem". Turklāt Baltijas valstis aktīvi slēdz aizsardzības kontraktus ar ASV par lielām summām, aizbildinoties ar "Krievijas agresiju" un dislocē savā teritorijā NATO militāro kontingentu.

Pie tam Maskava jau vairākkārt uzsvērusi, ka neplāno nekādus uzbrukumus nevienai valstij, un Rietumu aliansei tas ir lieliski zināms.

7
Tagi:
Krievija, draudi, Igaunija, NATO
Temats:
NATO austrumu flangā
Pēc temata
Kāpēc Latvijā ieradusies NATO kaujas grupa no Igaunijas
NATO kibermācības Igaunijā: mērķi un līdzekļi
Kā Krievija atbildēja uz NATO manevriem Ramstein Alloy Latvijā
Kā "Bastioni", "Iskanderi" un Baltijas flotes aviācija atbildēja uz mācībām "Baltops 2020"
Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins

Pēc cik ilga laika tiks sadalīta Krievija? NA deputāts rāda KF "jauno karti"

0
(atjaunots 18:28 07.07.2020)
Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins piedāvājis diskusijai Krievijas "jauno karti".

RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Ar skandalozajiem Krievijai naidīgajiem izlēcieniem pazīstamais Aleksandrs Kiršteins nesēž, rokas klēpī salicis – šoreiz viņš atkal nolēmis apspriest Krievijas iespējamo sairšanu.

Atgādināsim, ka sapnis par Krievijas sadali jau sen neliek politiķim mieru – pirms pāris gadiem viņš Twitter tīklā drosmīgi paziņoja, ka miers Eiropā iestāsies tikai pēc Krievijas sabrukšanas.

Nesen viņš atkal atgriezās pie savas iemīļotās tēmas un parādīja lasītājiem kaut kāda vācu ģeogrāfa zīmējumu, kurā Krievija saskaldīta atbilstoši tuvējām valstīm. spriežot pēc visa, politiķis ir sajūsmā par šo karti.

"Kā jums liekas, pēc cik ilga laika šādi tiks sadalīta Krievija?" Aleksandrs Kiršteins lūdza lasītājus atklāt savas domas.

Tomēr viņa ideja, šķiet, nav radusi aktīvu atbalstu. Vien daži sapņotāji stāstīja, kā tikšot dalīta Krievija un kas viņus šajā ziņā biedē.

"Nekad, te vienkārši parādīta tuvākā ārvalsts attāluma ziņā Krievijas teritorijas daļām. Dalīšanās notiks pēc citiem principiem," uzskata lasītājs ar lietotājvārdu Bezkompromisa Tiesiskums.

"Igaunijai tā būtu liela nelaime - dabūt uz kakla pāris miljonus krievu," spriedelē Sandris Metuzāls.

"Šādi – diezin vai. Ķīna ņems vairāk," uzskata Vents Krauklis.

"Nez, es gan labāk iestātos par to, lai Krievija paliek tāda, kāda tā ir tagad. Ja milzīgu gabalu noraus Ķ, tas var beigties tikai ar katastrofu visos līmeņos," skumju prognozi izteica "Ļarvmutīte Epilepsijas gaisma".

"Nekad un nemūžam. 13.Saeima drīzāk pašu Latviju padirsīs. Skaidrs, ka ķīnieši  savāks Krieviju, bet pie vien arī Latviju, ja turpināsiet šādā stilā! Vai Latvijai vajag krievu teritorijas? Nē! Jo jau tagad līnija - Ludza, Jēkabpils, Bauska, Auce mierīgi varētu tikt poļiem atdota," par pašas Latvijas vienotību uztraucas lasītājs Es Pats.

Daži komentētāji pat pauda šaubas, vai tāda tēma vispār būtu jāapspriež.

"Pilnīgs murgs. Labāk sāciet domāt par to, vai  pēc ATR Latvijas nomalēs vispār kāds paliks dzīvot.  Vēl pāris stulbas reformas un Latvija no valsts pārvērtīsies par teritoriju," autoram attrauca Andrejs.

2018. gada vasarā Kiršteins jau klāstīja, ka Krievija būtu jāsadala.

"Tikai, kad Krievija sadalīsies mazākās valstīs, atbilstoši etniskajam sastāvam, ar rāvienu izbeigsies militārie konflikti un Eiropā iestāsies ilgstošs miera periods!" Kiršteins uzrakstīja savā Twitter.

​Tas ir tikai viens no daudziem deputāta neordinārajiem izteicieniem: iepriekš viņš piedāvājis atņemt pilsonību tiem naturalizācijas pilsoņiem, kuri balsoja par krievu valodas atzīšanu par otru valsts valodu vai piedalās krievu skolu aizstāvības mītiņos, nosauca krievu valodu par "starptautiskā sionisma valodu" un vainoja VDK par Rīgas "Dinamo" sliktajiem rezultātiem.

0
Tagi:
rusofobija, nacionālpatrioti, nacionālisms, Latvija
Pēc temata
Kiršteins: par Baltijas okupāciju atbildīgi ir Čērčils un Rūzvelts
Deputāts Kiršteins piedāvā sadalīt Krieviju
Time of Israel pieķēra deputātu Kiršteinu antisemītismā