Nikolajs Meževičs

Eksperts pastāstīja, Brisele radījusi paniku no Varšavas līdz Tallinai

47
(atjaunots 08:43 06.09.2019)
Tuvojas laiks, kad Eiropas Savienība uzskatīs Lietuvu, Latviju, Igauniju un Poliju ne tikai par finansiālās palīdzības saņēmējiem, bet arī donoriem. Tas radījis paniku no Varšavas līdz Tallinai, atzīmēja Nikolajs Meževičs.

RĪGA, 6. septembris – Sputnik. Eiropas Komisija mainījusi ES reģionu klasifikāciju finansiālo dotāciju jautājumos budžeta veidošanai periodā no 2021. līdz 2027.gadam, vēsta Sputnik Lietuva. Lietuva izrādījusies sadalīta divos reģionos: centrālais (Viļņas) un rietumu. Tā kā galvaspilsētas reģionā IKP uz vienu iedzīvotāju pārsniedzis 75% no vidējā rādītāja ES, tas netiks dotēts. Gluži pretēji, tagad Viļņai būs jāpalīdz Grieķijas ziemeļiem, Itālijas dienvidiem un spāņiem, kur IKP nesasniedz noteikto līmeni.

Briseles lēmums radījis paniku no Varšavas līdz Tallinai, radio Sputnik Lietuva pastāstīja Baltijas pētījumu asociācijas (Krievija) prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, profesors Nikolajs Meževičs.

"Salīdzinot Viļņas un Ziemeļgrieķijas gala patēriņu, var ar izbrīnu konstatēt, ka Viļņa dzīvo daudz bagātāk. Taču tam nav nekāda sakara ar Lietuvas dienvidaustrumu perifēriju – pie robežas ar Latgali Latvijā un Baltkrieviju. Lietuvas vidus daļā arī ir problēmas, teritorija uz ziemeļiem no Viļņas līdz Klaipēdai un Palangai tāpat ir visai depresīva. Valstij ir grūti īstenot efektīvu reģionālo politiku, ja tā ir finansiālās attiecībās ar Briseli," norādīja Meževičs.

Eksperts pauda, ka Brisele ņem vērā faktu – Lietuva 15 gadus ir ES sastāvā.

"Tuvojas psiholoģiskais punkts, kad Lietuva, tāpat kā Latvija, Igaunija un pat Polija tiek uzskatīta ne tikai par finansiālās palīdzības saņēmējiem, bet arī donoriem. Tas radījis paniku no Varšavas līdz Tallinai. ES patiešām ir ļoti daudz paveikusi Austrumeiropas valstu labā, ieguldījusi gigantiskus līdzekļus. Kaut kur tas ir devis ekonomisko efektu, kā Polijā, kaut kur tas nav izdevies, kā Latvijā. Vecajā Eiropā ir virkne reģionu – Grieķijā, Spānijā, Porugālē, kur dzīvo slikltāk nekā Baltijas galvaspilsētu subreģionos. Tātad Brisele, no sava viedokļa, rīkojas loģiski," paskaidroja Meževičs.

Eiropas Savienības nākamā budžeta projekts paredz subsīdiju būtisku samazināšanu Austrumeiropas valstīm. piemēram, nevienas Baltijas valstu iniciatīvas nav starp prioritārajiem projektiem, kas tiek finansēti no ES kopīgajiem līdzekļiem. Prognozes liecina, ka nākamajā septiņu gadu budžeta posmā Latvija nesaņems 13-20% no līdzšinējā dotāciju apjoma.

Межевич: Брюссель вызвал паническую реакцию от Варшавы до Таллина
47
Pēc temata
Eiropas Savienība plāno veidot papildu budžetu "izredzētajiem"
Eiropas Savienības budžets: kurš maksā un kurš saņem
Ekonomiste: Latvija dara visu iespējamo, lai samazinātos nodokļu maksātāju skaits
Ar izstieptu roku: pašvaldības nostājušās rindā pie Valsts kases
Laulibas gredzeni

Latvija un Lietuva kļuva par Eiropas Savienības antilīderēm pēc šķirto laulību skaita

13
(atjaunots 14:07 12.07.2020)
Latvija un Lietuva savā starpā dala pirmo vietu. Abās valstīs aprēķinātie rādītāji sastāda 3,1 šķiršanos uz tūkstoti cilvēku.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Latvija kopā ar Lietuvu kļuva par Eiropas Savienības līderēm pēc šķirto laulību skaita 2018. gadā, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz statistiskās aģentūras Eurostat datiem.

Latvija un Lietuva kopā ieņēma pirmo vietu šajā sarakstā. Abās valstīs aprēķinātie rādītāji sastāda 3,1 šķiršanos uz tūkstoti cilvēku. Tālāk seko Dānija (2,6) un Zviedrija (2,5). Ceturtajā vietā izrādījās Igaunija un Somija ar 2,4 šķiršanām uz tūkstoti iedzīvotāju abās valstīs.

​Zemākie šķiršanās rādītāji bijuši konstatēti Maltā (0,7 šķiršanās uz tūkstoti cilvēku), Īrijā (0,7, saskaņā ar 2017. gada datiem), kā arī Slovēnijā (1,1), Bulgārijā, Horvātijā un Itālijā (visās trijās 1,5).

Pēdējo desmitgadu laikā arvien vairāk un vairāk cilvēku ES pieņem lēmumu šķirties, atzīmē Eurostat. Tā, 2017. gadā ES bija divas šķiršanās uz 1000 cilvēku, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz kopējo šķiršanās koeficientu (0,8), kurš tika reģistrēts 1965. gadā.

13
Pēc temata
Saeimā nonākusi iniciatīva par viendzimuma laulību reģistrāciju Latvijā
Vēlaties uzzināt, kur Latvijā var bez maksas piereģistrēt laulību
Referendums par viendzimuma pāru statusu: cik Latvijas iedzīvotāju atbalsta šo ideju
Tallinas lidosta, foto no arhīva

Pēc trīs mēnešiem Igaunijas nepilsonis tomēr atgriezās mājās

18
(atjaunots 11:24 10.07.2020)
Krievvalodīgā Igaunijas nepilsoņa piedzīvojumi Filipīnās ir noslēgušies – pēc simts dienām Manilas lidostā viņš nokavēja lidmašīnu Amsterdamā, taču beigu beigās nosēdās Tallinā.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Pateicoties mediju iesaistīšanai, Manilas lidostā iestrēgušais Igaunijas nepilsonis Romāns Trofimovs tomēr atlidoja uz Tallinu, vēsta Postimees.

Trofimovs atlidoja uz Filipīnu galvaspilsētu Manilu 20. martā un vairāk nekā 100 dienas nevarēja nedz iziet no lidostas ēkas, nedz aizlidot uz dzimteni, jo lidojumi tika apturēti, savukārt aviokompānija AirAsia atņēma viņam nepilsoņa pasi, apsolot atgriezt to pēc atgriešanās Igaunijā.

Sākumā Igaunijas ĀM piedāvāja viņam nopirkt biļeti uz repatriācijas reisu, taču nosauktās summas Trofimovam nebija. Un tikai pēc tam, kad lidostā dzīvojošā cilvēka stāsts izplatījās ārvalstu medijos, Trofimovam palīdzēja atgriezties dzimtenē.

Tiesa, arī te neiztika bez piedzīvojumiem – pārsēšanās laikā Amsterdamā viņš nokavēja lidmašīnu uz Tallinu. Beigu beigās viņam tomēr izdevās atgriezties mājās.

Lidostā viņu jau gaidīja žurnālisti. Trofimovs pateica, ka pēc atgriešanās mājās pirmā lieta, ko viņš vēlas izdarīt, ir satikt māti. Pirms aizbraukšanas uz Filipīnām viņš strādāja attālināti par programmētāju, taču zaudēja šo darbu.

Viņš pastāstīja, ka nepilsoņa "pelēkā pase" radījusi viņam problēmas katrā valstī, kurā viņš ieradās. Taču uz jautājumu, vai pēc šī stāsta viņš neapsver domu iegūt Igaunijas pilsonību, viņš atteicās atbildēt.

18
Tagi:
Igaunija, Filipīnas
Pēc temata
Igaunijas nepilsonis trīs mēnešus dzīvo Manilas lidostā
Krievijas IK

Krievijā noslēgta pirmo lietu izmeklēšana par nacistu uzņēmumiem "Nemirstīgajā pulkā"

0
(atjaunots 09:24 13.07.2020)
Izmeklēšanā saņemtā informācija liecina, ka viens no aizdomās turētajiem noformējis pieteikumu "Nemirstīgajam pulkam" ar Ādolfa Hitlera fotogrāfiju, otrs nosūtījis ģenerāļa Andreja Vlasova uzņēmumu.

RĪGA, 13. jūlijs – Sputnik. Krievijas Izmeklēšanas komiteja gatavo nodošanai tiesā pirmās lietas par nacisma reabilitāciju akcijas "Nemirstīgais pulks" ietvaros – noslēgta divu lietu izmeklēšana, informēja Krievijas IK oficiālā pārstāve Svetlana Petrenko, vēsta Sputnik Lietuva.

"Noslēgta krimināllietu izmeklēšana par nacisma reabilitāciju akcijas "Nemirstīgais pulks tiešsaistē" ietvaros pret 19 gadus veco Permas iedzīvotāju Daņiilu Simanovu un 23 gadus veco Uļjanovskas iedzīvotāju Vjačeslavu Kruglovu," pastāstīja Petrenko.

Saskaņā ar izmeklēšanas datiem, Kruglovs noformējis pieteikumu "Nemirstīgajam pulkam" ar Ādolfa Hitlera fotogrāfiju, bet Simanovs nosūtījis ģenerāļa Andreja Vlasova uzņēmumu. Izmeklēšanas gaitā abi atzina savu vainu.

Izmeklēšanas komiteja informēja, ka Simanovs savu rīcību pamatojis ar to, ka centies "attaisnot nacistu līdzskrējēja Vlasova nodevību" un "padarīt viņu par varoni".

"Savukārt Kruglovs apgalvoja, ka rīkojies ļauna joka dēļ. Pie tam zinot, ka ar starptautiskā kara tribunāla spriedumu Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas vadošais sastāvs, tostarp arī Hitlers, atzīti par kara noziedzniekiem," Petrenko teikto citēja RIA Novosti.

Krimināllietas nodotas Krievijas Ģenerālprokuratūrai apsūdzoša slēdziena apstiprināšanai. Pēc tam materiāli tiks nodoti tiesai izskatīšanai pēc būtības.

0
Tagi:
Nemirstīgais pulks, nacisti, Krievija
Pēc temata
Projekts "Nemirstīgais pulks tiešsaistē" saņēmis gandrīz 3 miljonus pieteikumus
Nacistu foto un hakeru uzbrukumi: kā mēģināja izjaukt "Nemirstīgo pulku tiešsaistē"
Priekšteču piemiņas zaimošana kā politiskās cīņas metode