ASV karavīra formas tērps. Foto no arhīva

Igaunijā atrasta slepena ASV speciālo uzdevumu vienības bāze

179
(atjaunots 08:27 06.09.2019)
ASV armijas speciālo uzdevumu vienība parādījās Igaunijā 2014.gadā tūlīt pēc Krimas atgriešanās Krievijas sastāvā.

RĪGA, 6. septembris — Sputnik. Igauņu žurnālisti noskaidrojuši, ka valstī uzturas slepena ASV speciālo uzdevumu vienība, kuras darbību un dislokācijas vietu valdība neizpauž, vēsta Sputnik Igaunija.

Telekanāla ETV žurnālistiskās izmeklēšanas raidījuma "Aculiecinieks" darbinieki atraduši atskaiti par to, ka 2019.gadā ASV piešķīrušas Igaunijai 15,7 miljonus dolāru kaut kāda objekta celtniecībai. Izmeklēšanas laikā noskaidrojās, ka runa ir par ASV speciālo uzdevumu vienības treniņu bāzi, par kuru jau sen baumoja Rietumu mediji.

Žurnālistiem izdevās šīs baumas apstiprināt, turklāt vēl apmeklēt slepeno objektu. Tā atrašanās vieta tiek turēta noslēpumā. Arī vienības sastāvs ir valsts noslēpums – žurnālistiem bāzē atļāva tikai noflmēt karogus un izkārtnes.

Noskaidrots, ka ASV armijas speciālo uzdevumu vienība parādījās Igaunijā 2014.gadā tūlīt pēc Krimas atgriešanās Krievijas sastāvā. ASV un Igaunija noslēdza īpašu līgumu, kas sabiedrībai joprojām nav zināms.

"Mēs šeit pastāvīgi uzturamies kopš 2014.gada, un mūsu darbībai bieži vien vajag vairāk vietas," tā nepieciešamību paplašināt treniņu bāzi žurnālistiem pamatoja ASV armijas pulkvedis Kevins Stringers.

ASV Aizsardzības ministrijas dokumenti liecina, ka par piešķirtajiem līdzekļiem cita starpā tiks uzbūvētas kazarmas, šautuve, ieroču noliktava un tornis izpletņu žāvēšanai. Būvdarbi jau ir sākti, objekti būs gatavi 2020.gadā.

ASV joprojām sastāda prognozes par militārā konflikta risku ar Krieviju. Piemēram, NATO Aizsardzības koledžas pārskatā ziņots, ka uz Baltijas valstīm jānosūta vēl lielāks skaits amerikāņu spēku, lai "savaldītu" Krieviju, kas varot "sagraut Eiropas drošības arhitektūru".

ASV Kongresā iesniegts likumprojekts, kurā ierosināts novērtēt Baltijas valstu militārās vajadzības "Krievijas agresijas savaldīšanai" Baltijas valstīs. Ja tas tiks apstiprināts, ASV vajadzēs "vadīt darbu, lai nostiprinātu sadarbību" ar Igauiju, Latviju un Lietuvu, izvērtēt jautājumu par militārās klātbūtnes paplašināšanu Baltijas valstīs, kā arī militārās un aizsardzības infrastruktūras un loģistikas uzlabošanu.

Iepriekš Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs konstatēja, ka NATO ļoti labi zina: Maskava nelolo tamlīdzīgus plānus, tomēr alianse izmanto ieganstu, lai dislocētu lielākus spēkus, tehniku un bataljonus pie Krievijas robežām.

179
Pēc temata
Mirs kā mīļie. Latvijas eksprezidente par NATO kareivjiem
Militārais eksperts: Igaunija nerada draudus, Krieviju uztrauc citi aspekti
Spēle vienos vārtos: ko sola ASV aizsardzības projekti
Tikuši klāt: briti ar sajūsmu spridzina padomju laiku mājas Latvijā
Laulibas gredzeni

Latvija un Lietuva kļuva par Eiropas Savienības antilīderēm pēc šķirto laulību skaita

13
(atjaunots 14:07 12.07.2020)
Latvija un Lietuva savā starpā dala pirmo vietu. Abās valstīs aprēķinātie rādītāji sastāda 3,1 šķiršanos uz tūkstoti cilvēku.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Latvija kopā ar Lietuvu kļuva par Eiropas Savienības līderēm pēc šķirto laulību skaita 2018. gadā, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz statistiskās aģentūras Eurostat datiem.

Latvija un Lietuva kopā ieņēma pirmo vietu šajā sarakstā. Abās valstīs aprēķinātie rādītāji sastāda 3,1 šķiršanos uz tūkstoti cilvēku. Tālāk seko Dānija (2,6) un Zviedrija (2,5). Ceturtajā vietā izrādījās Igaunija un Somija ar 2,4 šķiršanām uz tūkstoti iedzīvotāju abās valstīs.

​Zemākie šķiršanās rādītāji bijuši konstatēti Maltā (0,7 šķiršanās uz tūkstoti cilvēku), Īrijā (0,7, saskaņā ar 2017. gada datiem), kā arī Slovēnijā (1,1), Bulgārijā, Horvātijā un Itālijā (visās trijās 1,5).

Pēdējo desmitgadu laikā arvien vairāk un vairāk cilvēku ES pieņem lēmumu šķirties, atzīmē Eurostat. Tā, 2017. gadā ES bija divas šķiršanās uz 1000 cilvēku, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz kopējo šķiršanās koeficientu (0,8), kurš tika reģistrēts 1965. gadā.

13
Pēc temata
Saeimā nonākusi iniciatīva par viendzimuma laulību reģistrāciju Latvijā
Vēlaties uzzināt, kur Latvijā var bez maksas piereģistrēt laulību
Referendums par viendzimuma pāru statusu: cik Latvijas iedzīvotāju atbalsta šo ideju
Tallinas lidosta, foto no arhīva

Pēc trīs mēnešiem Igaunijas nepilsonis tomēr atgriezās mājās

18
(atjaunots 11:24 10.07.2020)
Krievvalodīgā Igaunijas nepilsoņa piedzīvojumi Filipīnās ir noslēgušies – pēc simts dienām Manilas lidostā viņš nokavēja lidmašīnu Amsterdamā, taču beigu beigās nosēdās Tallinā.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Pateicoties mediju iesaistīšanai, Manilas lidostā iestrēgušais Igaunijas nepilsonis Romāns Trofimovs tomēr atlidoja uz Tallinu, vēsta Postimees.

Trofimovs atlidoja uz Filipīnu galvaspilsētu Manilu 20. martā un vairāk nekā 100 dienas nevarēja nedz iziet no lidostas ēkas, nedz aizlidot uz dzimteni, jo lidojumi tika apturēti, savukārt aviokompānija AirAsia atņēma viņam nepilsoņa pasi, apsolot atgriezt to pēc atgriešanās Igaunijā.

Sākumā Igaunijas ĀM piedāvāja viņam nopirkt biļeti uz repatriācijas reisu, taču nosauktās summas Trofimovam nebija. Un tikai pēc tam, kad lidostā dzīvojošā cilvēka stāsts izplatījās ārvalstu medijos, Trofimovam palīdzēja atgriezties dzimtenē.

Tiesa, arī te neiztika bez piedzīvojumiem – pārsēšanās laikā Amsterdamā viņš nokavēja lidmašīnu uz Tallinu. Beigu beigās viņam tomēr izdevās atgriezties mājās.

Lidostā viņu jau gaidīja žurnālisti. Trofimovs pateica, ka pēc atgriešanās mājās pirmā lieta, ko viņš vēlas izdarīt, ir satikt māti. Pirms aizbraukšanas uz Filipīnām viņš strādāja attālināti par programmētāju, taču zaudēja šo darbu.

Viņš pastāstīja, ka nepilsoņa "pelēkā pase" radījusi viņam problēmas katrā valstī, kurā viņš ieradās. Taču uz jautājumu, vai pēc šī stāsta viņš neapsver domu iegūt Igaunijas pilsonību, viņš atteicās atbildēt.

18
Tagi:
Igaunija, Filipīnas
Pēc temata
Igaunijas nepilsonis trīs mēnešus dzīvo Manilas lidostā
Krievijas IK

Krievijā noslēgta pirmo lietu izmeklēšana par nacistu uzņēmumiem "Nemirstīgajā pulkā"

0
(atjaunots 09:24 13.07.2020)
Izmeklēšanā saņemtā informācija liecina, ka viens no aizdomās turētajiem noformējis pieteikumu "Nemirstīgajam pulkam" ar Ādolfa Hitlera fotogrāfiju, otrs nosūtījis ģenerāļa Andreja Vlasova uzņēmumu.

RĪGA, 13. jūlijs – Sputnik. Krievijas Izmeklēšanas komiteja gatavo nodošanai tiesā pirmās lietas par nacisma reabilitāciju akcijas "Nemirstīgais pulks" ietvaros – noslēgta divu lietu izmeklēšana, informēja Krievijas IK oficiālā pārstāve Svetlana Petrenko, vēsta Sputnik Lietuva.

"Noslēgta krimināllietu izmeklēšana par nacisma reabilitāciju akcijas "Nemirstīgais pulks tiešsaistē" ietvaros pret 19 gadus veco Permas iedzīvotāju Daņiilu Simanovu un 23 gadus veco Uļjanovskas iedzīvotāju Vjačeslavu Kruglovu," pastāstīja Petrenko.

Saskaņā ar izmeklēšanas datiem, Kruglovs noformējis pieteikumu "Nemirstīgajam pulkam" ar Ādolfa Hitlera fotogrāfiju, bet Simanovs nosūtījis ģenerāļa Andreja Vlasova uzņēmumu. Izmeklēšanas gaitā abi atzina savu vainu.

Izmeklēšanas komiteja informēja, ka Simanovs savu rīcību pamatojis ar to, ka centies "attaisnot nacistu līdzskrējēja Vlasova nodevību" un "padarīt viņu par varoni".

"Savukārt Kruglovs apgalvoja, ka rīkojies ļauna joka dēļ. Pie tam zinot, ka ar starptautiskā kara tribunāla spriedumu Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas vadošais sastāvs, tostarp arī Hitlers, atzīti par kara noziedzniekiem," Petrenko teikto citēja RIA Novosti.

Krimināllietas nodotas Krievijas Ģenerālprokuratūrai apsūdzoša slēdziena apstiprināšanai. Pēc tam materiāli tiks nodoti tiesai izskatīšanai pēc būtības.

0
Tagi:
Nemirstīgais pulks, nacisti, Krievija
Pēc temata
Projekts "Nemirstīgais pulks tiešsaistē" saņēmis gandrīz 3 miljonus pieteikumus
Nacistu foto un hakeru uzbrukumi: kā mēģināja izjaukt "Nemirstīgo pulku tiešsaistē"
Priekšteču piemiņas zaimošana kā politiskās cīņas metode