Mihails Smoļins

Vēsturnieks ieteica Lietuvai un Polijai atturēties no teritoriālām pretenzijām

47
(atjaunots 09:43 05.09.2019)
Jebkādi mēģinājumi pārrakstīt lielu karu rezultātus ir solis pretī nākamajiem kariem un konfliktiem, konstatēja vēsturnieks Mihails Smoļins.

RĪGA, 5. septembris – Sputnik. Lietuvas un Polijas deputāti nolēmuši tikties, lai apspriestu vēsturiskās atmiņas jautājumus un starptautiskās attiecības, piemēram, iespēju plašāk pētīt pēckara perioda vēsturi.

Jebkādi mēģinājumi pārrakstīt lielu karu rezultātus ir solis pretī nākamajiem kariem un konfliktiem, portālam Sputnik Lietuva konstatēja politologs, vēstures zinātņu kandidāts Mihails Smoļins.

"Lietuva un Polija ir valstis, kam tradicionāli negatīvas attiecīvas ar Krieciju. Arī savā starpā tām ir virkne neatrisinātu jautājumu teritoriālajā aspektā. Tiklīdz tiek sākts cilāt jautājumus par vēstures pārvērtēšanu pretēji tam, kā to nolēmušas lielvalstis pēc Otrā pasaules kara, mazajām valstīm rodas teritoriāli jautājumi vienai pret otru. Mēs redzam, ka Polijas un Lietuvas strīdi sākas no abām pusēm," konstatēja Smoļins.

Eksperts pauda pārliecību, ka vislabākais būtu nepārskatīt ar Otrā pasaules kara rezultātiem saistītās savstarpējās attiecības.

"Taču pēc kāda laika cilvēki sāk piemirst kara grūtības un atkal atsāk mēģinājumus noskaidrot attiecības savā starpā. Lietuvas un Polijas attiecības saasināsies, jo nekāds taisnīgums tādā pēckara teritoriālajā pārdalījumā nav iespējams, vienmēr atradīsies ar šiem lēmumiem neapmierināta puse," secināja Smoļins.

Смолин предостерег Литву и Польшу от предъявления территориальных претензий
47
Pēc temata
Maskavā publiskoti ar Molotova un Ribentropa paktu saistīti dokumenti
"Krievu uts Baltijas kažokā": publicēts 1939.-1940. gadu Latvijas ĀM arhīvs
Slepenas spēles: kā Lietuvas soļi noveda Baltijas valstis Padomju Savienībā
Latvijas "lielie meli": ārlietu ministrs Rinkēvičs izsvītrojis LPSR no vēstures
Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida

KF vēstniecība atbildēja uz Igaunijas prezidentes interviju par "Krievijas beigām"

55
(atjaunots 12:20 17.09.2020)
Reāli domājoši politiķi turpina aktīvu dialogu ar Maskavu, savukārt Igaunijā taisa prognozes par to, kad "aizvērsies iespēju logs" Krievijai.

RĪGA, 17. septembris – Sputnik. KF vēstniecība Igaunijā komentēja prezidentes Kersti Kalulaidas interviju, kurā viņa paziņoja, ka "iespēju logs Krievijai taisās ciet". Diplomātiskajā misijā atzīmēja, ka Krievijas vēsture ne reizi vien pārliecinoši apgāzusi daudzus katastrofālus pareģojumus. Savukārt reāli domājoši politiķi Eiropā turpina aktīvu dialogu ar Krieviju, nevis nodarbojas ar "pareģojumiem".

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida intervijā portālam ERR paziņoja, ka iespēju logs Krievijai taisās ciet, tāpēc tā kļūstot bīstama. "Te slēpjas risks, ko mēs pastāvīgi cenšamies izskaidrot mūsu rietumu sabiedrotajiem. Tas ir iemesls, kāpēc Krievija tieši šobrīd ir bīstama – pateicoties tam, ka tā pati redz, kā tās iespēju logs aizveras," paziņoja Kaljulaida.

Krievijas vēstniecībā, komentējot Kaljulaidas vārdus, atzīmēja, ka šāda veida prognozēm ir gara vēsture, tomēr Krievija veiksmīgi tikusi galā ar daudzām krīzēm.

"Neizdevās salauzt Krievzemi tatāru un mongoļu jūga periodā. Netika galā ar Krievijas valsti Napoleona "dižā armija". 1945. gada aprīlī pazemes bunkurā savu bēdīgo galu sagaidīja nenormālais fīrers, kurš izdomāja Krievijas plašumos iekarot "dzīves telpu" viņa pasludinātajam trešajam reiham. Norakstīt mūsu valsti centās ASV prezidents B. Obama, pasludinot, ka sankcijas tās ekonomiku ir "saplosījušas lupatās". Šeit, starp citu, vērojami visnotaļ līdzīgi vērtējumi ar šodien izskanējušajiem Igaunijas prezidentes vārdiem.

Taču ir kāda ķibele – izejot cauri daudziem smagiem pārbaudījumiem, Krievija turpina dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, veiksmīgi tiekot galā ar tai mestiem izaicinājumiem," teikts vēstniecības komentārā Facebook.

Diplomātiskajā  misijā atzīmēja, ka kolektīvie Rietumi, ieviešot sankcijas pret KF, kaitējuši paši sev.

"Ir acīmredzama šajos gados (Krievijā – red.) pieaugusī iekšējo resursu mobilizācija, apritē iegājis agrāk mazpazīstama frāze "importa aizvietošana", savukārt eksportētāji Eiropā, kas bija spiesti izbeigt savu aktivitāti Krievijas tirgū, zaudēja simtiem miljardu dolāru un eiro. Par šo sankciju kaitējumu Eiropas ekonomikai un nogurumu no tām var dzirdēt arī pašā Igaunijā, ņemot vērā to, ka preču apgrozījums starp mūsu valstīm to darbības laikā ir sarucis gandrīz divas reizes (no 5,3 miljardiem dolāru 2014. gadā līdz 2,9 miljardiem dolāru 2019. gadā)," norāda vēstniecība.

Turklāt rietumu "soda pasākumi" nekļuva par šķērsli tam, lai Krievijā tiktu sarīkoti zīmīgi starptautiski pasākumi, lielākie ekonomikas forumi, studentu universiādes, sporta sacensības – tādas, kā, piemēram, Pasaules čempionāts futbolā 2018. gadā.

Krievija
© Sputnik / Наталья Селиверстова

"Tās netraucēja Krievijai 2019. gadā ieņemt 6. vietu pasaulē un 2. vietu Eiropā pēc IKP apmēra. Savukārt par mūsu valsts tehnoloģisko spēku uzskatāmi liecina 19 kilometrus garā Krimas tilta automobiļu un dzelzceļa atzaru uzbūvēšana īsā laika posmā," atzīmēja vēstniecība.

Noslēgumā diplomātiskajā misijā atzīmēja, ka Krievijas vēsture ne reizi vien apgāza daudzus katastrofālus pareģojumus attiecībā uz tās likteni un tās nākotni.

"Tikmēr mūsdienu Eiropā reāli domājoši politiķi turpina aktīvu dialogu art Maskavu, apzinoties, ka daudzām mūsu kontinenta problēmām ir visām valstīm kopējs raksturs un ka tās ir jārisina kopīgiem spēkiem, nevis kaitējot kādam," teikts paziņojumā.

55
Tagi:
sankcijas, Kersti Kaljulaida, Krievijas vēstniecība
Pēc temata
ASV galvenais smadzeņu centrs: lūk, kur mums nāksies piekāpties Krievijai
"Kriminalizēta jebkāda sadarbība ar Krieviju": Lindermans par rusofobiju Latvijā
Pret Krieviju vērstās sankcijas apstādina vilcienus Latvijā
Rietumi gatavi pašnāvnieciskam karam
BelAES

Latvija un citas ES valstis aicināja Minsku "nekavējoties" atrisināt BelAES problēmas

24
(atjaunots 11:52 16.09.2020)
Sešas ES valstis kopīgajā paziņojumā aicina "izpildīt visas rekomendācijas drošības jomā", kas minētas 2018. gada pārskatā.

RĪGA, 16. septembris – Sputnik. Latvija un piecas citas Eiropas Savienības valstis pieprasīja no Baltkrievijas "nekavējoties sākt risināt visus kodoldrošības jautājumus" Baltkrievijas AES, vēsta Sputnik Lietuva.

Latvija kopā ar Lietuvu, Igauniju, Poliju, Grieķiju un Itāliju nākušas klajā ar kopīgu paziņojumu Starptautiskās Atomenerģētikas aģentūras (IAEA) ģenerāldirektoram un Kodoldrošības konvencijas pusēm.

ES valstis savā paziņojumā aicina Baltkrieviju nekavējoties atrisināt visus kodoldrošības jautājumus, atklāti sadarboties ar konvencijas pusēm, sniegt visu nepieciešamo informāciju un atbildes uz jautājumiem, kā arī brīvprātīgi piedalīties progresa vērtējumā.

Puses aicināja Baltkrieviju izpildīt visas rekomendācijas drošības jautājumā, kas iekļautas ES 2018. gada pārskatā par risku un stabilitātes vērtējumu.

Lietuvas un Baltkrievijas strīds BelAES jautājumā

Jau kopš BelAES būvdarbu sākuma Astravjecas apkaimē Lietuva iestājusies pret projektu. Valdība uzskata, ka izraudzītā vieta 50 km attālumā no Viļņas nav droša un "apdraud valsts nacionālo drošību".

Pie tam kodolenerģētikas objektā veiktas visas nepieciešamās IAEA un citu kompetento struktūru pārbaudes un pat papildu inspekcijas. Virkne eskpertu apstiprināja – AES ir droša.

Lietuvai ilgi neizdevās pārliecināt Baltijas valstis atteikties no BelAES ražotās elektroenerģijas. Augusta beigās Latvijas premjers Krišjānis Kariņš paziņoja, ka Rīga pārtrauks elektroenerģijas iegādes no Baltkrievijas pēc BelAES ekspluatācijas sākuma, taču pie tam Latvija var turpināt tirgot elektrību ar trešajām valstīm, izmantojot savienojumu starp Latviju un Krieviju.

24
Tagi:
BelAES, Baltkrievija, ES
Pēc temata
Meževičs: cīņa ap BelAES Baltijā turpināsies līdz pēdējai patronai
Lietuvas viltīgais plāns: atstāt Baltkrieviju bez elektrības un nopelnīt
Lietuva var izstāties no Nord Pool biržas, lai nodrošinātu BelAES boikotu
Elektronu face control: Latvija meklē BelAES elektroenerģijas atpazīšanas metodi
Velomaratons Rīgā 2017. gadā

Būtiski satiksmes ierobežojumi Rīgā brīvdienās: kur labāk nebraukt

0
(atjaunots 14:00 19.09.2020)
Šajās brīvdienās Rīgā norisināsies Toyota velomaratons, kura dēļ satiksme daudzās pilsētas vietās tiks ierobežota.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Rīgas dome paziņoja, ka Toyota Rīgas velomaratona rīkošanas laikā brīvdienās tiks ierobežota satiksme, raksta riga.lv.

No sestdienas, 19. septembra, plkst. 17.00 līdz 20. septembra plkst. 20.00 transportlīdzekļiem tiks aizliegts apstāties un stāvēt 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Vanšu tiltam, 11.novembra krastmalai piegulošajā paralēlajā ielā Vecrīgas pusē (starp Bīskapa gāti un Poļu gāti) un Citadeles ielā, posmā no Torņa ielas līdz Pils laukumam.

No šodienas plkst. 17.00 līdz 20.septembra plkst. 17.00 transportlīdzekļiem tiks aizliegts apstāties un stāvēt Balasta dambī, bet no 19. septembra plkst. 17.00 līdz 20.septembra plkst. 17.00 - Kuģu ielā (Daugavas pusē).

No 19.septembra plkst. 17.00 līdz 20.septembra plkst. 20.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Vanšu tiltam, un 11.novembra krastmalai piegulošajā paralēlajā ielā Vecrīgas pusē (starp Bīskapa gāti un Poļu gāti).

Tostarp 20.septembrī tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme:

• no plkst. 10.30 līdz plkst. 17.00 Ģenerāļa Radziņa krastmalā un Krasta ielā, virzienā un posmā no Akmens tilta līdz Dienvidu tiltam;

• no plkst. 11.00 līdz plkst. 17.00 uz Dienvidu tilta, virzienā uz Pārdaugavu no Krasta ielas uzbrauktuves līdz Bauskas ielai (kreisajā braukšanas joslā tiks nodrošināta sabiedriskā transporta satiksme);

• no plkst. 10.00 līdz plkst. 17.00 Bauskas ielā, no Dienvidu tilta apļa līdz Mūkusalas ielai, Mūkusalas ielā no Bauskas ielas līdz Akmens tiltam, Mūkusalas ielas satiksmes rotācijas aplī zem Salu tilta, Akmens tilta tunelī, Kuģu ielā, Trijādības ielā, Raņķa dambī, Balasta dambī, uz Vanšu tilta (kreisajā braukšanas joslā tiks nodrošināta sabiedriskā transporta satiksme.

Tāpat tiek norādīts, ka velomaratona laikā 20. septembrī no plkst. 9.00 līdz plkst. 17.00 tiks aizliegta velorikšu, elektromobiļu un zirgu pajūgu satiksme 11.novembra krastmalā.

Svētdien, 20.septembrī no plkst. 11.15 līdz plkst. 13.00 notiks velomaratona Sporta distances brauciens (četri apļi) pa maršrutu: 11.novembra krastmala–Ģenerāļa Radziņa krastmala–Krasta iela–Dienvidu tilts–pāri Dienvidu tiltam–Bauskas iela–Mūkusalas iela–Mūkusalas ielas satiksmes rotācijas aplis–Mūkusalas iela–Akmens tilta tunelis–Kuģu iela–Trijādības iela–Raņķa dambis–Balasta dambis–Vanšu tilts–Pils laukums–Torņa iela–Pils laukums–Muitas iela–11.novembra krastmala (finišs).

No plkst. 13.30 līdz plkst. 15.15 notiks velomaratona Tautas brauciens (divi apļi) pa maršrutu: 11.novembra krastmala–Ģenerāļa Radziņa krastmala–Krasta iela–Dienvidu tilts–pāri Dienvidu tiltam–Bauskas iela–Mūkusalas iela–Mūkusalas ielas satiksmes rotācijas aplis–Mūkusalas iela–Akmens tilta tunelis–Kuģu iela–Trijādības iela–Raņķa dambis–Balasta dambis–Vanšu tilts–Pils laukums–Torņa iela–Pils laukums–Muitas iela–11.novembra krastmala (finišs).

Savukārt no plkst. 15.30 līdz plkst. 17.00 notiks velomaratona Ģimeņu brauciens (viens aplis) pa maršrutu: 11.novembra krastmala–Ģenerāļa Radziņa krastmala–Krasta iela–Dienvidu tilts–pāri Dienvidu tiltam–Bauskas iela–Mūkusalas iela–Mūkusalas ielas satiksmes rotācijas aplis–Mūkusalas iela–Akmens tilta tunelis–Kuģu iela–Trijādības iela–Raņķa dambis–Balasta dambis–Vanšu tilts–Pils laukums–Torņa iela–Pils laukums–Muitas iela–11.novembra krastmala (finišs).

0
Tagi:
Rīga