Baltijas jūrā startēja NATO jūras militārās mācības
(atjaunots 17:57 04.09.2019)
Sabiedrotajiem jāapgūst savstarpēja reaģēšana uz nenosauktas valsts izvirzītām teritoriālām pretenzijām par salu piederību.RĪGA, 4. septembris – Sputnik. Baltijas jūrā startējušas NATO jūras militārās mācības "Ziemeļu krasti", kuras ilgs līdz 19. septembrim, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz alianses prese dienestu.
Tajās piedalās aptuveni trīs tūkstoši karavīru un vairāk nekā 40 kuģu no 18 Ziemeļatlantijas alianses valstīm. Galvenās darbības notiks Dānijas šaurumu tuvumā, kuri savieno Baltijas un Ziemeļu jūru, kā arī starp Ķīli un Bornholmu.
Dalībnieku vidū būs arī Lietuva, Latvija un Igaunija.
Manevru laikā karavīri apgūs jūras izlūkošanu, jūras kauju, pretgaisa aizsardzību, pretlaivu aizsardzību un atmīnēšanu. Mācību "leģenda" paredz, ka kāda "izdomāta" reģiona valsts izvirza pretenzijas par Baltijas jūras salas piederību, radot draudus kuģniecībai ar tās JMS palīdzību. Sabiedroto un partneru spēki centīsies atjaunot kuģniecības brīvību.
Paziņojumā NATO atzīmēja, ka Baltijas jūrai ir "dzīves svarīga nozīme" aliansei. Turpat tiek atzīmēts, ka situācija reģionā esot pasliktinājusies Krimas atgriešanās Krievijas sastāvā un Maskavas "militārā potenciāla audzēšanas" dēļ.
Alianses pārstāve Oana Lungesku piebilda, ka "NATO atbildēja Krievijas agresīvajām darbībām ar gaisa un jūras patrulēšanas palielinājumu reģionā un vairāk nekā 4,5 tūkstošu karavīru dislocēšanu Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā".
Mācības "Ziemeļu krasti" tiek rīkotas Baltijas jūrā kopš 2007. gada. Ik gadus tās notiek dažādās valstīs Baltijas jūrā.
©
Sputnik / Алексей Дружинин
Pēdējā laikā NATO arvien biežāk rīko mācības un palielina kontingentu un militārās tehnikas skaitu Krievijas robežu tuvumā. Alianse attaisno savas darbības ar "Krievijas draudiem".
Ar šo ieganstu Polija un Baltijas valstis aktīvi noslēdz aizsardzības līgumus ar ASV, rīko savstarpējas militārās mācības Baltijas reģionā un izvieto NATO spēkus savā teritorijā.
Taču Maskava ne reizi vien noliegusi visas apsūdzības un izsvēra, ka negrasās uzbrukt nevienai NATO valstij.
KF aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu atzīmēja, ka militāri politiskā situācija Krievijas rietumu robežās joprojām ir saspringta, tādēļ Maskavai nākas veikt pasākumus savu robežu nostiprināšanai.
Latvija un Lietuva kļuva par Eiropas Savienības antilīderēm pēc šķirto laulību skaita
(atjaunots 14:07 12.07.2020)
Latvija un Lietuva savā starpā dala pirmo vietu. Abās valstīs aprēķinātie rādītāji sastāda 3,1 šķiršanos uz tūkstoti cilvēku.RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Latvija kopā ar Lietuvu kļuva par Eiropas Savienības līderēm pēc šķirto laulību skaita 2018. gadā, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz statistiskās aģentūras Eurostat datiem.
Latvija un Lietuva kopā ieņēma pirmo vietu šajā sarakstā. Abās valstīs aprēķinātie rādītāji sastāda 3,1 šķiršanos uz tūkstoti cilvēku. Tālāk seko Dānija (2,6) un Zviedrija (2,5). Ceturtajā vietā izrādījās Igaunija un Somija ar 2,4 šķiršanām uz tūkstoti iedzīvotāju abās valstīs.
Crude divorce rate: lowest 🇲🇹 Malta and 🇮🇪 Ireland (both 0.7 divorces per 1 000 persons), highest in 🇱🇻 Latvia and 🇱🇹 Lithuania (both 3.1 divorces per 1 000 persons)
— EU_Eurostat (@EU_Eurostat) July 10, 2020
How does your country compare ❓
➡️ For more information: https://t.co/5QXL3yO9b0 pic.twitter.com/KYGGrbIfF9
Zemākie šķiršanās rādītāji bijuši konstatēti Maltā (0,7 šķiršanās uz tūkstoti cilvēku), Īrijā (0,7, saskaņā ar 2017. gada datiem), kā arī Slovēnijā (1,1), Bulgārijā, Horvātijā un Itālijā (visās trijās 1,5).
Pēdējo desmitgadu laikā arvien vairāk un vairāk cilvēku ES pieņem lēmumu šķirties, atzīmē Eurostat. Tā, 2017. gadā ES bija divas šķiršanās uz 1000 cilvēku, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz kopējo šķiršanās koeficientu (0,8), kurš tika reģistrēts 1965. gadā.
Pēc trīs mēnešiem Igaunijas nepilsonis tomēr atgriezās mājās
(atjaunots 11:24 10.07.2020)
Krievvalodīgā Igaunijas nepilsoņa piedzīvojumi Filipīnās ir noslēgušies – pēc simts dienām Manilas lidostā viņš nokavēja lidmašīnu Amsterdamā, taču beigu beigās nosēdās Tallinā.RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Pateicoties mediju iesaistīšanai, Manilas lidostā iestrēgušais Igaunijas nepilsonis Romāns Trofimovs tomēr atlidoja uz Tallinu, vēsta Postimees.
Trofimovs atlidoja uz Filipīnu galvaspilsētu Manilu 20. martā un vairāk nekā 100 dienas nevarēja nedz iziet no lidostas ēkas, nedz aizlidot uz dzimteni, jo lidojumi tika apturēti, savukārt aviokompānija AirAsia atņēma viņam nepilsoņa pasi, apsolot atgriezt to pēc atgriešanās Igaunijā.
Sākumā Igaunijas ĀM piedāvāja viņam nopirkt biļeti uz repatriācijas reisu, taču nosauktās summas Trofimovam nebija. Un tikai pēc tam, kad lidostā dzīvojošā cilvēka stāsts izplatījās ārvalstu medijos, Trofimovam palīdzēja atgriezties dzimtenē.
Tiesa, arī te neiztika bez piedzīvojumiem – pārsēšanās laikā Amsterdamā viņš nokavēja lidmašīnu uz Tallinu. Beigu beigās viņam tomēr izdevās atgriezties mājās.
Lidostā viņu jau gaidīja žurnālisti. Trofimovs pateica, ka pēc atgriešanās mājās pirmā lieta, ko viņš vēlas izdarīt, ir satikt māti. Pirms aizbraukšanas uz Filipīnām viņš strādāja attālināti par programmētāju, taču zaudēja šo darbu.
Viņš pastāstīja, ka nepilsoņa "pelēkā pase" radījusi viņam problēmas katrā valstī, kurā viņš ieradās. Taču uz jautājumu, vai pēc šī stāsta viņš neapsver domu iegūt Igaunijas pilsonību, viņš atteicās atbildēt.
Tagi:
Krievijā noslēgta pirmo lietu izmeklēšana par nacistu uzņēmumiem "Nemirstīgajā pulkā"
(atjaunots 09:24 13.07.2020)
Izmeklēšanā saņemtā informācija liecina, ka viens no aizdomās turētajiem noformējis pieteikumu "Nemirstīgajam pulkam" ar Ādolfa Hitlera fotogrāfiju, otrs nosūtījis ģenerāļa Andreja Vlasova uzņēmumu.RĪGA, 13. jūlijs – Sputnik. Krievijas Izmeklēšanas komiteja gatavo nodošanai tiesā pirmās lietas par nacisma reabilitāciju akcijas "Nemirstīgais pulks" ietvaros – noslēgta divu lietu izmeklēšana, informēja Krievijas IK oficiālā pārstāve Svetlana Petrenko, vēsta Sputnik Lietuva.
"Noslēgta krimināllietu izmeklēšana par nacisma reabilitāciju akcijas "Nemirstīgais pulks tiešsaistē" ietvaros pret 19 gadus veco Permas iedzīvotāju Daņiilu Simanovu un 23 gadus veco Uļjanovskas iedzīvotāju Vjačeslavu Kruglovu," pastāstīja Petrenko.
©
Sputnik / Алексей Никольский
Saskaņā ar izmeklēšanas datiem, Kruglovs noformējis pieteikumu "Nemirstīgajam pulkam" ar Ādolfa Hitlera fotogrāfiju, bet Simanovs nosūtījis ģenerāļa Andreja Vlasova uzņēmumu. Izmeklēšanas gaitā abi atzina savu vainu.
Izmeklēšanas komiteja informēja, ka Simanovs savu rīcību pamatojis ar to, ka centies "attaisnot nacistu līdzskrējēja Vlasova nodevību" un "padarīt viņu par varoni".
"Savukārt Kruglovs apgalvoja, ka rīkojies ļauna joka dēļ. Pie tam zinot, ka ar starptautiskā kara tribunāla spriedumu Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas vadošais sastāvs, tostarp arī Hitlers, atzīti par kara noziedzniekiem," Petrenko teikto citēja RIA Novosti.
Krimināllietas nodotas Krievijas Ģenerālprokuratūrai apsūdzoša slēdziena apstiprināšanai. Pēc tam materiāli tiks nodoti tiesai izskatīšanai pēc būtības.