Baltijas jūrā startēja NATO jūras militārās mācības

RĪGA, 4. septembris – Sputnik. Baltijas jūrā startējušas NATO jūras militārās mācības "Ziemeļu krasti", kuras ilgs līdz 19. septembrim, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz alianses prese dienestu.

Tajās piedalās aptuveni trīs tūkstoši karavīru un vairāk nekā 40 kuģu no 18 Ziemeļatlantijas alianses valstīm. Galvenās darbības notiks Dānijas šaurumu tuvumā, kuri savieno Baltijas un Ziemeļu jūru, kā arī starp Ķīli un Bornholmu.

Latvijas armija / SG Ēriks Kukutis

Latvijā startē šoruden pirmās NATO mācības

Dalībnieku vidū būs arī Lietuva, Latvija un Igaunija.

Manevru laikā karavīri apgūs jūras izlūkošanu, jūras kauju, pretgaisa aizsardzību, pretlaivu aizsardzību un atmīnēšanu. Mācību "leģenda" paredz, ka kāda "izdomāta" reģiona valsts izvirza pretenzijas par Baltijas jūras salas piederību, radot draudus kuģniecībai ar tās JMS palīdzību. Sabiedroto un partneru spēki centīsies atjaunot kuģniecības brīvību.

Paziņojumā NATO atzīmēja, ka Baltijas jūrai ir "dzīves svarīga nozīme" aliansei. Turpat tiek atzīmēts, ka situācija reģionā esot pasliktinājusies Krimas atgriešanās Krievijas sastāvā un Maskavas "militārā potenciāla audzēšanas" dēļ.

Alianses pārstāve Oana Lungesku piebilda, ka "NATO atbildēja Krievijas agresīvajām darbībām ar gaisa un jūras patrulēšanas palielinājumu reģionā un vairāk nekā 4,5 tūkstošu karavīru dislocēšanu Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā".

Mācības "Ziemeļu krasti" tiek rīkotas Baltijas jūrā kopš 2007. gada. Ik gadus tās notiek dažādās valstīs Baltijas jūrā.

© Sputnik / Алексей Дружинин

Krievijas aizsardzības ministrs pastāstīja par valsts rietumu robežas nostiprināšanu

Pēdējā laikā NATO arvien biežāk rīko mācības un palielina kontingentu un militārās tehnikas skaitu Krievijas robežu tuvumā. Alianse attaisno savas darbības ar "Krievijas draudiem".

Ar šo ieganstu Polija un Baltijas valstis aktīvi noslēdz aizsardzības līgumus ar ASV, rīko savstarpējas militārās mācības Baltijas reģionā un izvieto NATO spēkus savā teritorijā.

Taču Maskava ne reizi vien noliegusi visas apsūdzības un izsvēra, ka negrasās uzbrukt nevienai NATO valstij.

KF aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu atzīmēja, ka militāri politiskā situācija Krievijas rietumu robežās joprojām ir saspringta, tādēļ Maskavai nākas veikt pasākumus savu robežu nostiprināšanai.