RĪGA, 4. septembris – Sputnik. Baltijas jūrā startējušas NATO jūras militārās mācības "Ziemeļu krasti", kuras ilgs līdz 19. septembrim, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz alianses prese dienestu.
Tajās piedalās aptuveni trīs tūkstoši karavīru un vairāk nekā 40 kuģu no 18 Ziemeļatlantijas alianses valstīm. Galvenās darbības notiks Dānijas šaurumu tuvumā, kuri savieno Baltijas un Ziemeļu jūru, kā arī starp Ķīli un Bornholmu.
Dalībnieku vidū būs arī Lietuva, Latvija un Igaunija.
Manevru laikā karavīri apgūs jūras izlūkošanu, jūras kauju, pretgaisa aizsardzību, pretlaivu aizsardzību un atmīnēšanu. Mācību "leģenda" paredz, ka kāda "izdomāta" reģiona valsts izvirza pretenzijas par Baltijas jūras salas piederību, radot draudus kuģniecībai ar tās JMS palīdzību. Sabiedroto un partneru spēki centīsies atjaunot kuģniecības brīvību.
Paziņojumā NATO atzīmēja, ka Baltijas jūrai ir "dzīves svarīga nozīme" aliansei. Turpat tiek atzīmēts, ka situācija reģionā esot pasliktinājusies Krimas atgriešanās Krievijas sastāvā un Maskavas "militārā potenciāla audzēšanas" dēļ.
Alianses pārstāve Oana Lungesku piebilda, ka "NATO atbildēja Krievijas agresīvajām darbībām ar gaisa un jūras patrulēšanas palielinājumu reģionā un vairāk nekā 4,5 tūkstošu karavīru dislocēšanu Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā".
Mācības "Ziemeļu krasti" tiek rīkotas Baltijas jūrā kopš 2007. gada. Ik gadus tās notiek dažādās valstīs Baltijas jūrā.
Pēdējā laikā NATO arvien biežāk rīko mācības un palielina kontingentu un militārās tehnikas skaitu Krievijas robežu tuvumā. Alianse attaisno savas darbības ar "Krievijas draudiem".
Ar šo ieganstu Polija un Baltijas valstis aktīvi noslēdz aizsardzības līgumus ar ASV, rīko savstarpējas militārās mācības Baltijas reģionā un izvieto NATO spēkus savā teritorijā.
Taču Maskava ne reizi vien noliegusi visas apsūdzības un izsvēra, ka negrasās uzbrukt nevienai NATO valstij.
KF aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu atzīmēja, ka militāri politiskā situācija Krievijas rietumu robežās joprojām ir saspringta, tādēļ Maskavai nākas veikt pasākumus savu robežu nostiprināšanai.
RĪGA, 6. marts — Sputnik. Miljardiem eiro vērtais projekts Rail Baltica jau ticis līdz staciju un pieturu skicēm. Iedzīvotājiem stāsta, ka projektētāji vienojušies par reģionālo pieturu vizuālo tēlu, stāsta avīze "Segodņa".
Latvijā plānotas 16 stacijas (Salacgrīva, Tūja, Skulte, Vangaži, Saurieši, Slāvu tilts, Torņakalns, Zasulauks, Imanta, Jaunmārupe, Olaine, Ķekava, Salaspils, Baldone, Iecava un Bauska). Salīdzinājumam: Igaunijā – 12, Lietuvā – 10 stacijas.
Projektētāji vēlas moduļu stacijas ar vienotu dizainu. Iznāk trīs moduļi.
Pirmais – vienkārši nojume (Latvijā: Tūja, Vangaži, Slāvu tilts, Zasulauks, Ķekava, Salaspils, Baldone).
Otrais: nojume ar uzgaidāmo telpu (Latvijā: Skulte, Saurieši, Jaunmārupe, Olaine, Iecava).
Trešais – nojume ar uzgaidāmo telpu un stacijas ēku ar augstu viļņa formas jumtu un lielu stiklojumu (Latvijā: Salacgrīva, Torņakalns, Imanta, Bauska).
Visas šīs moduļu konstrukcijas iespējams pielāgot vienu otrai, un nākotnē nepieciešamības gadījumā visas būves varēs pagarināt.
Atliek cerēt, ka dizaineri pārdomājuši, kā uzturēt kārtībā viļņa formas jumtus, vajadzības gadījumā – notīrīt no tiem sniegu, kā regulāri mazgāt iestiklojumu, vai paredzētas citas ekspluatācijas nianses, ar ko nāksies nodarboties vēlāk.
Lai ar tamlīdzīgu reģionālo staciju tēlu vienveidību ātrvilcienu pasažieri zinātu, kādā valstī atrodas, staciju jumtus Latvijā un granti ap kokiem plānots nokrāsot tumšsarkanu, Igaunija – zilu, Lietuvā – zaļu. Dizaineri to dēvē par reģionālo identifikāciju.
Jautājumā par to, kā savienot dzelzceļa Rail Baltica nogriezto Imantas un Zolitūdes savienojumu, noticis "konceptuāls teorētisks pavērsiens".
Satiksmes ministrijas konsultatīvās koordinācijas padomes sēdē secināja: Anniņmuižas bulvāri Imantā un Anniņmuižas ielu Zolitūdē var savienot nevis tilts, bet gan tunelis.
Tātad tas jau ir trešais tuneļa variants aizvadītajā desmitgadē. Taču tagad sola "uzlabota plānojuma" tuneli. Plānots to būvēt četrās joslās (iepriekš bija iecerēts divu joslu ceļš) – pa vienai joslai abos virzienos autotransportam un pa vienai joslai – sabiedriskajam transportam. Nākotnē sabiedriskā transporta joslā, iespējams, uzbūvēs arī tramvaja sliedes.
Kājāmgājējiem un velosipēdistiem paredzēts atsevišķs savienojums, lai cilvēki nepārvietotos automašīnu tuvumā.
Līdztekus tunelim galvaspilsētas valdība nākusi klajā ar ideju labiekārtot bijušās vecās Anniņmuižas teritoriju un uzbūvēt Muižas ielu līdz dzelzceļam un tur nodrošināt kājāmgājējiem vēl vienu divlīmeņu dzelzceļa pāreju no Imantas uz Zolitūdi.
Mazliet satrauc fakts, ka nekas nav dzirdams par kāda trases iecirkņa būvdarbiem Polijā – bet tā neizdosies nonākt ne Varšavā, ne tālāk – Eiropā.
Pagaidām tiek apspriesta tikai trase no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai. Savienot sliedes ar jebkuru dzelzceļu Polijā ir tehniski iespējams, tomēr pagaidām austrumu vojevodistēs nav ātrgaitas dzelzceļa iecirkņu Polijas un Lietuvas robežas rajonā.
Oficiāli avoti ziņo, ka Rail Baltica būvdarbu kopējās izmaksas varētu sastādīt 5,8 miljardus eiro. Nesen kļuva zināms, ka izdevumi var pieaugt līdz 7 miljardiem eiro, taču pēc tam ziņu aģentūras vēstīja, ka informācija nav apstiprinājusies.
RĪGA, 5. marts – Sputnik. Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaide aicina nepadoties informācijas "slazdam", kad runa ir par Igaunijas atteikšanos no Krievijas vakcīnas "Sputnik V" piegādēm valstij, vēsta Sputnik Meedia.
Pēc Kaljulaides domām, jautājumā ar preparātu "Sputnik V" nevajadzētu meklēt politiku.
"Ja "Sputnik V" vai Sinovac" (Ķīnas izstrādātā vakcīna) tiks reģistrēta Eiropā un tiks atzīts, ka tās lietošana ir droša, mēs šīs vakcīnas absolūti apolitiski dosim saviem iedzīvotājiem," prezidente paziņoja preses konferencē pēc tikšanās Viļņā ar Lietuvas valsts vadītāju Gitanu Nausēdu.
"Taču pie tam nevajag krist stratēģiskās saziņas slazdos. Tajos jau daudzi iekrituši," piebilda Kaljulaide.
Zināms, ka Krievijas vakcīna "Sputnik V" apstiprināta 42 pasaules valstīs, kurās kopējais iedzīvotāju skaits pārsniedz 1,1 miljardu. Eiropas Savienībā preparātu jau izmanto Ungārija un Slovākija, pārrunas par piegādēm sākusi Austrija.
Krievijas tiešo investīciju fonda ģenerāldirektors Kirils Dmitrijevs atklāja, ka Krievija jau saņēmusi virkni pieteikumu no ES valstīm par vakcīnas tiešām piegādēm pēc datu analīzes nacionālajās iestādēs.
"Mēs turpināsim darbu šajā virzienā, kā arī sadarbību ar EMA preparāta pakāpeniskas ekspertīzes procedūras (rolling review) ietvaros, ko iniciējām janvārī," pastāstīja Dmitrijevs.
Viņš informēja, ka "Sputnik V"ir viena no trim labākajām vakcīnām koronavīrusa profilaksei pasaulē no valsts iestāžu izsniegto apstiprinājumu skaita.
"Pret koronavīrusu paredzēto preparātu nacionālo portfeļu diversifikācija, pateicoties vakcīnas "Sputnik V" reģistrācijai ir svarīgs starptautiskās sadarbības piemērs, kuras galvenais rezultāts būs glābtas dzīvības," piezīmēja KTIF vadītājs.
"Sputnik V" efektivitāte sastāda 91,6%, - to apstiprina datu publikācija izdevumā The Lancet, vienā no vecākajiem un autoritatīvākajiem medicīnas izdevumiem pasaulē.
"Sputnik V" glabāšanas temperatūra +2...+8 grādu ļauj to glabāt parastā ledusskapī – papildu saldētavas un infrastruktūra tam nav nepieciešama.
Skaistules ar Kalašņikova automātiem rokās no raķešu vienībām un daiļa dzimuma pārstāves Lielā Tēvijas kara veterānu vidū.
Skatieties, kā viņas saņēma apsveikumus 8. martā.