Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida

Kad beidzās Otrais pasaules karš: Valsts domē izlaboja Igaunijas prezidentes sacīto

101
(atjaunots 13:15 02.09.2019)
Vācijas zaudējums Otrajā pasaules karā Igaunijai nozīmēja pusgadsimtu ciešanu, paziņoja Igaunijas prezidente Varšavā.

RĪGA, 2. septembris – Sputnik. Prezidente Kersti Kaljulaida ceremonijā par godu Otrā pasaules kara sākuma gadadienas piemiņai paziņoja, ka Igaunijai karš beidzās tikai pirms 25 gadiem, raksta Sputnik Igaunija.

Kaljulaida bija starp 17 Eiropas valstu un valdību vadītājiem, ko oficiālā Varšava uzaicināja pasākumā. Krievija pasākumā netika aicināta, Baltkrievijas un Armēnijas vadītāji atteicās no brauciena uz Poliju. Neatbrauca arī ASV prezidents Donalds Tramps, Francijas prezidents Emanuels Makrons, Vācijas kanclere Angela Merkele un Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

"Šodien ir skumja diena vēsturē. Igaunijai Otrais pasaules karš beidzās vien pirms 25 gadiem, kad pēdējie vagoni ar okupācijas spēku tehniku pameta mūsu teritoriju. Pēc kara sākuma pienākušās desmitgades mūsu tautai un mūsu valstij nozīmēja pusgadsimtu ciešanu, ekonomiskā regresa, brīvības trūkuma," paziņoja Igaunijas prezidente.

Kaljulaidas paziņojums par Otrā pasaules kara beigām vien 1994. gadā, pēc Krievijas karaspēku iziešanas no republikas teritoriju, ir teikts nevietā, paziņoja Valsts domes Aizsardzības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Šerins RIA Novosti.

"Igaunijai karš nevarēja beigties, jo tas tai arī nebija sācies. Karš sākas tai tautai un tai valstij, kura karo par savu neatkarību," atzīmēja Krievijas parlamentārietis.

Tāpat viņš piedāvāja Igaunijas prezidentei nosaukt kaut vienu lielu Otrā pasaules kara kauju, kurā piedalījās Igaunijas Republikas armija.

Pēdējās Krievijas militārās daļas pameta Igaunijas teritoriju 1994. gada 31. augustā. Pie tā noveda tajā pašā gadā 26. jūlijā Maskavā parakstītais līgums par KF Bruņoto spēku izvešanu no Igaunijas teritorijas. Dokumentu parakstīja Krievijas un Igaunijas prezidenti Boriss Jeļcins un Lennarts Meri.

Dmitrijs Linters
© Foto : из личного архива Дмитрия Линтера

2004. gadā Igaunija iestājās NATO, un tās teritorijā tagad uz pastāvīga pamata atrodas ārvalstu karaspēki.

Baltijas valstīs regulāri izskan frāzes par "padomju okupāciju". Maskava šādai interpretācijai kategoriski nepiekrīt.

Krievijas vadība vairākkārt norādījusi, ka par Baltijas valstu okupāciju 1940.gadā no PSRS puses nevar būt ne runas. Krievijas ĀM paskaidroja, ka Baltijas pievienošana PSRS atbilda tālaika starptautiskajām normām.

Resors norādīja, ka termins "okupācija" nav piemērots, jo starp PSRS un Baltijas valstīm nenotika karadarbība, karaspēks tika ievests saskaņā ar līgumu un Baltijas republiku vadības spilgti izteiktu piekrišanu.

Pie tam Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, atrodoties Padomju Savienības sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas laiku Lielā Tēvijas kara gados), darbojās nacionālās varas iestādes.

101
Pēc temata
Karu nepārrakstīsi: vēsturnieks atmaskojis Varšavas spekulācijas ar piemiņas datumu
Vācijā izpētīs latviešu soda vienības dalībnieku lietu par darbībām Žestjanaja Gorkā
Slepenas spēles: kā Lietuvas soļi noveda Baltijas valstis Padomju Savienībā
Krievijas vēstniecība uzskata, ka Latvijas ārlietu ministram trūkst loģikas
Top zināmi nacistu soda vienības dalībnieku vārdi no Žestjanaja Gorka ciema
 Javelin

ASV nodeva Lietuvai raķetes Javelin 31 miljona dolāru vērtībā

15
(atjaunots 07:53 07.08.2020)
Raķetes Javelin no ASV nodotas Lietuvas Bruņotajiem spēkiem. Iepriekš līdzīgu bruņojumu saņēma Igaunija.

RĪGA, 7. augusts – Sputnik. ASV nodeva Lietuvai papildu raķetes, kas paredzētas prettanku sistēmai Javelin par kopsummu vairāk nekā 31 miljonu dolāru vērtībā, informēja Lietuvas BS savā vietnē.

Aizsardzības ministrija informēja, ka tuvāko desmit gadu laikā Lietuva plāno iegādāties ASV raķetes par 104 miljoniem dolāru. Līgums par 13 miljoniem tika parakstīts 2019. gada nogalē. Ar minētajām sistēmām tiks papildus ekipētas Lietuvas Sauszemes spēku vienības.

"ASV ir stratēģiskais partneris un galvenais sabiedrotais, kas rūpējas par Baltijas reģiona drošību. ASV prettanku sistēma Javelin jūtami stiprina Lietuvas BS cīņas spējas un aizsardzības spējas ilgtermiņa perspektīvā," teica viceminitrs Eimutis Misūns.

ASV vēstnieks Lietuvā Roberts Gilkrists piebilda, ka prettanku sistēmas Javelin papildu raķetes "neapšaubāmi pastiprinās Lietuvas mijiedarbību ar ASV bruņotajiem spēkiem".

Iepriekš līdzīgas raķetes saņēma Igaunija. 92 prettanku raķetes Javelin, ko ASV nodeva Aizsardzības spēkiem ar mērķi celt aizsardzības spējas, nonāca Igaunijā jūlija beigās. Piegādi apmaksāja ASV.

Javelin ir tā saucamā sistēma "izšauj un izmet no prāta", kas ļauj operatoram pēc raķetes palaišanas doties patvērumā vai nomainīt pozīciju – rezultātā operatora un visa kompleksa dzīvotspēja pieaug. Pēc starta raķete automātiski pavēršas pret izvēlēto mērķi, un strēlniekam pēc tās palaišanas nevajag kontrolēt lidojumu tēmēklī līdz trāpījuma brīdim, tāpēc sistēmas operatora drošība cīņā pieaug.

Kopš 90. gadu vidus sistēmas Javelin izmanto ASV un virkne citu valstu: Lietuva, Gruzija, Čehija, Īrija, Norvēģija, Lielbritānija un Francija. Javelin ir arī Austrālijai, Jaunzēlandei, Indonēzijai, Taivānai un vairākām Tuvo Austrumu valstīm – Izraēlai, Saūda Arābijai, Jordānijai, Omānai, AAE, Katarai un Bahreinai.

15
Tagi:
militārā tehnika, Lietuva, ASV
Pēc temata
Javelin pietrūkst: Igaunija vēlas lielāku skaitu prettanku kompleksu
Baltijas sērfings: 2018. gada militārais iznākums
ASV plāno palielināt militāro atbalstu Eiropai: cik saņems Baltijas valstis
Bez munīcijas, toties ar salmiem: Ukrainas armijā atrasti interesanti Javelin
Igaunija

Igaunija paziņoja par otrā Covid-19 viļņa sākšanos valstī

36
(atjaunots 07:58 05.08.2020)
Pašlaik inficēšanās līmenis Igaunija ir vienāds ar 2,6, lai gan vien pirms mēneša tas turējās 1,0 līmenī.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Igaunijā sākās otrais koronavīrusa vilnis, par to paziņoja Igaunijas Veselības departamenta preses sekretāre Eike Kingseppa, raksta postimees.ee.

"Pēc Veselības departamenta vērtējumu jau var runāt par to, ka Igaunijā sācies otrais Covid-19 saslimstības vilnis," sacīja viņa.

Tāpat tiek ziņots, ka no 6. augusta Igaunijā grasās pastiprināt Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumus. Iepriekš Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass paziņoja, ka pirms mēneša inficēšanās līmenis bijis 1,0, bet dotajā brīdī tas sastāda jau 2,6.

Tomēr ne visi piekrīt tam, ka tas jau ir uzskatāms par otro vilni. Pēc zinātniskās padomes vadītājas, Tartu Universitātes mikrobioloģijas profesores Irjas Lutsares domām, pašlaik Igaunija joprojām atrodas pirmā viļņa fāzē, vīruss nekur nebija aizgājis, joprojām ir augsta inficēšanās varbūtība.

Saskaņā ar 4. augusta datiem, Igaunijā visā pandēmijas laikā ir reģistrēts 2091 Covid-19 gadījums, miruši 63 cilvēki, izveseļojās 1937.

Vakar Sputnik Latvija ziņoja, ka diennakts laikā valstī tika reģistrēti trīs jauni Covid-19 gadījumi.

Saskaņā ar SPKC datiem, divi inficētie ieradās no valsts, kur Covid-19 izplatības rādītājs sastāda vairāk nekā 16 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, vēl viens – kontaktēja ar inficēto.

Kopumā epidēmijas izplatības laikā valstī ir veikti 203 868 Covid-19 izmeklējumi, no tiem 1249 izrādījās pozitīvi, 1070 cilvēki izveseļojās, 32 nomira.

36
Tagi:
koronavīruss, Baltija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Vācu zinātnieki atklājuši neparastu faktu par Covid-19 inficēšanās iespēju
PVO Ārkārtējā komiteja tiksies, lai novērtētu situāciju ar Covid-19 pasaulē
Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19
Izveidojusies acīmredzama imūnā atbilde: Krievijas vakcīna pret Covid-19 devusi rezultātu
  Gaisa desanta spēku diena

Latvijas robežsargs apsveicis draugus Desanta dienā. Tagad viņu gaida Ētikas komisija

0
(atjaunots 17:51 07.08.2020)
Valsts robežsardzes darbinieks sociālajos tīklos apsveicis draugus Gaisa desanta spēku dienā. Tagad Ētikas komisija izmeklēs, vai viņš tādējādi nav kaitējis robežsargu reputācijai.

RĪGA, 7. augusts - Sputnik. Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Aizgāršas robežapsardzības nodaļas galvenais inspektors Aleksandrs Rubļovs apsveicis savus draugus Gaisa desanta spēku dienā ar publikāciju savā personīgajā lapā Facebook. Tagad  viņam par to nāksies samaksāt, vēsta Pietiek.com.

2. augustā inspektors publicēja savā lapā fotogrāfiju – desantnieki ierindā ar uzrakstu "Neviens, izņemot mūs!" Publikāciju pavadīja vārdi "Apsveicu svētkos!".

Par inspektora apsveikumu bija sašutuši daži Facebook apmeklētāji, pēc tam pie darba ķērās Ētikas komisija.

"Aleksandra Rubļova Facebook profilā nebija minēta viņa darbavieta, - raksta Pietiek. - Taču ieraksti nepārprotami apliecināja, ka sveicējs specifiskai PSRS iedzīvotāju daļai nozīmīgajā dienā ir tieši robežsardzes inspektors. Kā rāda A.Rubļova amatpersonas deklarācija, PSRS tradīciju cienītājs pērn Latvijas Valsts robežsardzē algā saņēmis 17 095 eiro un vēl arī 487 eiro lielu pabalstu.

Valsts robežsardze paskaidroja: "Konkrētajā gadījumā Valsts robežsardzes amatpersona ir pārkāpusi Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra ieteikumu Nr. 1 "Valsts pārvaldes vērtības un ētikas pamatprincipi" 13. punkta "Ārpus amata vai darba pienākumu pildīšanas nodarbinātais rīkojas tā, lai nemazinātu valsts pārvaldes reputāciju un uzticēšanos tai" un Valsts robežsardzes 2020. gada 9. marta iekšējo noteikumu Nr. 4 "Valsts robežsardzes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi un darbinieka ētikas kodekss" 12.2. punkta "cienīt un nekaitēt Valsts robežsardzes reputācijai" prasības. Ņemot vērā minēto, Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Aizgāršas robežapsardzības nodaļas galvenā inspektora rīcība tiks vērtēta Valsts robežsardzes ētikas komisijā."

0
Tagi:
Robežsardze
Pēc temata
Kupoli debesīs: Kubaņas desantnieki nodeva sveicienus ASV un Ukrainas mācībām
"Kas cits, ja ne mēs": Krievija formē jaunu gaisa desanta pulku Krimā
Rota, kas aizgāja debesīs. Nemirstīgie Pleskavas desantnieki