Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida

Kad beidzās Otrais pasaules karš: Valsts domē izlaboja Igaunijas prezidentes sacīto

79
(atjaunots 13:15 02.09.2019)
Vācijas zaudējums Otrajā pasaules karā Igaunijai nozīmēja pusgadsimtu ciešanu, paziņoja Igaunijas prezidente Varšavā.

RĪGA, 2. septembris – Sputnik. Prezidente Kersti Kaljulaida ceremonijā par godu Otrā pasaules kara sākuma gadadienas piemiņai paziņoja, ka Igaunijai karš beidzās tikai pirms 25 gadiem, raksta Sputnik Igaunija.

Kaljulaida bija starp 17 Eiropas valstu un valdību vadītājiem, ko oficiālā Varšava uzaicināja pasākumā. Krievija pasākumā netika aicināta, Baltkrievijas un Armēnijas vadītāji atteicās no brauciena uz Poliju. Neatbrauca arī ASV prezidents Donalds Tramps, Francijas prezidents Emanuels Makrons, Vācijas kanclere Angela Merkele un Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

"Šodien ir skumja diena vēsturē. Igaunijai Otrais pasaules karš beidzās vien pirms 25 gadiem, kad pēdējie vagoni ar okupācijas spēku tehniku pameta mūsu teritoriju. Pēc kara sākuma pienākušās desmitgades mūsu tautai un mūsu valstij nozīmēja pusgadsimtu ciešanu, ekonomiskā regresa, brīvības trūkuma," paziņoja Igaunijas prezidente.

Kaljulaidas paziņojums par Otrā pasaules kara beigām vien 1994. gadā, pēc Krievijas karaspēku iziešanas no republikas teritoriju, ir teikts nevietā, paziņoja Valsts domes Aizsardzības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Šerins RIA Novosti.

"Igaunijai karš nevarēja beigties, jo tas tai arī nebija sācies. Karš sākas tai tautai un tai valstij, kura karo par savu neatkarību," atzīmēja Krievijas parlamentārietis.

Tāpat viņš piedāvāja Igaunijas prezidentei nosaukt kaut vienu lielu Otrā pasaules kara kauju, kurā piedalījās Igaunijas Republikas armija.

Pēdējās Krievijas militārās daļas pameta Igaunijas teritoriju 1994. gada 31. augustā. Pie tā noveda tajā pašā gadā 26. jūlijā Maskavā parakstītais līgums par KF Bruņoto spēku izvešanu no Igaunijas teritorijas. Dokumentu parakstīja Krievijas un Igaunijas prezidenti Boriss Jeļcins un Lennarts Meri.

Dmitrijs Linters
© Foto : из личного архива Дмитрия Линтера

2004. gadā Igaunija iestājās NATO, un tās teritorijā tagad uz pastāvīga pamata atrodas ārvalstu karaspēki.

Baltijas valstīs regulāri izskan frāzes par "padomju okupāciju". Maskava šādai interpretācijai kategoriski nepiekrīt.

Krievijas vadība vairākkārt norādījusi, ka par Baltijas valstu okupāciju 1940.gadā no PSRS puses nevar būt ne runas. Krievijas ĀM paskaidroja, ka Baltijas pievienošana PSRS atbilda tālaika starptautiskajām normām.

Resors norādīja, ka termins "okupācija" nav piemērots, jo starp PSRS un Baltijas valstīm nenotika karadarbība, karaspēks tika ievests saskaņā ar līgumu un Baltijas republiku vadības spilgti izteiktu piekrišanu.

Pie tam Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, atrodoties Padomju Savienības sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas laiku Lielā Tēvijas kara gados), darbojās nacionālās varas iestādes.

79
Pēc temata
Karu nepārrakstīsi: vēsturnieks atmaskojis Varšavas spekulācijas ar piemiņas datumu
Vācijā izpētīs latviešu soda vienības dalībnieku lietu par darbībām Žestjanaja Gorkā
Slepenas spēles: kā Lietuvas soļi noveda Baltijas valstis Padomju Savienībā
Krievijas vēstniecība uzskata, ka Latvijas ārlietu ministram trūkst loģikas
Top zināmi nacistu soda vienības dalībnieku vārdi no Žestjanaja Gorka ciema