Kontrolpunkts uz Krievijas un Igaunijas robežas

Igaunija ietaupīs "žoga" būvniecībā uz robežas ar Krieviju

45
(atjaunots 14:46 01.09.2019)
Jaunais robežas iekārtošanas projekta plāns ļaus ietaupīt gandrīz 60 miljonus eiro.

RĪGA, 1. septembris – Sputnik. Igaunijas valdība nolēma atbalstīt jauno robežas ar Krieviju iekārtošanas projektu, jo iepriekšējā projekta īstenošanai nepietika naudas, vēsta Sputnik Igaunija.

Alternatīvo projekta variantu piedāvāja Igaunijas IeM vadītājs Marts Helme. Saskaņā ar jauno koncepciju, austrumu robežas izbūve Igaunijai izmaksās 130 miljonus eiro. Tādējādi Igaunijas varasiestādēm izdevās ietaupīt 57,5 miljonus eiro.

Pēc premjerministra Jiri Ratasa sacītā, projekta vērtības samazinājums nekādā veidā neietekmēs norobežojošo konstrukciju kvalitāti un drošības nodrošināšanu.

Taču tik liela projekta īstenošana Igaunijai nemaz nav pa kabatai, uzskata daži igauņu politiķi. Viņu vidū ir arī pats Helme. Iepriekš budžeta stratēģijas apspriešanas laikā viņš piedāvāja vispār iesaldēt "žoga" būvniecību, ar ko izraisīja opozīcijas nosodījumu.

2016. gada martā Igaunijas valdība atbalstīja detalizētu sauszemes robežas iekārtošanas projektu ar Krieviju. Atkarībā no reljefa īpašībām un dabas apstākļiem tiks uzcelts 2,5 metrus augsts žogs apmēram 90 kilometru sauszemes robežas garumā. Uz robežas tāpat tiks uzstādīta mūsdienīga apsardzes sistēma, kura ierobežos nelikumīgu robežas šķērsošanu, kā arī pierobežas noziedzību.

Žogs uz Krievijas robežas tiek būvēts visās Baltijas valstīs. Kā jau iepriekš stāstīts, Latvija sāka celt žogu, saskaņā ar oficiālo viedokli, ar nolūku samazināt nelegālo migrantu skaita samazināšanu, kuri plāno iekļūt Latvijā no Krievijas teritorijas. 2017. gadā robežas iekārtošanai ar Krieviju Latvija piešķirs 6,3 miljonus eiro, par kuriem plānots aprīkot pierobežas zonu 150 kilometru garumā un uzcelt 60 km žoga. Žoga celtniecības darbi uzsākti 2015. gadā, un tos plānots pabeigt līdz 2019. gadam.

Par plāniem pārbūvēt sienu uz Krievijas robežas paziņoja arī Lietuva, turklāt Kaļiņingrada apgabala gubernatora vietas izpildītājs nekavējoties piedāvāja piegādāt šim mērķim ķieģeļus par saprātīgu cenu. No sākuma tika plānots, ka žoga garums sastādīs 135 kilometrus, taču beigās tika izlemts trīskārši samazināt garumu. Kā apgalvo Lietuvas IeM, žogs uz Krievijas robežas ļaus efektīvāk ierobežot kontrabandas iekļūšanu valstī. Celtniecības darbus plānots pabeigt līdz šī gada beigām. Projekta izmaksas tiek vērtētas 1,34 milj. eiro apmērā.

45
Pēc temata
Latvija pagarinās žogu uz Latvijas un Krievijas robežas
Krievijas vēstnieks par Lietuvas plāniem būvēt žogu uz robežas: smilškastes filozofija
Ar žogu nepietiek: robežsargus stiprinās no gaisa
"Kauna lieta": Žirinovskis sadusmojies par Latvijas žogu uz Krievijas robežas
Laulibas gredzeni

Latvija un Lietuva kļuva par Eiropas Savienības antilīderēm pēc šķirto laulību skaita

11
(atjaunots 14:07 12.07.2020)
Latvija un Lietuva savā starpā dala pirmo vietu. Abās valstīs aprēķinātie rādītāji sastāda 3,1 šķiršanos uz tūkstoti cilvēku.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Latvija kopā ar Lietuvu kļuva par Eiropas Savienības līderēm pēc šķirto laulību skaita 2018. gadā, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz statistiskās aģentūras Eurostat datiem.

Latvija un Lietuva kopā ieņēma pirmo vietu šajā sarakstā. Abās valstīs aprēķinātie rādītāji sastāda 3,1 šķiršanos uz tūkstoti cilvēku. Tālāk seko Dānija (2,6) un Zviedrija (2,5). Ceturtajā vietā izrādījās Igaunija un Somija ar 2,4 šķiršanām uz tūkstoti iedzīvotāju abās valstīs.

​Zemākie šķiršanās rādītāji bijuši konstatēti Maltā (0,7 šķiršanās uz tūkstoti cilvēku), Īrijā (0,7, saskaņā ar 2017. gada datiem), kā arī Slovēnijā (1,1), Bulgārijā, Horvātijā un Itālijā (visās trijās 1,5).

Pēdējo desmitgadu laikā arvien vairāk un vairāk cilvēku ES pieņem lēmumu šķirties, atzīmē Eurostat. Tā, 2017. gadā ES bija divas šķiršanās uz 1000 cilvēku, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz kopējo šķiršanās koeficientu (0,8), kurš tika reģistrēts 1965. gadā.

11
Pēc temata
Saeimā nonākusi iniciatīva par viendzimuma laulību reģistrāciju Latvijā
Vēlaties uzzināt, kur Latvijā var bez maksas piereģistrēt laulību
Referendums par viendzimuma pāru statusu: cik Latvijas iedzīvotāju atbalsta šo ideju
Tallinas lidosta, foto no arhīva

Pēc trīs mēnešiem Igaunijas nepilsonis tomēr atgriezās mājās

18
(atjaunots 11:24 10.07.2020)
Krievvalodīgā Igaunijas nepilsoņa piedzīvojumi Filipīnās ir noslēgušies – pēc simts dienām Manilas lidostā viņš nokavēja lidmašīnu Amsterdamā, taču beigu beigās nosēdās Tallinā.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Pateicoties mediju iesaistīšanai, Manilas lidostā iestrēgušais Igaunijas nepilsonis Romāns Trofimovs tomēr atlidoja uz Tallinu, vēsta Postimees.

Trofimovs atlidoja uz Filipīnu galvaspilsētu Manilu 20. martā un vairāk nekā 100 dienas nevarēja nedz iziet no lidostas ēkas, nedz aizlidot uz dzimteni, jo lidojumi tika apturēti, savukārt aviokompānija AirAsia atņēma viņam nepilsoņa pasi, apsolot atgriezt to pēc atgriešanās Igaunijā.

Sākumā Igaunijas ĀM piedāvāja viņam nopirkt biļeti uz repatriācijas reisu, taču nosauktās summas Trofimovam nebija. Un tikai pēc tam, kad lidostā dzīvojošā cilvēka stāsts izplatījās ārvalstu medijos, Trofimovam palīdzēja atgriezties dzimtenē.

Tiesa, arī te neiztika bez piedzīvojumiem – pārsēšanās laikā Amsterdamā viņš nokavēja lidmašīnu uz Tallinu. Beigu beigās viņam tomēr izdevās atgriezties mājās.

Lidostā viņu jau gaidīja žurnālisti. Trofimovs pateica, ka pēc atgriešanās mājās pirmā lieta, ko viņš vēlas izdarīt, ir satikt māti. Pirms aizbraukšanas uz Filipīnām viņš strādāja attālināti par programmētāju, taču zaudēja šo darbu.

Viņš pastāstīja, ka nepilsoņa "pelēkā pase" radījusi viņam problēmas katrā valstī, kurā viņš ieradās. Taču uz jautājumu, vai pēc šī stāsta viņš neapsver domu iegūt Igaunijas pilsonību, viņš atteicās atbildēt.

18
Tagi:
Igaunija, Filipīnas
Pēc temata
Igaunijas nepilsonis trīs mēnešus dzīvo Manilas lidostā
II Vislatvijas vecāku sapulce Rīgā

Prokuratūra atceļ VDD lēmumu: atsākts kriminālprocess pret Lindermanu

0
(atjaunots 09:07 13.07.2020)
Publicists un sabiedriskais darbinieks Vladimirs Lindermans pastāstīja, ka saņēmis "interesantu vēstuli" no Latvijas Ģenerālprokuratūras.

RĪGA, 13. jūlijs — Sputnik. Publicists un sabiedriskais darbinieks Vladimirs Lindermans savā lapā Facebook pastāstīja, ka Latvijas Ģenerālprokuratūra informējusi par kriminālprocesa atsākšanu sakarā ar viņa uzrunu Vislatvijas vecāku sapulcē 2018. gada martā.

"Saņēmu interesantu vēstuli no Latvijas Ģenerālprokuratūras. Kriminālprocess pret mani sakarā ar "vecāku lietu" atsākts no jauna. Īsumā atgādināšu, kā viss noritēja.

2018. gada pavasarī Rīgā notika Vislatvijas vecāku sapulce. Tūkstotis cilvēku, sapulcējušies viesnīcas konferenču zālē, apsprieda, kā mums aizstāvēt izglītību krievu valodā. Pret astoņiem dalībniekiem, kuri uzstājās sapulcē, arī pret mani, Valsts drošības dienests ierosināja krimināllietu.

Man inkriminēja trīs pantus: darbība pret valsti, nacionālā naida kurināšana un masu nekārtību organizēšana. Nopietni panti, sods ilgs. Aizturēšana notika "masku šova" stilā": četri muskuļaini puiši ar ellīgiem bļāvieniem nogāza mani uz ietves, pēc tam iesvieda manu ķermeni mikroautobusā. Divas nedēļas atpūtos Rīgas centrālcietumā. Pēc tam drošības līdzekli mīkstināja pret policijas kontroli un parakstu par neizbraukšanu no valsts.

Izmeklēšana ilga divus gadus. Galu galā lietu slēdza nozieguma sastāva trūkuma dēļ. Rakstu iesniegumu ar prasību izmaksāt naudas kompensāciju kā nevainīgi cietušais.

Un tagad jaunums: prokuratūra atceļ VDD lēmumu par lietas slēgšanu. Man piešķirts personas statuss, pret kuru ir uzsākts kriminālprocess. Dziesma laba, sāc no jauna. Atraduši, kā visu mūžu paturēt cilvēku izmeklēšanā."

Atgādināsim, ka pēc Vislatvijas vecāku sapulces specdienestu redzeslokā nokļuva Latvijas krievvalodīgie politiķi un aktīvisti, arī Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka, partijas valdes loceklis Iļja Kozirevs, kā arī publicists Vladimirs Lindermans un Aleksandrs Gapoņenko.

Pasākums, tā organizatori un dalībnieki ļoti nepatika Latvijas varasiestādēm, kas tobrīd intensīvi cīnījās pret krievu skolām, un Drošības policija (tagad – Valsts drošības dienests) zibenīgi saskatīja politiķu un tiesībsargu runās aicinājumus uz "sabiedrības šķelšānu" un visādu "starpnacionālā naida kurināšanu".

Šī iemesla dēļ pret krievvalodīgajiem tiesībsargiem un politiskajiem darbiniekiem tika ierosinātas vairākas krimināllietas.

Nākamo divu gadu laikā T.Ždanoka ne vienu reizi vien tika nopratināta, Kozirevs, Lindermans un Gapoņenko pat pasēdēja izmeklēšanas izolatorā. Pie tam Kozirevs tika aizturēts tikai pāris dienas, bet Lindermanu turēja ilgāk, savukārt Gapoņenko pat "sēdēja" Centrālcietumā gandrīz piecus mēnešus.

Tomēr 2.aprīlī VDD pārtrauca krimināllietas, kas bija ierosinātas Vislatvijas vecāku sapulces lietā. VDD bija spiests konstatēt, ka, pēc eksperta domām, nav konstatēti paziņojumi, kas norādītu uz kriminālnoziegumu.

Lindermans informēja, ka plāno pieprasīt kompensāciju.

0
Tagi:
Vladimirs Lindermans, Drošības dienests, Latvija
Pēc temata
"Bīstamajiem" aktīvistiem aizbāztas mutes: vecāku sapulces dalībnieki saņēmuši "piedošanu"
"Vecāku lietas" mācība: laiks atmest politkorektuma važas
Kāpēc Latvijas VDD nav izdevies iesēdināt Ždanoku, Gapoņenko, Kozirevu un Lindermanu