Fūru rinda uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas

Latvijas, Lietuvas un Polijas robežas ir pilnas ar kravas mašīnām

111
(atjaunots 12:21 26.08.2019)
Lietuvā no Baltkrievijas nevar iebraukt vairāk nekā tūkstotis kravas mašīnu, uz Latvijas robežas iestrēga vairāk nekā 100 fūres.

RĪGA, 26. augusts – Sputnik. Smagākā situācija ir uz Baltkrievijas un Lietuvas robežas. Saskaņā ar Baltkrievijas Valsts robežsardzes komitejas informāciju, vairāk nekā tūkstotis fūru nevar šķērsto robežu un iebraukt Lietuvā, vēsta Sputnik Lietuva.

Saskaņā ar Valsts robežsardzes komitejas datiem, lielākā daļa fūru stāv robežkontroles punktā "Kamenni Log" – tur iebraukšanas atļauju Lietuvā gaida vairāk nekā 400 mašīnu. "Privalki" rindā stāv vairāk nekā 330 kravas mašīnu, "Beņakoni" – vairāk nekā 270, un vairāk nekā 80 "Katloukā".

Aizbraukt no Lietuvas uz Baltkrieviju nevar vairāk nekā 80 tālbraucēju.

Saspringta situācija ir ne tikai uz Lietuvas robežas. No Baltkrievijas Latvijā nevar iebraukt vairāk nekā 140 fūru.

Pie iebraukšanas Polijā stāv vairāk nekā 80 kravas mašīnu. No Polijas cenšas izbraukt 240 fūres.

Iepriekš Baltkrievijas Muitas komitejā norādīja, ka šī saspringtā situācija uz robežām ar Baltijas valstīm un Poliju ir saistīta ar lielo kravas mašīnu vēlmi ietaupīt naudu degvielā.

Tikmēr Latvijā jau sākuši modernizēt robežkontroles punktus (RKP) uz robežām ar Baltkrieviju.

Vērts atgādināt, ka 2018. gadā Latvijas valdība apstiprināja Latvijas un Baltkrievijas sadarbības plānu, kur ietilpst darbi vairākos virzienos, tostarp robežas šķērsošanas procesa pilnveidošanu RKP "Urbani" un "Silene", kā arī "Paternieki" un "Rigorauščina". Tāpat tiek plānota ceļu infrastruktūras uzlabošana pirms 2021. gada Pasaules čempionāta hokejā, kurš notiks Minskā un Rīgā.

Līdz 2022. gadam Latvija plāno pabeigt piecu RKP modernizāciju, tostarp visnoslogotākā - "Terehova".

Katru dienu RKP "Terehova" šķērso 1500 automašīnu un aptuveni 2 tūkstoši cilvēku. Projektu plānots īstenot pakāpeniski, četrās kārtās. Krievijas pusē no 2019. līdz 2021. gadam rīkos RKP "Burački" modernizāciju.

111
Pēc temata
Latvija ierobežoja mašīnu plūsmu uz Krieviju vienā no robežkontroles punktiem
Rail Baltica centrālā mezgla būvdarbu atklāšana Rīgā, foto no arhīva

Baltijā jau izlemts, krāsot Rail Baltica pieturu jumtus, bet Polija velk garumā

27
(atjaunots 16:01 06.03.2021)
Latvija, Lietuva un Igaunija jau domā par Rail Baltica staciju modeļu būvdarbiem, kādā krāsā nokrāsot zāli tām apkārt, lai viena no otras atšķirtos, bet Polija nekur nesteidz. Taču bez Polijas uz citām Eiropas valstīm nokļūt neizdosies...

RĪGA, 6. marts — Sputnik. Miljardiem eiro vērtais projekts Rail Baltica jau ticis līdz staciju un pieturu skicēm. Iedzīvotājiem stāsta, ka projektētāji vienojušies par reģionālo pieturu vizuālo tēlu, stāsta avīze "Segodņa".

Kas tā par pieturu?

Latvijā plānotas 16 stacijas (Salacgrīva, Tūja, Skulte, Vangaži, Saurieši, Slāvu tilts, Torņakalns, Zasulauks, Imanta, Jaunmārupe, Olaine, Ķekava, Salaspils, Baldone, Iecava un Bauska). Salīdzinājumam: Igaunijā – 12, Lietuvā – 10 stacijas.

Projektētāji vēlas moduļu stacijas ar vienotu dizainu. Iznāk trīs moduļi.

Pirmais – vienkārši nojume (Latvijā: Tūja, Vangaži, Slāvu tilts, Zasulauks, Ķekava, Salaspils, Baldone).

Otrais: nojume ar uzgaidāmo telpu (Latvijā: Skulte, Saurieši, Jaunmārupe, Olaine, Iecava).

Trešais – nojume ar uzgaidāmo telpu un stacijas ēku ar augstu viļņa formas jumtu un lielu stiklojumu (Latvijā: Salacgrīva, Torņakalns, Imanta, Bauska).

Visas šīs moduļu konstrukcijas iespējams pielāgot vienu otrai, un nākotnē nepieciešamības gadījumā visas būves varēs pagarināt.

Atliek cerēt, ka dizaineri pārdomājuši, kā uzturēt kārtībā viļņa formas jumtus, vajadzības gadījumā – notīrīt no tiem sniegu, kā regulāri mazgāt iestiklojumu, vai paredzētas citas ekspluatācijas nianses, ar ko nāksies nodarboties vēlāk.

Lai ar tamlīdzīgu reģionālo staciju tēlu vienveidību ātrvilcienu pasažieri zinātu, kādā valstī atrodas, staciju jumtus Latvijā un granti ap kokiem plānots nokrāsot tumšsarkanu, Igaunija – zilu, Lietuvā – zaļu. Dizaineri to dēvē par reģionālo identifikāciju.

Tunelis tomēr, tikai ar četrām joslām!

Jautājumā par to, kā savienot dzelzceļa Rail Baltica nogriezto Imantas un Zolitūdes savienojumu, noticis "konceptuāls teorētisks pavērsiens".

Satiksmes ministrijas konsultatīvās koordinācijas padomes sēdē secināja: Anniņmuižas bulvāri Imantā un Anniņmuižas ielu Zolitūdē var savienot nevis tilts, bet gan tunelis.

Tātad tas jau ir trešais tuneļa variants aizvadītajā desmitgadē. Taču tagad sola "uzlabota plānojuma" tuneli. Plānots to būvēt četrās joslās (iepriekš bija iecerēts divu joslu ceļš) – pa vienai joslai abos virzienos autotransportam un pa vienai joslai – sabiedriskajam transportam. Nākotnē sabiedriskā transporta joslā, iespējams, uzbūvēs arī tramvaja sliedes.

Kājāmgājējiem un velosipēdistiem paredzēts atsevišķs savienojums, lai cilvēki nepārvietotos automašīnu tuvumā.

Līdztekus tunelim galvaspilsētas valdība nākusi klajā ar ideju labiekārtot bijušās vecās Anniņmuižas teritoriju un uzbūvēt Muižas ielu līdz dzelzceļam un tur nodrošināt kājāmgājējiem vēl vienu divlīmeņu dzelzceļa pāreju no Imantas uz Zolitūdi.

Bet caur Poliju - lidmašīnā?

Mazliet satrauc fakts, ka nekas nav dzirdams par kāda trases iecirkņa būvdarbiem Polijā – bet tā neizdosies nonākt ne Varšavā, ne tālāk – Eiropā.

Pagaidām tiek apspriesta tikai trase no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai. Savienot sliedes ar jebkuru dzelzceļu Polijā ir tehniski iespējams, tomēr pagaidām austrumu vojevodistēs nav ātrgaitas dzelzceļa iecirkņu Polijas un Lietuvas robežas rajonā.

Oficiāli avoti ziņo, ka Rail Baltica būvdarbu kopējās izmaksas varētu sastādīt 5,8 miljardus eiro. Nesen kļuva zināms, ka izdevumi var pieaugt līdz 7 miljardiem eiro, taču pēc tam ziņu aģentūras vēstīja, ka informācija nav apstiprinājusies.

27
Tagi:
Igaunija, Polija, Lietuva, Latvija, Rail Baltica
Pēc temata
Rail Baltica projekta nolūkos starp Imantu un Zolitūdi parādīsies ceļa pārvads
Rīgā sākas grandiozi Rail Baltica būvdarbi: kas un kur tiks būvēts
Ceļš uz nekurieni: eksperts novērtēja Lietuvas iniciatīvu projektā "Rail Baltica"
Kersti Kaljulaide

Politikas nav, "slazds" ir: Igaunijas prezidente pastāstīja, ko domā par "Sputnik V"

55
(atjaunots 07:30 05.03.2021)
Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaide pastāstījusi, vai Krievijas vakcīna "Sputnik V" varētu parādīties Igaunijā.

RĪGA, 5. marts – Sputnik. Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaide aicina nepadoties informācijas "slazdam", kad runa ir par Igaunijas atteikšanos no Krievijas vakcīnas "Sputnik V" piegādēm valstij, vēsta Sputnik Meedia.

Pēc Kaljulaides domām, jautājumā ar preparātu "Sputnik V" nevajadzētu meklēt politiku.

"Ja "Sputnik V" vai Sinovac" (Ķīnas izstrādātā vakcīna) tiks reģistrēta Eiropā un tiks atzīts, ka tās lietošana ir droša, mēs šīs vakcīnas absolūti apolitiski dosim saviem iedzīvotājiem," prezidente paziņoja preses konferencē pēc tikšanās Viļņā ar Lietuvas valsts vadītāju Gitanu Nausēdu.

"Taču pie tam nevajag krist stratēģiskās saziņas slazdos. Tajos jau daudzi iekrituši," piebilda Kaljulaide.

"Sputnik V" glābj dzīvības desmitos pasaules valstu

Zināms, ka Krievijas vakcīna "Sputnik V" apstiprināta 42 pasaules valstīs, kurās kopējais iedzīvotāju skaits pārsniedz 1,1 miljardu. Eiropas Savienībā preparātu jau izmanto Ungārija un Slovākija, pārrunas par piegādēm sākusi Austrija.

Krievijas tiešo investīciju fonda ģenerāldirektors Kirils Dmitrijevs atklāja, ka Krievija jau saņēmusi virkni pieteikumu no ES valstīm par vakcīnas tiešām piegādēm pēc datu analīzes nacionālajās iestādēs.

"Mēs turpināsim darbu šajā virzienā, kā arī sadarbību ar EMA preparāta pakāpeniskas ekspertīzes procedūras (rolling review) ietvaros, ko iniciējām janvārī," pastāstīja Dmitrijevs.

Viņš informēja, ka "Sputnik V"ir viena no trim labākajām vakcīnām koronavīrusa profilaksei pasaulē no valsts iestāžu izsniegto apstiprinājumu skaita.

"Pret koronavīrusu paredzēto preparātu nacionālo portfeļu diversifikācija, pateicoties vakcīnas "Sputnik V" reģistrācijai ir svarīgs starptautiskās sadarbības piemērs, kuras galvenais rezultāts būs glābtas dzīvības," piezīmēja KTIF vadītājs.

"Sputnik V" efektivitāte sastāda 91,6%, - to apstiprina datu publikācija izdevumā The Lancet, vienā no vecākajiem un autoritatīvākajiem medicīnas izdevumiem pasaulē.

"Sputnik V" glabāšanas temperatūra +2...+8 grādu ļauj to glabāt parastā ledusskapī – papildu saldētavas un infrastruktūra tam nav nepieciešama.

55
Tagi:
Kersti Kaljulaida, Sputnik V, vakcīna, Igaunija
Pēc temata
Dodiet Eiropai "Sputnik V": Čehijā uzskata par neētisku likt šķēršļus Krievijas vakcīnai
Eiropa noticējusi "Sputnik V". Vācija gatavojas iekasēt dividendes
Eiropas Savienība pieņēmusi pieteikumu vakcīnas "Sputnik V" reģistrācijai
Krievijā kliedēja baumas par "Sputnik V" reģistrāciju Eiropas Savienībā
Facebook

Publikāciju Latvijas premjera atbalstam Facebook novērtēja, ka "kara kurināšanu"

0
(atjaunots 11:03 08.03.2021)
Kuriozs gadījums notika sociālajā tīklā Facebook mākslīgā intelekta tulkošanas algoritma dēļ.

RĪGA, 8. marts — Sputnik. Latviešu dzejniece Māra Zālīte 6. marta vakarā savā Facebook lapā publicēja ierakstu, kurā izklāstīja savas domas par Latvijas premjerministru Krišjāni Kariņu. Pēc pāris stundām publikācija no portāla pazudusi. Šobrīd tā atrodama tikai ekrānšāviņos, vienu no kuriem publicējis Kariņa partijas biedrs, Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

​Dzēstajā publikācijā Zālīte slavē Kariņa darbu, uzskatot, ka tas ir "pirmais premjers, kura godīgumu, valstsvīra morāli un 100% lojalitāti valstij grūti apstrīdēt". Dzejniece uzsver, ka viņš ir laipns un uzticas cilvēkiem, kas arī esot viņa posts. Ierakstā ir arī aicinājums atbalstīt Kariņu, lai to "atbalstu jūtot, viņš ir pašpārliecināts". Tieši šī aicinājuma dēļ publikāciju dzēsa.

Noskaidrojās, ka interneta algoritms, tulkojot "Kariņš" no latviešu valodas angļu valodā, iztulkoja viņa uzvārdu kā "War" ("karš"). Twitter lietotāji paskaidroja, ka interneta algoritmi slikti saprot mazās valodas, tāpēc varētu rasties šāda situācija.

Vēlāk Zālīte publicēja vēl vienu ierakstu, kurā smējās par situāciju.

"Tā ir anekdote! Ieliku nupat savā storijā Google translate ekrānšāviņu. Tulkojums! Esmu noturēta par "kara kurinātāju". Kariņš! Apskatieties un pasmejieties kopā ar mani!" viņa uzrakstīja savā Facebook.

Lai gan ieraksts ar publisku atzīšanos mīlestībā pret Kariņu jau pazudis no Facebook, to sociālajā tīklā turpina izplatīt citi lietotāji ekrānšavīņu veidā.

0
Tagi:
Krišjānis Kariņš
Pēc temata
Politiķu vakcinācija saliedējusi cilvēkus – pret politiķiem
Tas ir mūsu kodolierocis: kāpēc Baltijas valstis draud ES
Latvija nemainīs politiku attiecībās ar krieviem: ko premjers saskatījis ES rezolūcijā
Apetīte aug Covid laikā. Latvijas valdības tēriņi pandēmijas laikā modina šaubas