Vācijas un PSRS neuzbrukšanas līguma slepenais papildu protokols.

Slepenas spēles: Lietuvas soļi noveda Baltijas valstis Padomju Savienībā

156
(atjaunots 22:42 23.08.2019)
Baltijas valstīm bija iespēja nodzīvot 1940. gadu bez formālas pievienošanās Padomju Savienībai un pēc Otrā pasaules kara saņemt tieši tādās pašās tiesības, kā citas Austrumeiropas valstis.

RĪGA, 24. augusts – Sputnik, Aleksejs Stefanovs. Vienu no iemesliem, kuru dēļ Latvija un Igaunija iestājās Padomju Savienības sastāvā, bija vairāku Lietuvas valdības pārstāvju slepenas spēles. Pie šāda secinājuma nonākuši Krievijas vēsturnieki.

Vācijas un Padomju Savienības savstarpējas neuzbrukšanas līguma (tas plašāk pazīstams kā Molotova-Ribentropa pakts) noslēgšanas 80.gadadienā grupa Krievijas vēsturnieku prezentēja starptautiskajā informācijas aģentūrā "Rossija segodņa" dokumentu krājumu "Piespiedu alianse. Padomju Savienības un Baltijas attiecības un starptautiskā krīze – 1939.-1940. gads".

Negaidīts atradums

Krājums ir unikāls – tajā nav neviena dokumenta no Krievijas arhīviem, norādīja viens no "Piespiedu alianses" autoriem – fonda "Vēsturiskā atmiņa" direktors Aleksandrs Djukovs.

Latvijas izlūkošanas dienesta ziņojumus, Latvijas diplomātiskā korpusa PSRS darbinieku atskaites un citus iekšējā lietojuma dokumentus pirms zināma laika atslepenoja Latvijas ĀM, un Latvijas Valsts vēstures arhīvā tie nejauši gadījās acīs publicistam un Latvijas Saeimas deputātam Nikolajam Kabanovam, un viņš sāka sastādīt šo krājumu. Vērts atzīmēt, ka Latvijā dokumenti ne reizi nav publicēti.

"Tāds ir patiesais Latvijas skatījums uz tālaika notikumiem," norādīja Krievijas Zinātņu akadēmijas Krievijas vēstures institūta direktora vietnieks Sergejs Žuravļovs.

Publicētie dokumenti demonstrē tālaika noskaņojumu un parāda pirmskara Baltijas politisko ainu, kas zināmā mērā atšķiras no tēzēm oficiālajā Baltijas valstu vēsturē.

Katra valsts sprieda pēc sevis

"Pēc Līguma par neuzbrukšanu starp PSRS un Vāciju noslēgšanas visi diplomātiskā korpusa Maskavā pārstāvji interesējās par galveno jautājumu: vai līgumu papildināja kaut kādas slepenas norunas? Objektīvu informāciju par to saņēma tikai viena vēstniecība – Savienoto Valstu vēstniecība, pateicoties sakariem ar kādu vācu diplomātu Maskavā. Informāciju amerikāņu vēstnieks atklāja saviem viesiem no citām valstīm. Tostarp - arī Latvijas vēstniekam. Neraugoties uz to, klīda dažādas baumas par slepenām norunām, par kuru saturu Maskava un Berlīne klusēja. Latvijas ĀM nespēja tiks skaidrībā ar šo baumu kamolu," uzskata Sergejs Žuravļovs.

Aleksejs Ļeonkovs
из личного архива Алексея Леонкова

Latvijā nevēlējās ticēt tam, ka slepenajā norunā runa ir par trim Baltijas valstīm, kaut gan pēcāk igauņiem tomēr izdevās apstiprināt šo informāciju. Krievijas vēsturnieki pastāstīja, ka kopš 1938. gada Igaunijas specdienestiem bija cieši sakari ar Abvēru (vācu izlūkdienestu). Pie tam tik cieši, ka viņi pat nestrādāja Igaunijā, jo uzskatīja to par draudzīgu visās nozīmēs. No vāciešiem arī tika saņemts apstiprinājums.

"Igaunijas ĀM, atšķirībā no Latvijas ĀM, bija skaidrs priekšstats par notiekošo. Manuprāt, rezultātā Igaunija, apsteidzot notikumus, mēģināja uztaustīt sakarus ar Maskavu, lai parakstītu vienošanos, ko pēcāk nodēvēja par sasvstarpējās palīdzības paktu un kas  tika parakstīta 1939. gada septembra beigās," paskaidroja Žuravļovs.

Savukārt iemesls, kura dēļ visas Baltijas valstis centās noskaidrot, vai Molotova-Ribentropa paktā bija slepenais protokols un kas tajā minēts, pēc fonda "Vēsturiskā piemiņa" pētījumu programmu vadītāja Vladimira Simindeja domām, ir vienkāršs.

"Lieta tāda, ka tolaik gandrīz visi dokumenti tika sastādīti ar papildu protokoliem. Molotova-Ribentropa pakts tika noslēgts 23. augustā, taču Latvija un Igaunija noslēdza tādu pašu līgumu par draudzību ar Vāciju agrāk – 1939. gada jūnijā. Arī tie saturēja slepenus protokolus," paskaidroja Simindejs.

Saskaņā ar šiem līgumiem, Latvija un Igaunija apņēmās "ar Vācijas piekrišanu un pēc konsultācijām ar Vāciju veikt visus nepieciešamos drošības pasākumus attiecībā pret Padomju Krieviju". Tās atzina uzbrukuma draudus tikai no Padomju Krievijas puses un "piekrita izvietot aizsardzības spēkus". Savukārt Vācija solīja "sniegt tām palīdzību tik lielā mērā, kādā tās pašas nebūs spējīgas to izdarīt".

"Vienkāršāk izsakoties, apsūdzības, ko PSRS Ārlietu tautas komisariāts izvirzīja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdībām par militāro un politisko sadarbību ar Vāciju, zināmā mērā bija taisnīgas. Pie tam, lai arī tas skan dīvaini, pirms dažām dienām viens no igauņu politikas patriarhiem Sīms Kallass – pirmās republikas laiku bijušā Igaunijas Politiskās policijas vadītāja mazdēls – atgādināja mums, ka Somijas un Igaunijas artilērijas pozīcija garantēti nosedza Baltijas jūras flotes izeju un ieeju un droši garantēja tās iznīcināšanu," norādīja KF Baltijas pētījumu asociācijas prezidents Nikolajs Meževičs.

Latvija un Igaunija kļuva par Lietuvas politikas upuriem

Nikolajs Meževičs ir pārliecināts: Igaunijas, Latvijas un Lietuvas armijas kopīgiem spēkiem varētu pretoties Sarkanajai armijai 1939.-1940. gadā pēc Somijas piemēra Ziemas karā.

"Varbūt viņiem nebija tādas pārliecības un vēlmes aizsargāt savu valstiskumu, kādu mēs ieraudzījām Helsinkos?" vaicā speciālists.

Arī Padomju valdība neplānoja pievienot savai teritorijai trīs Baltijas republikas, ir pārliecināti grāmatas autori. Savstarpējas  palīdzības līgumus, kas bija noslēgti ar Baltijas valstīm, Kremlis vērtēja absolūti nopietni, taču viss mainījās pēc Vācijas ātrajiem panākumiem Rietumu frontē un Francijas sakāves.

Tāpat Kremlim tapa zināms, ka Lietuvas vadība apspriež iespējas izveidot valstī vācu protektorātu. Pēc PSRS domām, tamlīdzīgas pārrunas kaitēja status quo, paskaidroja Meževičs.

Pēc tam Maskava ļoti īsā laikā pieņēma lēmumu "iebetonēt situāciju – ievest papildu karaspēkus Baltijas valstīs". Saskaņā ar iepriekš atslepenotiem dokumentiem, 1940. gada 25 maijā PSRS vēl nebija nekādu ideju par Baltijas pievienošanu. Turklāt tika izskatīts jautājums par iedzīvotāju apmaiņu starp Baltkrievijas PSR un Lietuvu – lietuviešu iedzīvotāju repatriāciju no Baltkrievijas uz Lietuvu un otrādi.

"Tam nebūtu nekādas jēgas, ja būtu bijuši plāni par pievienošanu. Taču jau dažas dienas pēc Politbiroja lēmuma pieņemšanas par Lietuvu Molotovs izsauca pie sevis Lietuvas vēstnieku un izvirzīja attiecīgu ultimātu. Manuprāt, Latvija un Igaunija kļuva par soļu upuriem, ko tās nemaz nebija spērušas. Atšķirībā no Lietuvas, Latvija un Igaunija ievēroja 1939. gada septembrī panākto savstarpējas palīdzības vienošanos, taču, kā tas bieži mēdz notikt Baltijā, kad lēmumi tiek pieņemti attiecībā uz vienu republika, abas gāja līdzi kā "piekabe"," norādīja Meževičs.

Krievijas vēsturnieki atzina: ja ne Lietuvas prezidenta Antana Smetonas avantūra, ko pēcāk neatbalstīja nedz Lietuvas ministri, nedz armija, viss varēja beigties citādi. Baltijas valstīm bija iespēja nodzīvot 1940. gadu bez formālas pievienošanās Padomju Savienībai un pēc Otrā pasaules kara iegūt tādās pašās tiesībās, kādas saņēma citas Austrumeiropas valstis. Visticamāk Latvija, Lietuva un Igaunija arī tiktu iekļautas Varšavas līguma sastāvā, taču būtu suverenas un neatkarīgas. Tomēr, kā zināms, vēsture necieš vēlējuma izteiksmi.

156
Pēc temata
Publicēts Molotova-Ribentropa pakta PSRS piederošais autentiskais eksemplārs
"Krievu uts Baltijas kažokā": publicēts 1939.-1940. gadu Latvijas ĀM arhīvs
Maskavā publiskoti ar Molotova un Ribentropa paktu saistīti dokumenti
Zenīta raķešu komplekss S-350 Vitjaz, foto no arhīva

Poļu eksperts atrada Baltijas valstu vājo vietu

35
Eksperts izkritizēja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas stratēģiju aizsardzības spēju veicināšanai un piedāvāja pievērst uzmanību "lielajiem trūkumiem" PGA.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Intervijā Polske Radio Polijas Austrumu pētījumu centra eksperts Pjotrs Šimanskis izkritizēja Baltijas valstis, kuras, pēc viņa sacītā, rēķinās ar sauszemes karaspēku mobilitātes līmeni, to aizsardzības un ieroču spēku celšanu, raksta Gazeta.ru.

Šimanskis uzskata, ka Latvijai, Lietuvai un Igaunijai derētu zināt, ka viņu vājā vieta ir vidēja tāluma pretgaisa aizsardzība, ar kuru arī derētu nodarboties militāro mācību laikā kopā ar NATO.

Neskatoties uz to, ka Maskavā ne reizi vien uzsvēruši, ka negrasās pielietot spēku ne pret vienu no valstīm un sniegs atbildi tikai tieša uzbrukuma gadījumā Krievijas teritorijai, Baltijas valstis un Polija turpina cītīgi izlikties, ka tām ir nepieciešams aizstāvēties no neeksistējošajiem "Krievijas draudiem".

Tiesa, pastāvīgā NATO karaspēku virzīšana pie Krievijas robežām vairāk līdzinās tam, ka jāaizsargājas būtu Krievijai. Un tā aizsargājas, palielinot savas aizsardzības spējas.

Tādēļ nav pārsteidzoši, ka poļu eksperts raizējas par Baltijas valstu PGA.

Nevienam neļaus aizvainot Krieviju

Iepriekš bijušais KF Gaisa desanta karaspēka komandieris, Valsts domes deputāts Vladimirs Šamanovs paziņoja, ka saskaņā ar Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) kārtības rulli, uzbrukums ikvienai no līguma dalībvalstīm ir uzbrukums Krievijai. Un šāds scenārijs arī ir jāizskata. Tādēļ KF gatavojas jebkādu draudu atvairīšanai.

Savukārt tiem, kas grasās nodarīt pāri Krievijai, nāksies kārtot lietas ar Gaisa desanta karaspēku, uzsvēra Šamanovs, atzīmējot, ka patlaban Gaisa desanta karaspēks ir visuniversālākais Krievijas Bruņoto spēku karaspēks. Turklāt, pēc viņa sacītā, desantnieki pārspēj visus pēc ideoloģijas un kaujas iespējām.

PGA sistēma Patriot
© Sputnik / Игорь Зарембо

Tikmēr Polijā notiek ievērojamu ASV Armijas spēku izvietošana, kas, kā iepriekš rakstīja militārais eksperts Aleksandrs Hroļenko, vairāk atgādina "kontrolšāvienu" Eiropas starptautiskās drošības sistēmai.

ASV un Polija līdz galam saskaņoja "pastiprinātas aizsardzības sadarbības" nosacījumus un 4. augustā paziņoja par 5. ASV armijas korpusa komandēšanas darbības sākšanu Polijas teritorijā. Pēc vienošanās nosacījumiem, Polijā dislocētajiem 4500 amerikāņu karavīriem pievienosies vēl viens tūkstotis. Un tas ir tikai lielo pārmaiņu sākums.

Hroļenko atzīmēja, ka ja pie šāda izkārtojuma  divu pasaules karu dalībnieks – 5. ASV armijas korpuss – negatavojas trešajam, grūti izskaidrot tā pārdislocēšanu no Ziemeļamerikas uz Baltijas reģionu, uz valsti, kura robežojas ar Krieviju.

35
Tagi:
Baltija, PGA
Temats:
NATO austrumu flangā
Pēc temata
ASV 5. armijas korpusa pastāvīga klātbūtne Polijā ož pēc pulvera
Eksperts paskaidroja, kas Lietuvā maksās par jaunajiem amerikāņu helikopteriem
Pirmais "Fords" jāslīcina. Kāpēc ASV superkuģis vēl joprojām nav cīņasspējīgs
Redzamas kā mušas uz griestiem: Turcija izmēģina S-400 pret ASV iznīcinātājiem
Ekonomists un politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs, foto no arhīva

Politologs: Lietuva un Polija kurina krāsaino revolūciju Baltkrievijā

33
(atjaunots 12:08 09.08.2020)
Abas valstis saņem finanses no rietumiem Baltkrievijas "demokratizācijai", tāpēc tām nav izdevīgs vēlēšanu mierīgs iznākums šajā valstī, uzskata politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs.

RĪGA, 9. augusts – Sputnik. Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs apsprieda situāciju Baltkrievijā ar Polijas Ārlietu ministrijas vadītāju Jaceku Čaputoviču.

Mihails Smoļins
© Foto : из личного архива Михаила Смолина

Ministri vienojās arī turpmāk vērīgi sekot stāvoklim kaimiņvalstī, koordinēt savas darbības un uzsvēra, ka koordinācija ES līmenī ir ļoti nozīmīga.

Ekonomists un politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs intervijā Sputnik Lietuva pastāstīja, ka Lietuva un Polija ir Rietumu ģeopolitisko interešu izplatītāji attiecībās ar Baltkrieviju.

"Gan Lietuva, gan Polija ir ieinteresētas, lai prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā beigtos ar konfliktu. Tās nav ieinteresētas mierīgā vēlēšanu noslēgumā, jo abas šīs valstis gadu desmitiem ir Rietumu, Eiropas ietekmes izplatītāji Baltkrievijā un visiem spēkiem mudina šo valsti uz ģeopolitisko orientāciju pret Rietumiem. Pārsvarā – ar krāsaino revolūciju metodēm," teica analītiķis.

Pēc Nosoviča domām, Polija un Lietuva pievērsa uzmanību darbam ar Baltkrievijas iedzīvotājiem, nevis ar eliti.

"Tās gadiem ilgi strādāja pie jauna politiskā projekta Baltkrievijas aspektā, finansēja baltkrievu opozīciju, radīja plašsaziņas līdzekļus, mediju ruporus. Visiem šiem projektiem Lietuva un Polija saņem naudu no Rietumiem. Jāsaprot, ka tām nav pietiekamu līdzekļu visas šīs infrastruktūras nodrošināšanai. Tāpēc zināma attiecību uzlabošanās, kas pēdējos gados bija vērojama Baltkrievijas un Rietumu starpā, Baltijas valstīm ir kategoriski neizdevīga, jo tā atņems viņām naudas tranšus, kas ilgus gadus gāja šīm valstīm Baltkrievijas demokratizācijai," atzīmēja analītiķis.

Nosovičs atgādināja, ka pēdējos gados Lietuva pat pretojās Rietumiem Baltkrievijas jautājumā. "Laikā, kad ASV un Eiropas Savienībai attiecības ar Minsku pakāpeniski uzlabojās, Lietuva sāka asus soļus Baltkrievijas AES jautājumā," atgādināja ekonomists.

33
Tagi:
Baltkrievija, Polija, Lietuva
Biolar

Rūpnīcai "Biolars" draud krimināllieta par ķīmisko atkritumu noliešanu

0
(atjaunots 16:03 11.08.2020)
Valsts policija veica izmeklēšanu: Zemgales reģionā nolietie bīstamie ķīmiskie atkritumi nodarīja zaudējumus 800 tūkstošu eiro apmērā.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Valsts policija aicina ierosināt krimināllietu par 26 zemesgabalu ķīmisko piesārņošanu Zemgales reģionā.

Pērnā gada maijā kriminālprocesa ietvaros tika aizturēts cilvēks, kurš nolēja no cisternas indīgo vielu ceļmalā. Šīs noziedzīgās darbības tika kvalificētas pēc 99. panta otrās daļas – par atkritumu izvešanas noteikumu pārkāpšanu, kuri rada būtisku kaitējumu apkārtējai videi, cilvēka veselībai, saimnieciskajām un īpašumu interesēm.

Tika nodarīti materiālie zaudējumi 800 tūkstošu eiro apmērā. Par šo noziegumu draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbi, vai naudas sods.

Šajā lietā aizdomās turamā statuss tika piemērots divām personām.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, zemē nokļuvušie cianīda joni bija no Olainē izvietotās ķīmiskās rūpnīcas "Biolars". Valsts policijai izdevās atrast 18 vietas, kur toksiskos ķīmiskos atkritumus lēja tieši uz zemes. Dažviet zeme gar ceļmalu tika nolieta vairāku kilometru garumā – cisterna brauca ar atvērtu krānu. Citviet mašīna apstājās un nolēja lielu ķīmisko vielu apjomu vienuviet.

Uzņēmums savu vainu neatzina, tomēr piekrita daļēji piedalīties piesārņotās teritorijas attīrīšanā.

0
Tagi:
Latvijas policija, Biolars
Pēc temata
Ķīmiskos atkritumus izlēja zemē: rūpnīcas Biolar darbs varētu tikt apturēts
Septembrī varētu slēgt Biolar rūpnīcu