Lietuvas prezidents Gitans Nausēda

Lietuvas prezidents aicina Eiropu izbeigt "akli paļauties" uz ASV

34
(atjaunots 20:06 23.08.2019)
Pēc Lietuvas līdera domām, ir jāizvairās arī no stereotipiem ES aizsardzības spēju paplašināšanas jautājumā, citādi tas var kaitēt mijiedarbībai ar NATO.

RĪGA, 23. augusts – Sputnik. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda aicinājis Eiropu uzņemties lielāku atbildību par savu drošību, nevis "akli paļauties" uz ASV, vēsta Sputnik Lietuva.

Par to Lietuvas līderis paziņoja uzstāšanās laikā Viļņā notikušajā Valda Adamkus vadītajā starptautiskajā konferencē.

Nausēda paziņoja, ka ir svarīgi "izvairīties no stereotipiem", jo, dēvējot ES aizsardzības spēju paplašināšanos par "Eiropas autonomiju" vai "Eiropas armiju", var radīt kaitējumu, nevis veicināt efektīvu mijiedarbību ar NATO.

"Kļūst arvien acīmredzamāk, ka Eiropa vairs nevar akli paļauties uz Amerikas dāsnumu – tai ir jāuzņemas lielāka atbildība par savu drošību. (…) Eiropas Savienības un NATO valstu aizsardzības spējām jāpapildina jāpastiprina vienām otru, nevis arvien vairāk dalīt ierobežotos resursus," viņa vārdus citēja Prezidenta pils preses dienests.

Turklāt Lietuvas līderis norādīja, ka, ja lieta nonāk līdz kolektīvajai drošībai un aizsardzībai, tad nedrīkst būt nekādu "būtisku caurumu" vai "aklo zonu". Baltijas reģionā tas nozīmē NATO spēku pastiprināšanos un alianses gaisa misijas pārveidošanu, paziņoja Nausēda.

Eiropas armija

Pērnā gada rudenī Francijas prezidents Emanuels Makrons piedāvāja izveidot no ASV neatkarīgu "Eiropas armiju", kura nodarbotos ar drošības nodrošināšanu, tostarp kibertelpā. Šo ideju atbalstīja Vācijas kanclere Angela Merkele.

Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps uzskatīja šo ideju par "aizvainojošu" un atgādināja, ka Eiropai no sākuma ir jāsamaksā sava daļa alianses aizsardzības budžetā.

Baltijā pret Francijas līdera piedāvājumu attiecās negatīvi. Tā, piemēram, Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs uzstājās pret Eiropas armijas izveidošanu. Sarunas par to viņš nodēvēja par bezjēdzīgām un uzsvēra, ka tās var izraisīt neapmierinātību "otrpus Atlantijas okeānam".

Līdzīgu viedokli pauda arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Sputnik Lietuva intervijā eksperts Aleksandrs Hroļenko norādīja, ka attiecībā uz Eiropas armijas izveidošanu valstīm būs jāizvēlas – pakļauties Vašingtonas gribai vai nostāties ES pusē. Pēc viņa domām, Baltijas valstis uzstāsies pret.

34
Pēc temata
Gaidāma ASV un Eiropas cīņa padomju ieroču dēļ
Aizsardzība "no izgāztuves", jeb Cik maksā "bruņojusies līdz zobiem" Latvijas armija
Bīstami krājumi. Kādās Eiropas valstīs ASV glabā savas kodolbumbas
"Uzvedas kā virsnieks kolonijā". Kā ASV aizkaitinājušas vāciešus
Automobiļa uzpildīšana, foto no arhīva

Baltijas valstīs kritušās degvielas cenas

13
(atjaunots 19:28 19.09.2020)
Aizritējušajā darba nedēļā Rīgā, Viļņā un Tallinā samazinājušas degvielas cenas, autogāzes cenas bijušas stabilas.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Šonedēļ visdārgāk benzīns maksāja Tallinā, tālāk seko Rīga, savukārt vislētāk benzīns maksāja Viļņā. Savukārt visaugstākā dīzeļdegvielas cena bijusi Rīgā, bet viszemākā – Tallinā, raksta jauns.lv.

Rīgas Circle K degvielas uzpildes stacijās 95. markas benzīns nedēļas laikā kļuvis lētāks par 0,4%, līdz 1,129 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena samazinājusies par 1,5% un sastādīja 1,009 eiro litrā.

Viļņā 95. markas benzīna cena samazinājās par 0,9% un sastādīja 1,096 eiro litrā, bet dīzeļdegvielas cena samazinājās par 2,1% un sastādīja 0,936 eiro litrā.

Tallinā 95. markas benzīna cena samazinājās par 5,6% un sastādīja 1,189 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena kritusies par veseliem 7%, nokrītot līdz 0,929 eiro litrā.

Autogāzes cenas šonedēļ Rīgā, Viļņā un Tallinā bijušas stabilas. Rīgā litrs autogāzes maksāja 0,535 eiro, bet Viļņā – 0,503 eiro. Savukārt Tallinā autogāze kļuvis par 0,7% lētāka, pazeminoties līdz 0,566 eiro litrā.

13
Tagi:
cenas, degviela, Baltija
Pēc temata
Pasaules krīze: kā uz to reaģē degvielas cenas Baltijas valstīs
Degvielas tirgotāji brīdina: benzīna cenu samazināšanās Latvijā nav pamats priekam
Kā naftas cenu kritums ietekmēs Latvijas degvielas tirgu
Elektropadeves līnija, foto no arhīva

Elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs pacēlušās par 40%

35
(atjaunots 17:05 19.09.2020)
Elektroenerģijas iepirkšanas cena Latvijā, Lietuvā un Igaunijā augustā strauji pacēlusies: par iemeslu tiek saukta elektroenerģijas plūsmas ierobežošana.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Saskaņā ar neatkarīgā elektroenerģijas piegādātāja "Elektrum Lietuva" datiem, augustā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas Baltijas valstīs palielinājās par 40%, vēsta Mixnews.lv.

Tiek atzīmēts, ka elektroenerģijas biržas Nord Pool cenas zonā Lietuvā augustā elektroenerģija sadārdzinājās līdz 43,32 eiro par megavatstundu, Latvijā cena pieaugusi līdz 43,41 eiro, Igaunijā – līdz 40,90 eiro par megavatstundu.

Ziemeļeiropai nepaveicies vēl vairāk. Tur augustā cenas palielinājušās gandrīz divas reizes, salīdzinājumā ar jūliju.

Taču, salīdzinājumā ar jūliju, patēriņš Baltijas valstīs augustā pieaudzis gandrīz par 3,7% – līdz 2096 gigavatiem. Savukārt Latvijā, Lietuvā un Igaunijā saražotās elektroenerģijas daudzums augustā, salīdzinājumā ar jūliju, pieaudzis par 31% – līdz 1336 gigavatiem. Kopumā trīs valstis ģenerēja 64% patērētās elektroenerģijas.

Pēc neatkarīgā elektroenerģijas piegādātāja "Elektrum Lietuva" direktora Martina Giga sacītā, lieta ir tajā, ka augustā SE4 savienojumu jaudas ierobežošanas dēļ tika fiksēta pazemināta plūsma no Somijas un Zviedrijas.

Savukārt elektroenerģijas plūsmas no Baltkrievijas un Kaļiņingradas apgabala augustā bija jaudīgākas, bet vienalga bija zemākas, nekā 2019. gada augustā.

Atgādināsim, ka aprīlī tika ziņots, par elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas samazināšanos par 15%.

Tika atzīmēts, ka laika posmā no 2020. gada 6. līdz 12. aprīlim Nord Pool biržas elektroenerģija Lietuvas cenas zonā kritās līdz 18,18 eiro par megavatstundu, kas ir par 15% mazāk nekā iepriekšējā nedēļā. Savukārt Latvijā cenas kritums sastādīja 17%, līdz ar ko izlīdzinājās cenas Lietuvā un Latvijā. Igaunijā cena par megavatstundu noslīdēja līdz 17,81 eiro par megavatstundu (-19%).

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvijas iedzīvotāji maksā vislielāko ekoloģisko nodokli ES.

Visbiežāk ekoloģiskie nodokļi iekļauj enerģētikas nodokļus (77%), transportu (191%), vides piesārņošanu un resursus (3,3%).

35
Tagi:
cenas, Baltija, elektroenerģija
Pēc temata
Elektronu face control: Latvija meklē BelAES elektroenerģijas atpazīšanas metodi
Lietuvas viltīgais plāns: atstāt Baltkrieviju bez elektrības un nopelnīt
Saskaņa

"Saskaņas" frakcija Saeimā kļuvusi par vēl vienu deputātu mazāka

0
(atjaunots 13:26 21.09.2020)
Iepriekš Evija Papule balsoja pret deputātu Vjačeslava Dombrovska un Ļubovas Švecovas izslēgšanu no "Saskaņas".

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Evija Papule pamet "Saskaņas" frakciju Saeimā un strādās kā pie frakcijām nepiederoša deputāte, paziņoja viņa savā Facebook lapā.

Pēc Papules sacītā, viņa balotējās "Saskaņas" saraksta sastāvā, jo viņai bijusi virkne mērķu, kurus viņa vēlējās sasniegt sabiedrības integrācijas jomā. Tomēr valdošajā koalīcijā noraidīja visus viņas piedāvājumus, jo tie nāca no "Saskaņas" pārstāves.

Patlaban, pēc Papules domām, "Saskaņa" atrodas transformācijas procesā, kurš prasīs daudz enerģijas. Viņa paziņoja, ka nepiedalīsies tajā, jo nav partijas locekle, un novirzīs savu enerģiju likumu izstrādei.

Atgādināsim, ka pagājušajā nedēļā partijas "Saskaņa" Rīga nodaļa pieņēma lēmumu izslēgt no partijas par kārtības ruļļa pārkāpumiem divus Saeimas deputātus – Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu. Papule balsoja pret šo lēmumu.

Iepriekš Švecova pastāstīja Sputnik Latvija, ka ilgi centusies aktivizēt ēnu kabineta darbu "Saskaņas" Saeimas frakcijā, un faktiski ar šo darbu nodarbojās trīs cilvēki – viņa, Dombrovskis un Papule. Dažkārt viņiem piebiedrojās Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijas vadītāja Inga Goldberga.

Papule, vairākus gadus bijusī Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore, tika iekļauta "Saskaņas" vēlēšanu sarakstā 2018. gadā, turklāt toreizējais partijas vadītājs Nils Ušakovs paziņoja, ka vēlētos viņu redzēt izglītības un zinātnes ministres amatā nākošajā valdībā.

Pēc Dombrovska un Švecovas izslēgšanas "Saskaņa" paziņoja, ka grasās konsolidēties un ieviest stingru disciplīnu Saeimas frakcijā, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Saeimas deputāte Regīna Ločmele-Luņova paziņoja, ka turpmāk Saeimas frakcijā ne ar vienu vairs neauklēsies.

"Pašlaik partijas valdes un partijas frakcijas nostāja ir tāda, ka mēs vēlamies strādāt ļoti monolīti, solidāri, vairs nepieļaut atšķirības balsojumos. Un frakcijas disciplīna no šīs dienas būs ļoti un ļoti stingra," sacīja viņa.

0
Tagi:
Saskaņa, Saeima
Pēc temata
Rajevskis par "Saskaņas" krīzi: cilvēkiem apnicis balsot par mūžīgo opozīciju
Dombrovskis pastāstīja, kad pametīs "Saskaņu" un kā pārvarēt Latvijas atpalicību
Staķis pastāstīja, kad tiks parakstīti dokumenti par Rīgas domes koalīcijas sadarbību
"Slavu izslēdza par muļķību": Ušakovs par Dombrovska izslēgšanu no "Saskaņas"