Lietuvas prezidents Gitans Nausēda

Lietuvas prezidents aicina Eiropu izbeigt "akli paļauties" uz ASV

34
(atjaunots 20:06 23.08.2019)
Pēc Lietuvas līdera domām, ir jāizvairās arī no stereotipiem ES aizsardzības spēju paplašināšanas jautājumā, citādi tas var kaitēt mijiedarbībai ar NATO.

RĪGA, 23. augusts – Sputnik. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda aicinājis Eiropu uzņemties lielāku atbildību par savu drošību, nevis "akli paļauties" uz ASV, vēsta Sputnik Lietuva.

Par to Lietuvas līderis paziņoja uzstāšanās laikā Viļņā notikušajā Valda Adamkus vadītajā starptautiskajā konferencē.

Nausēda paziņoja, ka ir svarīgi "izvairīties no stereotipiem", jo, dēvējot ES aizsardzības spēju paplašināšanos par "Eiropas autonomiju" vai "Eiropas armiju", var radīt kaitējumu, nevis veicināt efektīvu mijiedarbību ar NATO.

"Kļūst arvien acīmredzamāk, ka Eiropa vairs nevar akli paļauties uz Amerikas dāsnumu – tai ir jāuzņemas lielāka atbildība par savu drošību. (…) Eiropas Savienības un NATO valstu aizsardzības spējām jāpapildina jāpastiprina vienām otru, nevis arvien vairāk dalīt ierobežotos resursus," viņa vārdus citēja Prezidenta pils preses dienests.

Turklāt Lietuvas līderis norādīja, ka, ja lieta nonāk līdz kolektīvajai drošībai un aizsardzībai, tad nedrīkst būt nekādu "būtisku caurumu" vai "aklo zonu". Baltijas reģionā tas nozīmē NATO spēku pastiprināšanos un alianses gaisa misijas pārveidošanu, paziņoja Nausēda.

Eiropas armija

Pērnā gada rudenī Francijas prezidents Emanuels Makrons piedāvāja izveidot no ASV neatkarīgu "Eiropas armiju", kura nodarbotos ar drošības nodrošināšanu, tostarp kibertelpā. Šo ideju atbalstīja Vācijas kanclere Angela Merkele.

Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps uzskatīja šo ideju par "aizvainojošu" un atgādināja, ka Eiropai no sākuma ir jāsamaksā sava daļa alianses aizsardzības budžetā.

Baltijā pret Francijas līdera piedāvājumu attiecās negatīvi. Tā, piemēram, Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs uzstājās pret Eiropas armijas izveidošanu. Sarunas par to viņš nodēvēja par bezjēdzīgām un uzsvēra, ka tās var izraisīt neapmierinātību "otrpus Atlantijas okeānam".

Līdzīgu viedokli pauda arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Sputnik Lietuva intervijā eksperts Aleksandrs Hroļenko norādīja, ka attiecībā uz Eiropas armijas izveidošanu valstīm būs jāizvēlas – pakļauties Vašingtonas gribai vai nostāties ES pusē. Pēc viņa domām, Baltijas valstis uzstāsies pret.

34
Pēc temata
Gaidāma ASV un Eiropas cīņa padomju ieroču dēļ
Aizsardzība "no izgāztuves", jeb Cik maksā "bruņojusies līdz zobiem" Latvijas armija
Bīstami krājumi. Kādās Eiropas valstīs ASV glabā savas kodolbumbas
"Uzvedas kā virsnieks kolonijā". Kā ASV aizkaitinājušas vāciešus
Laulibas gredzeni

Latvija un Lietuva kļuva par Eiropas Savienības antilīderēm pēc šķirto laulību skaita

22
(atjaunots 14:07 12.07.2020)
Latvija un Lietuva savā starpā dala pirmo vietu. Abās valstīs aprēķinātie rādītāji sastāda 3,1 šķiršanos uz tūkstoti cilvēku.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Latvija kopā ar Lietuvu kļuva par Eiropas Savienības līderēm pēc šķirto laulību skaita 2018. gadā, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz statistiskās aģentūras Eurostat datiem.

Latvija un Lietuva kopā ieņēma pirmo vietu šajā sarakstā. Abās valstīs aprēķinātie rādītāji sastāda 3,1 šķiršanos uz tūkstoti cilvēku. Tālāk seko Dānija (2,6) un Zviedrija (2,5). Ceturtajā vietā izrādījās Igaunija un Somija ar 2,4 šķiršanām uz tūkstoti iedzīvotāju abās valstīs.

​Zemākie šķiršanās rādītāji bijuši konstatēti Maltā (0,7 šķiršanās uz tūkstoti cilvēku), Īrijā (0,7, saskaņā ar 2017. gada datiem), kā arī Slovēnijā (1,1), Bulgārijā, Horvātijā un Itālijā (visās trijās 1,5).

Pēdējo desmitgadu laikā arvien vairāk un vairāk cilvēku ES pieņem lēmumu šķirties, atzīmē Eurostat. Tā, 2017. gadā ES bija divas šķiršanās uz 1000 cilvēku, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz kopējo šķiršanās koeficientu (0,8), kurš tika reģistrēts 1965. gadā.

22
Pēc temata
Saeimā nonākusi iniciatīva par viendzimuma laulību reģistrāciju Latvijā
Vēlaties uzzināt, kur Latvijā var bez maksas piereģistrēt laulību
Referendums par viendzimuma pāru statusu: cik Latvijas iedzīvotāju atbalsta šo ideju
Tallinas lidosta, foto no arhīva

Pēc trīs mēnešiem Igaunijas nepilsonis tomēr atgriezās mājās

18
(atjaunots 11:24 10.07.2020)
Krievvalodīgā Igaunijas nepilsoņa piedzīvojumi Filipīnās ir noslēgušies – pēc simts dienām Manilas lidostā viņš nokavēja lidmašīnu Amsterdamā, taču beigu beigās nosēdās Tallinā.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Pateicoties mediju iesaistīšanai, Manilas lidostā iestrēgušais Igaunijas nepilsonis Romāns Trofimovs tomēr atlidoja uz Tallinu, vēsta Postimees.

Trofimovs atlidoja uz Filipīnu galvaspilsētu Manilu 20. martā un vairāk nekā 100 dienas nevarēja nedz iziet no lidostas ēkas, nedz aizlidot uz dzimteni, jo lidojumi tika apturēti, savukārt aviokompānija AirAsia atņēma viņam nepilsoņa pasi, apsolot atgriezt to pēc atgriešanās Igaunijā.

Sākumā Igaunijas ĀM piedāvāja viņam nopirkt biļeti uz repatriācijas reisu, taču nosauktās summas Trofimovam nebija. Un tikai pēc tam, kad lidostā dzīvojošā cilvēka stāsts izplatījās ārvalstu medijos, Trofimovam palīdzēja atgriezties dzimtenē.

Tiesa, arī te neiztika bez piedzīvojumiem – pārsēšanās laikā Amsterdamā viņš nokavēja lidmašīnu uz Tallinu. Beigu beigās viņam tomēr izdevās atgriezties mājās.

Lidostā viņu jau gaidīja žurnālisti. Trofimovs pateica, ka pēc atgriešanās mājās pirmā lieta, ko viņš vēlas izdarīt, ir satikt māti. Pirms aizbraukšanas uz Filipīnām viņš strādāja attālināti par programmētāju, taču zaudēja šo darbu.

Viņš pastāstīja, ka nepilsoņa "pelēkā pase" radījusi viņam problēmas katrā valstī, kurā viņš ieradās. Taču uz jautājumu, vai pēc šī stāsta viņš neapsver domu iegūt Igaunijas pilsonību, viņš atteicās atbildēt.

18
Tagi:
Igaunija, Filipīnas
Pēc temata
Igaunijas nepilsonis trīs mēnešus dzīvo Manilas lidostā
Špicbergenā

Špicbergenā darbu sācis pirmais Krievijas poligons sasaluma pētīšanai

0
(atjaunots 13:58 14.07.2020)
Poligonā iekārtoti termometriskie urbumi, sezonas kušanas slāņa monitoringa laukums, urbumi zemgultnes atkuseņu monitoringam un meteoroloģiskais komplekss.

RĪGA, 14. jūlijs - Sputnik. Špicbergenā sācis darbu pirmais poligons ilggadējā sasaluma pātīšanai, kā arī Arktikas apgūšanai pielietojamo tehnoloģiju izmēģinājumiem, portālam RIA Novosti pastāstīja Krievijas Hidrometeoroloģijas centra vadītājs Igors Šumakovs.

"2016. gadā Krievijas Hidrometeoroloģijas centra Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskā institūta zinātnieki sāka darbu un patlaban noslēgta sasaluma poligona izveide Barencburga ciema apkaimē – pirmais Krievijas sasaluma poligons augsta platuma grādu Arktikā," atklāja Šumakovs.

Viņš precizēja, ka poligonā iekārtoti termometriskie urbumi, sezonas kušanas slāņa monitoringa laukums, urbumi zemgultnes atkuseņu monitoringam un meteoroloģiskais komplekss. Fjorda dibenā uzstādīta 150 metrus gara strēle ar temperatūras un pretestības detektoriem sezonālā jūras sasaluma izveides monitoringam. Zinātnieki izstrādājuši arī ģeofizisko metožu kompleksu tādu interesantu sasaluma parādību, kā hidrolakolīta pētīšanai.

"Pirmie ir kūkumošanās ciļņi, kas Špicbergenā sasniedz 40 metru augstumu ar ledus serdeni, kas pieaugot spēj pacelt un iznest līdz virsmai klinšu iežus. Šī parādība ir ne tikai interesanta, tā ir arī svarīga ar sasaluma degradāciju saistīto risku novērtēšanai, atceroties, ka Jamalas krātera fenomens ir saistīts ar tieši tāda ciļņa sprādzienu," atzīmēja Šumakovs.

Viņš precizēja, ka sasaluma poligons Špicbergenā tiks izmantots kriolitozonas (sasalušās grunts zonas) apguves tehnoloģiju pilnveidošanai. Tās būs nepieciešamas arī Krievijas teritorijā.

0
Pēc temata
Špicbergenā iet bojā ziemeļbrieži
Draudi Arktikā: kur Latvija meklē ienaidniekus, ASV, Krievija un Āzija meklē resursus
Zinātnieki: klimata pārmaiņas var novest pie pasaules kara