Lietuvas prezidents Gitans Nausēda

Lietuvas prezidents aicina Eiropu izbeigt "akli paļauties" uz ASV

34
(atjaunots 20:06 23.08.2019)
Pēc Lietuvas līdera domām, ir jāizvairās arī no stereotipiem ES aizsardzības spēju paplašināšanas jautājumā, citādi tas var kaitēt mijiedarbībai ar NATO.

RĪGA, 23. augusts – Sputnik. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda aicinājis Eiropu uzņemties lielāku atbildību par savu drošību, nevis "akli paļauties" uz ASV, vēsta Sputnik Lietuva.

Par to Lietuvas līderis paziņoja uzstāšanās laikā Viļņā notikušajā Valda Adamkus vadītajā starptautiskajā konferencē.

Nausēda paziņoja, ka ir svarīgi "izvairīties no stereotipiem", jo, dēvējot ES aizsardzības spēju paplašināšanos par "Eiropas autonomiju" vai "Eiropas armiju", var radīt kaitējumu, nevis veicināt efektīvu mijiedarbību ar NATO.

"Kļūst arvien acīmredzamāk, ka Eiropa vairs nevar akli paļauties uz Amerikas dāsnumu – tai ir jāuzņemas lielāka atbildība par savu drošību. (…) Eiropas Savienības un NATO valstu aizsardzības spējām jāpapildina jāpastiprina vienām otru, nevis arvien vairāk dalīt ierobežotos resursus," viņa vārdus citēja Prezidenta pils preses dienests.

Turklāt Lietuvas līderis norādīja, ka, ja lieta nonāk līdz kolektīvajai drošībai un aizsardzībai, tad nedrīkst būt nekādu "būtisku caurumu" vai "aklo zonu". Baltijas reģionā tas nozīmē NATO spēku pastiprināšanos un alianses gaisa misijas pārveidošanu, paziņoja Nausēda.

Eiropas armija

Pērnā gada rudenī Francijas prezidents Emanuels Makrons piedāvāja izveidot no ASV neatkarīgu "Eiropas armiju", kura nodarbotos ar drošības nodrošināšanu, tostarp kibertelpā. Šo ideju atbalstīja Vācijas kanclere Angela Merkele.

Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps uzskatīja šo ideju par "aizvainojošu" un atgādināja, ka Eiropai no sākuma ir jāsamaksā sava daļa alianses aizsardzības budžetā.

Baltijā pret Francijas līdera piedāvājumu attiecās negatīvi. Tā, piemēram, Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs uzstājās pret Eiropas armijas izveidošanu. Sarunas par to viņš nodēvēja par bezjēdzīgām un uzsvēra, ka tās var izraisīt neapmierinātību "otrpus Atlantijas okeānam".

Līdzīgu viedokli pauda arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Sputnik Lietuva intervijā eksperts Aleksandrs Hroļenko norādīja, ka attiecībā uz Eiropas armijas izveidošanu valstīm būs jāizvēlas – pakļauties Vašingtonas gribai vai nostāties ES pusē. Pēc viņa domām, Baltijas valstis uzstāsies pret.

34
Pēc temata
Gaidāma ASV un Eiropas cīņa padomju ieroču dēļ
Aizsardzība "no izgāztuves", jeb Cik maksā "bruņojusies līdz zobiem" Latvijas armija
Bīstami krājumi. Kādās Eiropas valstīs ASV glabā savas kodolbumbas
"Uzvedas kā virsnieks kolonijā". Kā ASV aizkaitinājušas vāciešus
Traktors, foto no arhīva

Igauņu zemkopjus lūdz ierakt laukā baltas apakšbikses

36
(atjaunots 00:34 11.04.2021)
Apakšveļa jāierok aptuveni 50 centimetru dziļumā un jāatzīmē vieta. Pēc diviem mēnešiem tā atkal jāizrok un jāpaskatās, par ko tā pārvērtusies.

RĪGA, 11. aprīlis — Sputnik. Igaunijas zemkopjiem iesaka ierakt laukā kokvilnas apakšbikses augsnes stāvokļa pārbaudes kampaņas ietvaros, raksta ERR.

"Kampaņas mērķis – pārbaudīt augsnes stāvokli ar vienkāršu un aizraujošu paņēmienu, - paskaidroja kampaņas iniciators Pijbe Vahers. – Izsniedzām zemkopjiem 100% kokvilnas apakšbikses, kas jāierok zemē un jāatstāj uz 8-10 nedēļām. Pēc tam tās atkal piesardzīgi jāizrok un jāpaskatās, cik lielā mērā tās sadalījušās."

Tas nav igauņu know-how – Kanādas Augsnes saglabāšanas padome ik gadus aprīļa trešajā nedēļā aicina zemkopjus ierakt zemē baltas kokvilnas apakšbikses un pastāstīt par to sociālajos tīklos ar tēmturi #SoilYourUndies (nosmērē savas apakšbikses). Veļa jāierok aptuveni 50 centimetru dziļumā un jāatzīmē vietu, kur tā ierakta. Divus mēnešus vēlāk tā atkal jāatrok un jāpārbauda tās stāvoklis. Jo sliktāks tas ir, jo labāka ir augsne jūsu laukā.

"Zemkopjus aicina izmantot organiskos mēslojumus (mēslus un kompostu), ar kuru palīdzību iespējams uzlabot organisko vielu saturu augsnē. Arī siderātus – jo vairāk biomasas aug augsnē, jo vairāk ir zaļās un sakņu masas, no kā rodas augsnes organiskā viela," piebilda Pijbe Vahers.

Savukārt britu augsnes konsultants Saimons Boutons atgādina – vienā tējkarotē zemes ir vairāk mikrobu nekā cilvēku uz planētas.
"Pārtikas drošības labad, kā arī zemkopju interesēs ir rūpēties par zemi, censties to uzlabot un nodot nākamajām paaudzēm labākā stāvoklī, nekā tas ir pašlaik," teica Boutons.

36
Tagi:
lauksaimniecība, Igaunija

Pamēģiniet dzīvot bez BRELL: Baltkrievija atslēdza no padeves Lietuvu

132
(atjaunots 17:15 09.04.2021)
Baltkrievijas enerģētiķi devuši iespēju Baltijas valstīm izjust, kadas sekas nesīs 2025. gadā ieplānotā atslēgšanās no enerģētiskā loka, kas savienot Igauniju, Latviju un Lietuvu ar Krieviju un Baltkrieviju.

RĪGA, 9. aprīlis – Sputnik. Baltkrievijas Enerģētikas ministrija veica energosistēmas izmēģinājumus, kas saistīti ar Baltijas valstu ieplānoto atslēgšanu no kopējā tīkla BRELL, vēsta Sputnik Meedia.

Elektrība no Baltkrievijas netika saņemta aptuveni diennakti

Enerģētiķi informēja, ka testēšanas gaitā uz diennakti bija atslēgtas četras elektropadeves līnijas ar 330 kW jaudu starp Baltkrieviju un Lietuvu. Tiek novērots energosistēmas darbs, pēc tam līnijas tiks ieslēgtas. Atzīmēts, ka darbā ievērotas visas drošības tehnikas prasības.

Augstspieduma līnijas, foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Мальгавко

"Izmēģinājumi notiek ar mērķi pārbaudīt Baltkrievijas energosistēmas darbību, ņemot vērā Baltijas valstu energosistēmu plānoto atslēgšanos no BRELL enerģētiskā loka, kas apvieno Baltkrieviju, Krieviju, Igauniju, Latviju un Lietuvu," paskaidroja EM pārstāvji.

Resors atzīmēja, ka līdzīgi izmēģinājumi, kuru gaitā notiks darbs ar BRELL valstu sistēmas operatoriem saskaņotās programmas ietvaros, ieplānoti 11. aprīlī.

2019. gada vasarā Igaunija, Latvija, Lietuva un ES parakstīja vienošanos par nacionālo enerģētikas sistēmu atslēgšanos no BRELL enerģētiskā loka un sinhronizāciju ar Eiropas sistēmām.

Atslēgšanās no BRELL mazinās izvēles iespējas

Iepriekš vēstīts, ka Baltijas valstu energosistēmu atslēgšanās no Krievijas un Baltkrievijas var nopietni skart elektroenerģijas patērētājus Baltijā.

Krievijas Enerģētikas un finanšu institūta eksperts Sergejs Kondratjevs konstatēja, ka elektrības imports no Krievijas un Baltkrievijas patlaban trim Baltijas valstīm ir savdabīgs apdrošināšanās mehānisms, ko tās zaudēs, atslēdzoties no BRELL.

"Cenas šajā tirgū ne tikai ir stabili zemākas nekā Ziemeļeiropas tirgū, bet arī mainās visai vāji, ir prognozējamas. Baltija zaudē iespēju izvēlēties piegādātāju ar zemāko elektroenerģijas cenu, zaudē saprotamu un prognozējamu cenu," precizēja Kondratjevs.

Eksperts brīdina: Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas un Somijas piemērs, kur cenu lēcienus iedzīvotāji uztver mierīgi, nevar būt piemērots Baltijai lielās algu līmeņa un ekonomikas attīstības starpības dēļ.

Pazīstamais publicists un politologs Armens Gasparjans pieļāva, ka Baltijas valstis var nonākt situācijā, kādā izrādījies Teksasas štats ASV. Runa ir par enerģētisko kolapsu, kas skāra reģionu anomālā sala dēļ.

132
Tagi:
BRELL, elektroenerģija, Baltkrievija, Baltija
Pēc temata
Palaiduši vējā, tāpat kā tranzītu: eksperts par Baltijas izredzēm elektroenerģijas tirgū
Latvija iztērēs 405 miljonus eiro, lai sagatavotos atslēgšanai no BRELL
Principa lieta. Cik Baltijai izmaksās "neatkarība" no Krievijas
Rīgas osta

Rīgas ostas kravu apgrozījums samazinājās par 15%

0
(atjaunots 08:27 13.04.2021)
Gada pirmajā ceturksnī Rīgas ostā visvairāk samazinājās ogļu pārkraušanas apjoms – par 83,3%, līdz 171,8 tūkstošiem tonnu.

RĪGA, 13. aprīlis - Sputnik. Rīgas ostas kravas apgrozījums šī gada pirmajā ceturksnī samazinājās par 15,3%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, un sastādīja 5,393 miljonus tonnu, tiek ziņots ostas mājaslapā.

Pārkrauto beramkravu apjoms samazinājies par 18,5% - līdz 3,026 miljoniem tonnu. Visvairāk sarucis ogļu apgrozījums – par 83,3%, līdz 171,8 tūkstošiem tonnu, lai gan Krievijas degvielas piegādes Ziemeļrietumu ostu virzienā pēdējā laikā palielinājušās cenu pieauguma dēļ. Turklāt pieauga pārkrauto graudu un labības produktu apjoms – par 42,6%, līdz 832,7 tūkstošiem tonnu, koksnes granulu – par 9,3%, līdz 588,7 tūkstošiem tonnu. Pārkrauto koksnes šķeldu apjoms samazinājies par 36,6% salīdzinājumā ar pērnā gada pirmajiem trim mēnešiem - 236,1 tūkst. tonnu. Pārkrauto ķīmisko kravu apjoms samazinājies par 10,7%, līdz 338,7 tūkstošiem tonnu.

Pārkrauto ģenerālkravu apjoms ir par 9,7% mazāk nekā 2020. gada pirmajā ceturksnī – 1,721 miljons tonnu. No tiem 1,013 miljoni tonnu bija kravas konteineros, kas ir par 8,2% mazāk nekā pērn. Tika pārkrauti 577 tūkstoši tonnu kokmateriālu, kas ir par 7,9% vairāk nekā 2020. gada trijos mēnešos.

Lejamkravu pārkraušanas apjoma kritums Rīgas ostā sastādīja 13,3%, tika pārkrauti 621,5 tūkstoši tonnu naftas produktu, sašķidrinātās gāzes un citu lejamkravu.

Iepriekš ostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps pastāstīja, ka osta veic sagatavošanas darbu, lai nākotnē piesaistītu citas kravas Krievijas kravu vietā, kā arī investorus. Vadība ir noteikusi virkni prioritāro pasākumu. "Kas attiecas uz mūsu pašu mājasdarbiem, tad esam likuši pamatus ostas digitalizācijai - sakārtojam sistēmas, strādājam kopā ar muitu un citām iesaistītajām organizācijām, lai kravu plūsmu būtu iespējams ātrāk un ērtāk organizēt jau elektroniskā veidā. Proti, lai informācijas sistēmas savstarpēji ir saslēgtas un katrā apstāšanās punktā nav vajadzīgi papīra dokumenti, uz kuriem jāsaņem paraksts u.tml.

Nākamais solis ir prognozēšana, cik katrs terminālis, piemēram, stundā spēj pieņemt kravu, lai kravas automašīnas pie termināļiem vai pilsētā neveidotu sastrēgumus. Tas ļautu kravu pārvadātājiem sekot līdzi, kad ir vērts braukt uz ostu, lai nenāktos gaidīt 100 mašīnu rindā. Šādas lietas veido ostas kopējo ekosistēmu modernāku, pievilcīgāku un vairāk orientētu uz sadarbību," sacīja Zeps.

Viņš norādīja, ka osta komunicē ar stividoriem, analizē to darbības un vajadzības, kā arī prognozes, veidojot gada budžetu. Pēc viņa vārdiem, ir tie, kuri redz jaunas nišas, ir spējuši piesaistīt jaunas kravas un iesaistīties piegādes ķēdēs, bet ir arī tie, kuriem transformācija notiek lēni. "Mēs neapšaubāmi gribētu, lai tas notiek ātrāk, bet ir jāsaprot, ka šis ir pietiekami smagnējs un arī globāls bizness un vienā dienā kravas nevar nomainīt no oglēm uz konteineriem," teica Rīgas brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs.

0
Tagi:
Kravu pārvadājumi, kravas, Rīgas brīvosta
Pēc temata
Kaimiņu piemērs ir lipīgs: Lietuva apglabā tranzītu Latvijas pēdās
Kravas un nauda no KF nepadarīs Latviju bagātu: Kariņš pasludina spriedumu
Pēc pusgada būs skaidrs, kas notiks ar kravu tranzītu Latvijā
Deputāts: bez kravu tranzīta Latvijai draud sociālā degradācija