Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida

Igaunijas prezidente paziņojusi, ka Krievijas elektroenerģija kropļo tirgu

47
(atjaunots 09:09 25.02.2020)
Igaunijas prezidente nolēmusi aizstāvēt slānekļa enerģētiku un atbalstījusi ideju aplikt ar nodevām elektroenerģijas piegādes no Krievijas.

RĪGA, 22. augusts — Sputnik. Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida atbalstījusi ideju aplikt ar nodevām elektroenerģiju, kas Baltijas valstu tirgū nonāk no Krievijas, vēsta BNN.

20. augustā, Tallinā tiekoties ar Lietuvas valsts vadītāju Gitanu Nausēdu, Kaljulaida paziņoja, ka "visiem, kas izmanto vai iepērk Krievijas elektroenerģiju, vajag piemērot vismaz tīkla tarifus".

"Tāpat mums jāpadomā par to, kā panākt, lai imports no trešajām valstīm, kurās nedarbojas noteikumi par ogļskābās gāzes izmešiem, nekropļotu tirgu," piebilda Kaljulaida.

Atgādināsim, ka ogļskābās gāzes izmešu kvotu cenu pieaugums, kā arī lētā elektroenerģija no Krievijas (elektroenerģijas ražotājiem Krievijā nav jāapmaksā ogļskābās gāzes izmeši), kas nonāk Baltijas valstu tirgū, padarījusi konkurētnespējīgas elektrostacijas Igaunijā, kas izmanto slānekļa gāzi. Nozarē sākusies kadru samazinašana, daļu darbinieku plānots laist piespiedu atvaļinājumos.

Valsts finanšu ministrs Martins Helme uzskata: lai arī daļa no kvotām brīvās Krievijas elektroenerģijas biržā Nord Pool sastāda tikai dažus procentus, Baltijas tirgū, ko tā ietekmē, tā veido jau 20%.

"Viens no variantiem – ieviest muitas nodevu. Tas ir politisks un sensitīvs lēmums, var palūgt Eiropas Savienības atļauju valsts atbalsta sniegšanai. Mēs zinām, ka Polijai tas ir izdevies, tur valsts var piešķirt saviem enerģijas ražotājiem ogļskābās gāzes izmešu kvotas, pēc būtības, bez maksas, tas ir, viņiem nenākas tās iegādāties tirgū, un viņi var izmantot kvotas par zemākām cenām vai pat bez maksas," skaidroja Helme.

Finanšu un Ekonomikas ministrijas izvērtē iespēju iekļaut daļu energobloku valsts rezervē un palielināt slānekļa eļļas ražošanu, lai cīnītos ar krīzi.

"Protams, valdība izvērtē arī tādas iespējas. Runājot par elektrības rezervi drošības dēļ vai par stratēģisko rezervi – jā, tas var nozīmēt, ka kādu laiku cilvēkiem būs jāmaksā alga, taču reāli viņi savu ikdienas darbu neveiks," teica Jiri Ratass.

Darbinieku atrašanās rezervē laikā, kad Eesti Energia nevarēs ražot elektrību, izmaksās 10-12 miljonus eiro, norādīja Helme.

 

47
Pēc temata
Latvijā un Lietuvā pakāpušās elektroenerģijas cenas
Nopirki elektroenerģiju Krievijā – piemaksā: Baltijā apspriež jaunu iniciatīvu
Krievija vēlas tirgot elektroenerģiju ar Latviju un Igauniju bez Lietuvas
Blīvums par mazu: Nemiro pamatoja elektroenerģijas augstās cenas
Tallinas lidosta, foto no arhīva

Pēc trīs mēnešiem Igaunijas nepilsonis tomēr atgriezās mājās

5
(atjaunots 11:24 10.07.2020)
Krievvalodīgā Igaunijas nepilsoņa piedzīvojumi Filipīnās ir noslēgušies – pēc simts dienām Manilas lidostā viņš nokavēja lidmašīnu Amsterdamā, taču beigu beigās nosēdās Tallinā.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Pateicoties mediju iesaistīšanai, Manilas lidostā iestrēgušais Igaunijas nepilsonis Romāns Trofimovs tomēr atlidoja uz Tallinu, vēsta Postimees.

Trofimovs atlidoja uz Filipīnu galvaspilsētu Manilu 20. martā un vairāk nekā 100 dienas nevarēja nedz iziet no lidostas ēkas, nedz aizlidot uz dzimteni, jo lidojumi tika apturēti, savukārt aviokompānija AirAsia atņēma viņam nepilsoņa pasi, apsolot atgriezt to pēc atgriešanās Igaunijā.

Sākumā Igaunijas ĀM piedāvāja viņam nopirkt biļeti uz repatriācijas reisu, taču nosauktās summas Trofimovam nebija. Un tikai pēc tam, kad lidostā dzīvojošā cilvēka stāsts izplatījās ārvalstu medijos, Trofimovam palīdzēja atgriezties dzimtenē.

Tiesa, arī te neiztika bez piedzīvojumiem – pārsēšanās laikā Amsterdamā viņš nokavēja lidmašīnu uz Tallinu. Beigu beigās viņam tomēr izdevās atgriezties mājās.

Lidostā viņu jau gaidīja žurnālisti. Trofimovs pateica, ka pēc atgriešanās mājās pirmā lieta, ko viņš vēlas izdarīt, ir satikt māti. Pirms aizbraukšanas uz Filipīnām viņš strādāja attālināti par programmētāju, taču zaudēja šo darbu.

Viņš pastāstīja, ka nepilsoņa "pelēkā pase" radījusi viņam problēmas katrā valstī, kurā viņš ieradās. Taču uz jautājumu, vai pēc šī stāsta viņš neapsver domu iegūt Igaunijas pilsonību, viņš atteicās atbildēt.

5
Tagi:
Igaunija, Filipīnas
Pēc temata
Igaunijas nepilsonis trīs mēnešus dzīvo Manilas lidostā
Kailgliemezis, foto no arhīva

šausmu filmā: Tallinai uzbrūk milzīgi kailgliemeži

25
(atjaunots 14:40 09.07.2020)
Igaunijā ar bīstamo invāzijas dārza kaitēkļu – Spānijas kailgliemežu – iznīdēšanu nāksies nodarboties pašiem valsts iedzīvotājiem.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Pēc pirmajām lietavām Tallinas iedzīvotājiem nācās atvairīt milzīgo Spānijas kailgliemežu uzbrukumu, vēsta Postimees.

Vietējā iedzīvotāja Helija salīdzina kailgliemežus ar citplanētiešiiem, bet to uzbrukumu – ar šausmu filmu.

"Kailgliemeži ir milzīgi – līdz 18 centimetriem! Tie uzglūn kā lavīna no augstās zāles pāri dzelzceļam," pastāstīja viņa.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Gabi Sarkadi (@sarkadigabi)

Viņai nemitīgi nākas cīnīties ar tiem.

"Mēs ar vīru vācam tos, kā suņi-mīnu meklētāji," sūrojas Helija. "Sākām plkst. 6:00, vācām stundu. Nākošo reidu sarīkojām plkst. 8:00 un pēc dažām stundām atkal no jauna. Vīrs nopirka prožektoru, kura gaismā mēs ķērām kailgliemežus līdz pustrijiem naktī. Vairāk mums nepietika spēka!"

Cīnoties ar riebuma izjūtu, Helija aizpildīja ar šiem kailgliemežiem trīs trīslitru burkas ar etiķi – viņasprāt, tas ir humānākais to iznīdēšanas veids. Derēs arī karsts ūdens, savukārt no aizsarglīdzekļa Ferramol nav nekādas jēgas. Lai kailgliemeži turas pa gabalu no viņas dārza, Helija naktīs slēdza iekšā robotu-zāles pļāvēju.

"Aiz žoga mēs tīrījām zemi, jo tur bija olas. Uzklājām tur polietilēnu, lai kaitēkļiem būtu neērti pārvietoties," stāsta viņa.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Marco Montanari (@marco_prx)

Pēc viņas sacītā ar kailgliemežiem ir pilni visi dārzi gar dzelzceļu, līdz pat dzelzceļu stacijai "Mūga" 10 kilometru attālumā. Šie kaitēkļi noēd visus dārza augus, taču tā nav vienīgā nelaime.

"Izņemot augus, šī pretīgā radība noēd suņu un kaķu ekskrementus. Kad es domāju, ka kailgliemezis paguvis parāpot pa zemenēm, es nespēju paņemt mutē ogas!" sūdzas Helija.

Vietējās varasiestādes noskaidro, kādiem tieši dārziem uzbrūk kailgliemeži, un lūdz palīdzību Vides ministrijai. Rajona vecākais Tīniss Lijnats vērsās pie Eesti Raudtee (Igaunijas dzelzceļu uzņēmums) ar jautājumu, vai ir iespējams nopļaut augsto zāli pie dzelzceļa, taču noskaidrojās, ka zāli pļauj augustā, lai iznīcinātu Sosnovska latvāni.

Spānijas kailgliemezis ir iekļauts Eiropas 100 bīstamāko invāzijas dārza kaitēkļu veidu sarakstā. Pēc Vides departamenta Sugu aizsardzības biroja galvenā speciālistes Eike Tammekendas sacītā, tie ir pietiekami izplatīti Igaunijā.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Emma Munch-Petersen (@msviti87)

"Izplatība sākās dārzkopības biznesā, jo šo kailgliemežu olas ļoti līdzinās minerālmēslojuma granulām: vienu reizi izbēri tās savā dārzā, un tālāk viss notiks ļoti strauji," paskaidroja viņa.

Invāzijas sugai jābūt iznīcinātai, taču ar to nāksies nodarboties pašiem dārzu un mazdārziņu īpašniekiem.

"Valsts nevar tos iznīcināt, jo lielākoties ir runa par nakts sugu, kas mīt privātos dārzos. Uz katra zemes īpašnieka gulstas pienākums nodarboties ar to," sacīja Vides departamenta Sugu aizsardzības biroja vadītāja Marju Erita.

Sabiedrība vai vietējā pašvaldība var sastādīt kailgliemežu iznīdēšanas plānu un iesniegt attiecīgu projektu Vides investīciju centrā, lai saņemtu finanšu palīdzību.

Spānijas kailgliemeži ir izplatīti arī Latvijā. Nesen Latvijas Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas vadītājs Andrejs Svilāns, kurš ir arī Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors, bija spiests uzstādīt kailgliemežiem speciālus alus slazdus, lai izglābtu no draudiem dārza kolekciju.

25
Tagi:
Igaunija
Pēc temata
Salaspils botāniskajam dārzam uzbrūk Spānijas kailgliemeži
Zinātnieki ceļ trauksmi: Latvijai uzbrūk Spānijas kailgliemezis
Rīdzinieka karte, foto no arhīva

Norēķini ar QR kodu: Rīgu sagaida jaunas sabiedriskā transporta biļetes

0
(atjaunots 15:28 10.07.2020)
"Rīgas satiksme" grasās atteikties no sadarbības ar "Rīgas karte" un pilnveidot e-talonu sistēmu.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Jau līdz gada beigām "Rīgas satiksme" plāno ieviest pasažieriem jaunu brauciena apmaksas veidu – ar QR kodu, vēsta TV3

Šāda projekta īstenošanas iepirkums tiks izsludināts jau šonedēļ.

Valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa pastāstīja, ka "Rīgas satiksme" grasās ieviest jaunus biļešu veidus, lai padarītu to iegādi tehnoloģiskāku, ērtāku un pasažieriem vienkāršāku.

No nākamā gada visu e-talonu sistēmu uzturēs "Rīgas satiksme", savukārt sadarbība ar uzņēmumu "Rīgas karte", vismaz esošajā formātā, tiks izbeigta.

Kā tehniski tiks īstenota šī pāreja, pagaidām īsti nav skaidrs, taču "Rīgas satiksmē" apgalvo, ka rīdzinieku ikdienas dzīvi tas nekādā veidā neietekmēšot.

Sputnik Latvija jau stāstīja par neseno incidentu Rīgas transportā, kad kontrolieri skarbi sagrāba bezbiļetnieku un aizrādīja aculieciniecei, kura centās iejaukties.

0
Tagi:
sabiedriskais transports, Rīgas Satiksme
Pēc temata
Rīga atjaunojusi visus braukšanas atvieglojumus sabiedriskajā transportā
Luksemburga – pirmā valsts ar bezmaksas transportu
Brauciens par 4 eiro, maksa par dzīvokli – 300: ar ko rīdziniekiem draud "Māršala plāns"