DUS

Autobusi apstāsies: Igaunijas ministrs brīdina par biodegvielas kaitīgo ietekmi

57
(atjaunots 10:42 20.08.2019)
Biopiedevu obligātais saturs dīzeļdegvielā jau novedis pie lauksaimniecības tehnikas bojājumiem un perspektīvā apdraud sabiedriskā transporta darbu, uzskata Igaunijas lauku dzīves ministrs Marts Jarviks.

RĪGA, 20. augusts — Sputnik. Dīzeļdegviela ar obligāto bioloģisko piedevu var likt apstāties lielai daļai sabiedriskā transporta Igaunijā, paskaidroja Igaunijas lauku dzīves ministrs Marts Jarviks.

Iepriekš valdības preses konferencē Marts Jarviks pastāstīja, ka aizvien biežāk no ierindas iziet lauksaimniecības tehnika, kas izmanto biodīzeļdegvielu, vēsta Sputnik Igaunija.  Politiķis atklāja, ka jaunie kombaini pēc ilgas dīkstāves biežāk apstājas laukā, jo biodīzeļdegviela ir slikti sajaukta – obligātās bioloģiskās komponentes nosēžas tvertnes dibenā un liek aizsērēt filtram.

"Tas ir tikai problēmas sākums; kad kļūs vēsāks, biopiedeva iestrēgs filtros, un tad radīsies risks sabiedriskajam transportam un visiem transporta līdzekļiem ar dīzeļa dzinēju," konstatēja ministrs. Viņš atgādināja, ka Aizsardzības spēkiem ļauts neizmantot biodegvielu, tātad pastāv pieņēmums, ka tā nemaz nav tik nekaitīga, kā tika ziņots agrāk.

Vienlaikus degvielas uzpildes staciju Circle K Eesti AS tīkla ģenerāldirektore Kaja Realo ir pārliecināta, ka bažām par biodīzeļdegvielu nav pamata. Viņa skaidroja, ka Igaunija ir viena no pēdējām valstīm Eiropas Savienībā, kas pāriet pie biodegvielas, un prasībās pret tās kvalitāti ņemta vērā produkcijas drošība jebkādos laikapstākļos.

Pakāpeniska pāreja pie biodegvielas kaimiņvalstī sākās 2018.gada maijā pēc ES iniciatīvas – ar šo metodi Brisele cenšas mazināt apkārtējās vides piesārņojumu no transporta puses un saglabāt gaisa tīrību.

2018.gadā biokomponentes saturam degvielā Igaunijas DUS bija jābūt 3,5% dīzeļdegvielā un 5% - 95.markas benzīnā (tas ir vismaz 6,4% bioenerģijas satura degvielā). Nākotnē plānots palielināt biokomponentu saturu – no 2020.gada janvāra bioenerģijas saturam degvielā Igaunijā ir jāizaug līdz 10%.

Pāreju pie jaunās degvielas negatīvi novērtēja liels skaits automašīnu īpašnieku, kuri bija spiesti izmantot 98.markas benzīnu bez bioloģiskajām komponentēm.

57
Pēc temata
Jo lielāks pieprasījums, jo dārgāka degviela: Latvijā ievērojami sadārdzinājies dīzelis
Degvielas tirgotāji lūdz valdību glābt valsti no izputēšanas
Mēģinājums pirms 2020. gada? Latvijā atkal palielinājušās degvielas cenas
Linkaits vēlas pacelt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, lai atrastu naudu ceļu remontam
CH-47 Chinook

Pentagons: ASV nosūtīs uz Poliju papildu 1000 karavīru

5
(atjaunots 11:53 04.08.2020)
ASV nosūtīs uz Poliju papildu vienu tūkstoti karavīru, līgums ļaus "pastiprināt Krievijas savaldīšanu un nostiprināt NATO", paziņoja Pentagonā.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. ASV nosūtīs uz Poliju papildu vienu tūkstoti militārpersonu, paziņoja Pentagona vadītājs Marks Espers, vēsta RIA Novosti.

"ASV un Polija noslēdza pārrunas par paplašinātu sadarbību aizsardzības jomā (EDCA)… Līgums ļaus īstenot paaugstinātu aptuveni viena tūkstoša militārpersonu pastāvīgo klātbūtni," teikts Espera rakstiskajā paziņojumā.

Polijā uz rotācijas pamata atrodas jau 4,5 tūkstoši ASV armijas karavīru, atgādināja viņš.

Tāpat līgums ļaus "pastiprināt Krievijas savaldīšanu un nostiprināt NATO", teikts Espera paziņojumā.

Pagājušajā nedēļā Espers paziņoja, ka ASV izvedīs no VFR 11,9 tūkstošus militārpersonu. Pēc daļas Amerikas militārā kontingenta izvešanas no Vācijas tur paliks 24 tūkstoši karavīru. Saskaņā ar Amerikas vadības plāniem, NATO Eiropas valstīs uz rotācijas pamata tiks izvietoti aptuveni 5,6 tūkstoši cilvēku. Pēc Pentagona vadītāja teiktā, runa ir par kontinenta austrumiem un par Melnās jūras rajonu, kā arī – nākotnē par Poliju un Baltijas valstīm.

Nesen izveidotā ASV Sauszemes spēku 5. korpusa štābs tiks pārdislocēts uz Poliju, savukārt ASV spēku Eiropā štābs – uz Beļģiju.

KF ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško atzīmēja, ka Maskava uzmanīgi seko līdzi ASV plāniem saistībā ar savu karavīru pārdislocēšanu Eiropā un vērtē šo soļu iespējamās militārās sekas reģionālajā drošībā. "Paskatīsimies, kā realitātē izskatīsies ASV spēku konfigurācija Eiropā pēc izsludinātajām izmaiņām," piebilda diplomāts.

Savukārt Federācijas Padomes Starptautiskās komitejas vadītājs Konstantīns Kosačovs atzīmēja, ka NATO valstis var vienoties savā starpā, kur un kādus uzturēt militāros spēkus, bet ar vienu izņēmumu. Runa ir par Austrumeiropas valstīm, kuras pievienojās blokam pēc 1997. gada. Toreiz parādījās NATO un Krievijas Pamatakts, kur ir tiešs aizliegums dislocēt uz pastāvīga pamata būtiskus bruņotos spēkus un bruņojumus "jaunpienācēju" teritorijā. "Polija un Baltijas valstis, protams, ietilpst šajā kategorijā. Un Amerikas karaspēku izvietošana tur būs tiešs un agresīvs akta pārkāpums," sacīja politiķis.

5
Tagi:
aizsardzība, NATO, Polija, ASV
Pēc temata
Pentagons pasūtījis pirmos iznīcinātājus F-15EX hiperskaņas ieročiem
"Kaut kas neredzēts": kāpēc Japāna liedz ASV bruņojuma dislokāciju
Pentagons sašutis: Irāna uzspridzinājusi ASV aviācijas bāzes kuģa maketu
Pentagona vadītājs informēja par ASV spēku izvešanu no Vācijas
Суп с морепродуктами

Igaunijā parādījies Ķīnas cimdiņkrabis

22
(atjaunots 16:17 03.08.2020)
Igaunija atklāta vēl viena bīstama invāzijas suga – Ķīnas cimdiņkrabis, kurš noēd zivis un bojā dambjus.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Viena no invazīvākajām krabju sugām pasaulē tika noķerta Sitkes upē Igaunijā, vēsta portāls "Infosila".

Portāla publicētajā fotogrāfijā ir redzams Ķīnas cimdiņkrabis, kurš ir starp simts pasaulē invazīvākajām sugām.

Portāls brīdina, ka krabis barojas ar mīdijām, kuras attīra ūdeni no liekām uzturvielām un tādējādi padara to caurspīdīgāku. Tāpat tas noēd daudzu zivju ikrus, tostarp lašu, rada barošanās konkurenci zivīm. Turklāt tas būvē pietiekami dziļas alas, un tā kolonijas var apdraudēt gan dabiskos salu krastus, gan hidrotehniskās iekārtas.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от The Daily Kraken (@the_daily_kraken)

Ķīnas cimdiņkrabis ir vēžu mēra pārnēsātājs un cilvēkam bīstamā parazīta – plaušu trematodes – pārnēsātājs. Līdz ar to nav ieteicams lietot uzturā savvaļā noķertos krabjus. Taču arī atpakaļ ūdenī viņus nevajadzētu atlaist.

Šī krabja dzīvotspējas pat ļoti piesārņotā ūdenī un pārvietošanās spējas pa straumi simtiem kilometru attālumā novedusi pie tā, ka suga izplatījusies pa visu pasauli. Eiropā tiem nav dabisko ienaidnieku, viņi konkurē par barību ar vietējām sugām, noposta upju ekosistēmas, noēdot visu, ko atrod dzelmē, iznīcina zvejas tīklus un pat spēj sabojāt dambjus.

Pirmo reizi cimdiņkrabji tika manīti Vācijā 1912. gadā. Tagad tas skaitās vienīgais Vācijas saldūdens krabis un ir nodarījis valstij aptuveni 80 miljonus eiro lielus zaudējumus, bojājot dambjus, caurules un krastmalas. Baltijas jūras reģionā tas, visticamāk, iekļuvis no Ziemeļjūras un tajā ieplūstošajām upēm.

Pēdējā laikā šie krabji trāpās arī Latvijas zvejniekiem. Eksperti uzskata, ka 20 gadu laikā krabis ir pielāgojies arī Baltijas jūras ūdeņiem, jo tā nav īpaši sāļa un drīzumā kļūs siltāka.

22
Tagi:
Igaunija, dabas aizsardzība
Pēc temata
Reiz Brigē: Ķīnas krabji ieņēmuši kanālus Beļģijā
The Local: amerikāņu vēži terorizē Berlīni
Kā šausmu filmā: Tallinai uzbrūk milzīgi kailgliemeži
Mūsu zvejnieki tos izvārījuši zupā: uz Latviju virzās bīstamie Ķīnas krabji
KNAB

KNAB apsūdz Preiļu novada vadītāju dokumentu viltošanā

0
(atjaunots 12:53 04.08.2020)
Preiļu novada domes amatpersonas tur aizdomās par atjaunotās domes ēkas pieņemšanas ekspluatācijā akta viltošanu.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) iesniedza Latgales tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai lietu pret piecām Preiļu novada domes amatpersonām, tiek ziņots iestādes mājaslapā.

Viņi visi tiek apsūdzēti dokumentu viltošanā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, savukārt vienai no amatpersonām tiek inkriminēta arī nepatiesas informācijas norādīšana valsts amatpersonas deklarācijā un šaujamieroču munīcijas iegāde un glabāšana bez attiecīgās atļaujas.

© Sputnik / Владимир Федоренко

Krimināllikums par šādiem likumpārkāpumiem paredz cietumsodu uz laiku līdz četriem gadiem, īstermiņa brīvības atņemšanu, piespiedu darbus vai naudas sodu.

Pierādījumi, kas tika iegūti pirmstiesas izmeklēšanas gaitā, liecina, ka 2019. gada 6. un 7. augustā trīs Preiļu novada domes amatpersonas ar vēl divu pašvaldības darbinieku atbalstu viltojušas aktu par atjaunotās domes ēkas pieņemšanu ekspluatācijā, un pēcāk iesniedza to Būvniecības valsts kontroles biroja pārstāvjiem, kuri veica ēkas ārpuskārtas pārbaudi.

Detaļas, kā parasti, izklāstītas KNAB infografikā.

​Saskaņā ar mediju datiem, šo personu lokā varētu būt domes priekšsēdētāja Maruta Plivda un viņas vietnieks Juris Želvis, kā arī pašvaldības būvvaldes amatpersonas un tehniskā departamenta darbinieks.

Otrdien KNAB darbinieki ieradās Preiļu novada domē un aizturēja četrus cilvēkus.

Kriminālprocess šajā lietā tika iesākts 2019. gada 4. oktobrī, savukārt 7. novembrī lietā tika veiktas neatliekamās kriminālprocesuālās darbības, tostarp sankcionētas kratīšanas.

0
Tagi:
KNAB
Pēc temata
Saeimas deputāts iepriekšējā darbā varējis nodot Krievijas baņķierim specdienestu ziņas
Izšķērdē valsts mantu: KNAB piemēroja naudas sodu Rēzeknes mēram
Ušakovs apņēmies pierādīt, ka no mēra amata atcelts nelikumīgi
Lieta pret KNAB bijušo vadītāju nodota kriminālvajāšanai