Lietuvas Seima. Foto no arhīva

Lietuvas Seims sašutis par rakstu Politico, kas "nomelno" nacistu kolaboracionistu

29
(atjaunots 11:54 14.08.2019)
Deputāti uzskata, ka publikācija izdevumā diskreditē "nacionālo varoni" un liek apšaubīt Lietuvas demokrātijas leģitimitāti.

RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Partijas "Tēvzemes savienība – Lietuvas Kristīgie demokrāti" locekļi Audronis Ažubalis un Laurīns Kasčūns aicinājuši valsts ārlietu ministru Linu Linkēviču sniegt komentārus rakstam par nacistu līdzskrējēju Jonasu Noreiku, kas publicēts izdevumā Politico.

"Raksts, kurā sniegts triju cilvēku (Deivida Kaca, Jonasa Noreikas mazmeitas Silvijas Fotijas un Granta Gočina) viedoklis, ir subjektīvs, pilns ar nomelnojumiem un meliem, tajā trūkst vēsturisko argumentu," Kasčūna teikto citēja Seima preses dienests.

Deputāti uzskata, ka publikācija izdevumā diskreditē "nacionālo varoni" un liek apšaubīt Lietuvas demokrātijas leģitimitāti, vēsta Sputnik Lietuva.

"Tādi nomelnojumi un meli liek ticēt tam, ka Lietuvas valstiskums, pēc būtības ir fašisma izdzimums," paziņoja Ažubalis.

Deputāti lūdz Linkēviču paust Lietuvas ĀM oficiālo viedokli par publikāciju, kas "nomelno" Noreiku.

Iepriekš izdevums Politico publicēja rakstu, kurā vēstīts par Noreikas mazmeitas, amerikāņu žurnālistes Silvijas Fotijas pētījumiem un atrastajiem pierādījumiem, kuri apliecina vectēva noziegumus.

Piemēram, Fotija atradusi dokumentu, ko Noreika parakstījis 1941.gada 20.augustā. Tajā viņš pavēlējis pārvietot ebrejus no Šauļu pagasta uz geto un konfiscētu viņu īpašumu. Dažus mēnešus vēlāk viņi tika nošauti un apglabāti brāļu kapā.

Pēc papildu vēsturiskajiem pētījumiem žurnāliste secināja, ka Noreika un viņa biedri, tā saucamie Lietuvas "neatkarības cīnītāji" piedalījušies Holokaustā.

Rakstā minēti arī citu speciālistu viedokļi, kuri pētījuši sarežģīto vēsturisko periodu.

Lietuvas konservatori ir pazīstami ar savu Krievijai naidīgo viedokli un rusofobajiem paziņojumiem, kā arī apstrīdamu viedokli par Lietuvas vēsturi. Viņi piedāvāja legalizēt padomju kareivjiem veltīto memoriālu nojaukšanu, atzīt Lietuvas Komunistisko partiju par "noziedzīgu organizāciju" un brīdināt Lietuvas augstskolu studentus par "Krievijas agresiju". Piedevām viņi ierosināja slēgt piekļuvi Sputnik Lietuva vietnei republikas teritorijā, jo, pēc viņu domām, aģentūra "izkropļo" Lietuvas politikas reālijas.

Skandāls ap sadauzīto Noreikas piemiņas plāksni

Baltijas valstu vadība atklāti glorificē nacistu līdzskrējējus. Pilsoņi, kuri noliedz Viļņas oficiālo viedokli šajā jautājumā, tiek vajāti.

Aprīļa sākumā Lietuvas advokāts un tiesībsargs Staņislavs Tomass ar veseri sadauzīja pie Zinātņu akadēmijas bibliotēkas ēkas uzstādīto piemiņas plāksni, kas veltīta nacistu līdzskrējējam Jonasam Noreikam (Ģenerālim Vējam). Tomass uzsvēra: tas bija politisks protests pret "nacisma noziegumu noliegšanu un kara noziedznieku godināšanu". Tiesībsargs piebilda, ka iecerējis iesniegt prasības pret Lietuvu starptautiskās instancēs par kara noziedznieku, Holokausta dalībnieku godināšanu un panākt, lai Viļņa maksātu kompensācijas ebreju kopienai par noziedzniekiem veltītiem pieminekļiem un plāksnēm.

Viļņas pašvaldība plāksni atjaunoja, tā atkal tika piekārta pie Zinatņu akadēmijas bibliotēkas ēkas. Taču jūlijā Viļņas mērs Remiģijs Šimašis nolēma to noņemt – pēc viņa domām, Noreikas saistība ar ebreju geto izveidi ir pierādīta.

Mēra solis radīja plašu rezonansi sabiedrībā. Daudzi politiķi kritizēja mēra rīcību, it īpaši konservatīvās partijas pārstāvji. Savukārt Lietuvas prezidents Gitans Nausēda aicināja ievērot vēsturiskās atmiņas dzēšanas moratoriju un uzaicināja iestādes un ekspertus piedalīties diskusijās, kuru procesā plānots izstrādāt "nacionālās atmiņas politikas" principus.

Noreika Lietuvā tiek uzskatīts par "nacionālo varoni" – to ar sašutumu vērtē gan cilvēki, kuri nepiekrīt valdības oficiālajam vēstures traktējumam, gan ebreju kopienas pārstāvji. Viļņas slavinātais "neatkarības cīnītājs" ir nacistu līdzskrējējs un ebreju kopienas iznīcināšanas līdzzinātājs Lietuvā Otrā pasaules kara gados.

1941. gada augustā Noreika tika iecelts par Šauļu apriņķa vecāko un "viņš licis ieslodzīt geto visus šajā reģionā dzīvojošos ebrejus un konfiscēt visus viņu īpašumus… faktiski viņš pavēlēja nodibināt geto, kurā vēlāk tika nošauti tūkstošiem ebreju vīriešu, sieviešu un bērnu".

1945. gadā Noreika organizēja tā saucamo Lietuvas Nacionālo padomi, kuras mērķis bija neatkarīgas republikas atjaunošana. 1946. gada novembrī viņš tika arestēts. Tiesa piesprieda viņam nāves sodu, kas tika izpildīts 1947. gada 26. februārī Viļņā, Valsts drošības ministrijas ēkā.

29
Pēc temata
Amerikāņu žurnāliste kritizē Lietuvu par viņas vectēva – nacistu līdzskrējēja - slavēšanu
Lietuvā aizturēts advokāts, kurš iznīcināja Noreikas memoriālo uzrakstu