Baltijas jūra

Zāles jūru neārstē: Baltijas jūras iemītniekiem nepieciešama palīdzība

15
(atjaunots 09:01 04.08.2019)
Zinātnieki norūpējušies par to, ka Baltijas jūrā līdztekus atkritumiem nokļūst arī liels daudzums farmaceitisko preparātu. Sputnik Igaunija noskaidroja, kā tas ietekmē apkārtējo vidi, kāpēc medikamentus ar izbeigušos derīguma termiņu jānodod aptiekās.

RĪGA, 4. augusts — Sputnik. Ik gadus Baltijas jūras ūdeņos nokļūst vairāk nekā divi tūkstoši tonnu nepareizi utilizētu farmaceitisko preparātu. Igaunijas Sociālo lietu ministrija izstrādājusi Medikamentu likuma grozījumu projektu, kas vienkāršos medikamentu ar izbeigušos derīguma termiņu atgriešanu aptiekās, portālā Sputnik Igaunija pastāstīja Ilona Ustinova.

Faktu, ka Baltijas jūra patiešām piesārņota ar milzīgu farmaceitisko preparātu daudzumu, apstiprināja arī ekologi no Tallinas un Sanktpēterburgas.

Zāles apiet filtrācijas sistēmu

Tallinas tehniksās universitātes Jūras sistēmu institūta pētnieks Ivans Kuprijanovs pastāstīja, ka farmaceitisko preparātu koncentrāciju Baltijas jūrā un to ietekmi uz dzīvajiem organismiem zinātnieki pēta tikai dažus gadus.

Tabletes
© Sputnik / Максим Богодвид

Medikamenti nokļūst jūrā kopā ar notekūdeņiem un nosēžas viena kilometra rādiusā no ūdens attīrīšanas iekārtu caurulēm, kas izbūvētas dažu kilometru attālumā no krasta.

Avīzes "Sabiedrība un ekoloģija", Ļeņingradas apgabala gubernatora sabiedriskās ekoloģijas padomes loceklis Sergejs Lisovskis atzīmēja, ka Baltijas jūru ieskauj deviņas valstis, kas Eiropas pērli pakļauj milzīgai antropogēnajai slodzei (cilvēka darbības ietekme uz dabu).

Eksperts uzskata, ka lielākie piesārņojuma faktori ir intensīvā kuģniecība Baltijas jūrā, lauksaimniecības atkritumi un ķīmiskie atkritumi kopš Otrā pasaules kara laikiem.

"Farmaceitiskie preparāti ir sīkāks piesārņotājs, taču tas ir būtisks, un šis process ir nekontrolējams. Taču mēs noteikti varam teikt, ka zināmu daudzumu tonnu katra valsts nomet Baltijā, un tas nopietni ietekmē ekosistēmu," paskaidroja Lisovskis.

Abi eksperti paskaidroja, ka ūdens attīrīšanas sistēmas nespēj filtrēt medikamentus, tāpēc pusizšķīdušās zāles nosēžas ūdenstilpņu dzīlēs.

Medikamenti visvairāk kaitē bezmugurkaulniekiem

Kuprijanovs norādīja, ka jūras ekologus īpaši satrauc tāds preparāts kā diklofenaks – zinātnieki konstatējuši tā būtisku koncentrāciju.

Cilvēka organisms spēj tamlīdzīgas vielas, taču zemākiem organismiem, piemēram, moluskiem vai vēžveidīgajiem klājas grūtāk.

"Viņi gūst toksisku saindēšanos. Tas pats diklofenaks noved pie osmoregulācijas* traucējumiem vai nieru mazspējas. Pie tam tas notiek visiem, sākot no moluskiem un beidzot ar zivīm un pat putniem," paskaidroja Kuprijanovs.

Taču, viņš piebilda, sintētisko vielu ietekmi uz barības ķēdītes līmeņiem, kuros viens dzīvais organisms pārtiek no otra, zinātnieki vēl nav izpētījuši, – procedūra ir visai sarežģīta.

Sergejs Lisovskis ar nožēlu atzīmēja, ka medikamentu piesārņojuma intensitāte sāka veidoties aptuveni pirms 30 gadiem un ar laiku tikai pieaugs.

"Pat tagad, kad daudzi cilvēki kļūst par veselīga dzīves veida ideoloģijas piekritējiem un cenšas lieku reizi neiet uz aptieku, farmaceitisko līdzekļu ražotājus tas neapturēs. Un nenopirktie preparāti tiks utilizēti caur izgāztuvju vai kanalizācijas sistēmu," paskaidroja ekologs.

Nederīgās zāles ir jānodod aptiekās

Farmaceite Natālija Borovikova pastāstīja Sputnik Igaunija, ka zāles, izņemot antibiotikas, iespējams lietot vēl pusgadu pēc derīguma termiņa beigām.

Viņa brīdināja, ka nederīgās zāles ir bīstami utilizēt patstāvīgi, tās aizliegts izmest atkritumos vai noskalot kanalizācijā. Nevajadzīgos preparātus ieteicams nodot aptiekā, pie tam tos nevajag izņemt no iepakojuma vai pārliet citā tarā.

Baltijas jūra. Foto no arhīva
© Sputnik / Евгения Новоженина

Farmaceite atgādināja, ka visas kaitīgās vielas uzkrājas dabā, caur notekūdeņiem nokļūst dzeramajā ūdenī, tātad – cilvēka organismā.

"Tās pašas antibiotikas uzkrājas organismā un vienkārši pēc tam vairs nepalīdz, parādās rezistence (organisma noturība pret dažādiem faktoriem – red.). Tāpat uzkrājas arī kaitīgās vielas no citām zālēm," paskaidroja Borovikova.

Tā kā aptiekas atrodamas uz katra stūra, nav grūti aiznest un nodot medikamentus pa ceļam uz darbu vai mājup, viņa piezīmēja. Ja ir vēlēšanās, cilvēks var aizpildīt anketu, kurā tiek norādītas nodotās zāles.

Igaunijas iedzīvotāji tagad saudzīgāk izturas pret dabu

Medikamenti nav vienīgais, kā dēļ cieš Baltijas jūras ekoloģija. Stokholmas Apkārtējās vides institūta pētījumu rezultāti liecina, ka 80% atkritumu nokļūst ūdenī no piekrastes zonām un pludmalēm. Vēl 20% atnes upes, kas ietek jūrā.

Gandrīz pusi atkritumu, kas nokļūst jūrā, veido cigarešu izsmēķi, un vēl viena aktuāla problēma ir plastmasa.

Ivans Kuprijanovs paskaidroja, ka makroskopiskie atkritumi jūrā galvenokārt nokļūst no atsevišķiem cilvēkiem. Tie dreifē pa viļņiem un galu galā nokļūst krastā, kur tos savākt ir vieglāk. Lai arī tas neatrisina problēmu, Baltijas jūrai pagaidām veicas vairāk nekā Vidusjūrai, kur dažos rajonos plastmasas jau ir vairāk nekā planktona.

"Kāda projekta ietvaros cilvēki apstaigāja dažādus Igaunijas krasta līnijas rajonus un kontrolēja uzkrātos atkritumus. Viņu atskaites liecina, ka pēdējo 10 gadu laikā atkritumu daudzums sarucis par 40%. Cilvēkos parādās sajūta, ka viņi ir atbildīgi dabas priekšā," uzsvēra Kuprijanovs.

*Osmoregulācija – process, kas regulē ūdens daudzumu un sāļu koncentrāciju dzīvnieku organismos.

15
Pēc temata
Antidepresanti lašu organismā: kā cilvēki mainījuši zivju paradumus
Ūdens izpēte Latvijā: kafiju var dzert no upes, un pie reizes – paārstēt diabētu
Iprīts, luizīts un citi biedējošie Baltijas jūras noslēpumi
Cik ilgs mūžs vēl lemts Baltijas jūrai