Baltijas jūra

Zāles jūru neārstē: Baltijas jūras iemītniekiem nepieciešama palīdzība

46
(atjaunots 09:01 04.08.2019)
Zinātnieki norūpējušies par to, ka Baltijas jūrā līdztekus atkritumiem nokļūst arī liels daudzums farmaceitisko preparātu. Sputnik Igaunija noskaidroja, kā tas ietekmē apkārtējo vidi, kāpēc medikamentus ar izbeigušos derīguma termiņu jānodod aptiekās.

RĪGA, 4. augusts — Sputnik. Ik gadus Baltijas jūras ūdeņos nokļūst vairāk nekā divi tūkstoši tonnu nepareizi utilizētu farmaceitisko preparātu. Igaunijas Sociālo lietu ministrija izstrādājusi Medikamentu likuma grozījumu projektu, kas vienkāršos medikamentu ar izbeigušos derīguma termiņu atgriešanu aptiekās, portālā Sputnik Igaunija pastāstīja Ilona Ustinova.

Faktu, ka Baltijas jūra patiešām piesārņota ar milzīgu farmaceitisko preparātu daudzumu, apstiprināja arī ekologi no Tallinas un Sanktpēterburgas.

Zāles apiet filtrācijas sistēmu

Tallinas tehniksās universitātes Jūras sistēmu institūta pētnieks Ivans Kuprijanovs pastāstīja, ka farmaceitisko preparātu koncentrāciju Baltijas jūrā un to ietekmi uz dzīvajiem organismiem zinātnieki pēta tikai dažus gadus.

Tabletes
© Sputnik / Максим Богодвид

Medikamenti nokļūst jūrā kopā ar notekūdeņiem un nosēžas viena kilometra rādiusā no ūdens attīrīšanas iekārtu caurulēm, kas izbūvētas dažu kilometru attālumā no krasta.

Avīzes "Sabiedrība un ekoloģija", Ļeņingradas apgabala gubernatora sabiedriskās ekoloģijas padomes loceklis Sergejs Lisovskis atzīmēja, ka Baltijas jūru ieskauj deviņas valstis, kas Eiropas pērli pakļauj milzīgai antropogēnajai slodzei (cilvēka darbības ietekme uz dabu).

Eksperts uzskata, ka lielākie piesārņojuma faktori ir intensīvā kuģniecība Baltijas jūrā, lauksaimniecības atkritumi un ķīmiskie atkritumi kopš Otrā pasaules kara laikiem.

"Farmaceitiskie preparāti ir sīkāks piesārņotājs, taču tas ir būtisks, un šis process ir nekontrolējams. Taču mēs noteikti varam teikt, ka zināmu daudzumu tonnu katra valsts nomet Baltijā, un tas nopietni ietekmē ekosistēmu," paskaidroja Lisovskis.

Abi eksperti paskaidroja, ka ūdens attīrīšanas sistēmas nespēj filtrēt medikamentus, tāpēc pusizšķīdušās zāles nosēžas ūdenstilpņu dzīlēs.

Medikamenti visvairāk kaitē bezmugurkaulniekiem

Kuprijanovs norādīja, ka jūras ekologus īpaši satrauc tāds preparāts kā diklofenaks – zinātnieki konstatējuši tā būtisku koncentrāciju.

Cilvēka organisms spēj tamlīdzīgas vielas, taču zemākiem organismiem, piemēram, moluskiem vai vēžveidīgajiem klājas grūtāk.

"Viņi gūst toksisku saindēšanos. Tas pats diklofenaks noved pie osmoregulācijas* traucējumiem vai nieru mazspējas. Pie tam tas notiek visiem, sākot no moluskiem un beidzot ar zivīm un pat putniem," paskaidroja Kuprijanovs.

Taču, viņš piebilda, sintētisko vielu ietekmi uz barības ķēdītes līmeņiem, kuros viens dzīvais organisms pārtiek no otra, zinātnieki vēl nav izpētījuši, – procedūra ir visai sarežģīta.

Sergejs Lisovskis ar nožēlu atzīmēja, ka medikamentu piesārņojuma intensitāte sāka veidoties aptuveni pirms 30 gadiem un ar laiku tikai pieaugs.

"Pat tagad, kad daudzi cilvēki kļūst par veselīga dzīves veida ideoloģijas piekritējiem un cenšas lieku reizi neiet uz aptieku, farmaceitisko līdzekļu ražotājus tas neapturēs. Un nenopirktie preparāti tiks utilizēti caur izgāztuvju vai kanalizācijas sistēmu," paskaidroja ekologs.

Nederīgās zāles ir jānodod aptiekās

Farmaceite Natālija Borovikova pastāstīja Sputnik Igaunija, ka zāles, izņemot antibiotikas, iespējams lietot vēl pusgadu pēc derīguma termiņa beigām.

Viņa brīdināja, ka nederīgās zāles ir bīstami utilizēt patstāvīgi, tās aizliegts izmest atkritumos vai noskalot kanalizācijā. Nevajadzīgos preparātus ieteicams nodot aptiekā, pie tam tos nevajag izņemt no iepakojuma vai pārliet citā tarā.

Baltijas jūra. Foto no arhīva
© Sputnik / Евгения Новоженина

Farmaceite atgādināja, ka visas kaitīgās vielas uzkrājas dabā, caur notekūdeņiem nokļūst dzeramajā ūdenī, tātad – cilvēka organismā.

"Tās pašas antibiotikas uzkrājas organismā un vienkārši pēc tam vairs nepalīdz, parādās rezistence (organisma noturība pret dažādiem faktoriem – red.). Tāpat uzkrājas arī kaitīgās vielas no citām zālēm," paskaidroja Borovikova.

Tā kā aptiekas atrodamas uz katra stūra, nav grūti aiznest un nodot medikamentus pa ceļam uz darbu vai mājup, viņa piezīmēja. Ja ir vēlēšanās, cilvēks var aizpildīt anketu, kurā tiek norādītas nodotās zāles.

Igaunijas iedzīvotāji tagad saudzīgāk izturas pret dabu

Medikamenti nav vienīgais, kā dēļ cieš Baltijas jūras ekoloģija. Stokholmas Apkārtējās vides institūta pētījumu rezultāti liecina, ka 80% atkritumu nokļūst ūdenī no piekrastes zonām un pludmalēm. Vēl 20% atnes upes, kas ietek jūrā.

Gandrīz pusi atkritumu, kas nokļūst jūrā, veido cigarešu izsmēķi, un vēl viena aktuāla problēma ir plastmasa.

Ivans Kuprijanovs paskaidroja, ka makroskopiskie atkritumi jūrā galvenokārt nokļūst no atsevišķiem cilvēkiem. Tie dreifē pa viļņiem un galu galā nokļūst krastā, kur tos savākt ir vieglāk. Lai arī tas neatrisina problēmu, Baltijas jūrai pagaidām veicas vairāk nekā Vidusjūrai, kur dažos rajonos plastmasas jau ir vairāk nekā planktona.

"Kāda projekta ietvaros cilvēki apstaigāja dažādus Igaunijas krasta līnijas rajonus un kontrolēja uzkrātos atkritumus. Viņu atskaites liecina, ka pēdējo 10 gadu laikā atkritumu daudzums sarucis par 40%. Cilvēkos parādās sajūta, ka viņi ir atbildīgi dabas priekšā," uzsvēra Kuprijanovs.

*Osmoregulācija – process, kas regulē ūdens daudzumu un sāļu koncentrāciju dzīvnieku organismos.

46
Pēc temata
Antidepresanti lašu organismā: kā cilvēki mainījuši zivju paradumus
Ūdens izpēte Latvijā: kafiju var dzert no upes, un pie reizes – paārstēt diabētu
Iprīts, luizīts un citi biedējošie Baltijas jūras noslēpumi
Cik ilgs mūžs vēl lemts Baltijas jūrai
Vladislavs Giņko

Eksperts novērtēja "Klaipedos nafta" zaudējumu pieaugumu bez baltkrievu kravām

35
(atjaunots 17:33 04.05.2021)
Smags gads Lietuvas naftas un sašķidrinātās gāzes termināļu operatoram "Klaipedos nafta" pēc Baltkrievijas naftas tranzīta pārvirzīšanas uz Krievijas ostām – par perspektīvām spriež Krievijas prezidenta Tautsaimniecibas un valsts dienesta akadēmijas ekonomists Giņko.

RĪGA, 4. maijs – Sputnik. 2021. gada pirmajā ceturksnī Lietuvas naftas un sašķidrinātās gāzes termināļu operatora "Klaipedos nafta" (KN) zaudējumi sastādījuši 9,069 miljonus eiro, kopējais zaudējums ir 24,1 reizi lielāks nekā pērnā gada pirmajā ceturksnī, kad zaudējumi sastādīja 377 tūkstošus eiro, stāsta Sputnik Baltkrievija.

Iepriekš KN vadība prognozēja, ka 2021. gads būs smags kompānijai, kas zaudējusi baltkrievu eksporta uzņēmuma – "Baltkrievijas naftas kompānijas" – kravas. atgādināsim, ka 2020. gada beigās BNK pieņēma lēmumu apturēt naftas produktu eksportu caur Klaipēdas ostām. Agrākajos darījumus paredzētās piegādes veiktas janvārī, bet februāri naftas produktu pārkraušana nebija ieplānota, jo Baltkrievija pārvirzīja eksportu uz KF ostām.

Šobrīd situāciju pasliktina Klaipēdas SDG termināļa peļņas krasā lejupslīde. Tas būvēts 2014. gadā ar mērķi atbrīvoties no Krievijas "Gazprom" radītā "monopola". Lietuva pārsvarā saņem SDG no Norvēģijas un Krievijas, piegādes no ASV ir visai retas.

"Ja mēs runājam par enerģētiskajām piegādēm, cauruļvadu gāze visiem tirgus dalībniekiem ir drošākā. SDG aspektā iespējamas cenu svārstības, kas atkarīgas no loģistikas izmaksām, un loģistiku pasaulē ietekmējusi pandēmija. Ja ir izbūvēts cauruļvads un noslēgti līgumi, iespējams aplēst, kādi apjomi tiks pārsūknēti un kā tas darbosies. Darbā ar SDG piegādes nevar būt vienādas pašizmaksu ziņā, jo viss ir atkarīgs no tā, kādi izdevumi rodas loģistikā," paskaidroja ekonomists.

Enerģētiskās drošības garants

Tieši tāpēc, uzsvēra eksperts, Vācija līdz ar visu Eiropas Savienību "turas pie "Ziemeļu straumes 2", jo tā garantē ne tikai piegādes, bet arī saprotamu pašizmaksu no izdevumu viedokļa". Patlaban "Ziemeļu straume 2" ir centrālais projekts ES enerģētikas drošībā, un savienība to vēlas īstenot.

Eiropas nākotnes labad vajadzīgas drošas cauruļvadu gāzes piegādes, un šajā jomā neapšaubāms līderis ir Krievija. SDG piegādes no ASV kopš paša sākuma ir ļoti politizēta tēma, turklāt Baidens, domājams, zaudēs interesi par to un vairs neatbalstīs SDG piegādātājus, kā to darīja Tramps, uzskata eksperts.

"Ņemot vērā lielos izdevumus ASV iekšienē un valsts parāda lielo pieaugumu, domāju, viņi negribēs izmest naudu vējā, lai mākslīgi stimulētu amerikāņu SDG piegādes uz Eiropu. Tāpēc "Ziemeļu straumes 2" ekspluatācijas sākums vienkārši pieliks punktu Eiropas enerģētikas pamatiem – cauruļvadu dabasgāzei ar piegādēm no Krievijas. Visa spēle ar amerikāņu SDG politiskajā aspektā būs bezjēdzīgas," ir pārliecināts ekonomists Vladislavs Giņko.

35
Tagi:
nafta, tranzīts, Baltkrievija, Lietuva
Pēc temata
Rīgas osta mēneša laikā saņēmusi vienu ogļu sastāvu: Krievija aizvedusi 99% kravu
Krievija noslēgusi līgumu ar Baltkrieviju par naftas produktu kravu apstrādi
Lietuva reaģēja uz Baltkrievijas tranzīta novirzīšanu uz Krieviju
Baltkrievu benzīns "aizgājis" uz Krievijas ostām
Lockheed Martin F-35 Lightning II

Baltijas gaisa telpu pirmo reizi apsargā F-35: Itālijas GKS sākuši dežūru

29
(atjaunots 11:18 04.05.2021)
Vācijas Gaisa kara spēki Emari aviācijas bāzē nodeva itāļu karavīriem Baltijas gaisa telpas apsardzes pienākumus.

RĪGA, 4. maijs — Sputnik. Kopš šīs nedēļas sākuma Baltijas gaisa telpu apsargā Itālijas Gaisa kara spēku vienība ar 5. paaudzes iznīcinātājiem F-35. Rotācijas ceremonija tika organizēta Emari aviobāzē Igaunijā, vēstīja valsts Aizsardzības ministrija.

Iepriekš Igaunijā dežurēja Vācijas Gaisa kara spēku kontingents. Vācijas piloti piedalījās misijā jau astoto reizi.

Ceremonijā piedalījās Igaunijas aizsardzības ministrs Kalle Lānets. Viņš tikās ar Itālijas aizsardzības ministru Džordžo Mulē.

​NATO drošības misijas otrais posms Baltijā dislocēts aviobāzē Šauļos, Lietuvā.

29. aprīlī NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijas ietvaros Itālijas GS dežūrā nomainīja spāņi. Itāļu kara lidotāji devās patruļās kopš septembra – viņi dežurēja divas maiņas, pa četriem mēnešiem katru. Novērošanas lidojumus viņi izpildīja ar četriem iznīcinātājiem Eurofighter Typhoon.

Spānijas GS, kas nomainīja itāļus, četrus mēnešus piedalīsies patruļās ar septiņiem iznīcinātājiem Eurofighter Typhoon.

Baltijas valstu rīcībā nav lidmašīnu, kas būtu piemērotas gaisa telpas patruļām, tāpēc no 2004. gada aprīļa (kopš to iestāšanās NATO) gaisa telpu apsardzi rotācijas kārtībā nodrošina Ziemeļatlantijas alianses valstu lidmašīnas, kas dislocētas Zokņu aerodromā Lietuvā un Emari aviobāzē Igaunijā. NATO samitā Čikagā 2012. gadā misija tika pagarināta uz nenoteiktu laiku.

29
Tagi:
NATO, Baltija
Pēc temata
"Karavīri ir sajūsmā": Latvijā ieradīsies jauni karavīri no ASV
17 gadi NATO: Latvija kļuvusi par placdarmu vai poligonu?
Pavasaris Igaunijā: amerikāņi raida "brīvības skaņas"
No vitrīnas – pažobelē. Baltija iegrimusi jaunā "neatkarībā"

Latvijā uzstādīts vakcinācijas rekords: dienā tika sapotēti vairāk nekā 15 000 cilvēku

0
(atjaunots 12:42 08.05.2021)
Covid-1 vakcinācijas kampaņa Latvijā uzņem apgriezienus. Ceturtdien tika fiksēts līdz šīm lielākais vakcinēto cilvēku skaits.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Latvijas Nacionālais veselības dienests (NVD) ziņo par vakcinācijas rekordu Latvijā. Ceturtdien, 6. maijā, izdevās sapotēt 15 549 cilvēku, no tiem 3 307 neietilpa prioritārajās grupās, raksta Press.lv.

Līdz šim maksimālais savakcinēto cilvēku skaits fiksēts 28. aprīlī - 14 276 cilvēku.

6. maijā pirmo Covid-19 vakcīnas devu Latvijā saņēma 8 665 cilvēku, bet 6 810 cilvēku – otro devu. 74 cilvēkus vakcinēja ar preparātu Johnson & Johnson, kuram nepieciešama tikai viena deva.

Vakcinācija notika 464 ārstniecības iestādēs. Noslogotākas bija SIA "Veselibas centrs 4", SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" un SIA "Vizuālā diagnostika".

​Ceturtdien Latvijā tika izlietotas 110 "AstraZeneca" vakcīnas pirmās devas un 3 184 šīs vakcīnas otrās devas, 2 167 "Moderna" vakcīnas pirmās devas un 1 560 šīs vakcīnas otrās devas, 6388. "Pfizer"/"BioNTech" ražotās vakcīnas pirmās devas un 2 066 šīs vakcīnas otrās devas.

No visiem ceturtdien sapotētājiem gandrīz trešdaļa— 5 104 — bijuši cilvēki vecumā virs 60 gadiem.

0
Tagi:
Nacionālais veselības dienests, vakcinācija, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Katrs desmitais tests ir pozitīvs: Covid-19 saslimušo skaits pieaug
Mediķis pastāstīja, kā Covid-19 ilgtermiņa periodā "iedarbojas uz galvu"
Eiropas Savienībā sākas Covid-19 sertifikātu sistēmas testēšana
Nosaukta labākā Covid-19 vakcīna: atzīšanas kritēriji – "tumša bilde"