Baltijas jūra

Zāles jūru neārstē: Baltijas jūras iemītniekiem nepieciešama palīdzība

39
(atjaunots 09:01 04.08.2019)
Zinātnieki norūpējušies par to, ka Baltijas jūrā līdztekus atkritumiem nokļūst arī liels daudzums farmaceitisko preparātu. Sputnik Igaunija noskaidroja, kā tas ietekmē apkārtējo vidi, kāpēc medikamentus ar izbeigušos derīguma termiņu jānodod aptiekās.

RĪGA, 4. augusts — Sputnik. Ik gadus Baltijas jūras ūdeņos nokļūst vairāk nekā divi tūkstoši tonnu nepareizi utilizētu farmaceitisko preparātu. Igaunijas Sociālo lietu ministrija izstrādājusi Medikamentu likuma grozījumu projektu, kas vienkāršos medikamentu ar izbeigušos derīguma termiņu atgriešanu aptiekās, portālā Sputnik Igaunija pastāstīja Ilona Ustinova.

Faktu, ka Baltijas jūra patiešām piesārņota ar milzīgu farmaceitisko preparātu daudzumu, apstiprināja arī ekologi no Tallinas un Sanktpēterburgas.

Zāles apiet filtrācijas sistēmu

Tallinas tehniksās universitātes Jūras sistēmu institūta pētnieks Ivans Kuprijanovs pastāstīja, ka farmaceitisko preparātu koncentrāciju Baltijas jūrā un to ietekmi uz dzīvajiem organismiem zinātnieki pēta tikai dažus gadus.

Tabletes
© Sputnik / Максим Богодвид

Medikamenti nokļūst jūrā kopā ar notekūdeņiem un nosēžas viena kilometra rādiusā no ūdens attīrīšanas iekārtu caurulēm, kas izbūvētas dažu kilometru attālumā no krasta.

Avīzes "Sabiedrība un ekoloģija", Ļeņingradas apgabala gubernatora sabiedriskās ekoloģijas padomes loceklis Sergejs Lisovskis atzīmēja, ka Baltijas jūru ieskauj deviņas valstis, kas Eiropas pērli pakļauj milzīgai antropogēnajai slodzei (cilvēka darbības ietekme uz dabu).

Eksperts uzskata, ka lielākie piesārņojuma faktori ir intensīvā kuģniecība Baltijas jūrā, lauksaimniecības atkritumi un ķīmiskie atkritumi kopš Otrā pasaules kara laikiem.

"Farmaceitiskie preparāti ir sīkāks piesārņotājs, taču tas ir būtisks, un šis process ir nekontrolējams. Taču mēs noteikti varam teikt, ka zināmu daudzumu tonnu katra valsts nomet Baltijā, un tas nopietni ietekmē ekosistēmu," paskaidroja Lisovskis.

Abi eksperti paskaidroja, ka ūdens attīrīšanas sistēmas nespēj filtrēt medikamentus, tāpēc pusizšķīdušās zāles nosēžas ūdenstilpņu dzīlēs.

Medikamenti visvairāk kaitē bezmugurkaulniekiem

Kuprijanovs norādīja, ka jūras ekologus īpaši satrauc tāds preparāts kā diklofenaks – zinātnieki konstatējuši tā būtisku koncentrāciju.

Cilvēka organisms spēj tamlīdzīgas vielas, taču zemākiem organismiem, piemēram, moluskiem vai vēžveidīgajiem klājas grūtāk.

"Viņi gūst toksisku saindēšanos. Tas pats diklofenaks noved pie osmoregulācijas* traucējumiem vai nieru mazspējas. Pie tam tas notiek visiem, sākot no moluskiem un beidzot ar zivīm un pat putniem," paskaidroja Kuprijanovs.

Taču, viņš piebilda, sintētisko vielu ietekmi uz barības ķēdītes līmeņiem, kuros viens dzīvais organisms pārtiek no otra, zinātnieki vēl nav izpētījuši, – procedūra ir visai sarežģīta.

Sergejs Lisovskis ar nožēlu atzīmēja, ka medikamentu piesārņojuma intensitāte sāka veidoties aptuveni pirms 30 gadiem un ar laiku tikai pieaugs.

"Pat tagad, kad daudzi cilvēki kļūst par veselīga dzīves veida ideoloģijas piekritējiem un cenšas lieku reizi neiet uz aptieku, farmaceitisko līdzekļu ražotājus tas neapturēs. Un nenopirktie preparāti tiks utilizēti caur izgāztuvju vai kanalizācijas sistēmu," paskaidroja ekologs.

Nederīgās zāles ir jānodod aptiekās

Farmaceite Natālija Borovikova pastāstīja Sputnik Igaunija, ka zāles, izņemot antibiotikas, iespējams lietot vēl pusgadu pēc derīguma termiņa beigām.

Viņa brīdināja, ka nederīgās zāles ir bīstami utilizēt patstāvīgi, tās aizliegts izmest atkritumos vai noskalot kanalizācijā. Nevajadzīgos preparātus ieteicams nodot aptiekā, pie tam tos nevajag izņemt no iepakojuma vai pārliet citā tarā.

Baltijas jūra. Foto no arhīva
© Sputnik / Евгения Новоженина

Farmaceite atgādināja, ka visas kaitīgās vielas uzkrājas dabā, caur notekūdeņiem nokļūst dzeramajā ūdenī, tātad – cilvēka organismā.

"Tās pašas antibiotikas uzkrājas organismā un vienkārši pēc tam vairs nepalīdz, parādās rezistence (organisma noturība pret dažādiem faktoriem – red.). Tāpat uzkrājas arī kaitīgās vielas no citām zālēm," paskaidroja Borovikova.

Tā kā aptiekas atrodamas uz katra stūra, nav grūti aiznest un nodot medikamentus pa ceļam uz darbu vai mājup, viņa piezīmēja. Ja ir vēlēšanās, cilvēks var aizpildīt anketu, kurā tiek norādītas nodotās zāles.

Igaunijas iedzīvotāji tagad saudzīgāk izturas pret dabu

Medikamenti nav vienīgais, kā dēļ cieš Baltijas jūras ekoloģija. Stokholmas Apkārtējās vides institūta pētījumu rezultāti liecina, ka 80% atkritumu nokļūst ūdenī no piekrastes zonām un pludmalēm. Vēl 20% atnes upes, kas ietek jūrā.

Gandrīz pusi atkritumu, kas nokļūst jūrā, veido cigarešu izsmēķi, un vēl viena aktuāla problēma ir plastmasa.

Ivans Kuprijanovs paskaidroja, ka makroskopiskie atkritumi jūrā galvenokārt nokļūst no atsevišķiem cilvēkiem. Tie dreifē pa viļņiem un galu galā nokļūst krastā, kur tos savākt ir vieglāk. Lai arī tas neatrisina problēmu, Baltijas jūrai pagaidām veicas vairāk nekā Vidusjūrai, kur dažos rajonos plastmasas jau ir vairāk nekā planktona.

"Kāda projekta ietvaros cilvēki apstaigāja dažādus Igaunijas krasta līnijas rajonus un kontrolēja uzkrātos atkritumus. Viņu atskaites liecina, ka pēdējo 10 gadu laikā atkritumu daudzums sarucis par 40%. Cilvēkos parādās sajūta, ka viņi ir atbildīgi dabas priekšā," uzsvēra Kuprijanovs.

*Osmoregulācija – process, kas regulē ūdens daudzumu un sāļu koncentrāciju dzīvnieku organismos.

39
Pēc temata
Antidepresanti lašu organismā: kā cilvēki mainījuši zivju paradumus
Ūdens izpēte Latvijā: kafiju var dzert no upes, un pie reizes – paārstēt diabētu
Iprīts, luizīts un citi biedējošie Baltijas jūras noslēpumi
Cik ilgs mūžs vēl lemts Baltijas jūrai
Patria 6х6

Neizdevīgi: Igaunija nevēlas izstrādāt bruņutransportieri kopā ar Latviju un Somiju

17
(atjaunots 11:30 24.10.2020)
Pēckara laika kravas mašīnas Volvo Viking vai Scania ar brezenta jumtu nav īpaši piemēroti armijas vajadzībām, tādēļ Latvija nolēma izstrādāt jaunu bruņutransportieri sadarbībā ar Somiju; savukārt igauņi nolēma, ka šis projekts ir dārgs un neizdevīgs.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Ideja radīt Somijas uzņēmumā Patria Lans Oy bruņutransportieri Baltijas valstu vajadzībām paliek tikai Latvijas un Somijas iecere. Igaunija izstājās no projekta tā dārdzības un nepietiekamo priekšrocību dēļ, vēsta Neatkarīgā.

Lietuviešiem "Vilkas", igauņiem "Pasi"

No trim Baltijas valstīm Latvijai bruņumašīnas ir vajadzīgas visvairāk, jo mācībās un kaujas misijās nākas braukt ar vecām grabažām, kuras tai savulaik pa lēto pārdeva vai pat atdeva sabiedrotie no dažādām valstīm. Pēckara laika Volvo Viking, visurgājēji Unimog vai Scania kravas mašīnas ar brezenta jumtu nav īpaši piemēroti, lai nogādātu karavīrus frontes līnijā – un lai principā kādu kaut kur nogādātu kara apstākļos.

Daļēji šo problēmu atrisina vieglo tanku CVRT iepirkums, taču karavīriem ir jābrauc ne tikai pa purviem vai smilšainiem laukiem, tādēļ viņiem ir nepieciešamas arī mašīnas ar riepām.

Kaimiņiem situācija ar bruņu transportu ir krietni labāka, tādēļ viņi arī necīnījās par sadarbību ar somiem. Lietuviešus šis projekts vispār neinteresē – viņi deva priekšroku vācu bruņumašīnām Boxer ar Izraēlas ražojuma torņiem un lietuviskoto nosaukumu Vilkas ("Vilks"). Līdz nākamā gada beigām, ja koronavīruss neizjauks plānus, lietuviešiem bruņojumā kopumā būs 88 "vilki".

Бронемашина немецкого производства Boxer на вооружении армии Литвы
Vācijas ražojuma bruņumašīna Boxer Lietuvas armijas bruņojumā

Savukārt Igaunijas armijai ir vairāk nekā simts sešu riepu somu transportieru Patria Pasi. Tās nav sliktas mašīnas, taču ir novecojušas un ir ievērojami nolietotas militārajās misijās: daudzām smago ieroču pārvadāšanas dēļ ir bojāts priekšējais tilts. Tādēļ igauņiem jauno somu bruņumašīnu piegādes kļūtu par loģisku soli.

Бронетранспортер Patria Pasi
Bruņutransportieris Patria Pasi

Taču turpinājuma nodoma protokoliem, kas tika parakstīti šogad, nebūs. Igaunijas Sabiedriskā televīzijas un radio korporācija (Eesti Rahvusringhääling) paziņoja, ka Igaunijas bruņotie spēki nespēja vienoties ar Somijas pusi par trim galvenajām sadarbības pozīcijām: bruņutransportiera platformas izstrādes cenu, mašīnas galīgo cenu un Igaunijas uzņēmumu dalību ražošanā.

Tādēļ vismaz šajā posmā igauņi ar latviešiem un somiem šajā virzienā nesadarbosies.

Īpaši arī negribējās

Pēc Aizsardzības pētījumu centra Bruņutehnikas nodaļas vadītāja Ivara Jansona sacītā, igauņiem jaunu bruņumašīnu nepieciešamība nav tik aktuāla. Vecais transports vēl strādā, savukārt tirgū ir pieejamas arī citas bruņutransportieru markas, kuras atbilst Igaunijas armijas vajadzībām un finanšu iespējām.

Jāsaka, ka igauņi no sākta gala piedalījās šajā iecerē ar nedivdomīgu piesardzību, parakstot vēstuli par nolūku, savukārt pēcāk tehnisko vienošanos ar dažu mēnešu kavējumu.

Beigās līgums par 6x6 bruņumašīnu sistēmas pētījumu un izstrādi parakstīja Latvija, Somija un Patria. Igauņi – nē.

Финский бронетранспортёр Patria 6х6
© Photo Patria
Somu bruņutransportieris Patria 6x6

Tas, ka igauņi izstājās no projekta dārdzības un neatbilstības dēļ, nedaudz izbrīna, jo sākumā sadarbībai kā reiz bija jāatrisina šīs problēmas. Vismaz par to tika teikts publiskā paziņojumā:

"Tehniskās vienošanās mērķis ir radīt rentablus risinājumus visu trīs valstu sauszemes spēku spēju prasībām, lai nodrošinātu ne tikai izdevīgāku iepirkuma piedāvājumu, bet arī partnervalstu bruņutehnikas savstarpējo savietojamību un to piegādes drošību, tai skaitā vietējās transportlīdzekļu uzturēšanas un remonta kapacitātes izveidi, kā arī iespējamu vietējās industrijas kapacitātes stiprināšanu, vēlāk iesaistoties transportlīdzekļu ražošanā un piegādes ķēdes attīstīšanā."

Virza Somijas ražojumu

Vērts atgādināt, ka šopavasar izskanēja publiski pārmetumi no vācu uzņēmuma Unimog pārstāvjiem Latvijas Aizsardzības ministrijai, ka tā visaugstākajā līmenī lobē Somijas piegādātāju intereses.

Pretenzijas skāra 2017. gada taktisko kaujas transportlīdzekļu 4x4 iepirkumu, kurš tika apturēts 2019. gadā pēc tam, ka Iepirkumu uzraudzības birojs konstatēja pārkāpumus. Izrādījās, ka Somijas ražojuma Sisu GTP mašīna, kura tika atzīta par uzvarētāju, tika testēta atšķirīgi no citiem pretendentiem.

Lai gan no profesionāļu viedokļa mašīna bija teicama, konkursu apturēja, savukārt jauns konkurss netika izsludināts. Tā vietā sadarbību ar somiem sāka attīstīt ar savstarpēja 6x6 bruņumašīnas radīšanas projekta starpniecību uz Somijas Patria bāzes.

Aizsardzības ministrija cer, ka pirmos eksemplārus varēs notestēt jau šī gada beigās. Pēc tam tiks pieņemts lēmums par šo mašīnu piegādi lielākos apmēros.

Солдат ВС Швеции возле Patria XA-360 AMV
© AFP 2019 / JONATHAN NACKSTRAND
Zviedrijas BS karavīrs pie Patria XA-360 AMV
17
Tagi:
Baltija, ieroči
Pēc temata
Nosaukts labākais tanks trešajam pasaules karam
Krievijas "Cirkon" padarījis bezjēdzīgu ASV globālā trieciena koncepciju
"Viņi ir tik stipri, kā vēl nekad": NATO novērtēja Krievijas armijas spēku
"Kaut kam gatavojas": kāpēc ASV pārkrāsojušas lidmašīnas Krievijas GKS krāsās
Lux Express autobuss Tallinas autoostā, foto no arhīva

Lux Express vēlas izveidot "Baltijas burbuli" ar Sanktpēterburgu

17
(atjaunots 19:22 21.10.2020)
Sanktpēterburgas iedzīvotāji vēlētos braukāt uz Baltijas valstīm un Somiju vēl līdz pilnai robežu atvēršanai.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Tā saucamā tūrisma burbuļa izveidošana starp Igauniju un Krievijas pierobežas reģioniem ir iespējama, un tam būtu ekonomiska jēga, taču jautājums ir par to, kad to varēs izdarīt, paziņoja telekanāla ERR rīta raidījuma "Kafija+" ēterā autobusu kompānijas Lux Express valdes loceklis Raits Remmels.

Ideja izveidot "tūrisma burbuli" ar Krieviju tika šoruden izteikta arī Somijā, savukārt Lux Express veiktā aptauja 2000 Sanktpēterburgas iedzīvotāju vidū parādīja, ka aptuveni 80% respondentu vēlētos braukāt uz Baltijas valstīm un Somiju vēl līdz pilnai robežu atvēršanai.

Pēc Remmela sacītā, jautājums ir drīzāk par termiņiem.

"Es domāju, ka tas ir iespējams, cits jautājums – kad. Līdz ar robežu atvēršanu nebūs tā, ka reiz visu pasauli atvērs, un visi drīkstēs ceļot. Tas būs pakāpeniski, un tad jau kaimiņvalstīm ir savā starpā jāvienojas, ar kādiem nosacījumiem. Un tad jau cilvēki pakāpeniski varēs ceļot," sacīja viņš.

Remmels atzīmēja, ka Igaunijai jau ir pozitīva "tūrisma burbuļa" izveidošanas pieredze ar Latviju un Lietuvu.

"Pie tā tiek strādāts, vienkārši skatās uz situāciju, kāda tā ir. Un vasara mums pierādīja – kad ir šāda iespēja, cilvēki ceļo. Tādēļ šie burbuļi strādā, un ceru, ka kaut kādā brīdī Ļeņingradas apgabals un Sanktpēterburga nāks tiem klāt," sacīja Remmels.

Pērnā gada beigās kompānija Lux Express nosauca maršrutu Rīga – Sanktpēterburga par vienu no perspektīvākajiem saviem maršrutiem, tai skaitā pateicoties bezmaksas vīzu ieviešanai uz Krieviju.

Robežu slēgšana Covid-19 pandēmijas dēļ radīja lielu triecienu kompānijas darbībai, kura paziņoja par gaidāmo darbinieku skaita samazināšanu.

17
Tagi:
Krievija, Igaunija, koronavīruss, pasažieru pārvadājumi, Lux Express
Pēc temata
Lietuvas tūristi izglāba vasaru Liepājā
"Baltijas burbulis" plīsīs: pierobežas iedzīvotāji nevēlas ievērot pašizolāciju
Lockheed Martin F-35 Lightning II

ASV nosauca galveno NATO ieroci pret Krieviju

0
(atjaunots 20:25 24.10.2020)
Pēc analītiķu domām, kaujas darbību gadījumā, F-35 spēs izlauzties cauri Krievijas PGA sistēmai un sniegt "ievērojamu pienesumu konflikta pirmajās stundās".

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Amerikas piektās paaudzes iznīcinātājs F-35 ir vienīgā lidmašīna, kura spēs pretoties Krievijai iespējamā konflikta gadījumā Eiropā, vēsta RIA Novosti.

Par to teikts stratēģiskās analītikas centra RAND ziņojumā.

"NATO iespējas intensīva konflikta apstākļos ar Krieviju uzlabosies līdz ar simtiem piektās paaudzes iznīcinātāju parādīšanos 2020. gados," pārliecināti amerikāņu eksperti.

Pēc analītiķu domām, kaujas darbību gadījumā, F-35 spēs izlauzties cauri Krievijas PGA sistēmai un sniegt "ievērojamu pienesumu konflikta pirmajās stundās".

Tādējādi, alianses valstīm, kuras parakstījušas F-35 piegādes līgumus, būs jāpilnveido sava gaisa flote, lai nākotnē rīkotu savstarpējas operācijas ar jaunā iznīcinātāja dalību, uzskata organizācijā.

F-35 ir piektās paaudzes iznīcinātājs-bumbvedējs, kurš, izņemot ASV, atrodas vairāku to sabiedroto bruņojumā (nelielā skaitā). Lockheed Martin F-35 Lightning II radīšanas programma jau ir izmaksājusi aptuveni 1,5 triljonus dolāru – tā ir dārgākā ieroču ražošanas programma vēsturē.

Pērnā gada novembrī ASV Valsts kontrole paziņoja, ka Pentagons saskāries ar problēmām jaunā iznīcinātāja apkalpošanā rezerves daļu trūkuma dēļ un nepilnībām autonomās loģistikas informācijas sistēmas darbā.

0
Tagi:
ieroči, NATO, ASV
Pēc temata
Amerikāņu F-35 jaunas grūtības – sadursme ar degvielas uzpildītāju
Lidosim "prātīgi"? Kāda valsts pirmā varēs iegādāties Krievijas jauno Su-57?
Nelaimīgie "Zibeņi". Kāpēc F-35 joprojām ir pats neveiksmīgākais iznīcinātājs
"Viegli nogāzties": kara lidotājs paskaidroja, kāds risks slēpjas lielā augstumā