Lāči. Foto no arhīva

Valgas apriņķa iedzīvotāji lūdz glābt no "pleskaviešu" lāčiem

36
(atjaunots 15:56 30.07.2019)
Apriņķa vecākais vērsies Apkārtējās vides ministrijā ar lūgumu atrast jaunu dzīvesvietu abiem no Krievijas ieklīdušajiem lāčiem, kuri nomocījuši vietējos iedzīvotājus.

RĪGA, 30. jūlijs — Sputnik. Apriņķa vecākais vērsies Marguss Lepiks nosūtījis vēstuli Apkārtējās vides ministra Renē Koku un Apkārtējās vides departamenta ģenerāldirektoram Riho Kupartu, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz portālu ERR.

Jūlija beigās abi lāču jaunuļi ieklīduši apriņķī iztikas meklējumos, domājams, no Pleskavas apgabala, - tobrīd parādījās pirmās ziņas, ka dzīvnieki klaiņo pa apdzīvotajām vietām, izlaupa iedzīvotāju dārzus, traucē satiksmi, apgāž atkritumu tvertnes un izmētā to saturu.

Patlaban šāda veida ziņas kļuvušas ierastas. Apriņķa vecākais atklāja, ka lāči jau ieraduši atrast iztiku cilvēku tuvumā un zaudējuši savvaļas dzīvniekiem raksturīgās bailes no cilvēka. Pēc Lepika domām, savvaļas dzīvnieki blīvi apdzīvotos rajonos apdraud cilvēkus.

Viņš aicināja Apkārtējās vides ministriju un Apkārtējās vides departamentu steidzami atrisināt situāciju, lai nodrošinātu mierīgu dzīvi.

"Mēs piedāvājam atrast jaunu, piemērotāku dzīves vietu lāčiem saprātīgā attālumā no apdzīvotajām vietām," teikts Lepika vēstulē.

Iepriekš vēstīts, ka pirms dažām dienām Krievijas organizācijas "Baltijas rūpes par dzīvniekiem" prezidente Jeļena Bobrova nosūtījusi vēstuli Igaunijas apkārtējās vides ministram Renē Kokam ar lūgumu pēc iespējas ātrāk nogādāt abus lāčus Krievijā. Viņa pastāstīja, ka lāči Poļa un Proša ir bioloģiskās stacijas "Tīrs mežs" aizbilstamie Toropeckas rajonā. Stacija nodarbojas ar bāreņos palikušo lācēnu rehabilitāciju un palīdz dzīvniekiem atgriezties savvaļas dzīvē.

Dzīvnieku aizstāve ierosināja padzīt lāčus uz Krieviju vai izvest no Igaunijas, iepriekš iemidzinot uz dažām stundām.

Iepriekš Valgas pagasta Medību padome pieprasīja Apkārtējās vides departamenta atļauju divu no Pleskavas apgabala ieklīdušo lāču nošaušanai pirms medību sezonas sākuma.

36
Pēc temata
Igaunijā ieklīduši lāči no Krievijas: mednieki lūgti nenogalināt Poļu un Prošu
Igaunijas lāči migrē uz Latviju
Uzmanību! Latvijā klīst lāči un ne no viena nebaidās
Zenīta raķešu komplekss S-350 Vitjaz, foto no arhīva

Poļu eksperts atrada Baltijas valstu vājo vietu

36
Eksperts izkritizēja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas stratēģiju aizsardzības spēju veicināšanai un piedāvāja pievērst uzmanību "lielajiem trūkumiem" PGA.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Intervijā Polske Radio Polijas Austrumu pētījumu centra eksperts Pjotrs Šimanskis izkritizēja Baltijas valstis, kuras, pēc viņa sacītā, rēķinās ar sauszemes karaspēku mobilitātes līmeni, to aizsardzības un ieroču spēku celšanu, raksta Gazeta.ru.

Šimanskis uzskata, ka Latvijai, Lietuvai un Igaunijai derētu zināt, ka viņu vājā vieta ir vidēja tāluma pretgaisa aizsardzība, ar kuru arī derētu nodarboties militāro mācību laikā kopā ar NATO.

Neskatoties uz to, ka Maskavā ne reizi vien uzsvēruši, ka negrasās pielietot spēku ne pret vienu no valstīm un sniegs atbildi tikai tieša uzbrukuma gadījumā Krievijas teritorijai, Baltijas valstis un Polija turpina cītīgi izlikties, ka tām ir nepieciešams aizstāvēties no neeksistējošajiem "Krievijas draudiem".

Tiesa, pastāvīgā NATO karaspēku virzīšana pie Krievijas robežām vairāk līdzinās tam, ka jāaizsargājas būtu Krievijai. Un tā aizsargājas, palielinot savas aizsardzības spējas.

Tādēļ nav pārsteidzoši, ka poļu eksperts raizējas par Baltijas valstu PGA.

Nevienam neļaus aizvainot Krieviju

Iepriekš bijušais KF Gaisa desanta karaspēka komandieris, Valsts domes deputāts Vladimirs Šamanovs paziņoja, ka saskaņā ar Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) kārtības rulli, uzbrukums ikvienai no līguma dalībvalstīm ir uzbrukums Krievijai. Un šāds scenārijs arī ir jāizskata. Tādēļ KF gatavojas jebkādu draudu atvairīšanai.

Savukārt tiem, kas grasās nodarīt pāri Krievijai, nāksies kārtot lietas ar Gaisa desanta karaspēku, uzsvēra Šamanovs, atzīmējot, ka patlaban Gaisa desanta karaspēks ir visuniversālākais Krievijas Bruņoto spēku karaspēks. Turklāt, pēc viņa sacītā, desantnieki pārspēj visus pēc ideoloģijas un kaujas iespējām.

PGA sistēma Patriot
© Sputnik / Игорь Зарембо

Tikmēr Polijā notiek ievērojamu ASV Armijas spēku izvietošana, kas, kā iepriekš rakstīja militārais eksperts Aleksandrs Hroļenko, vairāk atgādina "kontrolšāvienu" Eiropas starptautiskās drošības sistēmai.

ASV un Polija līdz galam saskaņoja "pastiprinātas aizsardzības sadarbības" nosacījumus un 4. augustā paziņoja par 5. ASV armijas korpusa komandēšanas darbības sākšanu Polijas teritorijā. Pēc vienošanās nosacījumiem, Polijā dislocētajiem 4500 amerikāņu karavīriem pievienosies vēl viens tūkstotis. Un tas ir tikai lielo pārmaiņu sākums.

Hroļenko atzīmēja, ka ja pie šāda izkārtojuma  divu pasaules karu dalībnieks – 5. ASV armijas korpuss – negatavojas trešajam, grūti izskaidrot tā pārdislocēšanu no Ziemeļamerikas uz Baltijas reģionu, uz valsti, kura robežojas ar Krieviju.

36
Tagi:
Baltija, PGA
Temats:
NATO austrumu flangā
Pēc temata
ASV 5. armijas korpusa pastāvīga klātbūtne Polijā ož pēc pulvera
Eksperts paskaidroja, kas Lietuvā maksās par jaunajiem amerikāņu helikopteriem
Pirmais "Fords" jāslīcina. Kāpēc ASV superkuģis vēl joprojām nav cīņasspējīgs
Redzamas kā mušas uz griestiem: Turcija izmēģina S-400 pret ASV iznīcinātājiem
Ekonomists un politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs, foto no arhīva

Politologs: Lietuva un Polija kurina krāsaino revolūciju Baltkrievijā

34
(atjaunots 12:08 09.08.2020)
Abas valstis saņem finanses no rietumiem Baltkrievijas "demokratizācijai", tāpēc tām nav izdevīgs vēlēšanu mierīgs iznākums šajā valstī, uzskata politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs.

RĪGA, 9. augusts – Sputnik. Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs apsprieda situāciju Baltkrievijā ar Polijas Ārlietu ministrijas vadītāju Jaceku Čaputoviču.

Mihails Smoļins
© Foto : из личного архива Михаила Смолина

Ministri vienojās arī turpmāk vērīgi sekot stāvoklim kaimiņvalstī, koordinēt savas darbības un uzsvēra, ka koordinācija ES līmenī ir ļoti nozīmīga.

Ekonomists un politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs intervijā Sputnik Lietuva pastāstīja, ka Lietuva un Polija ir Rietumu ģeopolitisko interešu izplatītāji attiecībās ar Baltkrieviju.

"Gan Lietuva, gan Polija ir ieinteresētas, lai prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā beigtos ar konfliktu. Tās nav ieinteresētas mierīgā vēlēšanu noslēgumā, jo abas šīs valstis gadu desmitiem ir Rietumu, Eiropas ietekmes izplatītāji Baltkrievijā un visiem spēkiem mudina šo valsti uz ģeopolitisko orientāciju pret Rietumiem. Pārsvarā – ar krāsaino revolūciju metodēm," teica analītiķis.

Pēc Nosoviča domām, Polija un Lietuva pievērsa uzmanību darbam ar Baltkrievijas iedzīvotājiem, nevis ar eliti.

"Tās gadiem ilgi strādāja pie jauna politiskā projekta Baltkrievijas aspektā, finansēja baltkrievu opozīciju, radīja plašsaziņas līdzekļus, mediju ruporus. Visiem šiem projektiem Lietuva un Polija saņem naudu no Rietumiem. Jāsaprot, ka tām nav pietiekamu līdzekļu visas šīs infrastruktūras nodrošināšanai. Tāpēc zināma attiecību uzlabošanās, kas pēdējos gados bija vērojama Baltkrievijas un Rietumu starpā, Baltijas valstīm ir kategoriski neizdevīga, jo tā atņems viņām naudas tranšus, kas ilgus gadus gāja šīm valstīm Baltkrievijas demokratizācijai," atzīmēja analītiķis.

Nosovičs atgādināja, ka pēdējos gados Lietuva pat pretojās Rietumiem Baltkrievijas jautājumā. "Laikā, kad ASV un Eiropas Savienībai attiecības ar Minsku pakāpeniski uzlabojās, Lietuva sāka asus soļus Baltkrievijas AES jautājumā," atgādināja ekonomists.

34
Tagi:
Baltkrievija, Polija, Lietuva

Nav motivācija maksāt nodokļus: Rīgā zeļ un plaukst nelegālas ballītes

0
(atjaunots 09:43 12.08.2020)
Koronavīrusa ierobežojumi netraucē rīdziniekiem rīkot nelegālas ballītes brīvdabas kinoteātru aizsegā, taču drīzumā šīm bīstamajām izklaidēm var pienākt gals.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Latvijas galvaspilsētā plaukst nelegāli nakts izklaides pasākumi, pastāstīja viens no Latvijas Bāru asociācijas dibinātājiem Arnis Bikšus, vēsta lsm.lv

Pārkāpumu mehānisms ir saistīts ar esošajiem koronavīrusa ierobežojumiem: Covid-19 uzliesmojumu dēļ pēc ballītēm klubiem, restorāniem un bāriem lika slēgties ciet pusnaktī. Ilgāk drīkst strādāt tikai brīvdabas kinoteātri. Tieši viņus izmanto kā aizsegu nelegālo ballīšu rīkošanai, kur atpūtas tie, kas nevēlas doties mājās uzreiz pēc pusnakts un nevēlas ievērot epidemioloģiskos noteikumus.

Policija jau ir ierosinājusi vairākas administratīvās lietas sakarā ar nelegālo ballīšu faktu, taču jauni video apliecinājumi šādiem pasākumiem turpina parādīties sociālajos tīklos.

Arnis Bikšus pastāstīja, ka šādas slepenas ballītes mudina ēnu ekonomikas izaugsmi. Viņš atzīmēja, ka šobrīd šis bizness ir sasniedzis nebijušus mērogus.

"Viss aiziet pelēkajā zonā mierīgi. Nekādas čeku loterijas. Nevienam nav motivācijas maksāt nodokļus. Visi saprata, ka var taisīt it kā āra kino, pagrīdes "reivus", visādas ballītes, ko visi ļoti labi zina," paziņoja Bikšus.

Viņš atzīmēja, ka par nelegālajiem pasākumiem labi informēti ir arī taksisti – viņi lieliski zina, kur jāved klientus pēc pusnakts. Pēc viņa sacītā, informācija izplatās slēgtos čatos WhatsApp un Telegram ziņapmaiņas lietotnēs.

Pašam uzņēmējam pieder bārs Cube Cafe Vecrīgā, taču viņa iestāde slēdzas ciet pusnaktī. Tiesa, Bikšus arī pats jau ir nopircis projektoru ar domu arī rīkot brīvdabas kinoseansus, taču beigās nolēma nedarīt to – viņu nepriecē perspektīva saņemt sodu 5000 eiro apmērā.

Policijā apgalvo, ka cenšas izsekot nelegālās ballītes un sodīt to organizatorus.

Pēc Bikšus domām, lai apturētu likuma pārkāpumus, vajag tikai un vienīgi atļaut bāriem un klubiem strādāt līdz diviem-trijiem naktī. Tieši ar šādu piedāvājumu Bāru asociācija vērsās pie Veselības ministrijas vadītājas Ilzes Viņķeles ("Attīstībai/Par!"). Viņa uzsvēra, ka ierobežojumi devuši pozitīvu efektu, jo vairāk uzliesmojumu izklaides iestādēs nav bijis. Taču Veselības ministrija izskatīs iespēju atļaut bāriem un restorāniem strādāt līdz diviem naktī.

0
Tagi:
nodokļi
Pēc temata
Dažiem nāksies pārdot mājas augsto nodokļu dēļ: eksperti par "kadastra" pārrēķinu
Pensionāriem-ekspatiem nākas pierādīt, ka viņi ir dzīvi
Bailes par budžetu: izdevumus neierobežos, nodokļus pacels?
Varasiestādes vēlas ievākt vairāk nodokļu: ko par to domā Latvijas sabiedrība