Vācu GKS iznīcinātājs Eurofighter

Vācijas karavīri nevarēja izlidot uz Lietuvu lidmašīnas bojājumu dēļ

40
(atjaunots 13:41 29.07.2019)
Tehniskās apskates laikā tika konstatēts lidaparāta dzinēja bojājums.

RĪGA, 29. jūlijs – Sputnik. Vācu karavīri, kam vajadzēja ierasties Kauņā, lai papildinātu NATO bataljona rindas, nevarēja izlidot uz Lietuvu Vācijas Gaisa spēku lidmašīnas bojājuma dēļ, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz izdevumu Der Spiegel.

Airbus А310 vajadzēja izlidot no Ķelnes sestdien, taču tehniskās apskates laikā tika konstatēts lidaparāta dzinēja bojājums. Rezultātā izlidošana tika atlikta līdz svētdienai.

Vienlaikus 16 kājnieku kaujas mašīnas Marder un viena remonta mašīna Büffel tika nosūtīta uz Lietuvu ar vilcienu, vēsta Der Spiegel.

Lietuva, tāpat kā citas Baltijas valstis, aizvien biežāk paraksta aizsardzības līgumus ar ASV par nopietnām summām, aizbildinoties ar it kā redzamajiem "Krievijas draudiem". Baltijas valstīs izvietoti alianses ātras reaģēšanas spēki. Kopš 2014. gada NATO un ASV palielina militārās tehnikas apjomu un militāro mācību skaitu Baltijas reģionā.

Krievijas valdība jau vairākkārt ir atzīmējusi, ka Maskava neplāno nekādus uzbrukumus. Krievija norāda, ka rietumu militārā bloka valstis izmanto runas par "Krievijas iespējamo agresiju" un palielina pret Krieviju vērsto histēriju, lai tādējādi pēc iespējas pietuvotos Krievijas robežām.

Krievijas Drošības Padomes sekretāra vietnieks Mihails Popovs atzīmēja, ka divu gadu laikā NATO ātrās reaģēšanas spēku skaits pieaudzis 1,6 reizes – no 25 līdz 40 tūkstošiem cilvēku.

Savukārt Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško paziņoja, ka NATO dalībvalstu militārie izdevumi pērn pārsnieguši vienu triljonu dolāru – šī summa 22 reizes pārsniedz Krievijas izdevumus aizsardzībai.

40
Pēc temata
Bailes no KF karavīriem un nāve zem nolūzuša koka zara: kā klājas NATO bataljonam Lietuvā
Eksperts: NATO palielinās militāro mācību skaitu Baltijā
NATO pastiprināšanās Baltijas jūrā: psiholoģisks spiediens argumenta kārtā
Lietuvā aizturēti astoņi piedzēruši britu karavīri
Baltijas jūras piekraste, foto no arhīva

Igaunija un Latvija kopīgiem spēkiem cīnīsies ar Baltijas jūras piesārņošanu

15
(atjaunots 20:24 02.07.2020)
Igaunijas un Latvijas upes ietek Rīgas jūras līcī un nes tajā Baltijas jūru nogalinošo fosforu un slāpekli.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Igaunijas un Latvijas varasiestādes un zinātnieki uzsākuši savstarpēju projektu, kura mērķis ir noskaidrot piesārņojošo vielu ieskalošanas apjomu upēs, kuras ietek Baltijas jūrā, vēsta EER.

Baltijas jūra un visi Igaunijas un Latvijas piekrastes rajoni atrodas sliktā stāvoklī. To galvenokārt ir izraisījis fosfora un slāpekļa pārums ūdenī – tie izraisa strauju aļģu vairošanos.

Visas Baltijas jūras reģiona valstis ir uzņēmušās saistības samazināt fosfora un slāpekļa daudzumu, kurš nokļūst jūrā.

Gandrīz 87% slāpekļa un 97% fosfora nokļūst Rīgas jūras līcī caur upēm, tādēļ pirmām kārtām ir jāattīra no piesārņojuma tieši tās. Taču šobrīd valstis nezina, cik daudz fosfora un slāpekļa var būt upē, kura ietek jūrā, kā attīrīt ūdeni un kādu ietekmi uz piesārņojumu rada cilvēks.

Dabiskais fosfora un slāpekļa saturs upēs dažādās valstīs atšķiras, turklāt Igaunijā un Latvijā atšķiras pieļaujamais fosfora un slāpekļa daudzums upēs, kuras ietek jūrā. Taču, tā kā abas valstis ir saistītas ar Rīgas jūras līci, šie rādītāji nedrīkst būtiski atšķirties, pretējā gadījumā tas nozīmēs, ka viena no valstīm ir noteikusi vai nu pārāk bargas, vai arī pārāk mīkstas ekoloģiskās prasības, salīdzinot ar kaimiņvalsti.

Savstarpēja projekta ietvaros tiks izpētīts Latvijas Salacas upes un Igaunijas Pērnavas upes stāvoklis. Projekta kopējās izmaksas sastāda vairāk nekā 300 tūkstošus eiro. Izpēte tiks pabeigta 2021. gada decembrī.

15
Tagi:
Latvija, Igaunija, Baltijas jūra
Pēc temata
ES vides komisārs norūpējies par delfīnu likteni Baltijas jūrā
Baltijas jūrā parādījušās zilaļģes
Ukmerģes slimnīca, foto no arhīva

Lietuvas slimnīcu apsūdz sievietes nāvē Covid-19 uzliesmojuma laikā

17
(atjaunots 16:21 02.07.2020)
Sievietes nāves liecinieki pie Ukmerģes slimnīcas durvīm noslēdza miera vienošanos un piekrita vairs neizplatīt incidenta video.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Centriskās partijas "Labklājīgā Lietuva" priekšsēdētāja vietnieks Kristups Krivicks apsūdzēja Ukmerģes pilsētas slimnīcu pacientes ar koronavīrusu nāvē, raksta Sputnik Lietuva.

Šī gada martā Ukmerģē notika Covid-19 saslimšanas uzliesmojums, tostarp pilsētas slimnīcas ārstu vidū. Marta beigās slimnīcā vairs nepalika neviena ārsta – viņi bija vai nu slimi, vai arī atradās divu nedēļu karantīnā, tādēļ uz Ukmerģi tika pārvesti uz darbu mediķi no citām pašvaldībām.

Lietuvas arodbiedrības "Solidaritāte" portālā iepriekš tika publicēta informācija par to, ka 20. martā ātrās palīdzības darbinieki atveda uz Ukmerģes slimnīcu pacienti kritiskā stāvoklī, taču viņu nepieņēma neatliekamās palīdzības nodaļā, lai gan par viņas nogādāšanu slimnīcā un stāvokli bija zināms jau pirms ierašanās. Pacientes pašsajūta strauji pasliktinājās, tādēļ ātrās palīdzības darbinieki centās reanimēt viņu ar pieejamiem līdzekļiem, taču sievieti neizdevās glābt.

"Nespēju noticēt notiekošajā, ātrās palīdzības ārsti nofilmēja video, lai viņiem būtu pierādījumi tam, ka mirstošo pacienti neielaida slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā, lai gan bija zināms par pacientes smagā stāvoklī nogādāšanu. Un par filmēšanu saņēma naudas sodus!!! Tagad slimnīcas vadība piespiedusi viņus iznīcināt šokējošo video, apmaiņā pret to piekrītot atcelt naudas sodus. Šokējošs stāsts. Un šis nav pirmais gadījums, kad šokē veselībai un dzīvībai bīstamā nekārtība Ukmerģes slimnīcā," uzrakstīja politiķis savā Facebook lapā.

Pēc ātrās palīdzības ārstu sacītā, video filmēšana bija vienīgais veids pierādīt, ka Ukmerģes slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļa neizpildīja reanimēto pacientu uzņemšanas pienākumus. Turklāt, kā norāda arodbiedrība, Ukmerģes slimnīca ir sabiedriska vieta, speciāla fotografēšanas un filmēšanas atļauja tās teritorijā nav nepieciešama.

Pagājušajā nedēļā, 22. jūnijā, darba strīdu komisijas sēdē starp ātrās palīdzības un Ukmerģes slimnīcas darbiniekiem tika noslēgta miera vienošanās. Slimnīca apņēmās atcelt naudas sodus attiecībā pret mediķiem, kuriem atbildes kārtā ir jāiznīcina viņu rīcībā esošais video visās pieejamās ierīcēs un datu nesējos, kā arī informēt personas, kurām šis video tika nosūtīts, par tā neizplatīšanu.

17
Tagi:
koronavīruss, Lietuva
Lielbritānija

Mediji: Lielbritānija ieviesīs individuālās sankcijas pret Krievijas pilsoņiem

0
(atjaunots 09:36 06.07.2020)
Financial Times vēsta, ka Lielbritānijas ārlietu ministrs publiskos sarakstu – Krievijas un Saūda Arābijas pilsoņus, pret kuriem tiks ieviestas sankcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem.

RĪGA, 6. jūlijs - Sputnik. Šodien Lielbritānijas ārlietu ministrs Dominiks Rābks publicēs Krievijas un Saūda Arābijas pilsoņu sarakstu, pret kuriem tiks ieviestas sankcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem "Magņitska grozījumu" ietvaros, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Financial Times.

Saskaņā ar izdevuma datiem, vairākiem Krievijas valstspiederīgajiem tiks liegta iebraukšana Lielbritānijā, viņu konti britu bankās tiks iesaldēti. Financial Times raksta, ka sarakstā būšot "spīdzinātāju, slepkavu un izvarotāju" vārdi.

Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Rāba melnajā sarakstā būs pilsoņi, kas, pēc Londonas domām, ir jurista Sergeja Magņitska nāves līdzzinātāji. Sankcijas, pēc izdevuma informācijas, stāsies spēkā nekavējoties.

Izdevums norāda, ka sarakstā būs arī Saūda Arābijas pavalstnieki, kas turēti aizdomās par opozīcijas žurnālista Džamala Hašodži slepkavību.

"Ar šī likumdošanas akta palīdzību Lielbritānija saņems jaunas pilnvaras un varēs aizliegt iebraukšanu Lielbritānijā tiem, kuri vainojami par cilvēktiesību rupjiem pārkāpumiem, naudas līdzekļu novirzīšanu uz mūsu bankām un labuma gūšanu no mūsu ekonomikas," sankciju plānus komentēja Dominiks Rābs.

Pēc viņa vārdiem, vēlāk šogad melno sarakstu plānots paplašināt: ierobežojumi tiks attiecināti uz cilvēkiem, kas turēti aizdomās par korupciju, žurnālistu vajāšanu un cilvēku aizvainošanu reliģiskās pārliecības dēļ.

Pie tam Rābs atzina, ka ir "mazliet satraukts" par to, kā jaunais sankciju režīms ietekmēs divpusējās attiecības, tomēr, pēc viņa vārdiem "no morālā viedokļa tāda rīcība būs pareiza". Viņš piezīmēja, ka Magņitska lieta, ko viņš nodēvēja par "savas paaudzes Solžeņicinu" viņa "sirdij ir ļoti tuva".

2018. gada oktobrī Lielbritānija vēstīja, ka pēc izstāšanās no ES sāks pielietot pati savu sankciju likumdošanu. Ministru kabinets solīja publicēt nacionālos sankciju sarakstus.

Likums "Par sankcijām un naudas atmazgāšanas apkarošanas pasākumiem" ar "Magņitska grozījumu", kas ļauj Lielbritānijas valdībai ieviest ierobežojumus pret personām, kas it kā pārkāpušas cilvēktiesības, stājās spēkā 2018. gada maijā. Dokumenta nolikumus iespējams piemērot tikai pēc valsts izstāšanās no ES. Likuma autors ir Boriss Džonsons, toreizējais valsts ārlietu ministrs, un viņa vietnieks Tariks Ahmads.

Lielā investīciju fonda Hermitage Capital Management darbinieks Sergejs Magņitskis, Krievijā apsūdzēts par nodokļu mahinācijām, miris pirmstiesas izmeklēšanā "Matrosskaja tišina" 2009. gada novembrī. Viņa nāve radīja plašu sabiedrisko rezonansi Krievijā un ārvalstīs.

Pazīstamais Saūda Arābijas žurnālists Džamals Hašodži no 2017. gada dzīvoja ASV un strādāja avīzē Washington Post. Viņš tika nogalināts 2018. gada oktobrī Saūda Arābijas konsulātā Stambulā. Saūda Arābijas valdība sākotnēji noliedza, ka viņš būtu pazudis no konsulāta, taču, kad parādījās video un audio ieraksti, bija spiesta atzīt: žurnālists nogalināts pēc strīda ar konsulāta darbiniekiem. Turcijas policijai neizdevās atrast viņa līķi.

0
Tagi:
sankcijas, Saūda Arābija, Krievija, Lielbritānija
Pēc temata
Tiesa Maskavā aizmuguriski arestējusi Viljamu Brauderu
Labi, ka neuzmeta bumbu uz galvas: Lembergs tagad ir kā Kims Čenuns
Kopā ar Lembergu: JKP lika saprast, ka vēlas redzēt Šķēli "Magņitska sarakstā"
"Magņitska akts" Eiropā: EPPA aicina visus sekot Latvijas piemēram