Vācu GKS iznīcinātājs Eurofighter

Vācijas karavīri nevarēja izlidot uz Lietuvu lidmašīnas bojājumu dēļ

40
(atjaunots 13:41 29.07.2019)
Tehniskās apskates laikā tika konstatēts lidaparāta dzinēja bojājums.

RĪGA, 29. jūlijs – Sputnik. Vācu karavīri, kam vajadzēja ierasties Kauņā, lai papildinātu NATO bataljona rindas, nevarēja izlidot uz Lietuvu Vācijas Gaisa spēku lidmašīnas bojājuma dēļ, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz izdevumu Der Spiegel.

Airbus А310 vajadzēja izlidot no Ķelnes sestdien, taču tehniskās apskates laikā tika konstatēts lidaparāta dzinēja bojājums. Rezultātā izlidošana tika atlikta līdz svētdienai.

Vienlaikus 16 kājnieku kaujas mašīnas Marder un viena remonta mašīna Büffel tika nosūtīta uz Lietuvu ar vilcienu, vēsta Der Spiegel.

Lietuva, tāpat kā citas Baltijas valstis, aizvien biežāk paraksta aizsardzības līgumus ar ASV par nopietnām summām, aizbildinoties ar it kā redzamajiem "Krievijas draudiem". Baltijas valstīs izvietoti alianses ātras reaģēšanas spēki. Kopš 2014. gada NATO un ASV palielina militārās tehnikas apjomu un militāro mācību skaitu Baltijas reģionā.

Krievijas valdība jau vairākkārt ir atzīmējusi, ka Maskava neplāno nekādus uzbrukumus. Krievija norāda, ka rietumu militārā bloka valstis izmanto runas par "Krievijas iespējamo agresiju" un palielina pret Krieviju vērsto histēriju, lai tādējādi pēc iespējas pietuvotos Krievijas robežām.

Krievijas Drošības Padomes sekretāra vietnieks Mihails Popovs atzīmēja, ka divu gadu laikā NATO ātrās reaģēšanas spēku skaits pieaudzis 1,6 reizes – no 25 līdz 40 tūkstošiem cilvēku.

Savukārt Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško paziņoja, ka NATO dalībvalstu militārie izdevumi pērn pārsnieguši vienu triljonu dolāru – šī summa 22 reizes pārsniedz Krievijas izdevumus aizsardzībai.

40
Pēc temata
Bailes no KF karavīriem un nāve zem nolūzuša koka zara: kā klājas NATO bataljonam Lietuvā
Eksperts: NATO palielinās militāro mācību skaitu Baltijā
NATO pastiprināšanās Baltijas jūrā: psiholoģisks spiediens argumenta kārtā
Lietuvā aizturēti astoņi piedzēruši britu karavīri
Jaceks Čaputovičs

Baltijas valstis nav pārliecinājušas Poliju savas robežas neatvērs

11
(atjaunots 09:11 03.06.2020)
Polija ir gatava izvērtēt iespēju atvērt robežas ar Baltijas valstīm, taču tikai pēc dažām nedēļām – patlaban valstij ir citas prioritātes.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministri nav panākuši no Polijas kolēģa solījumu tuvākajā laikā atvērt valsts robežas Baltijas valstu iedzīvotājiem, vēsta EER.

Vakar Edgars Rinkēvičs, Lins Linkēvičs, Urmass Reinsalu un Jaceks Čaputovičs pirmo reizi pēc vairākiem mēnešiem tikušies personīgi, ne video konferencē. Rinkēvičs savā lapā Twitter publicēja fotogrāfijas no "Baltijas kvarteta" pasteigas pa Tallinu – bez maskām un ievērojot divu metru distlanci.

​Kopīgais paziņojums par tikšanās rezultātiem publicēts Latvijas ĀM vietnē. Ministri apsprieda eirofondu palīdzību valstīm, kas cietušas Covid-19 rezultātā, "Triju jūru iniciatīvu", "Austrumu partnerību" un atslēgšanos no BRELL.

Tomēr savu galveno mērķi – panākt Polijas robežu atvēršanu – Baltijas valstu pārstāvji nav panākuši.

"Poliju tas (Baltijas valstu robežu savstarppēja atvēršana – red.) iedvesmo, taču mums ir citāda problēmu skala," Čaputovičs konstatēja preses konferencē.

Tallinā
© Sputnik / Вадим Анцупов

Viņš pievērsa klātesošo uzmanību situācijai kaimiņos – Vācijā un Čehijā. To robežas ik dienas šķērso desmitiem tūkstošu cilvēku. Politiķis norādīja, ka koronavīrusa izplatībkas līmenis Vācijā ir manāmi augstāks nekā Polijā, lai arī Polija ir atļāvusi darba migrāciju ES pilsoņiem.

Komentējot Polijas robežu iespējamo atvēršanu tūristiem, Čaputiovičs paskaidroja, ka tādu lēmumu varētu pieņemt vairāku nedēļu laikā.

"Ceru, ka tuvāko nedēļu laikā būs iespējams atcelt ierobežojumus tūristiem," viņs teica.

Bez tam Rinkēvičs preses konferencē pastāstīja, ka Latvija nolēmusi ieguldīt 20 miljonus eiro kopīgajā investīciju fondā "Triju jūru iniciatīvas" ietvaros. Iepriekš līdzīgu lēmumu pieņēma Igaunija. Reinsalu pastāstīja, ka šīs iemaksas ir svarīgas, lai panāktu, ka fonds saņems ASV apsolīto miljardu dolāru.

11
Tagi:
pandēmija, Polija, Baltija
Pēc temata
Robežkontrole starp Latviju un Lietuvu ir atcelta
Nosovičs paskaidroja, kāpēc Baltija steidzina Poliju un Somiju pavērt robežas
Polija atver robežas: atļauti tranzītbraucieni
Uz neatgriešanos: Baltija pieprasījusi 1,2 miljardus eiro atslēgšanai no BRELL
Tallinā

Poliju vēlas pievienot "Baltijas burbulim"

41
(atjaunots 17:11 02.06.2020)
Polijas ārlietu ministru centīsies pierunāt atvērt robežas Baltijas valstu iedzīvotājiem un izveidot vienotu tūrisma zonu.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Šodien Baltijas valstu ĀM vadītāji pārrunās Tallinā centīsies pierunāt Poliju atvērt robežas, raksta EER.

Baltijas valstu ārlietu ministri atjaunojuši tikšanās klātienē – Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs publicēja Twitter fotogrāfijas no Igaunijas galvaspilsētas, kur notiks savstarpēja robežu atvēršanas apspriede kopā ar Polijas ĀM vadītāju Jaceku Čaputoviču.

​Iepriekš Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis piedāvāja Polijai pievienoties Baltijas valstīm, kuras atvērušas iekšējās robežas, un izveidot vienotu tūrisma zonu.

Šo piedāvājumu atbalsta arī Igaunijā.

"Protams, tā kā Igaunija, Latvija un Lietuva nolēmušas piešķirt bez karantīnas iebraukšanu Polijas iedzīvotājiem, tad, pašsaprotami, būtu pozitīvi, ja Polija atbildētu ar tādu pašu lēmumu," pirms pārrunām sacīja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.

Tāpat ministrs pauda cerību, ka Somija drīzumā atvērs robežu tūristiem no Igaunijas, jo somu tūristiem Igaunijas robeža ir atvērta.

"Esam ieinteresēti, lai Somija atceļ šos ierobežojumus. Pēc maniem aprēķiniem, šobrīd nav objektīvu iemeslu, kuru dēļ Somija nevarētu pieņemt tādu pašu lēmumu, kādu Igaunija pieņēmusi attiecībā uz Somiju," piebilda Reinsalu.

Pagaidām ES nolemts, ka Šengenas zonas ārējās robežas paliks slēgtas līdz 15. jūnijam, taču šonedēļ Rinkēvičs paziņoja, ka vēl pirms šī datuma liela daļa Eiropas var kļūt par "brīvu ceļošanai".

Pēc Reinsalu domām, 15. jūnijā var notikt masveida Šengenas zonas iekšējo robežu atvēršana.

"Protams, atsevišķas valstis var saglabāt noteiktus izņēmumus, taču zināms solis uz priekšu tiks sperts. Pats grūtākais jautājums – kas būs ar Šengenas ārējām robežām. Mums šeit arī ir skaidra perspektīva, jo aiz mūsu robežas atrodas viens no vīrusa epicentriem izaugsmes fāzē, ja paskatās uz Baltkrieviju vai Krieviju," sacīja Igaunijas ārpolitikas iestādes vadītājs.

41
Tagi:
tūrisms, Baltija
Pēc temata
Arodbiedrības: pēc robežu atvēršanas desmitiem tūkstošu cilvēku var pamest valsti
Bulgārija atvērusi robežu visiem ES pilsoņiem
Tūrisma glābšanai Latvijā ir nepieciešamas oriģinālas idejas
Eksperts: lietuvieši un igauņi nesteidz braukt uz Latviju
 Vilis Krištopāns

Krištopāns: valdība slīcina ekonomiku, valsts nākotne medīt zaķus

0
(atjaunots 16:52 03.06.2020)
Visgudrākā politika būtu panākt, lai Latvijā ierastos bagātnieki, taču valdība plānveidīgi iznīcina valstij izdevīgo uzturēšanās atļauju programmu.

RĪGA, 3. jūnijs – Sputnik. Gandrīz puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju – 48% atbalstīja termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas programmu apmaiņā pret investīcijām, 32% respondentu to uzskata par nevajadzīgu. Premjerministrs Krišjānis Kariņš iepriekš paziņoja, ka programma vairs nav aktuāla un būtu jālikvidē.

Cilvēkiem Latvijā patlaban nav laika pārdomām par uzturēšanās atļauju programmu, sarunā ar Sputnik Latvija paziņoja valsts bijušais Ministru prezidents Vilis Krištopāns.

"Vienkāršo cilvēku patlaban nodarbina jautājums, kā nepalikt bez darba un par ko nopirkt maizi – kādas tur uzturēšanās atļaujas! Sabiedriskais viedoklis rāda, ka 90% cilvēku tas ir absolūti vienaldzīgi. Un vēl ir cilvēki, kuri saka – nē, mēs nevienu šurp nekādā gadījumā nelaidīsim. Tā ir tuvredzīga un stulba domāšana," uzsvēra Krištopāns.

Diemžēl tikai retais saprot, ka nav liela muiža – piespiest pusmiljonu nabagu aizbraukt, atzīmēja ekspremjers.

"Pati gudrākā politika ir panākt, lai Latvijā ierastos bagātie. Tā ir uzturēšanās atļauju programmas būtība, un to ierobežo līdz ar tranzītu un dzelzceļu. Tad jau slēgsim ciet visu ekonomiku un dzīvosim kā agrāk – medīsim mežā zaķus. Diemžēl šī valstij izdevīgā programma jau ir iznīcināta, un tas ir muļķīgi. Virkne valstu cenšas piesaistīt bagātos, bet Latvijā visi pret to iebilst," konstatēja Krištopāns.

Statistika liezina, ka laikā no 2010. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam uzturēšanās atļaujas pret investīcijām Latvijā saņēma 19 121 cilvēks. Kopējie ieguldījumi Latvijas ekonomikā, kas saistīti ar uzturēšanās atļaujām, šajā periodā sastādījuši 1,5 miljardus eiro.

Martā Kariņš uzdeva vadībai sagatavot ierosinājumus ar mērķi pieņemt stingrākus uzturēšanās atļauju programmas noteikumus. Plānots, ka nekustamā īpašuma vērtība, kas tiek iegādāts termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai, tiks palielināta divkārt – līdz 500 tūkstošiem eiro.

Криштопанс: власти топят экономику, будущее - ловить зайцев в лесу
0
Pēc temata
Jurkāns: politiķi "apcērt" Latvijas iedzīvotājus kā okupētu cilti
Krištopāns: Latvijas varasvīri nedraudzējas ar galvu, ja neuzskata tranzītu par prioritāti
Kur darbojas Pabriks, tur mirst fabrikas: NATO padara trūcīgos vēl trūcīgākus
Krištopāns: visas valstis bagātos cenšas piesaistīt, tikai Latvija dara pretēji