Baltijas menca. Foto no arhīva

Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs

113
(atjaunots 14:04 28.07.2019)
Eiropas Komisijas ieviestie ārkārtas pasākumi ar mērķi izvairīties no katastrofas Baltijas jūrā, sāpīgi ietekmēs zvejniecības nozari Latvijā, Lietuvā, Polijā un citās valstīs.

RĪGA, 28. jūlijs — Sputnik. Eiropas Komisija (EK) īstenojusi pasākumus katastrofas novēršanai Baltijas jūrā, ko, pēc apkārtējās vides komisāra Karmenu Vella vārdiem, radītu mencas krājumu izsīkšana, vēsta Bb.lv.

Mencu populācija strauji samazinās, tāpēc EK aizliegusi šo zivju zveju Baltijas jūrā. Embargo varētu ilgt līdz 2019. gada 31. decembrim.

Vella uzsvēra, ka patlaban galvenais uzdevums ir tūlītēji pasākumi krājumu atjaunošanai "gan zivju, gan zvejnieku interesēs". Viņš uzsvēra, ka ar ārkārtas pasākumu EK reaģē uz tiešiem draudiem.

Iespējams, zivis šie soļi glābs, taču tagad ar "tiešiem draudiem" saskārusies zvejniecības nozare Lietuvā un Polijā – mencu nozveja šajās valstīs veidoja vairāk nekā pusi loma. Pie tam mencu nozvejas kvotas iepriekš izmisīgi aizstāvēja arī Latvija.

2019. gadā kvotas mencu nozvejai Baltijas jūras austrumu daļā veidoja 24 112 tonnas – par 15% mazāk nekā 2018. gadā. Baltijas jūras rietumu daļā bija ļauts nozvejot 9 515 tonnas mencu – par 70% vairāk nekā 2018. gadā.

Pie tam ES gribēja samazināt mencu zvejas kvotas par 28%. Toreizējais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs lepni paziņoja, ka ES ministrus izdevies pārliecināt: nav vajadzības tik krasi samazināt mencu nozvejas kvotas.

Jāpiebilst, ka strīdi par mencu zvejas kvotām ES ilgst jau sen. Gan Latvija un Vācija, gan Dānija kategoriski iebilda pret kvotu samazināšanu un paskaidroja, ka šādam solim būs negatīvas sociālekonomiskās sekas piekrastes reģionos, kuri ir atkarīgi no zvejniecības.

Taču acīmredzot 2019. gada vidū krīze kļuva tik jūtama, ka mencu zvejas kvotas, lai kādas tās būtu, vairs nespēj palīdzēt šīs sugas saglabāšanā.

Roņi un ķimikālijas

Mencu populācija Baltijas jūrā pastāvīgi samazinās. Zinātnieki jau norādījuši, ka mencu zveja ir jāaizliedz līdz tās atjaunošanās brīdim. Pie tam zivs ir vajadzīga ne tikai cilvēkiem, bet arī jūras dzīvniekiem, kuri tāpat pārtiek no mencām. Zinātnieki lēš, ka roņi gadā apēd vismaz divas Latvijas mencu zvejas kvotas.

Iepriekš Latvijas Zivsaimniecības asociācijas vadītājs Inārijs Voits pastāstīja, ka sarūk Baltijas mencu izmēri, zivs izzūd. Patlaban zivs sešu gadu laikā nepaspēj izaugt tikpat liela, kā agrāk divu gadu laikā. Baltijas mencu nevar ne salīdzināt ar mencām Barenca un Ziemeļu jūrā, kur tās sasniedz pat 15 kg svaru.

Voits apgalvoja, ka tam par iemeslu ir kaujas indīgās vielas – iprīts un sinepju gāze, kas tika nogremdētas Baltijā Otrā pasaules kara gados. Reņģes un ķilavas, kas mīt un nārsto ūdens vidējos slāņos, tās nav bīstamas, bet menca ir dzīļu zivs, un pakļauta ķimikāliju ietekmei.

113
Pēc temata
Iprīts, luizīts un citi biedējošie Baltijas jūras noslēpumi
Eiropas Komisija rosina aizliegt zušu zveju Baltijas jūrā
Latvijas zvejnieki var atņemt Norvēģijai tiesības uz naftu
Lielbritānija slēgs savus ūdeņus "svešiem" zvejniekiem
Vardarbība, foto no arhīva

Lietuva atzīta par Eiropas līderi bulinga ziņā bērnu un pusaudžu vidū

6
(atjaunots 16:38 24.05.2020)
Baltijas republika uzrādījusi negatīvu rezultātu gan pēc to cilvēku skaita, kuri kļuva par bulinga upuriem, gan pēc to cilvēku skaita, kas piedalījās bulingā pret citiem.

RĪGA, 24. maijs – Sputnik. Lietuva kļuvusi par bulinga un ņirgāšanās līderi bērnu un pusaudžu vidū starp Eiropas valstīm un Kanādu, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz Pasaules Veselības organizācijas (PVO) paziņojumu.

Saskaņā ar PVO pētījumu, 2018. gadā Lietuvā ar bulingu saskārās gandrīz katrs trešais pusaudzis vecumā no 11 līdz 13 gadiem, savukārt bulinga īstenošanā piedalījās gandrīz katrs ceturtais zēns un katra septītā meitene.

Visaugstākais bulinga līmenis ir 13 gadus jauno pusaudžu vidū: šajā vecuma grupā bulingam tika pakļauti 32% zēnu un 31% meiteņu, 11 gadus jauno pusaudžu grupā šie rādītāji sastāda, attiecīgi 29% un 26%, 15 gadus jauno pusaudžu – 26% un 21%.

Tāpat tiek atzīmēts, ka Lietuvā 13 gadus jauno bērnu grupā bulingā piedalījās 24% zēnu un 17% meiteņu, 15 gadus jauno pusaudžu grupā – attiecīgi 30% un 15%, 11 gadus jauno bērnu grupā – 20% un 11%.

"Skolas vecuma bērnu uzvedība attiecībā uz veselību" (HBSC) – savstarpējs starptautisks PVO pētījums – vairāk nekā 30 gadu garumā nodrošina informāciju par 11, 13 un 15 gadus jaunu zēnu un meiteņu uzvedību attiecībā uz veselību, veselības stāvokli, labklājību un sociālo vidi.

Pārskatā par 2017. un 2018. gada rezultātiem tiek sniegti dati par vairāk nekā 220 tūkstošiem pusaudžu no 45 Eiropas valstīm un reģioniem, kā arī no Kanādas.

6
Tagi:
vardarbība
Pēc temata
Kopš karantīnas ieviešanas Lietuvā palielinājies vardarbības ģimenē gadījumu skaits
Vardarbībai patīk klusums: Čakša pastāstīja par pašizolācijas sekām
Vardarbība, alkoholisms un lielāka vienlīdzība: psihiatrs stāsta par karantīnas sekām
Kaimiņš pieskata kaimiņu: kā uzvarēt vardarbību mājās
Laboratorija, foto no arhīva

Lietuvas medicīnas zinātņu doktors: vakcīna pret masalām var palīdzēt pret Covid-19

10
(atjaunots 13:42 24.05.2020)
Čapilnsks pastāstīja par pētījumu, kurā zinātnieki ieraudzīja saikni starp vakcināciju pret masalām un slimības gaitu.

RĪGA, 24. maijs – Sputnik. Pētījumi liecina, ka vakcīna pret masalām var palīdzēt cīņā ar koronavīrusu, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz Lietuvas Infekcijas slimību un AIDS profilakses centra (ULAC) vadītāja, medicīnas zinātņu doktora Sauļa Čaplinska paziņojumu Facebook.

ULAC vadītājs pastāstīja par pētījumu, kurš tika publicēts Starptautiskajā žurnālā par vēzi un biomedicīniskajiem pētījumiem. Tajā tiek ziņots, ka vīrusa līdzības ar masalām dēļ starp vakcīnām pret Covid-19 un masalām var notikt krusteniska reaktivitāte. Rezultātā reakcija izraisa imūno atbildi.

Īpaši bīstamo infekciju speciālists, ārsts-imunologs Vladislavs Žemčugovs
© Foto : из архива Жемчугова Владислава

Čaplinsks skaidro, ka, piemēram, Itālijā Covid-19 saslimstības un mirstības attiecība bijusi augstāka, nekā Ķīnā. Tā kā vakcinēšanās līmenis pret masalām Itālijā ir zemāks, nekā Ķīnā, pētnieki izteica pieņēmumu, ka vakcīna pret masalām spēj nodrošināt daļēju aizsardzību no Covid-19. Saskaņā ar pētījuma datiem, vakcinētajiem slimības gaita kļūst mīkstāka, nāvējošu veselības traucējumu ir mazāk un cilvēki ātrāk izveseļojas.

Pētījumā ierosināts veikts daudzu centru klīniskos pētījumus, lai novērtētu, vai vakcīna pret masalām nodrošina daļēju aizsardzību no Covid-19.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir reģistrēti vairāk nekā 5,4 miljoni saslimšanas gadījumu, vairāk nekā 344 tūkstoši cilvēku ir miruši, izveseļojušies vairāk nekā 2,2 miljoni.

10
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Pēc pieciem un desmit gadiem: ārsts par komplikācijām bezsimptomu Covid-19 gadījumā
Problēmu rada HIV, nevis Covid-19: Latvija ieņem pirmo vietu ES vīrusa izplatības ziņā
Vai Covid-19 var izplatīties ar ūdeni: Latvijas zinātnieki atskaitās par pētījumu
Latvija nebaidās no otrā Covid-19 viļņa
Covid-19

Zinātnieki aprēķinājuši Covid-19 pandēmijas beigu datumu

0
(atjaunots 17:03 24.05.2020)
Saskaņā ar pētnieku prognozēm, ASV izdosies tikt galā ar pandēmiju ātrāk, nekā tā tiks uzveikta pārējā pasaulē.

RĪGA, 24. maijs – Sputnik. Singapūras Tehnoloģiju un dizaina universitātes pētnieki aprēķinājuši aptuveno Covid-19 pandēmijas beigu datumu, raksta Bb.lv.

Saskaņā ar viņu pētījumu, pasaule spēs mierīgi uzelpot ap 2020. gada decembri, savukārt ASV pārvarēs vīrusu jau septembrī.

Saviem aprēķiniem zinātnieki izmantoja infekcijas izplatības matemātisko modeli, kurā tika ņemta vērā saslimstības dinamika, inficēto un izveseļojušos statistika, tā saucamais SIR modelis.

Tāpat pētnieki uzsvēra, ka viņu prognozes var būt neprecīzas, tādēļ nav vērts balstīties uz to karantīnas ierobežojumu mīkstināšanai daudzās valstīs.

"Pārmērīgs optimisms, kas balstās uz kaut kādām prognozēm, draud ar to, ka var novājināt mūsu disciplīnu un paškontroli, kas novedīs pie straujas inficēto skaita izaugsme," paziņoja zinātnieki.

Pēdējās diennakts laikā Latvijā tika veikti 1203 Covid-19 testi, un tikai viens tests izrādījies pozitīvs.

Tiek ziņots, ka Latvijas slimnīcās ārstējas 25 Covid-19 pacienti. Diviem no viņiem ir smaga slimības gaita.

Visā epidēmijas laikā Latvijā ir veikti jau 99 049 koronavīrusa testi. Inficējušies 1047 cilvēki, 712 inficētie ir izveseļojušies, 139 pēc ārstēšanās tika izrakstīti no slimnīcām, 22 cilvēki nomira.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Vai Covid-19 var izplatīties ar ūdeni: Latvijas zinātnieki atskaitās par pētījumu
Latvija nebaidās no otrā Covid-19 viļņa
Imunologs nosauca Covid-19 epidēmijas beigu nosacījumu katrā valstī
Latvijā ar Covid-19 inficētos izsekos ar viedtālruņa lietotnes palīdzību