Jonasa Noreikas piemiņas plāksne

Lietuvā izcēlies skandāls pēc nacistu līdzskrējējam veltītas piemiņas plāksnes noņemšanas

176
(atjaunots 10:51 28.07.2019)
Runa ir par Jonasa Noreikas piemiņas plāksni, ko pavasarī sadauzīja lietuviešu advokāts Staņislavs Tomass, taču Šauļu mērija atkal atjaunoja.

RĪGA, 28. jūlijs – Sputnik. Politiķi, žurnālisti un eksperti Lietuvā vētraini diskutē par Viļņas mēra Remiģija Šimaša lēmumu noņemt Jonasam Noreikam – par "nacionālo varoni" dēvētam nacistu līdzskrējējam.

To kategoriski noraidījuši daži "Tēvzemes savienības – Lietuvas kristīgo demokrātu" pārstāvji, pazīstami ar saviem centieniem slavināt no vēstures viedokļa strīdīgas personības  un Krievijai naidīgo retoriku, vēsta Sputnik Lietuva.

Citu starpā Šimaša iniciatīvu kritizēja konservatoru priekšsēdētājs Galbriels Landsberģis. Politiķis apgalvo, ka Lietuvas vēsture nav viennozīmīga, un republikas galvenās pilsētas mērs nevar patstāvīgi pieņemt tamlīdzīgus lēmumus, pirms vēsturnieki nav salikuši visus punktus uz "i". Konservators uzskata, ka Šimašis pieteicis "kultūras karu".

"Nepatīkami pārsteidza mēra nesavaldība, kas tikai mazliet atšķiras no Staņislava Tomasa āmura vicināšanas, labojot "vēstures kļūdas... (..) Biedē, ka brīvas valsts galvaspilsētas galva atbalsta nevis diskusijas brīvību, bet gan brīvību mēram brīvi vicināt veseri," uzrakstīja Landsberģis.

Arī konservators Laurīns Kasčūns paziņoja, ka viņam esot "kauns" par to, ka viņa dzimtajai pilsētai esot tāds mērs. Kasčūns apgalvoja, ka Šimašis neatšķir okupantus un kolaborantus no cilvēkiem, "kuri centušies saglabāt neatkarību". Spriežot pēc visa, pēdējo kategorijā Kasčūns iekļauj Noreiku. Savukārt konservators Emanuels Zingeris uzskata, ka Viļņas mēra lēmums ir "pareizs un savlaicīgs", kā arī piebilda, ka ciena Šimaši par "drosmi".

Mēru atbalstīja arī žurnālists Edmunds Jakilaitis – viņš atgādināja, ka "pareizi lēmumi bieži vien ir nepopulāri" un Šimaša iniciatīvu nosauca par "grūtu, taču pareizu lēmumu".

Skandāls ap sadauzīto Noreikas piemiņas plāksni

Aprīļa sākumā Lietuvas advokāts un tiesībsargs Staņislavs Tomass ar veseri sadauzīja pie Zinātņu akadēmijas bibliotēkas ēkas uzstādīto piemiņas plāksni, kas veltīta nacistu līdzskrējējam Jonasam Noreikam (Ģenerālim Vējam).

Intervijā Sputnik Lietuva Tomass uzsvēra: tas bija politisks protests pret "nacisma noziegumu noliegšanu un kara noziedznieku godināšanu". Tiesībsargs piebilda, ka iecerējis iesniegt prasības pret Lietuvu starptautiskās instancēs par kara noziedznieku, Holokausta dalībnieku godināšanu un panākt, lai Viļņa maksātu kompensācijas ebreju kopienai par noziedzniekiem veltītiem pieminekļiem un plāksnēm.

Kas bija Jonass Noreika

Noreika Lietuvā tiek uzskatīts par "nacionālo varoni" – to ar sašutumu vērtē gan cilvēki, kuri nepiekrīt valdības oficiālajam vēstures traktējumam, gan ebreju kopienas pārstāvji. Viļņas slavinātais "neatkarības cīnītājs" ir nacistu līdzskrējējs un ebreju kopienas iznīcināšanas līdzzinātājs Lietuvā Otrā pasaules kara gados.

1941. gada augustā Noreika tika iecelts par Šauļu apriņķa vecāko un "viņš licis ieslodzīt geto visus šajā reģionā dzīvojošos ebrejus un konfiscēt visus viņu īpašumus… faktiski viņš pavēlēja nodibināt geto, kurā vēlāk tika nošauti tūkstošiem ebreju vīriešu, sieviešu un bērnu".

1945. gadā Noreika organizēja tā saucamo Lietuvas Nacionālo padomi, kuras mērķis bija neatkarīgas republikas atjaunošana. 1946. gada novembrī viņš tika arestēts. Tiesa piesprieda viņam nāves sodu, kas tika izpildīts 1947. gada 26. februārī Viļņā, Valsts drošības ministrijas ēkā.

Pat Noreikas mazmeita, žurnāliste Silvija Fotija no ASV, uzstājās apsūdzības pusē – pret vectēvu. Fotija atklāja, ka viņas māte – Noreikas meita – gadu desmitiem vākusi materiālus Noreikas biogrāfijai un pirms nāves lūgusi Silviju uzrakstīt grāmatu.

Starp mātes savāktajiem materiāliem Fotija atrada brošūru, ko viņas vectēvs publicējis 1933. gadā. Tajā viņš ebrejus nosaucis par "Lietuvas ekonomiskajiem ekspluatatoriem" un aicināja viņiem pretoties.

176
Pēc temata
"Mežabrāļa" Noreikas mazmeita aicina Lietuvu izbeigt viņa godināšanu
Viļņā uz Zinātņu akadēmijas bibliotēkas sienas atgriezies Noreikas memoriālais uzraksts
Lietuviešu kolaboracionista mazmeita atbalsta apsūdzības pret vectēvu tiesā
Lietuvā aizturēts advokāts, kurš iznīcināja Noreikas memoriālo uzrakstu
Apakšstacija. Foto no arhīva

Uz neatgriešanos: Baltija pieprasījusi 1,2 miljardus eiro atslēgšanai no BRELL

11
(atjaunots 09:10 27.05.2020)
Baltijas valstu energotīklu sinhronizācijā ar kontinentālās Eiropas tīkliem darbu otrais posms izmaksās 1,2 miljardus eiro.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Baltijas valstu energotīklu sinhronizācijas darbā ar kontinentālo Eiropu tuvojas slieksnis, pēc kura atgriešanās nebūs iespējama, informēja Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns. Otrdien, 26.maijā Baltijas valstu un Polijas energopadeves uzņēmumi iesniedza pieteikumu Eiropas Komisijai par projekta otrā posma finansēšanu par summu 1,2 miljarda eiro apmērā, vēsta LRT.

"Mēs esam ļoti tuvu sinhronizācijas projekta realizācijai. Šie divi soļi šodien pietuvina mūs sinhronizācijas projekta neatgriešanās posmam. (..) Tas, kas pirms trim gadiem bija ideja, šajā laikā pārvērsts par konkrētiem projektiem," apliecināja Vaičūns.

Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Polijas elektroenerģijas padeves sistēmu operatori iesnieguši Eiropas infrastruktūras fondā kopīgu pieteikumu par elektropadeves līniju sistēmu sinhronizācijas ar Eiropas tīkliem projekta finansēšanu. Otrā posma kopējās izmaksas sasniedz aptuveni 1,22 miljardus eiro. No tiem Polija saņems gandrīz 536 milj. eiro, Igaunija – apmēram 111 miljonus, Latvija – 100 miljonus. Gaidāms, ka maksimālais atbalsts sasniegs 75% kopējās vērtības.

"Pieteikums iesniegts sinhronizācijas projekta realizācijai. Summas ziņā tas ir rekordliels ne vien Baltijas valstīm, bet arī, iespējams, visā Eiropas Savienībā. Svarīgi, ka pieteikumam pievienojusies arī Polija," atklāja Vaičūns.

Līdzekļi paredzēti jūras kabeļa Harmony Link izvilkšanai, elektropadeves līniju nostiprināšanai visās valstīs, deviņu sinhronu kompensatoru uzstādīšanai (pa trim Latvijā, Lietuvā un Igaunijā).

Ministrs pastāstīja, ka EK lēmums par finansējumu gaidāms septembrī vai oktobrī, bet vienošanos par finansējumu plānots parakstīt 2021.gada pirmajā ceturksnī. 

Līdz šim Baltijas valstis strādā sinhronā režīmā ar pēcpadomju energosistēm, tā saucamajā BRELL lokā un ir atkarīgas no Krievijas elektroenerģijas tīkla. Līdz 2025.gadam Latvija, Lietuva un Igaunija plāno iziet no loka BRELL.

Krievija veic nepieciešamos pasākumus, kas saistīti ar Baltijas valstu izstāšanos no valsts energosistēmas. Kaļiņingradas apgabala enerģētiskās drošības laban uzbūvētas Majakovskas un Talahovksas TES ar 156 MW jaudu, kā arī Pregoļskas gāzes TES ar 456 MW jaudu.

Šogad plānots noslēgt Primorskas ogļu TES būvdarbus. Tās jauda būs 198 MW. Šī stacija strādās "aukstās rezerves" režīmā.

11
Tagi:
BRELL, Baltija
Pēc temata
Tagad var iztikt bez Lietuvas: Kaļiņingrada ir enerģētiski neatkarīga
Spēkā stājies Baltijas un Eiropas elektrotīklu sinhronizācijas līgums
Latvija var organizēt enerģijas iegādi no BelAES bez Lietuvas starpniecības
Ivans Konovalovs

Militārais eksperts: pat Baltijas valstis sāk saprast, ka ASV tās ir vienaldzīgas

49
(atjaunots 17:37 26.05.2020)
Vašingtonai ir vienalga, kāda ir to sabiedroto Eiropā attieksme par pašreizējo stāvokli pēc Savienoto Valstu informācijas par nodomu izstāties no Atvērto debesu līguma, uzskata eksperts.

RĪGA, 26. maijs – Sputnik. Atvērto debesu līgums ir ļoti nozīmīgs mazo valstu, piemēram, Igaunijas acīs, paziņoja valsts aizsardzības ministrs Jiri Luiks, vēsta portāls ERR.ee.

Viņš pauda nožēlu par to, ka pēc ASV izstāšanās no līguma vienošanās var pārtrūkt pilnībā. Pēc Luika domām, dokuments ir unikāls, pat starp bruņojuma kontroles līgumiem.

Aizvadītajā nedēļā ASV prezidents Donalds Tramps informēja, ka Vašingtona izstājas no Atvērto debesu līguma un paliks ārpus tā, kamēr Krievija "neizpildīs savas saistības". Pie tam viņš pieļāva jaunas vienošanās izstrādi.

Intervijā radio Sputnik militārais eksperts, Stratēģiskās konjunktūras centra direktors Ivans Konovalovs paziņoja, ka ASV neinteresē sabiedroto viedoklis par pašreizējo situāciju, tomēr pat Baltijas valstis aptver, ka to intereses tiek ignorētas.

"Šis līgums taču vispirms ir svarīgs pašiem eiropiešiem. ASV nosprauž uzdevumu tā: ja viņi izstājas no līguma, viņu sabiedrotajiem Eiropā tomēr būs jāpilda Vašingtonas uzdevumi saskaņā ar līgumu. Tātad, kā cer Vašingtona, eiropieši lidos Krievijas gaisa telpā un ziņos par savākto informāciju. Taču tādā gadījumā tā ir totāla nicība pret šo valstu suverenitāti. Pat Baltijas valstis, kas gatavas uz visu, lai saņemtu vēl kādu Vašingtonas smaidu un atzinību, pat Polija, piemēram, to saprot. Skaidrs, ka tā ir nicība pret Eiropas valstīm, kas iestājušās NATO un parakstījušas Atvērto debesu līgumu," teica eksperts.

Atvērto debesu līgumu pieņēma 27 Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) valstis 1992.gadā Helsinkos. Patlaban līgumā piedalās 34 valstis.

Līgums paredz iespēju veikt novērošanas lidojumus un fotografēt EDSO dalībvalstu gaisa telpā ar mērķi saņemt ziņas par bruņotajiem spēkiem, militārajiem objektiem un militārajām darbībām.

Līguma mērķis ir veicināt valstu savstarpējās uzticības nostiprināšanos, pilnveidojot militārās darbības kontroles mehānismus, kā arī bruņojuma kontroles jomā noslēgto līgumu ievērošanu.

49
Pēc temata
Militārais eksperts par ASV "aizdomām": reiz viņi jau izgāzās
Mediji: ASV izstājas no Atvērto debesu līguma un nostāda Baltiju neizdevīgā stāvoklī
Krievijā komentējuši izstāšanos no Atvērto debesu līguma
NATO valstis aicina ASV neizstāties no Atvērto debesu līguma
Donalds Tramps

Tramps anonsējis "spēcīgu" atbildi Ķīnai par rīcību Honkongā

0
(atjaunots 10:49 27.05.2020)
Mediji informē, ka ASV prezidenta administrācija izvērtē iespējas ieviest "virkni sankciju pret Ķīnas ierēdņiem, kā arī kompānijām un finanšu institūtiem".

RĪGA, 27. maijs – Sputnik. ASV prezidents Donalds Tramps apsolīja pēc pāris dienām informēt par stingriem pasākumiem, ko ASV plāno vērst pret Ķīnu, atbildot uz Pekinas darbībām Honkongā, vēsta RIA Novosti.

"Šo un to mēs jau tagad darām. Domāju, jums tas šķitīs ļoti interesanti, taču neko sīkāk es tagad nestāstīšu, es to pateikšu pēc pāris dienām," prezidents atbildēja, taujats par to, vai ASV ieviesīs sankcijas pret Ķīnu.

Tramps noliedza iespēju, ka runa varētu būt par sankcijām, tomēr apsolīja, ka tas būšot "kaut kas spēcīgs".

Vienlaikus aģentūra Bloomberg, atsaucoties uz saviem informācijas avotiem, atklāja, ka ASV prezidenta administrācija izvērtē iespējas ieviest "virkni sankciju pret Ķīnas ierēdņiem, kā arī kompānijām un finanšu institūtiem". Saskaņā ar aģentūras datiem, cita starpā runa ir par ASV iespējām iesaldēt Ķīnas ierēdņu un kompāniju aktīvus. Patlaban, vēsta Bloomberg, turpinās starpresoru konsultācijas, un galīgais lēmums vēl nav pieņemts.

Sociālie tīkli
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Ieprieks ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Roberts O’Braiens intervijā telekanālam NBC pastāstīja, ka Vašingtona varētu noteikt sankcijas Ķīnai, ja Pekina, pieņemot nacionālās drošības likumprojektu, "ieņems" Honkongu. Ķīna negatīvi novērtēja ASV amatpersonu izteikumus šajā jautājumā un solīja pretpasākumus, ja Savienotās Valstis turpinās rīkoties pretēji tās interesēm.

Jebkurš Ķīnas lēmums, kas skars Honkongas autonomiju un brīvību, liks Vašingtonai pārvērtēt pieeju principam "viena valsts, divas sistēmas", iepriekš pastāstīja ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo. Viņš nosodīja likumprojekta par Honkongas nacionālo drošību iekļaušanu Ķīnas Tautas pārstāvju sapulces dienas kārtībā un norādīja, ka tiek ignorēta Honkongas tautas griba. Valsts sekretārs nosauca to par reģiona autonomijas "bojāejas priekšvēstnesi".

Svētdien Honkongā pēc vairākus mēnešus ilgas relatīvi mierīgas situācijas notika plaši pret valdību vērsti protesti. To izklīdināšanai policijas darbinieki bija spiesti izmantot asaru gāzi un ūdensmetējus, kā arī aizturēt vairāk nekā 180 cilvēkus. Akcijas dalībnieki protestēja pret nacionalās drošības likumprojekta izskatīšanu Ķīnas parlamentā.

Honkongas administrācijas vadītāja Kerija Lema iepriekš atbalstīja Honkongas vajadzībām izstrādāto likumprojektu un norādīja, ka tā pieņemšana nekādi neietekmēs Honkongas iedzīvotāju tiesības un brīvības.

Izdevums South China Morning Post iepriekš pastāstīja, ka Honkongas vajadzībām izstrādātais nacionālās drošības likums paredz sabotāžas un separātisma aizliegumu. Izdevuma avoti ziņoja, ka likums aizliedz jebkādu kūdīšanu, kas vērsta uz centrālās valdības gāšanu, terorismu un iejaukšanos no ārienes.

0
Tagi:
sankcijas, Tramps, Honkonga, Ķīna, ASV
Pēc temata
ASV apdomā tādu atriebību, lai Ķīna apskaustu Krieviju
Likme uz sakāvi: ASV miljardieri gatavojas ļaunākajam
Amerika gatavo šausmīgu sodu Ķīnai
"Baltijas ceļš" iedvesmojis protestu dalībniekus Honkongā